Atpūta laukos
2521-2540 / 4345
Nr Nosaukums Apraksts
N/A

Slocene plūst cauri Valguma ezeram un Mazezeram un tālāk ietek Kaņiera rietumdaļā, veidojot sazarotu un purvainu deltu, kur izveidots sezonāls liegums putnu aizsardzībai. Upes krastos plešas mitrāji un tie daudzviet ir grūti pieejami. Pirms izraka Starpiņupīti – Kaņiera savienojumu ar Rīgas jūras līci (ūdens līmeni regulē ar slūžām), Slocenes ūdeņi plūda pa tagadējo Vecsloceni līdz pat Slokai, kur ietecēja Lielupē. Laivošanai ar kanoe laivām izmantojams ir tikai Vecslocenes posms augstā ūdens līmenī no Vecā Ķemeru ceļa līdz ietekai Lielupē. Slocenes posms no Milzkalnes līdz Valguma ezeram nav braucams daudzo kritušo koku dēļ. Savukārt, pie Starpiņupītes ietekas jūras līcī pavasaros ir laba putnu vērošanas vieta.
N/A
Jaunstašuļu Velna pēdas akmens atrodas Jaunstašuļu ciemā krūmiem noaugušā vietā pie kādām neapdzīvotām mājām. Bez zinātāja to grūti atrast. Akmens augstums no zemes 0,75 m, apkārtmērs pie zemes 5,85 m. Tā virsmā cilvēka pēda, kuras garums 0,3 m, platums 0,09 m, dziļums 0,02. Bijusi vēl otra pēda, tā acīmredzot nodrupusi. Akmens ziemeļu sānā it kā iecirsti trīs pakāpieni.
N/A

3,5 kilometrus gara taka, kas Viru purvu šķērso dienvidu – ziemeļu virzienā. Takas sākums ir jāmeklē pie Vahastu – Loksas (Loksa) ceļa. Viru purvā ir uzcelts koka skatu tornis, no kura atklājas tipiska sūnu (augstā) purva ainava ar nelielu ezeriņu, lāmu un akaču kopu. Taka nav lokveida, tādēļ ir jāpadomā par šī maršruta veikšanas loģistiku! Tās apskatei būs nepieciešama ~ 1h. Jāpiebilst, ka šī ir viena no interesantākajām nacionālā parka takām!
N/A

Tās celtniecību uzsāka 1830. g. par muižkunga Ludviga Šabanska ziedotajiem līdzekļiem. No laukakmeņiem celtajā baroka stila dievnamā, kuru apjož atjaunots akmens žogs, atrodas svētbildes „ Jēzus sirds", „Kristus ciešanas", „Svētais Jāzeps". Ikdienā apskatāma no ārpuses.
N/A

Uzņēmums nodarbojas ar dabas tūrisma pasākumu organizēšanu: agrā pavasarī – izbraucieni ar plostiem, vasarā – laivošana ar smailēm (kopā ar bebru dzīves vērošanu), visu gadu – pārgājieni ar sniega kurpēm pa Igaunijas augstajiem un zemajiem purviem, ziemā – izbraucieni ar stumjamām ragaviņām. Pieredzējuši pārgājienu vadītāji pastāstīs interesantus notikumus un faktus par Igaunijas dabu un kultūru.
N/A

Atrodas ~ 1,5 km ziemeļos no Krāslavas centra, Jāņupītes krastā (ir norāde). Pēc atsevišķiem savrupatradumiem var spriest, ka pilskalns apdzīvots laikā no I g. t. pr. Kristus līdz vēlajam dzelzs laikmetam. Domājams, ka savu nosaukumu tas ieguvis šeit sastopamo mālu dēļ. Nelielas mālu ieguves vietas pilskalna nogāzēs ir redzamas arī šodien. Saglabājies nostāsts, ka grāfs Plāters šeit apraudājis savu sievu, kuru pats neuzticības dēļ licis iemūrēt pazemē.
N/A

Jelgavas novada saimniecībā "Blūdži" mājražotāji Mālkalnu ģimene piedāvā degustēt un iegādāties pašu gatavotu svaigo, kūpināto, vai marinēto sieru. Produkciju var iegādāties arī Vidzemes tirgū -  trešdienās. Saimniecībā uzņem tūristu grupas.

