Sens kursenieku zvejniekciems, kas vēstures avotos ir minēts 1429. g. Pirms 2. pasaules kara Jodkrante bija Eiropas mērogā iecienīts kūrorts, kas savas tradīcijas nav zaudējis arī mūsdienās. Par to liecina sakoptā vide un izcilā ainava (Kuršu kāpu ciemi Baltijas mērogā unikāli ar savu arhitektonisko vidi!) ar savdabīgajiem mazstāvu koka namiem, kuros izveidoti nelieli viesu un atpūtas nami. Jodkrantē var apmeklēt vairākus interesantus objektus – lielisku promenādi Kuršu jomas krastā, kas stiepjas visa ciema garumā ar akmens skulptūru brīvdabas ekspozīciju „Zeme un ūdens" (tapusi 1995. g.), Lietuvas mākslas muzeja izstāžu zāli, luterāņu baznīcu (1885. g.), vēja rādītāju galeriju un Raganu kalnu.

Šajā tūrē pirmajā dienā apmeklēsim lauku saimniecības, kur apskatīsim un nogaršosim zemnieku izaudzētos un saražotos produktus, bet otrajā dienā dosimies pie Mārtiņa Sirmā un Ērika Dreibanta "3 pavāru restorānu", kur mācīsimies tos gardi un skaisti pagatavot. Viesosimies pie kazkopjiem, kaņepju un ogu audzētājiem, biteniekiem, truškopjiem kā arī apmeklēsim Salacrīvas nēģu zvejniekus. Saimnieki stāstīs gan par savu saimniecību, gan par saimniekošanas un ražošanas metodēm. Gatavā produkcija būs gan nogaršojama, gan iegādājama. Otrajā dienā tiksimies vēlreiz, lai paši gatavotu un baudītu.

Lejpus Inčukalna – Valkas autoceļa, Brasla plūst pa ainavisku ieleju, kas ir ap 300 m plata un līdz 30 m dziļa. To var uzskatīt par vienu no skaistākajiem Latvijas upju straujteču posmiem, kur vareni atsegumi (Braslas ieži - ) paceļas teju vai katrā upes līkumā (izņemot pašu lejteci). Ziemā uz dažiem no tiem (Krauļukalna iezis, Jāņavārti) veidojas neparastu formu leduskritumi. Pie Braslas ūdenskrātuves upes kreisajā krastā sākas un tālāk iepretim Braslas zivju audzētavai turpinās Aņītes ieži - smilšakmens atsegumu virkne 1 km garā posmā. Aņītes ieži ir vairākas no 2 m līdz pat 35 m augstas, ar gravām atdalītas smilšakmens klintis. Otrā - Braslas labajā krastā slejas tādi ievērojami atsegumi kā Varšavu iezis, Krauļukalna iezis, Jāņavārti, Slūnu iezis, Virtakas un Buļu iezis. Kā tos vislabāk iepazīt? Ar laivu var sākt braucienu no minētā autoceļa vai pat augstāk – no Straupes. Otras variants – gājiens ar kājām gar upes labo krastu. Šajā gadījumā gan ir jārēķinās ar samērā ekstrēmu iešanu un jāpadomā par tālāko maršrutu, nonākot pie Braslas ietekas Gaujā.

Līdz 1724. g. t.s. Cecinas pusmuiža piederēja Hilzenu dzimtai. Kad Hilzena meita Jadviga aprecējās ar Janu Šadurski, kā Malnavas muiža tā dokumentos ir pieminēta 1774. gadā. Vēlāk muiža piederējusi vairākiem īpašniekiem. Muižas galvenā ēka ir celta klasicisma stilā ar barokālām iezīmēm. Pagalma vienā pusē ir klēts, bet tā noslēgumā – kungu nams. 1920. g. agrārās reformas laikā Malnavas muiža bija viena no lielākajām Latvijas muižām, kuras zemju platības aizņēma 12,4 tūkstošus hektāru. Kungu māja postīta Otrā pasaules kara laikā un pēc pārbūves sākotnējā interjeru apdare nav saglabājusies. No saimniecības ēkām saglabājusies 19. gadsimta pirmajā pusē celtā klēts klasicisma stilā, ar diviem četru kolonnu portikiem galvenajā fasādē, kā arī vairākas saimniecības ēkas. Muižas kompleksu papildina parks, kurā vēl joprojām saglabājušies eksotiski krūmi un koki, piemēram, Amūras korķkoki, kā arī divi dzelzsbetona bunkuri, kur īsu brīdi uzturējies Hitlers. Muižas teritorijā atrodas arī Latgales šmakovkas dedzinātava, kur apmeklētājus iepazīstina ar degvīna ražošanas procesu no senatnes līdz mūsdienām.
 

