Nr Nosaukums Apraksts
N/A

Pērnavas viduslaiku nocietinājumu mūra stūra tornis. Tā pagalms – populāra suvenīru tirdzniecības un pasākumu norises vieta.

N/A

Tērvetes dabas parks atrodas Zemgales ainavai nepierastā un neraksturīgā – izteiktajā Tērvetes upes ielejā un tās skaistajos krastos, kurus ieskauj plašs mežu masīvs, kas veiksmīgi pielāgots apmeklētāju atpūtai, apvienojot gan dabas vērtumus, gan šejienes kultūrvēsturisko mantojumu. Tērvetes dabas parks ir viens no Zemgales populārākajiem tūrisma objektiem, un apmeklētājus piesaista ar Veco priežu parku, dižsilu, Sprīdīšu dendrāriju, pilskalniem (Tērvetes, Klosterkalns, Svētkalns), A. Brigaderes memoriālo muzeju „Sprīdīši”, daudzveidīgajiem pasaku tēliem, bērnu atrakcijām, ainavām, blīvo taku tīklu u.c. Dabas parks 2004. g. tika nominēts kā ģimenei draudzīgākā vieta. Šobrīd parkā izveidots un kursē "Pasaku vilcieniņš".

N/A

Augstā un purva vidusdaļā - pārejas tipa purvs, putniem nozīmīga vieta. Apmekļējumiem nav piemērota infrastruktūras trūkuma un sugu aizsardzības nolūkā.

N/A

Agrākos laikos Kūrmājas prospekts bija galvenais ceļš uz pludmali. Tā malās redzami grezni 19. – 20. gs. mijas nami un villas, kas piederēja aristokrātiem – piekrastes un jūras labumu baudītājiem. Te meklējami Liepājas himnas „Pilsētā, kurā piedzimst vējš” bronzā darinātie tēli – Laivinieks, Dzintara latvieši, Vārna u.c. Prospekta galā slejas piemineklis bojā gājušajiem jūrniekiem un zvejniekiem (uzstādīts 1977. g.). Tas simbolizē sievieti, kas gaida mājās pārnākam savu vīrieti.Kūrmājas prospektā 16/18 atrodas Liepājas vēstures un mākslas muzejs. Muzeja krājums (kopā > 100 000 eksponāti) izvietots 1901. g. eklektisma stilā (ar gotikas elementiem ) celtā namā, kas tapis pēc Berlīnes arhitekta Ernesta fon Īnes skicēm un P. M. Berči projekta. Ekspozīcijā apskatāma akmens stēla – vienīgais šāda veida savrupatradums Baltijas valstīs no Grobiņas kapu lauka (Skandināvu senkapi).

N/A
Saimniecības laukos vasaras vidū zied rapši un lini. To apstrādei uzbūvēta rapšu un linu sēklu eļļas spiestuve. Eļļas spiešanas procesa vērošana, eļļas iegāde.
N/A
No Tartu pa Emajegi (Emajõgi) upi kursē ātrgaitas kuģis, kura galamērķis ir Pīrisāres sala Peipusa ezerā. Emajegi lejtecē atrodas viens no lielākajiem mitrāju masīviem, kas ir putniem nozīmīga vieta.
N/A
Mūsdienās pat zinātājam ir grūti nojaust, kurā vietā Ragaciemā atradās kādreizējā zenītraķešu bāze, kuras mērķis bija aizsargāt PSRS rietumu robežu.
N/A
2 dienas

This part of the Forest Trail passes through the historical centre of Valmiera. In Valmiera you can visit St. Simon’s Church, the Ruins of the Livonian Order Castle and Valmiera Museum. We also suggest walking the barefoot trail in “Sajūtu Parks” (Park of Senses). After sightseeing in Valmiera, the Forest Trail goes through Atpūtas (Recreation) park, the beautiful pine forest and Baiļi winter ski centre. Further on you will walk along the River Abuls Trail, curving along the banks of the river until reaching the Brenguļi brewery built in an old Hydroelectric power plant. You can enjoy unfiltered and unpasteurised beer here. Further down you will enter unpopulated forest areas and the Northern Gauja protected landscape area.

The forests in Northern Gauja (“Ziemeļgauja”) are very diverse. There are old or natural boreal (northern) forests and marsh forests, oak forests, alluvial forests (formed on river sediments which periodically flood) and mixed oak, wych elm and ash forests along the river. The tour will end in Strenči Town.