Saimniecībā cep maizi, pārstrādā dārzeņus - gatavo dārzeņu salātus un konservējumus un gatavo citus lauku labumus.
N/A
Ainavisks jūras viļņu izskalots smilšakmens atsegums dienvidos no Zaķupes ietekas.
N/A

Mājražotāju kooperatīvs, kurā apvienojušies 29 Kuldīgas novada ražotāji un amatnieki. Kooperatīvam ir savs veikals Pilsētas laukumā 7A, Kuldīgā, kur ir iespējams iegādāties visus kooperatīva biedru ražotos produktus un preces. Veikaliņā tiek piedāvāti arī sezonāli gardumi un regulāri rīkotas akcijas, piedāvājot klientiem plašu un mainīgu klāstu ar mājās audzētiem, ražotiem labumiem.
N/A
3 dienas

Maršruts piemērots pieredzējušiem braucējiem, kam patīk apvienot dabas vērošanu ar kultūrvides un vēstures izziņu. Šis ir ceļojums pa Baltijas iespaidīgākās upes – Gaujas senleju. Tā sākums ir Siguldā, kas vēsturiski dēvēta par Vidzemes Šveici. Siguldas apkaimē paveras vienas no skaistākajām Latvijas ainavām. Maršruts šķērso vairāku Gaujas pieteku dziļās gravas un atklāj Baltijas mērogā iespaidīgus devona perioda smilšakmens atsegumus. Līgatnes dabas takas ir vienīgā vieta Latvijā, kur mežam pietuvinātos dabiskos apstākļos – plašos voljēros dzīvo un apskatāmas dažādas zvēru sugas. Līgatnes papīrfabrikas ciemats ir Eiropas mērogā izcils industriālā mantojuma piemērs ar savdabīgu – 19. – 20. gs. ciematvidi. Cēsu viduslaiku pils ir varenākais viduslaiku Livonijas cietoksnis ar mūsdienīgu apmeklētāju centru. Maršruta galapunkts ir Valmierā, kas ir viena no senākajām Latvijas pilsētām.

Maršruta informācija no Latvijas Lauku foruma​​
N/A

Purvs, kurā izplūst sērūdens avoti, izveidojies Abavas ielejas kreisā krasta nogāzes lejasdaļā. Tā ir vienīgā vieta, kur Latvijā savvaļā aug aizsargājama augu suga – krūmu čuža. Tās audzes aizņem aptuveni 1/5 daļu no lieguma teritorijas. Teritorijā ietilpst arī apkārtnes meži, dažādu tipu pļavas, Čužu sērūdeņu avoti, kā arī sēravots – „Velna acs”. Teritorijas apskates nolūkos ir izveidota un labiekārtota dabas izziņas taka. Dabas liegums atrodas Abavas senlejas dabas parka teritorijā (sk. sadaļu "Dabas parki").
N/A

Piektā lielākā Igaunijas sala. Dabas takas, putnu vērošanas tornis, Kassari kapela (18. gs.) un Sääre tirp oļu strēle, pa kuru var doties 3 km garā pārgājienā. Ar Hījumā to savieno divi dambji, pa kuriem uzbūvēts autoceļš.
N/A
Dabas liegums atrodas dienvidos no bijušā Ventspils – Liepājas dzelzceļa un ietver Užavas upi (t.sk. vecupes un veco meliorācijas sistēmu) ieskaujošās pļavas aptuveni 6 kilometru garumā, kas padomju laikā tika izmantotas kā kolhoza lauki (dažādas lauksaimniecības kultūras, siens), bet tagad pamazām aizaug ar krūmāju (nepieciešama regulāra pļaušana). Aizsargājamās vērtības – retas putnu sugas, t.sk. griezes, dažādi pļavu biotopi un augu sugas. Teritorija nav piemērota tūrisma aktivitātēm. Pietiekami labs priekšstats par Užavas augšteci rodas arī to vērojot „no malas” – no Alsungas - Bērzkalnu ceļa, kura malā pie Užavas upes izveidots informācijas stends. No tā pārskatāma lieguma ziemeļu daļa.
N/A
Krievkalnu augstākajā punktā (149 m v.j.l.) ir izveidota labiekārtota atpūtas vieta, no kuras paveras iespaidīgs skats austrumu virzienā.
N/A

