Nr | Nosaukums | Apraksts |
---|---|---|
Helsinki is the capital of Finland and the biggest city in Finland. It offers a lot to see as it is seaside city surrounded by islands but city itself is full of wonderful parks. This city has everything to attract all kinds of people - from architecture and culture to nature and even has wide range of places where to enjoy night-time Helsinki. |
||
Restorāns „La Tour de Marie” atrodas Jelgavas Sv. Trīsvienības baznīcas torņa 8. stāvā ar lielisku skatu uz pilsētas nozīmīgākajiem kultūras un vēstures pieminekļiem. Popularizē izsmalcinātu franču virtuvi un piedāvā ēdienus ikdienišķām un biznesa pusdienām. Latviešu virtuve: Siļķes fileja ar mājas biezpienu, kartupeļiem un sīpoliem. Īpašais ēdiens: Marijas kūka. |
||
Ja pa Gauju braucam ar laivu, tad Velnalas klintis ir Gaujas senlejas pēdējā varenākā klinšu siena - ap 15 m augsta. Skatoties no pretējā Gaujas krasta (izveidota atpūtas vieta), klinšu vidusdaļā ir redzama ap 19 m dziļā un 4,7 m augstā Krimuldas Velna ala. Kopš 1980. g. alas apmeklējumi ir pārtraukti (bija speciāli uzbūvētas koka konstrukcijas) drošības apsvērumu dēļ. Ja no Velna alas klintīm pa Gaujas pamatkrasta lejasdaļu dosimies Turaidas virzienā, skatam (vislabāk – bezlapu laikā) pavērsies varenā un ar smilšakmens atsegumiem bagātā Piķenes krauja . Tās piekājē ir izveidota ~ 1 km garā Piķenes bebra taka. Klusos vakaros bebru tiešām te var arī novērot! Ejot pa taku, varēs redzēt gan Mazo Velna alu (5 m gara) ar iztekošo Gudrības avotiņu, gan arī tikpat garo Aunapieres alu. Starp krauju un Gauju ir redzamas nelielas vecupes, kam ir liela nozīme apkārtnes dabas daudzveidības saglabāšanā. |
||
Pamatekspozīcija „Bārtas tautas tērpa darināšanas un valkāšanas tradīcijas 19. – 21. gadsimtā” rāda meitu, sievu un vīru tērpus un to elementu daudzveidību. Apmeklētāji var iesaistīties Bārtas kreklu rakstu izšūšanas un aušanas procesā. Kopā ar Bārtas etnogrāfisko ansambli piedāvā izglītojošas programmas „Bārtas tautas tērps” un „Dzied Bārtas sievas”. |
||
Rasnupļu (Opiņķu) pilskalns ir nozīmīga seno latgaļu apdzīvotā
vieta tā pakājē. Vīces strauta labajā krastā izveidojusies Velna ala,
saukta arī par Latgales mazo Staburagu. Nelielā ala (garums 3 m, platums
2 m, augstums 0,6 m) ir ģeoloģiski unikāla, jo izveidojusies,
dabiski sacementējoties kvartāra perioda grants iežiem. Šādas alas
Latvijā ir tikai divas. Alā ir 5 – 6 cm gari stalaktīti.
|
||
Slēgta un apsargāta teritorija Būšnieku ezera krastā Staldzenē. Tai blakus ezera krastā atrodas laivu noma. Pie Staldzenes stāvkrasta, kas ir publiski pieejama teritorija, atrodas bijusī prožektora ēka, kas drošības nolūkā apjozta ar zaļu sietu.
|
||
Viesu nams "Irbēni" atrodas priežu meža ielokā un piedāvā nakšņošanu 13 numuros. Pieejama banketu zāle līdz 100 cilvēkiem, kā arī velo noma un bērnu laukums. Tuvākajā apkārtnē 3 ezeri un Tīreļu purvs. Savukārt ģimenes restorānā strādā 12 pavāru komanda, kas gatavo plašu ēdienu klāstu, tajā skaitā, arī rupjmaizes kārtojumu un rudzu ķiploku grauzdiņus. Restorāns piemērots arī ģimenēm ar bērniem.