„Strauti” atrodas Embūtes pauguraines austrumu malā. No dienvidiem tos ieskauj plaši mežu masīvi, kuros mīt daudzi Latvijas savvaļā sastopamie dzīvnieki. Blakus saimniecībai atrodas bijušās putnu fermas korpusi. Saimniecībā audzē vaislas trušus, aitas, dažādu šķirņu mājputnus, divus zirgus un poniju. Saimniecības laukos ganās govju ganāmpulks, kurā starp dažādu šķirņu govīm apskatāmas arī Latvijas Zilās govis. Saimniece piedāvā ekskursijas skolēnu grupām un citiem interesentiem. Iepriekš vienojoties, iespējama trušu gaļas, aitas vilnas, kā arī saimniecībā izaudzēto dārzeņu iegāde. Bioloģiskā saimniecība. 

Viesnīca atrodas Piedrujā, netālu no Daugavas, kas šeit ir Latvijas un Baltkrievijas robežupe. Piedāvā Eiropas un Latgales nacionālos ēdienus, kā arī večerinkas latgaļu, baltkrievu un poļu stilā.

Latviešu virtuve: ēdieni no saldūdens zivīm, cepts sams.

Īpašais ēdiens: pildīta un krāsnī cepta līdaka.

Baltijā lielākās HES celtniecību uzsāka 1961. g., bet pabeidza 1966. g. Tajā uzstādīto 10 hidroagregātu projektētā jauda bija 825 MW. Pļaviņu HES tiek uzskatīta par unikālu, jo pirmoreiz HES būvniecības praksē tā konstrukcija tika balstīta uz mālsmilts un smilšmālu gruntīm ar maksimālo spiedienaugstumu - 40 m! Pļaviņu HES ēka ir apvienota ar ūdens pārgāzi, zem kuras atrodas Latvijas garākais tunelis - Enerģētiķu iela. 20. gs. deviņdesmitajos gados Pļaviņu HES rekonstruēja un tagad tās jauda ir sasniegusi 870 MW. Apmeklētāji var iepazīt mašīnzāli, skatu laukumus un HES maketu.

Uzņēmumam ir vairāk kā 40 gadus ilga darbības vēsture. Mūsdienas tas kļuvis par Baltijas mēroga konkurētspējīgu piena pārstrādes uzņēmumu, kur ražo pienu, kefīru, biezpienu, jogurtu, sviestu, sierus u.c. piena pārstrādes produktus. Produkciju var iegādāties uzņēmumam blakus esošajā veikalā. Viens no pieciem Latvijas uzņēmumiem, kas drīkst ražot ES garantēto tradicionālo īpatnību produktu - „Jāņu sieru”.

Sigita un Kārlis Smiltiņi ir latviešu tradicionālo vērtību sargātāji. 2010. gadā, dzimstot idejai par rudzu maizes cepšanu, abi salabojuši veco laiku maizes krāsni, kuru nu jau izmanto ceturtā paaudze, lai latviešiem tik ļoti svētītais darbs - maizes cepšana neietu zudībā.
Kopš 2013. gada Smiltiņu ģimene sadarbojas ar Ventspils Piejūras muzeju un muzeja rīkotajos pasākumos apmeklētājiem piedāvā nodegustēt dažādus latviešu tradicionālos ēdienus, kas pieskaņojas gadskārtu ritumam. Maizi ģimene cep no septembra līdz aprīlim.

Smiltiņu mājās - Ventspilī, viesiem ir iespēja aplūkot rudzu maizes un auzu karašas cepšanas procesu. Apmeklējums iepriekš jāpiesaka, vienlaikus saimnieki var uzņemt ne vairāk kā 5 cilvēkus!