Nr | Nosaukums | Apraksts |
---|---|---|
Pie Vidzemes šosejas pirms Melturu tilta pāri Amatai ir privātais muzejs "Mežabrāļu bunkurs". Bunkurs izveidots, lai varētu vēstīt par Nacionālo partizānu mežabrāļu cīņu laikā no 1944.-1956. gadam, kad mežos pret okupācijas varu cīnījās ap 20 000 Latvijas patriotu. Nacionālo partizānu bunkurs izveidots balstoties uz savāktajām mežabrāļu atmiņām, dienasgrāmatu pierakstiem un fotogrāfijām. Uz bunkuru ved meža taka ar informāciju par dažādiem mežabrāļu piedzīvojumiem un cīņām. Bunkura pazemes daļā apskatāmi vēsturiskie priekšmeti, kas viņus pavadīja dzīvē un cīņā. Saimnieks piedāvā pastaigu pa meža taku, kur izvietota informācija par mežabrāļiem un slēpņu spēle bērniem. Ar iepriekšēju pieteikšanos iespējams iekļūt bunkurā un apskatīt iekārtotu bunkuru ar mežabrāļu izmantoto ieroču, munīcijas un citu priekšmetu ekspozīciju. Stāstījumu papildina savāktās mežabrāļu interviju videoieraksti. Apmeklētājiem iespējams pasūtīt mednieku desiņu cepšanu lapenē pie bunkura. |
||
Izbraucot no Kolkas Melnsila virzienā, pa ceļam var piestāt pie Zēņu dīķa. Tā ir 1,3 ha liela mākslīga ūdenskrātuve, ko 20.gs. 60.gados izraka, lai iegūtu ledu Kolkas zivju fabrikas vajadzībām. Makšķerēšana un pastaigas. Apsaimnieko biedrība “Kolkas makšķernieku klubs”. |
||
Atrodas Vecpiebalgas dienvidaustrumdaļā aiz baznīcas. 1340. - 1365. g. Rīgas arhibīskaps šeit uzcēla pili - cietoksni, ko apjoza aizsarggrāvji (atliekas redzamas arī mūsdienās). Pils ziemeļu pusē atradās priekštilta nocietinājumi, bet austrumdaļā - pils galvenā ieeja un tornis. Pili postīja 1577. g., bet pilnībā sagrāva 18. gs. |
||
Neliels meža masīvs austrumos no Cirstes – Mazirbes ceļa
krustojumā ar Kolkas – Ventspils ceļu. Teiku vieta. Cauri Kaziņmežam pa Krustceļu
nonākam pie Kolkas – Ventspils ceļa (P 124) krustojuma
|
||
Atrodas skaistā vietā – Pilssalas dienviddaļā pie gājēju tilta pār Driksu. |
||
Atrodas Rīgas – Daugavpils autoceļa (A 6) 118. kilometrā. |
||
Šajā ceļojumā apmeklēsiet gan amatnieku darbnīcas, gan zirgu audzētāju saimniecības, gan arī dažādas lauku gardumu ražotnes, kur senajām prasmēm rasts mūsdienīgs pielietojums. Pirmā pieturvieta ir Ikšķile, kur jau pašā ceļojuma sākumā apciemosiet bērzu sulu vīna pagrabu un nobaudīsiet dzirkstošu vīnu, kas darināts no bērzu sulām. Skrīveros ļaujiet sevi pārsteigt piena pārvērtībām – šeit mājīgā kafejnīcā pilsētiņas galvenajā ielā top izcils mājas saldējums gan ar zemeņu, gan anšovu un mārrutku garšu. Koknesē varat savu garderobi papildināt ar jaunu ādas jostu, somu vai stilīgu ādas rotaslietu. Kaņepju audzētāju saimniecībā neliela ekskursija un kaņepju delikateses. Latgales melnās keramikas meistaru darbi iederas arī mūsdienīgos interjeros. Aglonas maizes muzejā apmeklētājiem piedāvā pašiem izcept maizes klaipiņu, bet apmeklējums nākamajā saimniecībā ļaus papildināt to ar gardu sieru, kas siets no brīvā dabā ganītas Latvijas brūnās piena. Pēdējā pietura Latvijas pusē – Daugavpils, ar pasaulē pazīstamā abstrakcionista Marka Rotko mākslas centru un 19. gs. Daugavpils cietoksni – iespaidīgu militāro būvi kā populārākajām apskates vietām. Tālāk ceļš vedīs uz Lietuvu, kur apmeklējamas vairākas tradicionālas lauku saimniecības. Ilzenbergas muižā (Ilzenbergo Dvaras) ierīkota biodinamiskā saimniecība. Nogaršosiet lietuviešu nacionālo saldumu – šakotis, apskatīsiet Anīkšču (Anykščiai) pilsētu, kas piedāvā pastaigu taku virs kokiem. Zirgu muzejā apskatāmi senie lauksaimniecības darbarīki un tehnika. Turpinājumā viesošanās saimniecībās, kas iepazīstina ar tradicionālo lietuviešu virtuvi un podnieka amatu. Dubingu (Dubingių) zirgaudzētavā izjādes ar zirgu manēžā. Tūres nobeigumā apskatīsiet unikālo Traķu (Trakai) ezerpili (14.-15.gs.) un Viļņu. |