|
||
Vēl viena vieta Kuldīgā, kas pēdējo gadu laikā piedzīvojusi lielas pārvērtības, jo īstenots bijušās pils parka rekonstrukcijas un labiekārtošanas projekts: izveidotas koka laipas, tiltiņi, informācijas stendi, uzcelta lapene un strūklaka. Parkā izvietotas skulptūras un to grupas (22 skulptūras, autore Līvija Razevska), kā arī redzams izteikts uzkalniņš – pils pagraba velve, kurā pēc iepriekšējas pieteikšanās var degustēt vietējā ražojuma vīnus. Šajā vietā 1242. g. vācu ordenis uzbūvēja mūra pili, no kuras līdz mūsdienām ir saglabājušies tikai atsevišķi mūra fragmenti un minētā velve. Vēlākos laikos šeit atradusies Kurzemes hercoga pils, ko sagrāva Ziemeļu kara laikā (1701. g.). Vasarās pilsētas dārzā demonstrē brīvdabas kino. |
||
Šo sakrālo celtni uzskata par vecāko Zemgales baznīcu, kas joprojām pilda savu pamatfunkciju. Tās celtniecību uzsāka 1567. g. un pēc nopostīšanas atjaunoja 1614. g. Pēc poļu - zviedru un Ziemeļu kara to atkārtoti atjaunoja 1815. g. Dievnamu var apskatīt arī no iekšpuses. |
||
Esko Farm is a family business which focuses on making dairy products from their own lifestock. Farm's products include yogurt ice creams, cheeses, yogurts and so on. It's possible to take a tour around the farm, get to know the animals as well as have degustation of the farm's products. |
||
Patvāru nams ir neliels patvāru muzejs, kas atrodas Varnjas vecticībnieku ciematā netālu no Peipusa ezera. Muzejā ir eksponēta privāta kolekcija ar vairāk nekā 100 dažādiem un ļoti īpašiem patvāriem un priekšmetiem, kas saistīti ar patvāriem. Muzejā var uzzināt daudzveidīgu informāciju par patvāriem. Tiks pastāstīts par patvāru vēsturi, formu, lielumu un tējas dzeršanas tradīcijām. |
||
Saimniecībā audzē augļu kokus un avenes. No dažādām ogām un augļiem (avenes, upenes, āboli) taisa mājas vīnus. Piedāvā produkcijas iegādi un interesentu grupām (līdz 25 cilvēki) - mājas vīnu degustāciju iekārtotā zālē. |
||
A/s „Preiļu siers” ir lielākais siera ražotājs Latvijā, kas eksportē vairāk kā 90 % siera. Pilsētā atrodas trīs veikali „Preilis” (Daugavpils iela 66 a, Tirgus laukums 5, Rēzeknes iela 15), kuros pieejams visplašākais a/s „Preiļu siers” produkcijas klāsts. Preiļos ražotā siera “Čedars” trīs veidu degustāciju, kā arī mājas saldējumu no šī siera ar filmas noskatīšanos par ražotni piedāvā vietējie mājražotāji, kas atrodas Preiļu parka aktīvajā jeb pludmales zonā – pludmales terases kafejnīca “Pampūkas” (degustācijām iepriekšējā pieteikšanās pa tel. 25867735, darbojas no Mātes līdz Tēva dienai). Preiļos pie A/S “Preiļu siers” rūpnīcas (Daugavpils iela 75) atrodas Latvijā vienīgais piemineklis sieram. Vēl pasaulē ir tikai četri pieminekļi sieram, no tiem divi atrodas Francijā un pa vienam - Kanādā un ASV. Tādēļ Preiļus droši var dēvēt par Latvijas siera galvaspilsētu. |
||
Saimniecībā zeļ bagātīgs ābeļu dārzs, bet laukos aug kartupeļi un zemenes. Piedāvā ābolu iegādi un zemeņu degustāciju. |
||
Cenas tīreļa takas sastāvdaļa. Atrodas tīreļa rietumu pusē, ap 5 km garās lokveida takas vidusdaļā. No tā redzams plašs purva masīvs, kā arī 1. Pasaules kara laikā celtais kara ceļš, ko iezīmē lielāku priežu „aleja”. Blakus tornim atrodas minētā ceļa mūsdienās veidots fragments.