N/A

Ja pa Gauju braucam ar laivu, tad Velnalas klintis ir Gaujas senlejas pēdējā varenākā klinšu siena - ap 15 m augsta. Skatoties no pretējā Gaujas krasta (izveidota atpūtas vieta), klinšu vidusdaļā ir redzama ap 19 m dziļā un 4,7 m augstā Krimuldas Velna ala. Kopš 1980. g. alas apmeklējumi ir pārtraukti (bija speciāli uzbūvētas koka konstrukcijas) drošības apsvērumu dēļ. Ja no Velna alas klintīm pa Gaujas pamatkrasta lejasdaļu dosimies Turaidas virzienā, skatam (vislabāk – bezlapu laikā) pavērsies varenā un ar smilšakmens atsegumiem bagātā Piķenes krauja . Tās piekājē ir izveidota ~ 1 km garā Piķenes bebra taka. Klusos vakaros bebru tiešām te var arī novērot! Ejot pa taku, varēs redzēt gan Mazo Velna alu (5 m gara) ar iztekošo Gudrības avotiņu, gan arī tikpat garo Aunapieres alu. Starp krauju un Gauju ir redzamas nelielas vecupes, kam ir liela nozīme apkārtnes dabas daudzveidības saglabāšanā.

N/A
Ventspils rajona Liepene atrodas bijušās jūras robežapsardzes daļa, kas šobrīd ir privātīpašums un tiek izmantota kā tūrisma mītne.
N/A

Netālu no Rīgas apvedceļa Daugavas labajā krastā atrodas 1994. g. atklātais un tēlnieka Ģ. Burvja veidotais piemineklis - piemiņas zīme. Veltīts Daugavas lībiešiem un viņu Mārtiņsalas vadonim – lībietim Ako, kas 1206. gadā vadīja cīņu pret krustnešiem. Pieminekļa apkaimē gar Daugavas krastu izveidota plaša atpūtas un pastaigu vieta. Šī ir viena no ainaviskākajām vietām Daugavas lejteces krastos. Mazliet tālāk upes krastā izvietoti informatīvi stendi, kas atspoguļo Daugavas krastu vēsturi pirms Rīgas HES izbūves.

N/A

Kafejnīca "Policijas akadēmija" ir iecienīta maltīšu ieturēšanas vieta Ogres centrā. Atrodas pirms Pirmā pasaules kara celtā ēkā, kur padomju laikā atradās milicijas iecirknis. Piedāvā mūzikas vakarus.

Latviešu virtuve: „Sierštelles” sieru kārtojums, jēra gaļas zupa, sēņu zupa, grūbas ar sēnēm, sama fileja, meža ogu sorberts, pankūkas.

Īpašais ēdiens: Cepta siera kūka ar ogām.

N/A

~40 km garš Rīgas jūras līča piekrastes posms ar trīs lielu upju – Lielupes, Daugavas un Gaujas grīvām, aprimušu kāpu veidojumiem un biotopiem, jūrmalas pļavām un mežainām jūrmalas kāpām, kas ir nozīmīgs rekreatīvais resurss.

N/A

Dabas liegumā "Lielie Kangari" atrodas 33 metrus augsts skatu tornis, kura virsotnē atrodas platforma, no kuras paveras skats uz Kangaru ezeru un Lielkangaru purvu. Dabas liegumā izbūvēta arī nepilnu divu kilometru gara pastaigu taka ar tiltiņiem un skatu platformu pie ezera.  Takas sākumā izvietotais veselības maršruts ikvienu apmeklētāju aicina kārtīgi izvingroties un izkustēties. Apmeklētāju informēšanai un izglītošanai visas takas garumā izvietoti arī informatīvie stendi ar fotogrāfijām, kas apvieno varenu stāstu un teiku kopumu par notikumiem, vietām, tēliem un parādībām dažādās apkārtnes vietās. 

