Nr | Nosaukums | Apraksts |
---|---|---|
Kurzemē un Zemgalē hercogs Jēkabs valdīja no 1642. līdz 1682. gadam, tajā laikā strauji attīstījās kuģu būve, parādījās pirmās manufaktūras un uzlabojās lauksaimniecības ražošanas apjomi. Kuģi eksportēja preces uz Eiropu, devās uz Tobago un Gambiju, dibināja tur kolonijas un veda uz Eiropu cukuru, kafiju un garšvielas. Šajā periodā Latviju sasniedza kartupeļi, ko vietējie iedzīvotāji iemīļoja vien pēc pāris gadsimtiem. |
||
Kafejnīca atrodas starp Talsiem un Laidzi. Piedāvā ieturēt pusdienu un vakariņu maltītes un nobaudīt tradicionālus austrumeiropas virtuves ēdienus. Iespējams rīkot pasākumus un svinības banketu zālē līdz 150 cilvēkiem. Piedāvā arī banketu galdu klāšanu viesa izvēlētā vietā. |
||
We strart the tour from Riga by bus and proceed along the Baltic Sea coast, passing through many different landscapes - white sandy beaches, coastal meadows, dunes with pine forests and steep banks. Many beaches are wild and completely deserted. Access to these territories were highly restricted during Soviet times. The route leads through ethnographic fishermen villages at Nida, passing Pape nature reserve where wild horses graze. The bustling city of Liepaja impreses with its lively promanade and music scene. The city also has a long military history which can cleary be seen walking among the naval fortifications and visiting the former millitary town. Well-maintained Ventspils has a pleasant market, castle and numerous parks. A restored narrow-gauge railway with working steam engine is well worth a visit as well as the Craft House - ideal for local handmade souvenirs. On the way back the tour goes through the pretty provincial town of Kuldiga with well- preserved wooden architecture. The tour includes two of the most interesting national parks: Slitere which holds the geological history of former ages and Kemeri with its great heath trail and sulphur springs. |
||
Agrākais mājas nosaukums bija „Forstei” (tulkojumā nozīmē mežziņa māja). Tā celta, izmantojot vecās Bīriņu pils baļķus. Ēkas pirmais īpašnieks bija Bīriņu muižas barons Aleksandrs Aleksejs fon Pistolkorss. Tajā dzīvoja muižas virsmežzinis Pauls Moltrehts, vienlaicīgi tā bija virsmežziņa darba, dzīves vieta un muižas medību māja. Ēka vairākkārt pārbūvēta. Līdzīgu izskatu patreizējam un arī simboliskos brieža ragus tā iegūst 1891. gadā. Neatkarīgās Latvijas laikā mājai tika latviskots nosaukums – „Meža māja”. Vairākkārt mainījušies arī tās īpašnieki. 30. gados tā kļūst par kultūras un mākslas darbinieku atpūtas mītni. Šeit 1937. gadā vasaru pavadīja komponists Alfrēds Kalniņš, strādājot pie pirmās latviešu operas “Baņuta” partitūras interpretācijas otrajam iestudējumam. Pēckara periodā No 1945.gad līdz 1956. gadam ēkā atradās Saulkrastu Ciema Padome, Saulkrastu rajona laikā Tautas izglītības nodaļa. Pēc tam uz ēku no Jūrmalas tika pārcelta bērnu sanatorija „Ugunskurs”, kura vēlāk pārdēvēta Saulkrastu vārdā. Šobrīd ēka ir privātīpašums. (Avots: Saulkrastu TIC) |
||
Taka veidota gar Gaujas labo krastu augšpus un lejpus Gaujienas un tā iepazīstina ar nogāžu mežu un dažādu pļavu biotopiem. Visā tās garumā izvietoti informatīvi stendi. Takas daļu lejpus Gaujienas var braukt ar velosipēdu.
|
||
Atrodas Stendes dienviddaļā. Piedāvā maltītes visām ēdienreizēm. Konditoreja, kulinārija. Āra terase un labiekārtota apkaime. |
||
Viens no izteiktākajiem Latvijas piekrastes zemesragiem ar piejūras palieņu pļavām un 1875. g. celto bāku. |
||
Neliela apdzīvota vieta, kuras apkārtnē jau izsenis iegūta kūdra un ārstniecības dūņas, kas izmantotas Ķemeru kūrortā. Kūdrā atrodas padomju laikā celtā dzelzsbetona rūpnīca, kura nodrošināja ar būvniecības materiāliem tagadējo Kauguru mikrorajonu.
