Nr Nosaukums Apraksts
N/A
Latvijas lielākā parastā liepa (Tilia cordata). Daļa no varenajiem žuburiem ir atbalstīti. Stumbrā lieli dobumi, kas aizklāti, lai novērstu ūdens iekļūšanu un ātrāku trupēšanas procesu. Tāpat kā daudzi citi šāda izmēra koki – sena svētvieta.
N/A

Centra ideja ir stiprināt veselību, lietojot tīru pārtiku, tāpēc šeit piedāvā garšas baudījumus no viegli apstrādātiem, vitamīniem bagātiem produktiem. Galvenokārt tiek izmantoti centra dārzā un apkārtējās saimniecībās izaudzētie svaigie produkti. Speciāli izstrādātās kūres sastāv no gardām dārzeņu zupām un sautējumiem, kā arī dažādām putrām. Dziednieciskās kūres paredz ne tikai noteiktu ēdienu, bet arī procedūras un treniņus, un tās ir jāpasūta iepriekš.

N/A

Saulkrastos netālu no Baltās Kāpas un Saulrieta takas posmā no Bērzu ielas līdz Selgas ielai gar jūru izbūvēts jauns pastaigu takas posms un izveidots vides objekts “Saulrieta vērotājs”.  Tas ir foto objekts, kur jaunlaulātie un ikviens Saulkrastu iedzīvotājs, viesis var iemūžināt atmiņas Saulkrastiem tik raksturīgajā saules simbolā.
 

N/A

Rehtšprehera siers top Siguldas novada Lēdurgas pagastā, zemnieku saimniecībā “Mazlauri”. Siera ražošanai saimniecībā pievērsās 2015. gadā, meklējot jaunu izaicinājumu un iespēju radīt produktus ar pievienoto vērtību. Siers tiek gatavots pēc itāļu receptēm un nogatavināts 2–12 mēnešus, ievērojot tradicionālās metodes – īpašā telpā, uz egles koka plauktiem, kontrolētā mitrumā un temperatūrā.

Sieri

Cietie sieri (nogatavināti 6-12 mēnešus): Grand Marine, Gouda 8 mēnešus gatavināts.

Puscietie sieri (nogatavināti 2-4 mēnešus): Gouda (pieejams ar linsēklas eļļas pārklājumu vai ar speciālu siera pārklājumu), Tallegio (pieejams ar balzamiko etiķa pārklājumu vai speciālu siera pārklājumu), Toskāna, Sorento.

Daži sieri ir pieejami arī ar piedevām, piemēram, melnajām ķimenēm, pipariem, tomātiem un baziliku, tomētiem, ķiplokiem un oregano. Daļai sieru ir ēdama miziņa.

Uz vasaras saulgriežu laiku tiek gatavots arī kas līdzīgs Jāņu sieram – nogatavināts siers ar ķimenēm. 

Kā top siers

Siers tiek gatavots no pašu saimniecības govju piena – kopumā saimniecībā ir 90 slaucamas Holšteinas melnraibās šķirnes govis. Rehtšprehera siers top no tikko slaukta, nepasterizēta govs piena, kas tūlīt pēc slaukšanas tiek nodots pārstrādei. Tas ļauj saglabāt piena dabisko garšu un raksturu.

Apmeklētājiem

Saimniecības apmeklētājiem iespējams redzēt un dzirdēt patiesu stāstu par to, kā rodas piens un siers - kā uztur piena lopu ganāmpulku, kā audzē pilnvērtīgu, uzturvielām bagātu barību, ko nozīmē govju labturība, lai iegūtu ekstra klases pienu, un kāda ir praktiskā puse, dzīvojot un saimniekojot laukos. Noslēgumā ieskats siera ražošanā un siera degustācija.

Kur iegādāties sierus

E-veikalā: www.rsiers.lv.

Veikalos Rīgā, Cēsīs un Siguldā.

Sestdienās - Skultes tirdziņā, Slow Food Straupe tirdziņā un dažādos tirgos visā Latvijā.

