Atpūta laukos
2621-2640 / 4331
Nr Nosaukums Apraksts
N/A

Peltsamā mūra pils tika uzcelta 13. gadsimtā. 16. gadsimtā šajā nocietinājumā atradās Livonijas karaļa Magnusa rezidence. Pils sētas pusē ir iekārtots tūrisma informācijas punkts un Peltsamā muzejs, vīna pagrabs kopā ar pārtikas muzeju, Igaunijas Mediju muzejs, galerija pART, keramikas un rokdarbu darbnīcas. Peltsamā ir izveidots brīnišķīgs rožu dārzs, ko var apskatīt gida pavadībā.
N/A

Krodziņš "Raganas ķēķis" atrodas Murjāņu – Valkas autoceļa (A3) malā un ir viegli atpazīstams pēc ēkas un dažādiem pasaku tēliem, kas izvietoti kroga pagalmā.

Latviešu virtuve: Zupas (aukstā biešu, pupiņu, skābu kāpostu, skābeņu), cepts cūkas stilbs, asinsdesas, cūkgaļas ribiņas, ogu ķīselis ar grauzdētām auzu pārslām, rupjmaizes kārtojums.

Īpašais ēdiens: „Raganas ķēķa ugunīgā zupa”.
N/A

Kafejnīca "Cope" atrodas Rideļos, pie Rideļu ezera Engures novadā. 20. gs. 20. gados atjaunotajās (darbību atsāka 1992. g.) ūdensdzirnavās var iepazīt vēsturiskos mehānismus un malšanas procesu, bet kafejnīcā nobaudīt no maltajiem miltiem ceptās pankūkas.

Latviešu virtuve: Siļķe ar biezpienu un vārītiem kartupeļiem. Pankūkas ar sēnēm, sieru, dārzeņiem, gaļu, medu, krējumu, biezpienu, saldējumu un karameli.
N/A
2 dienas

Maršruts piemērots laivotājiem, kam nepatīk vienveidība. Latgales ezeri joprojām ir ūdenstūristu mazapgūta teritorija, taču ļoti pievilcīga gan ainavu, gan kultūrvides ziņā.

Maršruta informācija no Latvijas Lauku foruma​
N/A

Pilsētas vārds vēstures avotos pirmoreiz minēts 1224. g. 1340. g. Rīgas arhibīskaps Latgaļu pilskalnā (tagad - luterāņu baznīca) uzcēla mūra pili. 1802. g. (īpašumā līdz 1920. g.) Vecgulbenes muižu nopirka barons G. Volfs. Gulbenes apkaimes muižas un Vecgulbenes pils būtiski cieta 1905. g. revolūcijas laikā un arī tālākajos vēsturiskajos notikumos. Mūsdienās būtiski mainās pilsētas ainava, īpaši Baltās pils apkaimē, kur pēdējos gadus notikuši vērienīgi restaurācijas darbi. Katrā ziņā, - Gulbene ir vieta, uz kuru ir vērts doties pēc jauniem iespaidiem un zināšanām.
N/A

Bistro "Bērzkrogs" atrodas 130 m no Bērzkroga krustojuma (iepretim Statoil DUS). Atbalsta sadarbību ar vietējiem ražotājiem, kuru produkti ir nobaudāmi vai nopērkami (arī suvenīri) uz vietas.

Latviešu virtuve: Pelēkie zirņi ar speķi, putraimu biezputra.
N/A

Krodziņš atrodas Jelgavas centrā pie tilta pār Driksu, ko ieskauj jaunizveidotā krasta promenāde. Interjerā izmantoti koka elementi. Regulāri rīko muzikālus vakarus.

Latviešu virtuve: Aukstā zupa, cepta butes vai mencas fileja, zemnieku brokastis, kartupeļu un plānās pankūkas.
N/A

Tēlnieka Kārļa Zemdegas veidotais piemineklis (1937. g.) ieguvis un pārmantojis tautas nosaukumu, jo sākotnēji to sauca par „Rūjienas atbrīvošanas un kritušo karavīru piemineklis”. Padomju gados tas netika nojaukts tikai tā iemesla dēļ, ka pretējā ielas pusē novietotais Ļeņina stāvs uz lielāka izmēra paaugstinājuma „nomāca” Tālavas taurētāja pieminekli.
N/A

Ģimenes uzņēmums Hiiu Vill ir viens no tiem mazajiem uzņēmumiem Igaunijā, kas darbojas līdz šodienai vēl no 19. gadsimta. Saimnieki labprāt izrādīs no Polijas atvestās mašīnas (vilnas plucinātājs, kārstuves, vilnas padevējs). Vasarā pie fabrikas darbojas kafejnīca. Visu gadu var iegādāties no vilnas darinātus rokdarbus.
N/A

