| Nr | Nosaukums | Apraksts |
|---|---|---|
|
Paides ordeņa pilī Vallimē ir izveidots Wittenstein laika centrs, kur laika mašīnas funkcijas pilda lifts, kas apmeklētājus pārved no viena laikmeta otrā. Dažādos stāvos var iepazīties ar senajiem un ordeņa laikiem, karaļu un caru laikiem, okupācijas periodu, neatkarīgās Igaunijas un neatkarības atdzimšanas laiku. Centrā ir plaši izmantotas skaņas un gaismas, videoprogrammas un ilūziju radoši efekti. |
||
|
Radošajā mājā biedrība „Baltaine” organizē seminārus, kursus un nodarbības par latviešu gadskārtu svētkiem, ģimenes godiem, rīko kulinārā mantojuma meistarklases, kā arī mūzikas instrumentu spēli un rāda dažādus rokdarbus – pīšanu, adīšanu, tamborēšanu un šķeterēšanu. Saimnieces gatavo gardas putras, zupas, zāļu tējas, cigoriņu kafiju un cep plātsmaizes un pīrāgus. Te var mācīties dančus, iet rotaļās un dziedāt. Piedāvā kāzu uzvedumus. |
||
|
Novatoriski un gardi kaņepju un griķu produkti, kas ir gan garšīgi, gan labi vēderam. |
||
|
Otrs Latvijas un Baltijas resnākais koks. Koka stumbrā liels un vaļējs dobums. Kā jau šāda izmēra koki, tas cietis no zibens. Ainavisks un apjozts ar koka sētiņu.
|
||
|
Atrodas blakus Vecpiebalgas kultūras namam. Pieminekļa arhitekte ir A. Skujiņa, tēlniece M. Eņģele. |
||
|
Engures apkaimē aug 22 no Latvijā sastopamajām 32 orhideju dzimtas sugām .Lai dabas parka apmeklētājiem dotu iespēju aplūkot šīs interesantās augu sugas, ierīkota Orhideju taka. Kopējais takas garums ir 3.5 km, tā sākas netālu no Engures Ornitoloģisko pētījumu centra, līkumo caur kalcifilajiem purviem un mežam putnu novērošanas torņa virzienā, un aizvijas tālāk gar atjaunoto ezera piekrastes pļavu, kurā mīt govis un zirgi. Takas sākumā novietotajā informācijas zīmē attēlotas ne tikai apkārtnē sastopamās orhidejas. Tur iespējams gūt daudzpusīgu informāciju arī par citām interesantām Engures ezera dabas parka augu sugām.
|
||
|
Netālu no Rīgas apvedceļa Daugavas labajā krastā atrodas 1994. g. atklātais un tēlnieka Ģ. Burvja veidotais piemineklis - piemiņas zīme. Veltīts Daugavas lībiešiem un viņu Mārtiņsalas vadonim – lībietim Ako, kas 1206. gadā vadīja cīņu pret krustnešiem. Pieminekļa apkaimē gar Daugavas krastu izveidota plaša atpūtas un pastaigu vieta. Šī ir viena no ainaviskākajām vietām Daugavas lejteces krastos. Mazliet tālāk upes krastā izvietoti informatīvi stendi, kas atspoguļo Daugavas krastu vēsturi pirms Rīgas HES izbūves. |
||
|
Otra Latvijas vecākā (1849. – 1850. g.), visaugstāk (82 m v.j.l., t.sk. 32 m augsts tornis) esošā un iekšzemē vistālāk (5 km no jūras) celtā bāka. Tās bākuguni izslēdza 1999. g. un mūsdienās bāka kalpo kā lielisks skatu tornis un izstāžu zāle. Skaidrā laikā no bākas labi redzams Irbes šaurums un Serves rags (Sāmsalā) ar Serves bāku. Pie bākas atrodas Šlīteres dabas taka, ko var iziet tikai nacionālā parka gida pavadībā. Taka atrodas dabas rezervātā, kur 1923. g. dibināja Šlīteres dabas pieminekli. Apmeklētāji varēs iepazīt Šlīteres Zilos kalnus - Baltijas ledus ezera senkrasta stāvo krauju, nogāžu un platlapju mežus, avoksnāju, kaļķainu zāļu purvu, kā arī senas meliorācijas grāvju atliekas un satrupējušos egļu stumbrus, kurus sagāza vējš 1969. gada orkāna laikā. Takas garums 1,2 km. Dabas izglītības centrs “Slītere” ietver dabas taku, bāku, ēku ar ekspozīciju “Dzīvība kokā”, kā arī pagalmu, kur notiek dabas izglītības nodarbības. |
||
|
Periodiski aplūstošas palieņu pļavas Burtnieku ezera austrumu un dienvidu krastā, kas ir nozīmīga griezes u.c. retu putnu sugu ligzdošanas vieta. Pļavu apskates nolūkos, Vīsragā (pie Burtniekiem) ir izveidota dabas izziņas taka ar norādēm, informatīviem stendiem un skatu torni.