N/A
Līčiem, pussalām un salām bagāts ezers ar izrobotu krasta līniju, kas savienots ar Zvejnieku un tālāk - citiem Latgales augstienes ezeriem. Ozolu un platlapju meži, kas aug uz ezera salām un pussalās ir ne tikai aizsargājami, bet arī Latvijas mērogā nozīmīgi biotopi. Tiesa, to vērtību apzināsies tikai vides speciālisti. No Jašas ezera var uzsākt laivu braucienu pa vienu no Latgales ezeru "kēdēm". Ezera austrumu krastā atrodas Geļenovas parks.
N/A

Mūsdienās redzamo (pēc skaita – trešo) baznīcu cēla laikā no 1835. - 1837. g. (ampīra stilā) Mārča Sāruma vadībā. Arī šīs ēkas projektēšanā par paraugu bija ņemts Pievolgas vācu baznīcu veidols, tādēļ tā līdzīga Dzērbenes luterāņu baznīcai. Dievnama altāri rotā Otto Donnera fon Rihtera glezna “Kristus debesbraukšana” (1898. g.). E. Martina firmā būvētās 10 reģistru ērģeles (1901. g.) darbojās arī šodien. Pie Drustu baznīcas atrodas 1932. g. atklātais un formās iespaidīgais (E. Kuraua firmas veidots) granīta piemineklis 1. pasaules karā un Latvijas Brīvības cīņās kritušo piemiņai. Nelielā baznīcas sienas nišā novietota piemiņas plāksne komunisma terora upuriem.

N/A

Muzejs dibināts 1974. gadā. Tas ir viens no lielākajiem (194 ha) un eksponātiem bagātākajiem (91420) brīvdabas etnogrāfijas muzejiem Eiropā. Ekspozīciju veido atsevišķas viensētas, lauku sētas, ciemi un pilsētiņa, kur tiek demonstrēta Lietuvas etnogrāfisko reģionu senā arhitektūra, kultūra, sadzīve, dārzeņi, augļi un puķes.

N/A

Zemnieku saimniecība Pumpuri reģistrēta 1994. gadā, kura īpašnieks ir Jānis Mičulis. Tās pamatnodarbošanās ir piena lopkopība. Kad piena pārstrādes nozarē situācija bija kritiska, saimniecība papildus ienākumu gūšanai 2008. gadā sāka nodarboties ar mājražošanu - ražot dažāda veida sierus gan sāļos, gan saldos.

Sieri
Saimniecībā tiek ražoti dažāda veida sieri - gan sāļie (ar ķimenēm, sierāboliņu, kaņepēm) un saldie, gan biezpiena un mīkstie sieri.

Kā top siers
Šobrīd saimniecībā ir 64 slaucamas govis, kas tiek izmantots piena ieguvē un siera ražošanā.

Apmeklētājiem
Saimniecība aktīvi iesaistās arī dažādos pasākumos, kurus organizē dzimtais Preiļu novads. Tajos sieri tiek pasniegti kā dāvana vai arī kā degustācijas produkts.

Kur iegādāties sierus
Šobrīd sieri tiek gatavoti pēc iepriekšējiem pasūtījumiem un piedāvāti dažādos tirdziņos, galvenokārt Latgalē. Saimniecība regulāri piedalās arī izstādēs, konkursos un degustāciju pasākumos, tostarp “Riga Food” un “Novada garša”.


 

 

N/A

Teritorijas izveides mērķis ir Augšzemes augstienes lielpauguru, ezeru – Sventes (ļoti dzidrs ūdens), Medumu, Ilgas u.c. ezeru, to salu, ainavas un sugu aizsardzība. Teritorijā ietilpst Sventes un Medumu ezeraines dabas parki un vairāki dabas liegumi – Bardinska ezers, Skujines ezers, Medumu ezera salas un Sventes ezera salas. Egļukalnā ir izveidots skatu tornis un kalnu slēpošanas trases. Neparasti skaistais apvidus ir piemērots pārgājienu veikšanai un, ja tajā būtu labākas kvalitātes ceļi, arī velobraucieniem, īpaši Sventes un Medumu ezeru apkārtnē.

N/A

Vēl viena vieta Kuldīgā, kas pēdējo gadu laikā piedzīvojusi lielas pārvērtības, jo īstenots bijušās pils parka rekonstrukcijas un labiekārtošanas projekts: izveidotas koka laipas, tiltiņi, informācijas stendi, uzcelta lapene un strūklaka. Parkā izvietotas skulptūras un to grupas (22 skulptūras, autore Līvija Razevska), kā arī redzams izteikts uzkalniņš – pils pagraba velve, kurā pēc iepriekšējas pieteikšanās var degustēt vietējā ražojuma vīnus. Šajā vietā 1242. g. vācu ordenis uzbūvēja mūra pili, no kuras līdz mūsdienām ir saglabājušies tikai atsevišķi mūra fragmenti un minētā velve. Vēlākos laikos šeit atradusies Kurzemes hercoga pils, ko sagrāva Ziemeļu kara laikā (1701. g.). Vasarās pilsētas dārzā demonstrē brīvdabas kino.