||
„Mieriņi” ir īsta liela lauku saimniecība pļavu meža vidū, kas atrodas pie Latvijas robežas. Tīrajos Latgales laukos tiek audzēti bioloģiski dārzeņi un lopi. Saimnieki dzīvo saskaņā ar dabu un aicina ikvienu savu viesi izjust un izbaudīt apkārtnes skaistumu ar visām maņām: gan garšojot, gan elpojot, gan taustot un klausoties. Visas maņas apvienojot, izdodas dzīvot pa īstam. Miera pilna Latgales ainava ieskauj bioloģisko saimniecību „Mieriņi”. Šī vieta dāvās atpūtu ar jauno lapu žilbinošo zaļumu un skurbinošajām putnu dziesmām pavasarī, ar plašo debess jumu, kas atspoguļojas ūdeņos, un košajām dabas krāsām vasarā, ar dzelteno lapu paklāju rudenī un ziemā – ar silto sniega segu uz karstās pirtiņas jumta. Papildu bioloģiskās gaļas produktiem saimniecība piedāvā arī latviešu gadskārtu svinības, nodarbības dabā, pirts pakalpojumus un telšu vietas. |
||
„Rīgas jūras līča rietumu piekraste” - nozīmīga patvēruma un barošanās vieta lielam skaitam migrējošo putnu sugu visa gada garumā. Biežāk sastopamās aizsargājamās putnu sugas – brūnkakla un melnkakla gārgale, jūrmalas dižpīle, kākaulis, tumšā pīle un mazais ķīris, teritorija ir nozīmīga arī rifu aizsardzībai. Teritorija atrodas iepretim Dundagas, Rojas un Engures novadam, kā arī Jūrmalas pilsētai, tās platība ir 132 173 ha. Teritorija ietver dabas parka „Engure” un Ķemeru nacionālā parka jūras daļu.
|
||
Piedāvā ļoti gardus Lietuviešu tradicionālos ēdienus. Var pieņemt līdz 80 personām. Pieņem bankas kartes, pieejama autostāvvieta. |
||
Saimniecībā, kas atrodas Raunas upes krastā, audzē dažādas zivju sugas. Ziemas piedāvājumā ir dažādu lašveidīgo zivju makšķerēšana, bet vasarā var makšķerēt stores, sīgas, tilapijas un foreles. Sillakās var arī iegādāties zivis, bet apmeklētāju grupām sagatavo zivju degustāciju. Sillakas atrodas ~ 3 km no Liepasmuižas. |
||
Aug Sējas muižas parka nogāzē. Ietilpst Latvijas resnāko koku, kas pārsniedz deviņu metru robežu – četriniekā.
|
||
Nelielā apdzīvotā vietā, kur šodien atrodas tikai viena viensēta - Olmaņos atradās divas nozīmīgas krasta baterijas. Tās apvienoja nosaukums „Krasnoflotskaja”. Līdz 1955. gadam tajā, kas atradās dienvidos no Olmaņiem - bija izvietoti četri 152 mm ,,Kane,, tipa lielgabali, kādus izgatavoja Pirmā pasaules kara laikā un plaši pielietoja PSRS Baltijas jūras krasta teritoriju aizsardzībai Igaunijā un Latvijā. Mūsdienās šajā vietā saglabājušies nelieli koncentriski zemes vaļņi. Pēc 1955. gada ziemeļos no Olmaņiem tiek izvietota jauna baterija – arī četri MY – 2 tipa 152 mm lielgabali. Tie spējuši raidīt savus šāviņus 25 km attālumā. Būvniecības laikā tā bijusi vismodernākā no tā laika krasta baterijām, tās ierīkošana sākusies 1952.gadā. Baterija bija kaujas gatavībā un darbojās līdz pat 1975. g, tad tika ,,iekonservēta, un turēta rezervē. Šo batereju nezinātājam var būt grūtības atrast, taču atradums ir to vērts. Saglabājušās betonētas lielgabalu uzstādīšanas platformas un pazemes bunkuri. Tiešām, viena no iespaidīgākajām Baltijas jūras piekrastes baterejām!