|
||
|
Kājāmgājējiem un putnu vērotājiem domāta taka, kas izveidota ļoti interesantā Rīgas līča krastā pie Kaltenes, kur vērojami mazi līcīši un zemesragi, akmeņaina vai aizaugusi piekraste. Takas galā atrodas putnu vērošanas tornis, jo pavasara un rudens migrāciju laikā Kaltenes apkārtnē novērojama liela zosveidīgo, tārtiņveidīgo u.c. putnu daudzveidība.
|
||
|
Jõeniidu ir maza, jauka ģimenes saimniecība, kas piedāvā naktsmītni un maltītes no savā saimniecībā audzētajiem dārzeņiem un kazas piena. |
||
|
Rumbulas lidlauks veidots kā militārs lidlauks pēc Otrā pasaules kara – vietā, kur Daugavas krastos atradās daudzas viensētas. Pēc tam, kad beidza funkcionēt Spilves lidlauks, uz Rumbulu pārcēla civilās aviācijas lidaparātus, bet kara aviācijas tehniku - uz Rīgas lidostu. Mūsdienās vārds „Rumbula” visbiežāk saistās ar Rumbulas autotirgu, kura daļa ir izvietojusies bijušajā lidlauka teritorijā. Kā sava veida „mantojums” ir palicis piesārņojums no kādreizējām lidostas degvielas tvertnēm, kur glabāja petroleju. Lidlauka teritorijā notiek lidojumi ar paraplāniem.
|
||
|
Štikānu vecticībnieku draudzes dievnams. 20. gs. 40-jos gados
tika organizēta dievnama celtniecība uz veciem pamatiem. Šo namu
cēla brāļi Uljans un Epifans Rogozini. Štikānu dievnamā atrodas
aizsargājams mākslas priekšmets – Evaņģēlijs.
|
||
|
Mīlestības saliņas paviljons - rotonda –
celta klasicisma stilā 1928. g. Savulaik te bija
laivu piestātne. Līdz šim nolaisto un
apmeklēšanai bīstamo objektu plānots
atjaunot.
|
||
|
"Pūres beķereja" atrodas pilsētas galvenās gājēju ielas malā. Cep speķa pīrādziņus, biezpienmaizītes, kanēļmaizītes, kliņģerus un tortes. Piedāvā vintage stila velosipēdu nomu. |
||
|
Etnogrāfiska viesu māja Muhu salā, vēsturiskajā Paeneses ciematā. |
||
|
Naujasodžo ciemā izveidotais Alantas muižas komplekss: neoklasicisma stila muižas ēkas, 19.gs. parks (gobas, liepas, bērzi, ozoli, ievas), palīgēkas. Itāļu villu atgādinošā, neoromantisma stilā izveidotā muižas parkā iekoptas koku alejas, izrakti trīs dažādu formu dīķi. Koki sastādīti tā, lai augšanas procesā to stumbri savienotos un izveidotu varenu pušķi. Bez vietējiem kokiem netrūkst arī eksotisku augu. Uz parka robežas uzceltas ažūra lapenes, pāris metru augsts balts obelisks, tuvāk muižai – Venēras un Jupitera skulptūras no balta marmora. |
||
|
Ideja par "DA'ZIEPE" radās iedvesmojoties no Amatas novada dabas un idejas par pilnvērtīgu pieejamo resursu izmantošanu. Ziepes tiek gatavotas no liellopu vai briežu taukiem, augu eļļām un ziepju zālēm, kā arī papildinātas ar dažādām ēteriskajām eļļām un dabīgajiem aromātiem. |
||
|
Hidroaviācijas lidlauku, kas atradās Durbes ezera A krastā netālu no Līgutiem, būvēja laikā no 1939. g. – 1941. g. Padomju laikā te atradās 43. aviācijas eskadriļa ar 13 hidroplāniem MBR – 2. Mūsdienās par bijušo objektu liecina tikai betona plāksnes ezera krastā. Lidostas vietas un pamestās estrādes apskate.
|
||
|
Tikai zinātājs
vai arī cītīgs meklētājs šodien mežā starp
Meža māju un Ķemeru viesnīcu atradīs
kādreiz slavenā un nu jau bijušā sēravota
izplūdes vietu, kuru atpazīs pēc laika zoba un
cilvēku bojātajām dzelzsbetona konstrukcijām.
|
||