Нo | Название | Описание |
---|---|---|
This is not a well known castle hill, but it offers one of the most unusual views of Lake Lielezers of Augstroze. There are ruins on the castle hill, and a short hiking trail has been installed to look at them. This is part of the ZBR.
|
||
Место памяти борьбы финских
егерей в Клапкалнциемсе. Место, где
захоронены пять павших финских солдат во
время Первой мировой войны. В мае 2004
года установили по новой первичный,
установленный в 1929 году и снесенный в
Советское время памятник. В
Лапмежциемском музее можно посмотреть
фотографии и получить более подробную
информацию о финских егерях.
|
||
Manufacture of sausages and smoked pigs. For pig feed, the farm uses home-grown grains (not treated with glyphosates) and unmodified soybeans grown by the farm itself. Sausages and smoked meat and spices. Only natural alder firewood is used in the smoking process. |
||
The route brings you to Kaunas, multiple Lithuanian regional parks and allows to enjoy the landscapes of the river Nemunas. Kaunas is Lithuania’s second largest city. It is notable for its modernist architecture. The city is located at the confluence of the two largest Lithuanian rivers: Nemunas and Neris. Moving further from Lampėdžiai to Vilkija, the Forest Trail runs for two days along trails and small countryside gravel roads next to the right bank of the river Nemunas. This section is shaped by beautiful landscapes with views of the river, the waterfront meadows and small villages. Do not miss the ferry in Vilkija crossing over the river Nemunas, one of the few still in operation in the Baltic States. For the next two days from Vilkija, the Forest Trail runs through its most spectacular sections in the Dubysa Regional Park from Kirkšnovė to Šiluva with mounds on riverbanks and historical churches now and there. This regional park covers the impressive Dubysa river valley, which reaches a depth of 40 m and a width of up to 500 m. Be prepared for a rolling terrain. Next, the route will take you to the town of Šiluva – the Catholic pilgrimage site – and to the Kurtuvėnai Regional Park. It is among the most forested areas of Central Lithuania; thus, the regional park with its glaciated valleys is a wonderland of forests, waters and wetlands. The Forest Trail leads along small forest paths, tourist trails, beautiful tree alleys and wetlands. The walk ends in Šaukėnai village, from where the city of Šiauliai is easily reached. |
||
Along with the Nagļu ponds, these are Latvia’s largest fishing ponds. They were established on the flood-land peat areas of Lake Lubāns in the 1970s, when the hydrotechnical system of the lake was first established. The Lubāna-Gaigalava road bisects the Kvāpāni-Īdeņa ponds. There are three bird-watching towers on the dams of the ponds. The ponds are a major location for water bird nests, as well as places for migrating birds to rest. There are extensive bird-watching opportunities in the area.
|
||
Atrodas Riekstusalas pussalas galā. No tā labi pārskatāma aizaugušā Kaņiera ezera ziemeļu un austrumu daļa. Izcila putnu vērošanas vieta. Pie torņa atrodas viena no retajām Latvijas kadiķu audzēm. Turpat meklējams Kaņiera ezera niedru laipas (uz pontoniem) sākums. |
||
No koka vietējo amatnieku celtais dievnams par grāfu Plāteru līdzekļiem tapis laikā no 1655. - 1658. gadam kā miniatūra vienjoma bazilika. Vienreizējo kultūrvēstures pieminekli uzskata par vienu no Latgales vecākajām koka baznīcām. Tās centrālā altāra kokgriezumus barokālās formās veidojuši Stelmužes koktēlnieku skolas meistari. Sānu altārī atrodas 18. gs. vidū tapusī glezna “Sv. Marija Magdalēna”. Dievnams uz patreizējo vietu – Daugavas labajā krastā ir pārvietots 1698. gadā. Ēka vairakkārt - 1890. un 1918. g. atjaunota. Baznīcai apkārt stiepjas 17. gs. beigās būvēts mūra žogs ar 19. gs. vidū celtu brīvi stāvošu zvanu torni, kas restaurēts 2002. g. Pēc dažādiem informācijas avotiem var spriest, ka Indricas draudze ir Latgalē vecākā. |
||
Grilbārs un restorāns "Parks" ir vieta, kur baudīt viesmīlību, pozitīvu un nesteidzīgu atmosfēru. Ģimenei draudzīgs restorāns ar bērnu spēļu stūrīti un īpašiem ēdieniem bērniem. Veidojot ēdienkarti, šefpavārs galvenokārt izvēlas produktus un sastāvdaļas, kuras iegūtas tieši Latvijā. Piedāvā gan klasiskas garšas, gan kaut ko neierastāku. |
||
Kapsēta šajā vietā (Siguļi) pastāv jau no 1773. gada. Carnikavas kapos dus izcilais latviešu tautas dzejnieks Ojārs Vācietis (1933. – 1983.), kur tam uzstādīts piemineklis. Apskatāma arī 18. gs. celtā Carnikavas muižas kapliča un muižas nomnieka Falka kapakmens. |
||
Viens no izteiktākajiem Rīgas jūras līča Vidzemes krasta
zemesragiem. Ķurmraga apkārtnē jūrā viļņu un ledus torosēšanās
rezultātā ir izveidojušies plaši laukakmeņu krāvumi un no smilšakmens
iežiem sastāvoši stāvkrasti. Ķurmraga vecās bākas paliekas – uz jūras
pusi sagāzies navigācijas vaduguns korpuss, kas vēl pirms aptuveni
piecpadsmit gadiem atradās stāvkrasta augšdaļā.
