Raunas pilsdrupās (pils celtniecību uzsāka 1262. g un tā bija viena no galvenajām arhibīskapa rezidencēm) mūsdienās izveidots skatu tornis, no kura redzami iespaidīgie pils mūri, kādreizējā viduslaiku pilsētas vieta un Raunas centrs. 

Pils tornī ierīkota elektroniskā atslēga – lai iekļūtu tornī, jāpiespiež poga blakus torņa durvīm. Skatu torņa darba laiks 7:00 – 19:00.

Pilsdrupas un apkārtni iespējams apskatīt jebkurā laikā.

Iespaidīgs, taču ļoti bēdīgā stāvoklī! Cīravas muižas apbūve tapa 18. - 19. gs. un muižas pils - 19. gs. sākumā. Pusgadsimtu vēlāk to pārbūvēja neogotiskā stilā ar simetriskiem tornīšiem un ķieģeļu robojumiem dzegās. Muiža piederēja baronu Manteifeļu – Scēges dzimtai. Pils vestibilā, kāpņu telpā un otrā stāva zālē ir saglabājušies ornamentāli griestu greznojumi, kas tāpat kā pati ēka no iekšpuses nav apskatāmi. Ēkā atrodas arī vērtīgi interjera elementi - 19. gs. sākumā veidots kamīns ar marmora apdari u.c. No pils atsavināšanas brīža (1920. g.) līdz 1951. g. šeit atradās Meža skola (blakus pilij - piemiņas akmens), pēc tam – Cīravas Lauksaimniecības arodvidusskola. Iepretim pilij atrodas klasicisma stilā (ar frontonu un varenām kolonnām) celtais bijušais muižas zirgu stallis (19. gs. sākums), kas šobrīd netiek izmantots un arī apskatāms no ārpuses. Muižas kompleksu ieskauj parks (krietni aizaudzis), kurā ir uzkalniņš – barona suņa kapa vieta.

Kloostrimetsa ir sidra zīmols ar gadsimtiem senām tradīcijām. Uzņēmums specializējas augstas kvalitātes sidra ražošanā, izmantojot tradicionālās metodes, kur sidrs tiek darināts no pašu audzētiem āboliem, ļaujot sulai dabīgi fermentēties, lai saglabātu autentisku garšu. Papildus sidram tiek gatavoti arī ievārījumi, sulas un sīrupi mājas virtuvē. Dārzos un laukos aug dažādi augļi un ogas, tostarp aronijas, smiltsērkšķi un upenes. Pavasaros tiek ievākta bērzu un kļavu sula sezonāliem produktiem. Saimniecība piekopj ilgtspējīgas prakses, izmantojot saules enerģiju un saudzīgu zemes apsaimniekošanu.

Seno darbarīku, sadzīves priekšmetu un tehnikas brīvdabas privātkolekcija sākta veidot 2002.gadā un pašlaik ekspozīcijā izvietoti vairāk nekā 5000 dažādu kultūrvēsturisku priekšmetu un daiļdārzs, kurš ietver neskaitāmas  krāšņu puķu kompozīcijas, strūklakas, austrumu meditāciju tiltiņu, dīķus, pergolu, lapenītes  u.c. plešas vairāk nekā 2ha platībā. Atrodas 1 km no Lazdukalna. 

Ainaviskā plāna Joniškeļo muižas parks izveidots 18.gs. otrajā pusē. 19.gs. sākumā pārveidots un paplašināts. Cauri parkam tek Mažupe. No muižas ciematiņa puses abās pusēs gājēju taciņai stiepjas liepu aleja. Muižas priekšā – liels laukums. Parkā aug pāri pat 20 šķirņu vietējo koku un krūmu, un vairāk kā 30 šķirņu un formu introducentu. Ievērojamas un vērtīgas ir divas parastās jeb “čūskas zaru” formas egles, savdabīga parastā ligzdas formas egle. Tāpat šalc Lietuvā diezgan reti sastopamās rietumu zelta tūjas, parastais dažādlapu ozols, divstumbru sudrabkļava, pelēkais riekstkoks. Parkā viz trīs dīķi.

Saimniecībā ražo medu un tā pārstrādes produktus – ziedputekšņus un propolisu, medus vīnu, kā arī alkoholisko dzērienu „Bites buča”. Saimnieks izrādīs dravu. Produktu iegāde.

Šīs baznīcas priekšteci (cēla 1770. g. par muižnieka Sokolovska līdzekļiem) dēvēja par Latvijas koka baznīcu arhitektūras šedevru. Dievnamu rotāja sienu un griestu zīmējumi, bet altāri - smalki kokgriezumi. Saglabājušās ziņas, ka baznīcas celtniecībā (tikai ar cirvi) nav izmantotas naglas. Jēzus Kristus Brīnumdarītāja koka statujai, kas atradās galvenajā altārī, piedēvēja brīnumainu spēku. Pie baznīcas novietotā krucifiksa svētceļnieki skaitīja lūgšanas un tālāk uz ceļgaliem rāpoja uz dievnamu. 1968. g. to izlaupīja un nodedzināja, bet statuju atrada Ludzas atkritumu izgāztuvē. Dievkalpojumus organizēja baznīcas mūra tornī, kamēr 1999. g. pabeidza jaunās - mūra baznīcas būvniecību. Atjaunots ir arī krucifikss.