Dabas taka atrodas Zaķumuižā un ved cauri vecajam muižas parkam, pa ceļam iespējams aplūkot simtgadīgus kokus, dažādus augus, kā arī dažādus kukaiņus, putnus. Taka ir veidota kā mācību taka un to veidojusi Zaķumuižas pamatskolas skolotāja. Taka ir 1,5 km gara. Tai ir vidējas grūtības pakāpe: takas reljefs ir samērā vienmērīgs, mērens, izņemot atsevišķus posmus (daži stāvumi un kritumi, dažviet nelīdzens reljefs), tāpēc īpaša fiziska sagatavotība pirms takas iziešanas nav nepieciešama. Vietās, kur reljefs ir stāvāks, izvietoti roku balsti, bet pāri muižas dīķu sistēmas ūdeņiem uzcelti divi tiltiņi. 

        
N/A

No koka vietējo amatnieku celtais dievnams par grāfu Plāteru līdzekļiem tapis laikā no 1655. - 1658. gadam kā miniatūra vienjoma bazilika. Vienreizējo kultūrvēstures pieminekli uzskata par vienu no Latgales vecākajām koka baznīcām. Tās centrālā altāra kokgriezumus barokālās formās veidojuši Stelmužes koktēlnieku skolas meistari. Sānu altārī atrodas 18. gs. vidū tapusī glezna “Sv. Marija Magdalēna”. Dievnams uz patreizējo vietu – Daugavas labajā krastā ir pārvietots 1698. gadā. Ēka vairakkārt - 1890. un 1918. g. atjaunota. Baznīcai apkārt stiepjas 17. gs. beigās būvēts mūra žogs ar 19. gs. vidū celtu brīvi stāvošu zvanu torni, kas restaurēts 2002. g. Pēc dažādiem informācijas avotiem var spriest, ka Indricas draudze ir Latgalē vecākā.
N/A

Karošu darbnīcā top noderīgas lietas – koka karotes, virtuves dēlīši, sviesta naži, pannas lāpstiņas u.c. Interesenti no speciālas sagataves var izveidot savu koka karoti, kā arī apskatīt jau gatavas karotes no vairāk nekā 17 Latvijā augošām koku sugām. Vasarās piedāvā „Pankūku ekskursijas” ar gardiem ievārījumiem. Karošu un mājas vīnu iegāde.
N/A

Plateļu dienviddaļā plešas sakoptais Plateļu muižas (muižas vēsture ir zināma, no 16. gs.) parks, kura centrā aug Raganu osis – dižkoks 7,2 m apkārtmērā. Parkā un tā tuvākajā apkārtnē ir redzamas muižas saimniecības ēkas. Vienā no tām – atjaunotajā zirgu stallī ir izveidots muzejs, kurā var apskatīt unikālas 250 vietējo meistaru darinātās maskas. Pašreiz šī ir lielākā šāda veida masku kolekcija Baltijas valstīs. Plateļu ezerā ir atrastas trīs no ozolkoka taisītas vienkoča laivas. Viena no tām (darināta 16. gs.) atrodas Lietuvas Jūras muzejā. Otra (15. gs.) ir apskatāma atjaunotajā Plateļu muižas graudu glabātavas pagrabā (Didžioji gatve 22), jo šobrīd tiek restaurēta. Trešā laiva arī izlikta apskatei kā muzeja eksponāts.
N/A

Kolkas Lībiešu saieta nams tika atklāts 2019. g. Tajā var iepazīt Ziemeļķurzemes lībiešu kultūru, uzzināt par tradicionālajām nodarbēm, klausīties valodas skanējumu  un gūt priekštatu par piekrastes kultūrvēsturisko mantojumu. Saieta namā var organizēt un apmeklēt kultūras pasākumus, seminārus, mācības, izstādes, kā arī saņemt tūrisma informāciju.
N/A

36 ha lielajos saimniecības laukos Latvijas – Baltkrievijas pierobežā ganās gotiņas, no kurām gada laikā iegūst ap 10 t piena, kas tiek pārstrādātas uz vietas. Piedāvā biezpienu, krējumu, dažādu siera veidu šķirnes, mājas saldējuma un gaļas izstrādājumu iegādi un degustāciju. Iespējama līdzdarbošanās. Latgales kulinārā mantojuma tīkla dalībnieks. Bioloģiskā saimniecība.