Muižas ansamblis Milzkalnē - Slocenes upītes krastā ir sācis veidoties 15. gs. kā franku tipa slēgts komplekss ordeņa saimniecības vajadzībām un mūsdienās ir vienīgais saglabājies šāda tipa nocietinātas muižas (kā muižnieku patvēruma vieta uzbrukuma gadījumā) paraugs Latvijā. 17. gs. beigās tika uzcelti vārtu torņi ar grezniem vējrāžiem, bet 18. - 19. gs. - arī saimniecības ēkas. No sākotnējās apbūves saglabājies mūris ar šaujamlūkām. Vienā no kompleksa spārniem ir izvietots Latvijas Ceļu muzejs. Muižas galvenajā ēkā izveidotas naktsmītnes, te piedāvā ekskursijas un lauku labumu degustāciju. 

Apskates saimniecība “Bites” dibināta 1997. gadā. Saimnieki Ilga un Jurijs Ivanovi saimnieko pašā Latvijas pierobežā, Zilupes novadā. Atklātā laukā tiek audzētas melones, arbūzi un ķirbji, kā arī tiek sniegti lauku tūrisma pakalpojumi.

Ilga vada floristikas meistarklases un rudzu salmu pārvērtību darbnīcu, kur rāda kā uz siena dakšām tiek veidotas šalles, somas, sīpolu uzglabāšanas maisiņi. Radošajās darbnīcās no rudzu salmiem iespējams radīt klasisko vai kāda īpašāka dizaina puzuru, rotājumu vai sedziņu. Ir iespējams iegādāties gatavu produkciju vai arī sagatavotus komplektus patstāvīgam darbošanās priekam.

Atrodas Lielajā ielā 34 a. Vēlīnā klasicisma stilā celtā baznīca pēc muižnieka Nikolausa fon Korfa ierosmes būvēta laikā no 1828. - 1830. gadam. Dievnams ir interesants ar to, ka tajā apskatāms Vidzemes sakrālmākslā rets altāra tips – kancelaltāris (kancele un altāris ir apvienoti arhitektoniski vienotā mākslinieciskā kompozīcijā).

Amatniece no māla, akmens masas u.c. materiāliem veido traukus un dažādus interjera priekšmetus, apdedzinot tos atklātā uguns ceplī. Apmeklētāji var doties izzinošā ekskursijā, vērot amatnieci darbībā un paši pamēģināt roku krūzītes izvirpošanā. Aicina uz cepļa atvēršanu.

This section of the Forest Trail leads through the entire Gauja National Park and gives an opportunity to see all the most beautiful places and sights of this national park of more than 100 km. Gauja National Park is the oldest and largest national park in Latvia. The ancient valley of the River Gauja is the deepest river valley in the Baltic states. The banks of the River Gauja reveal colourful sandstone outcrops, which are reflected in the water. The sights are most wonderful in springtime, when bird cherry trees are in full bloom, and in autumn, as the trees turn red and yellow. The ancient valley of the River Gauja has a distinctive terrain relief that can fluctuate by up to 80 m. The largest part of the road leads through forest paths, along the river, and exits the woods in Līgatne and Sigulda.

Almost half of the park is covered by forest. Gauja National Park is known for the great diversity of specially protected forests, featuring herbaceous spruce forests, slope and ravine forests, as well as mixed broadleaf forests.

Atrodas 3 km dienvidos no Vecumnieku – Ilūkstes ceļa.Nezinātājam pilskalna atrašana var sagādāt grūtības, jo norāžu nav. Arī tālāk minētais Stupeļu Lielais akmens veģetācijas laikā nebūs tik viegli atrodams. Ap 30 m augstais Stupeļu kalns ir viens no Sēlijas vēsturiskā novada lielākajiem pilskalniem. Tā izpētes rezultāti vēsta, ka pirmo reizi tas pamests mūsu ēras sākumā, bet pēcāk apdzīvots vēlajā dzelzs laikmetā. Interesanti, ka pilskalna apkaimē iegūta un apstrādāta dzelzs. Atradumi liek domāt, ka šajā vietā atradusies viena no agrīnajām novada „pilsētām”. Stupeļu kalna rietumunogāzes piekājē uzmeklējams 6,7 m garais, 5,6 m platais un līdz 2,7 m augstais Stupeļu Lielais akmens, kura virszemes tilpums ir 35 m³. Iespējams, ka akmens kalpojis kā kulta vieta. Arheoloģiskajos izrakumos (20. gs. 70. gadu beigas) tā tuvumā atrastas 10. - 13. gs. senlietas.

Meklējama Beidas pilskalnā – stāvās Tebras (tās uzpludinājuma – Dzirnavdīķa) ielejas nogāzes augšdaļā. Baznīca celta kuršu pilskalnā, kur atradusies senās kuršu zemes Bandavas nocietinātā koka pils - Beida. Pirmā dievnama pirmsākumi ir meklējami 13. gs. otrajā pusē. Tā vairakkārt atjaunota un pārbūvēta. Tagadējo veidolu (gotika) tā ieguva 1860. g. pārbūvē un pēc 1730. g., kad uzcēla torni. Šī ir viena no vecākajām Kurzemes baznīcām. Līdz 16. gs. tā bija katoļu, pēcāk – luterāņu draudzes īpašumā. No baznīcas interjera ir jāpiemin Zauera firmas ērģeles (1904. g.), altāris (19. gs. otrā puse), Kurzemes bīskapa H. Bazedova kapa plāksne (16. gs.), zvans (1589. g.) u.c.

Viena no trijām Dienvidigaunijas augstienēm ar ainaviskiem pauguriem un skaistām skatu vietām. Tās „centrā” iegūlis līčiem bagātais Pühajärv ezers (tulkojumā – Svētezers).

Udmurdu un citu somugru nacionālo ēdienu meistarklašu rīkošana, citu tautu kultūras apgūšana caur ēdienu.

Kafejnīca "Dzirnaviņas" atrodas Rīgas – Liepājas autoceļa (A9) 67. km. Ceļotāju iecienīta pusdienu ieturēšanas vieta.

Latviešu virtuve: skābeņu zupa, marinēta siļķe ar biezpienu, „Lauku azaids” (kartupeļi, ola, kūpināta gaļa, marinēts gurķis), cūkgaļas kotletes, Kurzemes strogonovs, sautēti skābi kāposti ar mednieku desiņām, miežu putraimu biezputra ar gaļu, rupjmaizes krēms, maizes zupa ar putukrējumu.