|
||
Tikai 20 minūšu braucienā no Pärnu, vecajā Tõstamaa mežniecības ēkā Amps & Lonks kafejnīca ceļiniekiem piedāvā nedaudz atpūsties un iestiprināties ar picu, kas gatavota no svaigiem vietējiem produktiem. Īpaši iecienīta ir pica ar pašaudzēto liellopu gaļu un svaigie salāti. Var arī pasūtīt iepriekš. |
||
Neliela upīte ar dziļu, bet plašu ieleju, ko šķērso Vecumnieku – Ilūkstes ceļš. Vilkupes vārds saistās ar Kurzemes hercoga Jēkaba ambiciozo plānu savienot Daugavas un Lielupes baseina upes. Savienojošā kanāla darbi tika uzsākti, taču projekts tā arī dzīvē pilnībā netika īstenots. Vilkupe šajā plānā bija domāta kā viena no kanāla „sastāvdaļām”. Šeit ir vērts padomāt par radoša viduslaiku cilvēka ideju mērogu un inovācijām. Kanāla fragments atzīmēts un apskatāms nepilnus 4 km no apdzīvotās vietas ar nosaukumu Vilkupe.
|
||
The tour from Rīga to Tallinn combines natural and cultural heritage and includes lovely landscapes and 15 nature trails which cross marshlands, meadows and forests along the shores of the Baltic Sea, including several protected nature reserves. Many trails are equipped with viewing towers for birdwatching. Randu meadows near Ainaži contains one third of Latvia’s entire plant species. A boardwalk leads through reeds to a viewing platform with views over the meadow and the sea. Saaremaa island is interesting with very different natural attractions to the mainland - dolomite cliffs, juniper heaths, a meteorite lake and rocky sea shore. The tour passes rural farms and traditional villages typical of the coastal areas. Hiiumaa island is a laid back place and retains a very Estonian atmosphere with an important bird reserve at Käina Bay, unusual Sääre Tirp as well as several small islets off its south-eastern coast. Back on the mainland, Paldiski peninsula gives a glimpse of the recent history with its former Soviet military base |
||
Ap 200m garš un līdz 15m augsts ainavisks atsegums upes labā krasta asā līkumā. Tam iepretim otrā krastā (500m) Līgatnes dabas takas.
|
||
Veidots 1900. gadā pie Pērses ietekas Daugavā (tagad – Pļaviņu HES ūdenskrātuvē) un tajā apskatāmi 17. gs. zviedru lielgabali un viduslaiku kapu pieminekļi. Parkā (pie vidusskolas) atrodas atjaunotā strūklaka „Fauna galva”, kas 20. gs. trīsdesmitajos gados atradās netālu no leģendārā Pērses ūdenskrituma (tagad zem ūdens), kura vietu upes krastā iezīmē akmens skulptūra „Pērses meitene” (autors: J. Zihmanis). Celiņš aizved gar tēlnieka Ģ. Burvja veidoto 11 m augsto koka skulptūru „Mūžībai” un koktēlnieku – brāļu Rūrānu veidoto „Pūcīti”. |
||
Vēsturiskajam novadam ļoti nozīmīga vieta - senais zemgaļu politiski – administratīvais centrs, kas bija spēcīgākā nocietinātā apmetne pirms krustnešu invāzijas sākuma (tad to pārvalda zemgaļu vadonis Viestarts). Mūsdienu ainavā pilskalns izpaužas kā ļoti izteikts paugurs ar nostāvinātām nogāzēm, varenu priekšējo valni un līdzenu plakumu. No tā paveras labs skats uz tuvāko apkaimi. Pilskalna piekājē 9,5 ha platībā atradās senpilsēta. Par šo tāpat kā daudziem citiem Latvijas pilskalniem ir saglabājusies teika par caurumā ielaisto pīli, kas izpeldējusi tuvējās upes (šeit – Tērvete) ūdenī. |
||
Vēl pirms 20 - 30 gadiem Rojā dzīvoja Laimonis un Ilga Veidemaņi, kuri bija nedzirdīgi cilvēki un ar lielu mīlestību veidoja dažāda lieluma buru kuģu modeļus. Buru kuģu modeļu veidošanas pamatā bija neizsapņotais sapnis par lielajiem sentēvu kuģiem un plašajām jūrām, kuras nebūs lemts izkuģot. Buru kuģu modeļi tika darināti ar lielu precizitāti, rūpību un mīlestību, nekur nemācoties kuģu modeļu gatavošanas noslēpumus. Buru kuģu kolekciju tagad mantojusi Laimoņa Veidemaņa mazmeita, kura vēlas brīnišķīgo kolekciju un vectēva rūpīgo darbu parādīt plašākai publikai. Mājas saimniece apmeklētājus sagaidīs un pastāstīs savu stāstu par to, kā tapa kuģi. (Avots: Rojas TIC) |