|
||
Dagda vēsturiskajos avotos minēta 17. gs. kā tirgotāju miests. 1772. g. Dagdas novadu iekļāva Pleskavas guberņas, bet 1802. g. - Vitebskas guberņas sastāvā. 1905. g. šeit notika plaši zemnieku nemieri, kuru laikā tika nopostīti daudzi nozīmīgi arhitektūras pieminekļi. Pilsētu nesaudzēja arī abi pasaules kari. Ko skatīt tūristam? Dagdas centrā ir saglabājusies 20. gs. vēsturiskā apbūve – nami, kas celti no sarkanajiem ķieģeļiem – t.s. „ebreju tirgotāju nami". Dagda ir arī vienīgā vieta Latvijā, kur ik gadus pilsētas parkā svin Annu dienu! |
||
Vienīgais zemgaļu kultūrvēsturei veltītais muzejs, kurā izstādīti divi Tērvetes pils maketi, zemgaļu pilskalnu objektu attēli un to vizualizētas versijas par kādreiz tajos celto piļu izskatu, dažādi ieroči, bruņukrekls sadzīves priekšmeti u.c. Te var iegādāties zemgaļu rotas un vērot to gatavošanas procesu. Katru gadu otrajā augusta sestdienā tiek organizētas zemgaļu dienas. |
||
Dubīsas reģionālais parks (Dubysos regioninis parkas) dibināts 1992. gadā. Veidots Dubīsas upes ainaviskās senlejas aizsardzībai. Dubīsa – viena no populārākajām Lietuvas ūdenstūristu upēm (liels kritums, straujteces, ainaviski krasti). Tas aptver iespaidīgo Dubīsas ieleju, kuras dziļums sasniedz līdz pat 40 m, bet platums – līdz puskilometram. Skaistās ielejas nogāzes pāršķeļ dziļās sānu pieteku gravas. Šeit sastopami tādi nozīmīgi un Eiropas mērogā aizsargājami biotopi kā sausi zālāji kaļķainās augsnēs, sugām bagātas ganības un ganību pļavas, kuras apsaimnieko vietējie mājlopi, mēreni mitras pļavas, veci un dabiski boreālie (ziemeļu) meži, nogāžu un gravu meži un ozolu meži. Šeit kopumā konstatētas 805 augu sugas, 922 dzīvnieku sugas, no kurām daudzas ir aizsargājamas un reti sastopamas Lietuvas un Baltijas mērogā. Šejienes neparastais dabas skaistums ir ietekmējis senās pagānu tradīcijas – Betīgalā (Betygala) dzīvojis pēdējais pagānu priesteris Gintautas, kuru sauca par krīvu krīvu (krivių krivaitis). Tā dēvēja senos baltu tautu galvenos priesterus. Slavenā lietuviešu dzejnieka Mairoņa (1862. – 1932.) sētā ir izveidots etnogrāfiskais muzejs. Parka apmeklētāju centrs atrodas Kaulakiai ciemā. |
||
SIA "Lubeco" audzē zemenes un cidonijas 7 ha platībā Talsu novadā, pie ciematiņa Lubezere, kas atrodas netālu no Valdemārpils. Uzņēmums jau gadu ir mājražotājs. Sezonas laikā zemenes pārdod svaigas, bet rudenī un ziemā pārstrādātas dažādos produktos. Cidonijas tiek pārstrādātas sukādēs, sīrupos un sulā. |
||
Skatu tornis uz pontoniem, kuru ar sauszemi savieno laipa. No tā praktiski pārskatāms viss Slokas ezers līdz pat Kauguriem, īpaši tā ziemeļdaļa. Pie torņa meklējams sēravots. Piemērots putnu vērošanai visa gada garumā, t.sk. ziemās, jo ezerā saglabājas neaizsalstoši lāsmeņi. |