Kuldīgu pelnīti uzskata par skaistāko Latvijas viduslaiku mazpilsētu. Tās vietā jau pirms 13. gs. atradies senās kuršu zemes Bandavas centrs. 1242. g. Livonijas ordenis pie Ventas rumbas uzsāk mūra pils celtniecību. Pie pils izveidojas apdzīvota vieta, kas pirmā (1378. g.) Kurzemē iegūst pilsētas tiesības. Nozīmīga ir arī tās dalība Hanzas savienībā. Laikā no 1561. - 1795. g. Kuldīga ir Kurzemes hercogistes galvaspilsēta. Likumsakarīgi, 17. gs. pirmajā pusē tā piedzīvo strauju saimniecisko izaugsmi, kas beidzas līdz ar Ziemeļu kara un mēra epidēmijas sākumu. Kurzemnieku lepnums un lielāku industriālu objektu trūkums ir iemesls, kādēļ padomju laikā pilsētā neieplūda lielākas imigrantu masas, tādēļ Kuldīga šodien ir viena no latviskākajām Kurzemes pilsētām. Uz Kuldīgu ir vērts braukt un uzkavēties vairāk nekā vienu dienu, jo te darāmā netrūkst. Dabas mīļotāji var vērot lidojošās zivis, bet kultūrvēstures pētniekiem te paveras visnotaļ plašs darba lauks.
N/A
Bijušā Jūrkalnes Padomju pretgaisa aizsardzības diviziona daļa šobrīd atrodas privātīpašumā un tur izveidota mototrase.
N/A

Atraktīvais amatnieks ir viens no "Pūdnīku skūlas" podniekiem, kas izmanto senču uzkrātās zināšanas. Darbnīcā "Malny Wylky" var redzēt tradicionālo darbu tapšanas procesu no virpošanas ar kājminamo virpu līdz to apdedzināšanas bedres tipa malkas ceplī svēpējuma tehnikā. Darbu apskate un iegāde. Vēsma Ušpele savukārt glezno eļļas tehnikā un parādīs savus darbus.
N/A
3 dienas

Maršruts iepazīstina ar Ziemeļvidzemes mājražotājiem, zemnieku un piemājas saimniecībām, a/s u.c., kas ražo dažādus piena pārstrādes produktus – pienu, jogurtus, biezpienu, sieru, saldējumu u.c. Tā sākums ir Cēsis, kas pazīstama ar viduslaiku noskaņu apdvesto vecpilsētu, pils drupām, Sv. Jāņa luterāņu baznīcu u.c. objektiem. Tālākajā gaitā maršruts izlokas cauri Gaujas Nacionālajam parkam (Ungurmuiža, Ungura ezers, Straupes viduslaiku pils un baznīca), atduras Saulkrastos pie jūras malas un gar to virzas tālāk līdz Tūjai, kur atkal pagriežas iekšzemē. Limbažos aplūkojamas viduslaiku pils drupas, muzeju, B. Kārlim veltītais piemineklis u.c. objekti. Tālāk dodamies uz Valmieru (Sv. Sīmaņa baznīca, pilsdrupas, muzejs, Sajūtu parks u.c.), Rūjienu un Naukšēniem, kur iegriežamies Naukšēnu muižā. Pa „Ziemeļu stīgu” nokļūstam līdz Kārķiem, lai tālāk cauri Smiltenei dotos uz teikām apvīto Raunu (Raunas Staburags) un atgrieztos atpakaļ starta punktā. 
N/A

1342.gadā lielākajā no Alūksnes ezera salām – Pilssalā – Livonijas ordenis pabeidza mūra pils celtniecību. Pili iesvētīja Marijas pasludināšanas dienā, tāpēc šī vieta ieguva sev jaunu nosaukumu Marienburga. Alūksnieši joprojām piemin Alūksnes meiteni Mariju, kura it kā iemūrēta vienā no pils sienām, tāpēc salu dēvē gan par Pilssalu, gan Marijas salu. Gadsimtu laikā mainījās pils valdnieki, tā piederēja gan krieviem, gan zviedriem, gan poļiem.

Ir atjaunots Livonijas ordeņa pils priekšpils Dienvidu tornis– vienīgais no senās viduslaiku pils astoņiem torņiem, kas būtiskā vēsturiskā apjomā ir saglabājies līdz mūsdienām.

Šobrīd Dienvidu tornī apskatāma mūzikas un gaismas ekspozīcija "MARIENBURGAS astotais brālis”, kas ir iztēli rosinošs un emocijām piesātināts piedzīvojums. Ekspozīcijas tapšanas procesā apvienojušies vairāki izcili mākslinieki: dramaturgs Lauris Gundars, komponisti Mārtiņš Brauns un Artūrs Maskats, skaņas dizaineris Sigvards Kļava un dizaina birojs H2E. Teiksmu ar Ojāra Vācieša vārdiem iedzied Latvijas Radio koris.

