Deviņu krāteru grupa. Tās galvenais krāteris (līdz 100 m diametrā un 16 m dziļumā) ir vizuāli izteiksmīgākais Baltijas meteorīta krāteris un viens no izcilākajiem šāda tipa veidojumiem Eiropā. To izcelsmi apstiprina atrastās dzelzi un niķeli saturošās meteorīta atliekas (2,5 kg). Pēc veiktajiem aprēķiniem, šī Baltijas mēroga dabas katastrofa varējusi notikt pirms ~ 2600 – 4000 gadiem.

Krāteru lauka teritorijā atrodas Kāli apmeklētāju centrs ar nelielu muzeju, konferenču zāli un viesnīcu.Muzejā var apskatīt īstas meteorīta atlūzas. Ieturēties var blakus esošajā vēsturiskajā Kāli krogā.

Bijušais kursenieku zvejniekciems Kuršu jomas krastā. Jau no 19. gs. sākuma tas ceļojošo kāpu dēļ ir vairakkārt mainījis savu atrašanos un tagadējā vietā pastāv aptuveni gadsimtu. Ciematā uz dzīvi apmetās smilšu kāpu apbērto Nagļu (Naglių) un Karvaiču (Karvaičių) ciema iedzīvotāji. Kuršu kāpu mazākā ciema kultūrainavu veido gan gadsimtu vecas koka dzīvojamās ēkas, gan arī mūsdienās celtās. Kā vienas, tā otras kalpo g.k. kā vasarnīcas un viesu izmitināšanas vietas.

Tāda paša nosaukuma ciema dienviddaļā paceļas no koka (zaļā krāsā) 19. gs. celtais dievnams, kas apskatāms no ārpuses.

Zasas muižas parks atrodas Zasas dzirnavu dīķa (Zasas ziemeļdaļā) uzpludinātās Zasas upītes krastos. Parka izveidi uzsāka 18. gs. un to veidoja kā ainavu parku romantiskā stilā. Vienlaicīgi ar parku, uzsāka arī Zasas muižas pils celtniecību. Tās īpašnieks bija Heinrihs fon Zass, kura vārdā nosaukta Rīgas daļa Zasulauks. 19. gs., kad mainās muižas īpašnieks, Zasas muižu uzskata par vienu no bagātākajām un skaistākajām apkaimes muižām. Ir vērts izstaigāt plašo parku ar daudzajiem tiltiņiem, Vilkaču koku, Velna akmeni un svētavotu. Muižas parka apskate gida pavadībā: +371 26337227.

Siera ražotne Raunā ir Ceriņu ģimenes uzņēmums, kas nu jau 10 gadus pircējiem piedāvā 23 kvalitatīvus un augstvērtīgus produktus – sierus, sviestu un makaronus. Iecienītākais ražotnē tapušais produkts ir „Zaļais siers”, kura viena no galvenajām sastāvdaļām – sierāboliņš – tiek audzēts pašu dārzā. Sierāboliņš ir viengadīga kultūra – pieclapu āboliņš ar ziliem ziediņiem. Kamēr jaunie dzinumi ir mīksti, tos novāc un kaltē ar malku kurināmā žāvētavā. Pēc izkaltēšanas sierāboliņu samaļ, izsijā un pievieno olbaltumvielu masai, ko plānā kārtā saber īpaši izgatavotās koka kastēs un žāvē. Pēc sierāboliņa pievienošanas produkts iegūst raksturīgo Zaļā siera garšu, krāsu un smaržu. Ar iepriekšēju pieteikšanos grupām (virs 10 pers.) ir iespēja apskatīt ražotni un iepazīties ar produktu ražošanas procesu.

Pilnveidojot sentēvu radītās receptes (vienu no vecākajiem maizes pagatavošanas veidiem, kas nācis no 12. gadsimta) un sekojot līdzi mūsdienu “garšu pieprasījumam”, ceptuves saimnieks Jānis Kurpnieks pēc paša radītajām receptēm maizi ir papildinājis arī ar īstiem ķiplokiem, sēklām, dzērveņu sukādēm, žāvētiem augļiem utt..

“Tērvetes maize” piedāvājumā ietilpst vairāk nekā 12 maizes veidi, tajā skaitā augļu un ogu maize, kas kļūst par veselīgu desertu un, ko var ēst smalkmaizīšu vietā. Savukārt, tik pieprasītā tīrgraudu maize, kurā nav ne grama miltu -šī veselīgā uzkoda guvusi īpašu atzinību vegānu un veģetāriešu vidū. Ceptuves lielākais lepnums ir rudzu pilngraudu rupjmaize un saldskābmaize, kuru sastāvā nav kviešu miltu, kas mūsdienās ir liels retums. Rudzu maizes mīklu plaucē, kā rezultātā veidojas dabīgie cukuri, E un B vitamīns. Mīklu raudzē ozolkoka abrās ar pašu gatavotu ieraugu no abrkaša (iepriekšējā cepiena mīklas). Katrs klaips tiek veidots ar rokām uz lizes. Maizi cep īstā ar skujkoka malku kurināmā krāsnī. Rupjmaize no citiem mājražotājiem Latvijā atšķiras ar to, ka tā tiek cepta lielos klaipos, kas ir 8- 9 kg smagi un garumā sasniedz pat pus metru. Šādā klaipā maizes garšas “buķete” būs spēcīgāka un derīguma termiņš ilgāks.

Rupjmaize ar šķeltajiem rudzu graudiem un tīrgraudu (bezmiltu) maize ir saņēmusi “Zelta kvalitātes zīmi” pārtikas produktu konkursā – “Novadu garša Latvijā 2020”.

Tiek piedāvātas ekskursijas un meistarklases, kurās var iepazīt maizes tapšanas procesu un pašiem līdzdarboties tās pagatavošanā.

Tēlnieka Kārļa Zemdegas veidotais, 1939. gadā uzstādītais piemineklis veltīts Latvijas brīvvalsts zemkopības ministram Arturam Alberingam. Pieminekļa veidolā ir attēlots jauneklis ar sētuvi. Padomju laikā piemineklis pazuda un tā vietā novietoja ģipša pionieri. 1977. g. bērni atrod zemē ieraktās „Sējēja” daļas, bet 10 gadus vēlāk – Rūjas upē – tā galvu. Tagad atjaunotais „Sējējs” apskatāms vēsturiskajā vietā – Ternejas parkā pie Rīgas ielas.

Lietuvas lielākais sūnu purvs, kura aizsardzībai ir izveidots Čepkeļu dabas rezervāts. Pirms apmeklējuma ir jāreģistrējas Dzūkijas nacionālā parka apmeklētāju centrā (Marcinkonys, Šilagėlių gatve 11).

Jaunpils ūdensdzirnavas ir industriālā tūrisma apskates objekts, kurā ir saglabājusies dzirnavu iekārta, kas darbojusies 20. gs. 20.−30. gados, kā arī hidrotehniskās būves un ūdenskrātuve. Šobrīd dzirnavās ir izveidota ekspozīcija par pašām dzirnavām, malšanas procesu un graudkopību.

Vietai vairākkārt piešķirts Latvijas izcilākā daiļdārza un paraugdārza goda nosaukums. Saimnieki piedāvā ekskursiju un savus padomus daiļdārzu veidošanā.