| Nr | Nosaukums | Apraksts |
|---|---|---|
|
Atrodas Kungu ielā 24. Viena no vecākajām pilsētas ēkām – koka guļbūve ar kārniņu jumtu, kascelta 17. gs. otrajā pusē un tautā iesaukta par Madam Hoijeres viesnīcu. Piemiņas plāksne uz ēkas sienas vēsta, ka 1697. g. “Lielās sūtniecības” ceļojuma laikā uz Rietumeiropu te bija apmeties (inkognito) Krievijas cars Pēteris I. Izvēle bijusi praktiska, jo šajā viesnīcā tualete atradusies iekštelpās. Ēka Kungu ielā 26 ir otra vecākā Liepājas dzīvojamā ēka, kas celta 1699. g. kā pilsētas birģermeistara dzīvojamā māja. Ziemeļu kara laikā šeit apmeties Zviedrijas karalis Kārlis XII. Abas ēkas ir apskatāmas tikai no ārpuses. |
||
|
Linezera dabas takā apskatāms ezers, kurš mēdz pazust pazemē. Apmeklējums saskaņojams ar zemes īpašnieku. |
||
|
Izvietojusies Emajõgi upes kreisajā krastā, Doma kalna piekājē. Klasicisma stilā celtās vecpilsētas centrālā vieta ir Rātslaukums ar Rātsnamu un strūklaku „Studentu skūpsts” (pilsētas simbols). |
||
|
Lielā dziesmu vieta "Dzintari" ir ievērojama ar to, ka tieši tur 1866. gadā norisinājās pirmie latviešu skolēnu koru svētki. Lai iezīmētu šo vietu, 2015. gada vasarā Madonas novada, Praulienas pagasta, Šūpuļkalnā (Madona – Varakļāni ceļa malā) tika uzstādīts Ivara Mailīša veidotais vides objekts “Latvija skan”. Šajā vietā atrodas arī māja, kurā dzīvojis ievērojamais koru virsdiriģents Haralds Mednis (1906-2000). Lai saglabātu mākslinieka piemiņu, 2016. gadā durvis vēra Haralda Medņa 20. gs. 30. gados uzceltā māja “Dzintari”. Tajā apskatāma izstādes par virsdiriģentu Haraldu Medni un Pirmajiem latviešu skolēnu koru svētkiem. Vietai dots skanīgs nosaukums – Lielā dziesmu vieta “Dzintari”. |
||
|
Augstā un purva vidusdaļā - pārejas tipa purvs, putniem nozīmīga vieta. Apmekļējumiem nav piemērota infrastruktūras trūkuma un sugu aizsardzības nolūkā. |
||
|
Darbnīcā var iepazīties ar dažādu vēstures posmu keramikas trauku, sadzīves priekšmetu izgatavošanu un pielietojumu. Iepazīstama arheoloģiskā keramika, Viduslaiku pārvietojamā māla maizes krāsns, cepamā panna, dzeramie kausi, svētceļnieku ūdens trauki. Visi darbi tiek veidoti bezripas tehnikā un dedzināti malkas ceplī. |
||
|
Viesu nams "Eglaines" atrodas Amatas senlejas krastā. Ēka celta no dabīga materiāla – vietējiem dolomīta blokiem. Piedāvā ekoloģisku ēdienu, biohumusā audzētus kartupeļus, meža ogas un sēnes, lauku produktus un zaļumus no pašu dārza. Latviešu virtuve: Ceptas un grilētas foreles, liellopa steiks, baraviku un gaileņu mērce. Īpašais ēdiens: Eglaines pufīgā kūka no lauku olām un pekanriekstu kūka ar saldējumu. |
||
|
Amatnieku darbnīcā tiek izgatavotas dažādas praktiskas pirtslietas – bļodas, ķipīši, kubuli, vannas un vannītes, pirtsslotas, linu izstrādājumi un pirts guļbūves. Piedāvā darbnīcas apskati, līdzdalību amatnieka darbā, pirtslietu iegādi un pasūtījumus. |
||
|