|
||
Saimniecībā no vietējiem produktiem ražo mājas vīnus (plūmju, aveņu, bērzu sulas, aroniju, augļu - ogu, vīnogu, upeņu u.c.), ievārījumus (upeņu, ābolu, ērkšķogu, rīvētu kabaču, ābolu - ķirbju u.c.), marinējumus (tomāti želejā, dārzeņu lečo, gurķi kurzemnieku gaumē, kabaču ikri, marinēti kāposti u.c.), kompotus (zemeņu, aveņu, ķirbju, plūmju u.c.), sulas un sīrupus (ābolu, aroniju), vīnus (ābolu - irbeņu, aveņu, plūmju, aroniju, vīnogu u.c.), liķierus (zemeņu, dzērveņu, piparkūku, cidoniju, aveņu u.c.). Tūristu grupām piedāvā vīnu un liķieru degustācijas: var pamēģināt 8 - 9 vīnu vai 5 liķieru veidus. Grupas lielums ir no 10 - 40 cilvēki. |
||
Saimniecībā gatavo kazas piena sieru un citus kazas piena produktus. Šeit audzē kazas, aitas, trušus un mājputnus. Produktus var iegādāties, iepriekš pasūtot, vasarā tiek rīkotas arī ekskursijas pa saimniecību. |
||
Piedāvā izmitināšanu un organizētus pasākumus ar zirgiem. Netālu no mājām sākas apzīmēta senkultūras taka, kas aizvedīs līdz tiem laikiem, kad cilvēka dvēsele bija cieši saistīta ar dabas spēkiem. Pa ceļam var iepazīties ar dažādām seno laiku tradīcijām un ieražām. Par vietām, kas ir saistītas ar Muhu salas senkultūru, pastāstīs uz tējas nama sienām izliktā fotoizstāde. |
||
Iespēja gardi paceļot piparkūku pasaulē. Uzņēmumā no dabīgām sulām un izejvielām taisa melleņu, upeņu, smiltsērkšķu, spinātu glazūras, kuras klāj uz pašu ceptām (roku darbs) piparkūkām. Apmeklētāji var noklausīties stāstījumu, piedalīties tematiskās nodarbībās, veidot paši savas piparkūkas, aplūkot piparkūku vīriņu izstādi, nopirkt mīklu, kā arī gatavu produkciju. |
||
Z/s ''Zilūži" ir 3 nozaru zemnieku saimniecība, kas nodarbojas ar graudkopību, piena lopkopību un piena pārstrādi dabīgos piena produktos un saldējumā. Ražošanā izmanto tikko slauktu pašu govju pienu. Piedāvā degustācijas. Saimniecības produkciju var iegādāties braucošajos veikalos visā Vidzemē, Rīgā un Jelgavā, kā arī stacionārajā veikalā Valmierā. |
||
Līgatnes centrā, straujās Līgatnes upītes labajā krastā ir izveidots skatu laukums, no kuras „tuvplānā” redzams viens no iespaidīgākajiem upītes smilšakmens atsegumiem – Lustūzis. Tā sienā vīd mākslīgi raktās Līgatnes pagrabalas, kuras vietējie cilvēki izmanto kā pagrabus un mantu glabātuves.
|
||
Žagares muižas parks – viens no krāšņākajiem un arhitektūras ziņā interesantākajiem parkiem Lietuvā. Muižas parks 1898. – 1900. gadā rekonstruēts un paplašināts pēc ievērojamā dendrologa G.F.Kuphalda projekta. Parkā iestādīti vairāk kā 200 šķirņu stādu. Vairāk kā 100 no tiem aug vēl joprojām. Parkā līdz šim saglabājušies dažādi ceļi, takas, par kurām staigājot var izjust parka varenību un skaistumu. Parkā izveidota dendroloģiska taka, kurā atzīmēta un piedāvāta informācija par 15 retiem kokiem. |
||
Latvijas lielākā parastā liepa (Tilia cordata). Daļa no varenajiem žuburiem ir atbalstīti. Stumbrā lieli dobumi, kas aizklāti, lai novērstu ūdens iekļūšanu un ātrāku trupēšanas procesu. Tāpat kā daudzi citi šāda izmēra koki – sena svētvieta.
|
||
Brīvdienu māja "Rūķīši" atrodas ainaviskā vietā pie Rugāju ūdenskrātuves. Saimnieks audzē un pārstrādā zivis. Klāj galdus, kuros ir latgaļu ēdieni. Sadarbojas ar zemniekiem un zvejniekiem. Latviešu virtuve: Kūpinātas zivis (karpa, Peipusa vēdzele, līnis, sams, breksis). Brekšu konservi. No karpas, līņa un brekša vāra zivju zupu. Putraimu biezputra ar kūpinātu gaļu, pašcepta rudzu maize, uz vietas gatavoti sieri. Īpašais ēdiens: gulašzupa no līņa. |
||
Dzūkijas Nacionālais parks dibināts 1991. gadā. Tā ir lielākā Lietuvas īpaši aizsargājamā dabas teritorija un viens no mežainākajiem valsts apvidiem. Nacionālais parks ir bagāts ar upēm, kuru krastos nereti redzami iespaidīgi nogulumiežu atsegumi, kā arī simtiem avotu un avoksnāju. Starp vērtīgiem biotopiem pieminamas arī pļavas un palieņu pļavas, purvi u.c. mitrāji. Kopumā parkā konstatētas gandrīz 2000 augu sugas un 2108 dzīvnieku sugas, kukaiņus u.c. ieskaitot. Viena no nozīmīgākajām kultūrvēstures vērtībām ir etnogrāfiskie ciemi un saglabātās biškopības, amatniecības, arhitektūras, kulinārās u.c. Cilvēki izsenis dzīvojuši saskaņā ar dabu un izmantojuši tās bagātības – ogas, sēnes, bišu medu, tīro avotu un upju ūdeni un piekopuši dažādu amatu un biškopības tradīcijas. Pazīstama Dzūku tradīcija ir sēņu un ogu vākšana plašajos mežos. Parkā ir izveidoti kājāmgājēju, velotūrisma un ūdenstūrisma maršruti. Apmeklētāju centri atrodas Merķines (Merkinė) pilsētā un Marcinkoņa (Marcinkonys) ciemā. |
||
Piesta Kuusikaru saimniecība atrodas Vändra mežā, Pärnumaa. Ciemos tiek gaidīti visi, kuriem būs interesanti uzklausīt stāstu, kā šī ģimene uzsāka saimniekot laukos un nu ražo brīnumgardus produktus no āboliem. Saimniecībā var nogaršot visus produktus un to, kas iegaršojies, nopirkt līdzņemšanai. Šeit var arī lieliski atpūsties kopā ar ģimeni. |
||
Kauguru kanāls izrakts 1933.g., lai
novadītu Džūkstes un Slampes upes uz
Lielupi, lai novērstu pārpurvošanos.
|