N/A
Bijusī Pļavmalu sakarnieku daļa šobrīd tiek izmantota kā lauksaimniecības produkcijas noliktava un pieder zemnieku saimniecībai. Tas ir viens no nedaudzajiem bijušās PSRS armijas militārajiem objektiem, kas mūsdienās tiek izmantots saimnieciskiem mērķiem. Zinātājs šo vietu atpazīs arī no ceļa puses.
N/A
Micānu - Kirkas kalns. Mazā pils Priežukalnā (Kirkas kalnā) 1792. gadā tika pārveidota par luterāņu baznīcu. Tādēļ šo kalnu arī šodien sauc par Kirkas kalnu (tulkojumā no vācu valodas – Baznīcas kalns). Vecie ļaudis ir stāstījuši, ka zem baznīcas esot izbūvēts liels pagrabs, kurā glabājušās baznīcas un Manteifeļu dzimtas dārglietas, kā arī pagrabā atrodas Manteifeļu dzimtas kapenes.
N/A

Pilsētai nozīmīgākais periods ir saistāms ar laiku no 1561. - 1795. g., kad Jelgavas novads ietilpst Kurzemes un Zemgales hercogistes sastāvā. Kad Jelgava iegūst hercoga rezidences (1567. g.) un hercogistes galvaspilsētas (1616. g.) statusu, sākās strauja pilsētas attīstība, kas visaugstāko punktu iegūst hercoga Jēkaba valdīšanas laikā. Pēdējo divu Kurzemes hercogu - Ernsta Johana Bīrona un viņa dēla Pētera valdīšanas laikā tiek dibināta (1775. g.) Pētera akadēmija (Academia Petrina) - pirmā Latvijas augstskola, 1816. g. dibināta Kurzemes Literatūras un mākslas biedrība, 1822. g. iznāk pirmā avīze latviešu valodā "Latviešu Avīzes", 1802. g. top Latvijā pirmā teātra ēka, bet 1898. g. - pirmā muzejam domātā ēka. 1937. g. Jelgavas pilī izvieto Latvijas lauksaimniecības kameru, bet pēc diviem gadiem atklāj Jelgavas Lauksaimniecības akadēmiju. 1944. g. vasarā gāja bojā gandrīz visa pilsētas vēsturiskā apbūve un mākslas vērtības. Pēc 2. pasaules kara Jelgavu atjaunoja. Tikko kā ir atjaunots arī Sv. Trīsvienības baznīcas tornis, kurā šobrīd ir izveidots viens no Latvijas labākajiem interaktīvajiem muzejiem (ļoti draudzīgs ģimenēm ar bērniem).

N/A
3 dienas

Suiti ir viena no krāšņākajām, savdabīgākajām kultūras tradīcijām bagātākā kopiena Kurzemē un Latvijā. Kā apliecinājums tam ir 2009. gada 1. oktobrī Suitu kultūrtelpas iekļaušana UNESCO Pasaules Nemateriālās kultūras mantojuma sarakstā, kam nepieciešama neatliekama glābšana. Suitu kultūrtelpa ir arī iekļauta Latvijas Kultūras kanonu tautas tradīciju sarakstā. Izpausmes, kas raksturo suitu nemateriālās kultūras mantojumu, ir tradicionālie svētki, tautas parašas, mutvārdu tradīcija, tradicionālās dziedāšanas un muzicēšanas prasmes, tradicionālā tautas tērpa darināšana un ēdiena gatavošanas tradīcijas. Kopš 2009.gada suitu kopiena piedzīvo renesansi, tas nozīmē, ka daļa kopienas aktīvi darbojas pie tradīciju atdzimšanas, dzīvotspējas nodrošināšanas un popularizēšanas gan lokālā, gan valstiskā un starptautiskā mērogā. Suitu kultūrtelpas dzīvotspēja ir pašu suitu rokās, kas ciešā veidā balstīta uz tā praktizēšanu un kopienas pārstāvju radošumu. Suiti par ļoti nozīmīgu kultūrtelpas attīstības jomu uzskata tūrisma attīstību kultūrtelpā. Īpaši izceļot kultūrtūrisma nišu, kas balstās uz unikālā suitu kultūras mantojuma popularizēšanu plašākā mērogā.

N/A

Ziemeļos no Viļāniem (Jaunviļānos) atrodas ar mežu apaudzis osveidīgs paugurs – t.s. Kaupra kalns, kurā virsotnē meklējams (ceļa uz Trūpiem malā izvietota norāde) minētais akmens. Trīsdaļīgā akmens, kas atrodas mežā, garums ir 4 m, platums 3 m, augstums 1,9 m. Lielākās daļas virspusē var saskatīt nelielu dobumu, tādēļ pastāv viedoklis, ka šis ir sens kultakmens.

N/A
Pakri pussalas galā slejas vizuāli iespaidīgākā no Baltijas valstu piekrastes klintīm - līdz 24 m augstā Pakri klints (Pakri pank). Aukstās ziemās no kaļķakmens slāņiem izplūstošie avoti veido fantastiskus leduskritumus un neparastas ledus formas.