Viens no vecākajiem lībiešu ciemiem, kas pieminēts jau 1387. g. Senais ceļš no Dundagas muižas uz Sīkragu pastāvējis jau viduslaikos. 17. gs. Sīkragā bija viena no nozīmīgākajām sīkostām Ziemeļkurzemē, kurā ienākuši kuģi no Anglijas, Holandes un Lībekas, vedot ogles, labību u.c. preces. Pirms Pirmā pasaules kara darbojās piecas ķilavu kūres, 20. gs. 20. - 30. gados ciemā zvejoja ap 55 zvejnieku. Sīkragā dzimusi lībiešu kultūras darbiniece Hilda Grīva (Cerbaha, 1910 - 1984), tālbraucējs kapteinis Kārlis Anbanks (1884 – 1937), baptistu mācītājs Kārlis Lāceklis (1904 - 1970), lībiešu valodas un tradīciju zinātājs Pēteris Dambergs (1909 - 1987), dzimusi grafiķe Baiba Damberga (1957). Mūsdienās Sīkrags ir valsts nozīmes kultūras piemineklis. Ciemu šķērso Mazbānīša velomaršruts ar piemiņas akmeni stacijas vietā. Sīkrags tāpat kā nākamie ciemi austrumu virzienā atrodas Slīteres Nacionālajā parkā. |
||
|
“Birznieki” ir bioloģiska saimniecība ar vienu no lielākajiem Latvijas vietējās kazas šķirnes ganāmpulkiem valstī. Ar siera gatavošanu saimnieki nodarbojas kopš 1992. gada. Sieri14 veidu sieri – svaigi, kūpināti, ar maigām vai izteiktākām garšas niansēm. No maigajiem sieriem īpaši iecienīts ir “Klasiskais”, savukārt no asākiem – “Ķiploku siers” un “Siers pie alus” ar piecu veidu pipariem. Kā top siersSiers tiek gatavots no saimniecībā iegūtā kazas piena. Daļa mīksto sieru tiek kūpināti, ievērojot pārbaudītas receptes un augstas kvalitātes prasības. ApmeklētājiemApmeklējot saimniecību, ir iespēja apskatīt ganāmpulku un uzzināt vairāk par kazu audzēšanu, ikdienu un labturību. Ekskursijas noslēgumā degustācijas namiņā piedāvā nogaršot saimniecības ražojumus – sieru, saldējumu un gaļu. Kur iegādāties sierusTirdzniecības vietās: specializētajos veikalos Rīgā, Ragaciemā un Kuldīgā, tirdziņos visā Latvijā. |
||
|
Embūtes dabas parks, saukts par Embūtes senleju, ir viena no skaistākajām, interesantākajām un noslēpumainākajām Kurzemes vietām. Nav Latvijā otras tādas vietas, kur ieejas vārtus dabas parka teritorijā simbolizē stilizēti zobeni ar vairogiem ceļa abās pusēs, radot mītisku un cienījamu noskaņu. Par Embūtes apkārtnes vēsturi stāsta daudzas teikas un leģendas. Viena no pazīstamākajām ir romantiskā teika par kuršu vadoņa Induļa un vācu komtura meitas Ārijas mīlestību. Vietā, kur viņi pirmoreiz tikušies joprojām atrodas Ārijas un Induļa ozoli. Embūtes dabā parkā ieteicams apskatīt - ekotūrisma taku, Embūtes viduslaiku pilsdrupas, Embūtes luterāņu baznīcas mūrus, Induļa pilskalnu, Pilskalna avotiņu, Induļa un Ārijas ozolu. Dabas parks aprīkots ar labiekārtotu pastaigu taku, skatu platformām, skatu torni, labierīcībām un atpūtas vietu. |
||
|
Ķemeru nacionālais parks (dibināts 1997. g.) veidots g.k. mitrāju – seklās Rīgas līča piekrastes, aizaugošo piejūras ezeru, plašo purvu masīvu, mitro mežu (piemēram, dumbrāju) un palieņu pļavu - kā nozīmīgu daudzu augu (konstatētas 25 % no Latvijas Sarkanā grāmatā ierakstītajām augu sugām) un dzīvnieku, īpaši ligzdojošo un migrējošo putnu dzīves vietu aizsardzībai. Parka teritorijā atrodas viens no lielākajiem Latvijas purviem – Lielais Ķemeru tīrelis, kā arī citi – Zaļais purvs, Raganu purvs. Lielie purvu masīvi ir nozīmīga sērūdeņu izplūdes un ārstniecībā izmantojamo dūņu atrašanās vieta, kas savulaik bija slavenā Ķemeru kūrorta izveides pamats. Parka galvenie kultūras un vēstures objekti ir saistīti ar piekrastes kā atpūtas un veselības atgūšanas vietas izmantošanu. Parka teritorijā ir izveidotas izglītojošas dabas takas, velo un kājāmgājēju maršruti, putnu vērošanas torņi u.c. Parka apmeklētāju un informācijas centrs atrodas atjaunotajā Ķemeru „Meža mājā”.