N/A
Smilšakmens atsegumi Cieceres upes krastos, kuros atrastas fosilo zivju atliekas. Nav labiekārtoti un piemēroti apskatei!
N/A

Ēka uzcelta 1800. g. un pārbūvēta 1825. g. Zosnas katoļu baznīca ir viena no mazākajām Latgales koka baznīcām un vecākais Rāznas nacionālā parka dievnams. Ēkā atrodas slavena altārglezna “Madonna ar bērnu’’. Ievērības cienīgi ir arī vārti, žogs (celti no sarkanajiem ķieģeļiem un laukakmeņiem) un zvanu tornis. Netālu no baznīcas dzīvo pārvaldniece, ar kuru var vienoties par baznīcas apskati.

N/A

Siernīca jeb pulksteņu tornis (to sauca pēc apaļajā jumta logā iebūvētā pulksteņa), atrodas pie Naukšēnu muižas ieejas vārtiem. Astoņstūru mūra ēka ir segta ar kupolveida jumtu, kas noklāts ar skārdu. Pulksteņtornim ir divi stāvi. Otrais stāvs ir labi vēdināms ar nelieliem iegareniem lodziņiem, kas atrodas visās ēkas šķautnēs. Siernīcu varam apskatīt jau ap 1800. gadu zīmētajā J.K. Broces attēlā. Pēc tā noprotams, ka savu sākotnējo veidolu ēka nav zaudējusi līdz pat šodienai. Padomju laikā torņa stāvoklis pasliktinājās - pie tā piebūvēja šķūni un izlauzta lielu vārtu ailu. 2002. gadā izstrādāja un dzīvē īstenoja siernīcas torņa renovācijas projektu (arh. I. Maurāne). Iekštelpās ir saglabājies vēsturiskais ķieģeļu klons un kāpnes uz otro stāvu. Siernīcā izvietoti etnogrāfiski priekšmeti un šodien tas ir viens no Naukšēnu muižas tūrisma apskates objektiem.

N/A
12 dienas

Maršruts iekļaujas kā Latvijas, tā arī Igaunijas valstu robežās. Tā kopējais ilgums ir 9 dienas, ar iespēju paplašināt līdz 12 dienām. Maršruta galvenā mērķauditorija ir neatkarīgi, individuāli ceļotāji, pārvietošanās noris ar velosipēdu un pat ar kanoe laivu.

Kopējais maršruta garums sasniedz ~ 446 km riteņbraucienā un ~ 7 km laivošanā. Maršruta galvenais ceļš: Rīga - Gaujas Nacionālais Parks - Otepaa - Upe Ahja - Tartu - Lahemā Nacionālais Parks - Tallina.

N/A

Kauņas jūras reģionālais parks (Kauno marių regioninis parkas) dibināts 1992. gadā. Tas ietver Nemunas HES uzpludināto posmu – lielāko Lietuvas ūdenskrātuvi no Kauņas līdz Piļonas (Piliuona) ciemam. Viena no nozīmīgākajām parka vērtībām ir ainava, kas veidojusies ilgā cilvēka un dabas mijiedarbībā. Parkā konstatētas 950 augu sugas, 600 dzīvnieku, t.sk. - 34 zivju sugas. Parka nozīmīgas dabas vērtības ir meži, augstie purvi, kadiķu audze. Parkā ir apskatāmi dažādu vēsturisko periodu liecinieki – senču pilskalni, Pažaislis klosteris, Kauņas cietokšņa Piektais forts, kā arī Rumšišķes (Rumšiškės) brīvdabas muzejs – viens no lielākajiem (195 ha) šāda veida muzejiem Eiropā. Vaišvīdavā (Vaišvydava) ir izveidots parka apmeklētāju centrs, parkā ir dabas takas, piemēram, Žiegždriai ģeoloģiskā taka un Dubravos izziņas taka.

N/A

“Jēru klubs” ir zemnieku saimniecība, kura pamatā nodarbojas ar aitkopību. Iespējams iegādāties bioloģiski tīru un veselīgu jēra gaļu, dziju, aitādas, vaislas materiālu - teķīšus un aitiņas audzēšanai, kā arī aitkopības inventāru - elektriskos žogus ganīšanai aplokos.