|
||
Ap 200m garš un līdz 15m augsts ainavisks atsegums upes labā krasta asā līkumā. Tam iepretim otrā krastā (500m) Līgatnes dabas takas.
|
||
Atpūtas vieta atrodas Dienvidkurzemes vēsturiskajā Papes Ķoņu ciemā. Naktsmītne – klēts, vēsturiska ēka ar niedru jumtu, pielāgota dzīvošanai vēlā pavasarī/vasarā/agrā rudenī. 3 istabiņas + neliela priekštelpa un virtuve divos stāvos. Piemērota 8 cilvēkiem. Ideāla vieta radošām nometnēm, plenēriem, meistardarbnīcām un citām aktivitātēm. Telšu vietas, kur var uzņemt līdz 80 cilvēkiem. Mikjāņu sēta sadarbībā ar Rucavas tradīciju klubu interesentu grupām piedāvā iespēju baudīt vietējos tradicionālos ēdienus iepriekš vienojoties - „siļķi uz ogles”, balto sviestu ar vārītu kartupeli, riezu, zivju zupu, u.c Piedāvājums pieejams tikai grupām, iepriekš piesakoties. |
||
Līdz 30 m augsts smilšakmens (lejasdaļā) un kaļķakmens (augšdaļā) atsegums (Ziemeļigaunijas glinta daļa) Somu līča krastā – populārs tūrisma objekts un skatu vieta. Ieteicams pārgājiens gar klinšu lejasdaļu (akmeņains liedags) vienā virzienā un pa tās augšdaļu – atpakaļ (~ 2 km). No klints augšas pārskatāma plaša piekrastes teritorija līdz pat Tallinai. Izveidota skatu vieta. |
||
Ap 400 gadus vecajos (iespējams, - vecākie Latvijā) muižas pagrabos piedāvā Kurzemes vīndaru mājas vīna šķirņu degustāciju (3 – 7 vīni), kā arī Šlokenbekas muižas īpašo vīnu ar vietējiem lauku labumiem (sola pārsteigumu!). |
||
Saimniecības veikals Lepaniidi atrodas tikai 15 minūšu braucienā no Kärdla. Saimniecībā audzē kazas un aitas, kā arī dažādus dārzeņus. |
||
No Kronvaldu Ata (1837. – 1875.) – izcilā latviešu publicista, pedagoga un valodnieka dzimtajām mājām – „Lejas Miķiem” Priekules novada Krotē nekas līdz mūsdienām vairs nav saglabājies. Māju vietā uzstādīta piemiņas plāksne ar uzrakstu: „Katram tā vieta svēta, kur piedzimis, audzis” (A. Kronvalds). |
||
Parka „mugurkauls” ir Šventojas (Šventoji) upes (tulkojumā – Svētā upe) ieleja. Šventojas krastā ir apskatāms viens no Lietuvas iespaidīgākajiem Devona perioda smilšakmens atsegumiem - Vetygalos atodanga, bet Varius strauta krastos – kvarca smilšu atsegums - Variaus atodanga. 6 km dienvidos no Anykščiai atrodas otrs Lietuvas lielākais dižakmens (5,7 m augsts, ~ 100 m3) – Puntukas akmuo.
|
||
Taka atrodas Riekstusalas pussalā, netālu no putnu vērošanas torņa. Uz peldošiem pontoniem celtā laipa iepazīstina ar Kaņiera ezeru „tuvplānā”. Var iepazīt niedrājus, to putnus, labi redzamo ezera gultni ar zivju mazuļiem un kalcifilām augu sabiedrībām. Laipa aizved līdz salai, uz kuras aug kadiķi. |
||
Vilces upes gleznainajā krastā 18. gs. 50. gados muižas kompleksu uzcēla viens no baronu Mēdemu dzimtas pārstāvjiem – Kristofs Dītrihs fon Mēdems, kurš bija laulājies ar grāfa Keizerlinga meitu Annu fon Keizerlingu. Pateicoties šīm laulībām līdz pat šodienai Vilces muižas ieejas portālu rotā Mēdemu - Keizerlingu alianses ģerbonis. Vilces muiža tika pārbūvēta 19. gs., kad muiža kļuva par Johana Frīdriha Vilhelma fon Hāna īpašumu. |
||
Madonas centrālais laukums, kas vēl 20. gs. sākumā bija tirgus laukums. Pēc apjomīgās restaurācijas tas ir kļuvis par ievērības cienīgu pilsētvides objektu. Laukuma ziemeļu pusē atrodas pilsētas un novada pašvaldība un Madonas novada TIC. |