Pieejamība: Dabas objekts ir pieejams cilvēkiem ar pārvietošanās grūtībām.
N/A

Vasaras terases kafejnīca, kas atrodas Preiļu parka pludmales teritorijā, piedāvā 100% dabīgu mājas saldējumu ar ogām. Uz vietas cep svaigas "pampūkas". Darbojas tikai sezonas laikā no Mātes dienas (8. maija) līdz Tēva dienai (11. septembrim). Tūristu grupām piedāvā ekskursijas un siera saldējuma degustāciju.
N/A

Višķi kā apdzīvota vieta izveidojās uz Višķu muižas zemes. 19. gs. tie ieguva miestu statusu. 1921. g. Višķos atklāja lauksaimniecības ziemas skolu, bet 1926. - viengadīgo mājturības skolu. Otrā pasaules kara laikā - 1943. g. nodibināja Višķu dārzkopības un biškopības skolu, bet pēc kara - Višķu dārzkopības (vēlāk - lauksaimniecības) tehnikumu. Ar izglītbu saistītās aktivitātes bija arī iemesls, kādēļ Višķu centrs nelīdzinās “tipiskam” lauku ciematam. Šeit plašā teritorijā ir apskatāmi ainaviski kopti stādījumi, dendroloģiskais parks (no 1936. g.), ābeļdārzi, kas tiek kopti joprojām. Iespējams sarunāt vietējo gidu, kas lieliski pārzina parku. Višķus var izstaigāt arī individuāli.
N/A

Saldus vēstures dokumentos minēta jau 1253. g. Līdz 13. gs. te atradās senā kuršu pils Salden, kas arī attēlota pilsētas ģerbonī. Ap 1341. g. netālu no kuršu pilskalna Livonijas ordenis uzcēla pili, pie kuras izveidojās apdzīvota vieta. Savu uzplaukumu līdzīgi kā citas Kurzemes apdzīvotās vietas tā piedzīvoja hercoga Jēkaba valdīšanas laikā 1642. - 1682. g. Par Saldus dibināšanas gadu min 1856., kad sākās Ziemeļu karā nopostītās vietas atjaunošanas darbi. 2. pasaules kara beigās pie pilsētas norisinājās smagas kaujas, taču līdz pat 1945. g. 8. maijam pilsēta palika vācu armijas okupētajā Latvijas daļā. Mūsdienu Saldus piesaista ar saviem pasākumiem – pilsētas dienām, mūzikas festivālu "Saldus saule", kā arī dažādiem apskates objektiem, starp kuriem minama a/s „Druvas pārtika", kur var vērot saldējuma tapšanas procesu un Saldus pārtikas kombināts, kur var degustēt garšīgās konfektes „Gotiņa" un vērot ražošanas procesu.
N/A
2 dienas

Maršruts piemērots aktīviem braucējiem, kam interesē Ķemeru nacionālā parka dabas un kultūrvides daudzveidība. Ķemeru nacionālais parks (dibināts 1997. g.) veidots g.k. mitrāju – seklās Rīgas jūras līča piekrastes, aizaugošo piejūras ezeru, purvu, mitro mežu (dumbrāju u.c.) un palieņu pļavu - kā nozīmīgu daudzu augu (~ 25 % no Latvijas Sarkanā grāmatā ierakstītajām sugām) un dzīvnieku, īpaši - ligzdojošo un migrējošo putnu dzīves vietu aizsardzībai. Parka teritorijā atrodas viens no lielākajiem Latvijas purviem – Lielais Ķemeru tīrelis. Purvu masīvi ir nozīmīga sērūdeņu veidošanās un izplūdes vieta, kā arī ārstniecībā izmantojamo dūņu atrašanās vieta, kas bija kādreiz tik populārā Ķemeru kūrorta izveides pamats.

Maršruta informācija no Latvijas Lauku foruma​
N/A

Švekšnos muižas parka komplekss ir viens no skaistākajiem visā Žemaitijā. Pie muižas izveidots iespaidīgs parks. Abas parka daļas savieno platas, vāzēm dekorētas parādes kāpnes, no kurām paveras skaista lejas terases ūdeņu panorāma. Uz Švekšnos muižas parka centrālā dīķa salas atrodama dievietes Diānas skulptūra. Galvenajā parka alejā atjaunots krāšņš Saules pulkstenis, vāze uz pjedestāla, Sv. Marijas skulpūta, “Brīvības enģelis”. Restaurēti arī citi parka elementi – skatu laukumi, takas, vārti.
N/A

RADADA ir radošā darbnīca, kura ierīkota senā ugunsdzēsēju depo. Audumu apdrukas ar saviem orģināliem zīmējumiem rokas sietspiedes tehnikā. Apdrukā apģērbu ar rakstiem un simboliem, kas simbolizē Latvijas dabu, latviešus un to spēku.