|
||
|
Ar Kara muzeja informatīvo atbalstu Garā kāpā pie Antiņiem ir rekonstruēta daļa latviešu strēlnieku nocietinājumu sistēmas. Aspkatāmas ierakumu pozīcijas un vairākas zemnīcas. Netālu atrodas bijusī un no dzelzsbetona veidotā medikamentu glabātuve. |
||
|
Atrodas Lielvārdes centrā pie Lāčplēša un Ausekļa ielas krustojuma, - tirdzniecības centrā „Elvi”. |
||
|
1387. g. dokumentā minēta kā Minor Irva. Līdz 20. gs. vidum Mazirbe bija lielākā lībiešu apdzīvotā vieta Kurzemes jūrmalā, - zvejniekciems un kuģniecības centrs. Ciemā bija baznīca, skola, aptieka, mežniecība, vairāki veikali, pasta un telegrāfa kantoris, stacija, kokzāģētava, frizētava, maiznīca, fotodarbnīca. Brauskās darbojās ķieģeļu ceplis. 20. gs. 30. g. zvejnieku kooperatīvs uzcēla zivju pārstrādes cehu. 1923. g. šeit nodibināja Līvu savienību un 1939. g. atklāja Lībiešu tautas namu. Tam iepretim atrodas Stūrīši (Taizeļu dzimtas mājas), kur var iepazīt lībiešu sadzīves priekšmetus un, pasūtot, - nodegustēt vietējos ēdienus. Mazirbē dzīvoja pirmie Līvu savienības priekšsēdētāji – Kārlis Stalte un Mārtiņš Lepste. Kultūras darbinieks Kārlis Stalte (1870 - 1978) bija ilggadējs Mazirbes ķesteris un ērģelnieks, bet Mārtiņš Lepste - lībiešu valodas skolotājs 20. gs. 30. gados. No ārpuses apskatāma bijusī Jūrskolas ēka, kurā laikā no 1894. – 1914. g. izglītību ieguva ~ 2000 studentu. Padomju gados te atradās armijas postenis - zastava. |
||
|
~ 15 km garš Piusas senlejas posms starp Vana - Vastseliina un Ignasõ ciemiem, kur upei novērojams liels kritums, ātras straujteces un skaisti Devona perioda smilšakmens atsegumi, no kuriem Hermas siena (Härma müür) ir augstākais (ar senlejas nogāzi – 43 m) smilšakmens atsegums Igaunijā. Piusas ciemā atrodas Piusas raktuvju alas. Tikai pavisam neliela daļa no > 10 km garās Piusas raktuvju sistēmas ir eksponētas un labiekārtotas kā apskates objekts.
|
||
|
Kafejnīca – viesu nams atrodas Ventspils centrā – 19. gs. klasicisma stilā celtajā koka ēkā, kas piederējusi Kupferu dzimtai. Ēka ir iekļauta Eiropas kultūrvēsturiskā mantojuma sarakstā. Īpašais latviešu virtuves piedāvājums: zemnieku brokastis, auzu vai mannas putra, kartupeļu pankūkas. Piedāvā organizēt dažādus pasākumus un galdu klāšanu. Iespējami izbraukuma banketi, kā arī kafejnīcas un viesu nama kompleksa īre. |
||
|
Kvadrātveida celtnes ar turpat divus metrus biezajiem mūriem nosaukums radies hercoga Jēkaba laikā, jo te glabāja šaujampulveri. Iespējams, ka te atradies akas namiņš, jo tuvu virszemei atrodas gruntsūdens. Pulvertorni ar pils fogteju savienoja 12 m garš tilts uz viena balsta. Mūsdienās tornis apskatāms tikai no ārpuses! |
||
|
Atrodas Raganas centrā pie degvielas uzpildes stacijas, viesnīcā „Raganu ligzda”. Piedāvā mūsdienīgu Latvijas virtuves ēdienkarti. Kompleksās pusdienas. Sadarbojas ar vietējām zemnieku saimniecībām. |
||
|
Kā senā Alšvanga šī apdzīvotā vieta pirmo reizi tika pieminēta 1231. gadā pāvesta vicelegāta Alnas Balduīna līgumā ar kuršiem. Livonjas ordenis te saimniekoja līdz 1561.gadam, bet no 1573.-1738.gadam ordeņa pils pieder no Pomerānijas nākušo fon Šverinu dzimtai. Tieši Šverinu dzimtas valdīšanas laikā Alsungā uzceļ mūra baznīcu Svētā erceņģeļa Miķeļa godam un uzsāk vietējo iedzīvotāju pievēršanu katoļticībai. Alsunga kļūst par visas Kurzemes katoļu centru, tās iedzīvotāji par suitiem (Šverinu svīta). |
||