Jēru klubs ir zemnieku saimniecība Mazsalacā, kas īpaša ar to, ka aitiņas dzīvo īstā klubā! Saimnieki piedāvā piedzīvot lauku saimniecības atmosfēru, kurā galveno lomu spēlē aitas. Baudīt jēra gaļas un aitu piena produktu ēdienus, sajust, cik ērti ir lasīt savu mīļāko grāmatu, sēžot uz pūkainas aitādas un, lai vakarā pie ugunskura nesaltu, iegūt savā īpašumā siltas vilnas zeķes un austus vilnas apmetņus. 

Saimnieki aicina ģimenes no Latvijas un visas pasaules viesoties ilgāk, nakšņojot jaunajā Glempinga teltī, maksimāli tuvu dabai un veselīgai lauku videi, nezaudējot ne nieka no komforta, ko esam raduši baudīt ikdienā.

Ekskursijas laikā saimnieki Ilze un Valters labprāt dalīsies pieredzē par aitu audzēšanu un kopšanu, bet pēc iepriekšējas vienošanās arī pagatavos gardu maltīti no jēra gaļas.Ja ir vēlēšanās, ekskursija Jēru klubā tiek papildināta ar dažādām aktivitātēm - spēlēm, viktorīnu un radošām darbnīcām, izmantojot aitas vilnu. 

N/A
3 dienas

Žemaitijas novada  nosaukums nozīmē "zemā zeme". Ceļojumā apmeklēsiet gan tradicionālas, gan neparastas saimniecības. 

Iepazīsiet Žemaitijas dārzu tradīcijas un baudīsiet biodinamiskā saimniecībā audzētas tējas un garšaugus. Saimniece pasniegs tradicionālo Žemaišu ēdienu gatavošanas meistarklasi. Nākamajā ceļojuma pieturvietā atklāsiet ārstniecības augu noslēpumus. Iespaidīgs militārās vēstures objekts ir Aukstā kara muzejs kādreizējās raķešu bāzes teritorijā. Pēc tam apmeklējums Enerģiju labirintā, kur baudīsiet mieru un uzzināsiet par dažādu ģeometrisko formu ietekmi uz cilvēka labsajūtu. Tālāk - apmeklējums tradicionālā lauku sētā ar novadam raksturīgiem ēdieniem, dzērieniem un dziesmām. Caurbraucot apskatīsiet Telšus (Telsiai), kas ir neformālā Žemaitijas galvaspilsēta. Ceļojuma nobeigumā viesosieties lauku sētā, kur tradicionālo šakoti cep uz ugunskura un piedāvā īstu lietuviešu pirti.

N/A

Interesanta dabas izziņas taka, kurā izvietoti informatīvie stendi, kas stāsta par dažādiem pļavu biotopiem – sausām, palieņu un parkveida ozolu pļavām un tās iemītniekiem. Pļavas nogana dzīvei savvaļā pielāgotie mājlopi.

N/A

Atrodas t.s. Baznīcu kalnā – 18. novembra ielā 66. Apjoma ziņā – lielākais Daugavpils luterāņu dievnams, kuru cēla laikā no 1891. - 1893. g. neogotiskā stilā no sarkanajiem ķieģeļiem (arhitekts Vilhelms Neimanis). 1941. g. baznīcā izcēlās ugunsgrēks un gāja bojā lielākā daļa no tās sākotnējās iekārtas. Turpmāko divu gadu laikā baznīcu daļēji atjaunoja, taču vēlāk tajā izveidoja noliktavu u.c. baznīcai „nepiederīgas” iestādes. 1985. g. ēka vēlreiz cieta ugunsgrēkā. Pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu sākumā uzsāka baznīcas atjaunošanas darbus, uzstādīja solus un altāri, kas ir Ogres Amatniecības vidusskolas audzēkņu darinājums.

N/A

Meistardarbnīcā „Cimdiņi” darbojas Latvijas Amatniecības kameras diplomētā meistare Ina Valtere, pie kuras ikvienam ir iespēja uzzināt visu interesējošo par rokdarbiem, kā arī iegūt padomu un ieteikumus adīšanā, izšūšanā un tamborēšanā. Tiek piedāvāta iespēja piedalīties arī darbnīcās un meistarklasēs.