| Nr | Nosaukums | Apraksts |
|---|---|---|
|
Unikāla ar savu 17. gs. attālāk no baznīcas celto zvanu torni. |
||
|
Āraišu vējdzirnavas atrodas apkaimes augstākajā vietā ar skaistu skatu. Latvijā vienas no retajām holandiešu tipa vējdzirnavām (1852. g.), kas atrodas darba kārtībā. Piedāvā iemēģināt roku graudu malšanā. Katru gadu jūlija pēdējā svētdienā svin Jēkabus – jaunrudzu maizes svētku dienu. Piedāvā Dzirnavnieka pusdienas no produktiem, kas var būt ražoti no vējdzirnavās pārstrādātiem graudiem. Baudīt ēdienus autentiskā vidē - Dzirnavās. |
||
|
Kaltenes mežā apskatāms nostāstiem apvīts dabas brīnums - Kaltenes kalvas, jeb Valna kalvas. Akmens krāvumu 2 - 3 km attālumā no jūras, mežā, izcelsme saistīta ar Baltijas ledus ezera krasta veidojumiem. Velna kalva ir lielākā no kalvām. Savulaik Velna kalva bijis skaists akmeņu krāvums, tik milzīgs, ka „sniedzies līdz koku galotnēm”. Agrākajās kartēs atzīmēts tās absolūtais augstums vjl. - 20 m. Tajā bijis daudz savdabīgas formas akmeņu, to vidū daudzi pilnīgi lodveidīgi, kā arī šķīvjveidīgi. Šī kalva tika gandrīz pilnīgi iznīcināta 1960 – 1970 – jos gados ceļu būvei iegūstot šķembas. Līdz mūsdienām palikusi vairs tikai samērā neliela kalvas apakšējā daļa, kuras garums ir ap 300 m, augstums 2 m. Zinātnieki izsaka arī domu, ka kalvas senatnē varēja būt svētvietas, jo par tām saglabājušās daudz teikas un nostāsti. Kalvu apskates nolūkā ir izveidota labiekārtota dabas taka ar pastaigu laipām, informācijas stendiem un nelielu stāvlaukumu. (Avots: Rojas TIC) |
||
|
1991. gada 14. jūnijā Pēterupes draudzes baznīcas dārzā atklāta tēlnieka Zezostra Ķēdis piemiņas zīme represētajiem 1941. un 1949. gadā. (Avots: Saulkrastu TIC) |
||
|
Vienā no Kalnmuižas ēkām ir uzcelta krāsns, kurā saimnieces cep rudzu maizi ar sēkliņām, saldskābo maizi un maizi ar žāvētiem augļiem. Piedāvā izzinošu ekskursiju, līdzdalību maizes sagatavošanas procesā, degustāciju un izcepto kukulīšu iegādi. |
||
|
Viesu māja "Hilda Villa" atrodas Igaunijā, Vīlandes pilsētiņas centrā. Viesu mājā ir īpašas istabiņas ģimenēm līdz 4 personām. Viesu mājas 1. stāvā atrodas Hildas istaba, Tenantas istaba, kā arī vannas istaba, dzīvojamā istaba un virtuve. 2. stāvā ir 3 guļamistabas, 2 dušas un 2 tualetes. |
||
|
No sešām parkā esošajām ūdensdzirnavām, Ginuču ūdens dzirnavas ir pilnībā atjaunotas un publiski pieejamas ar stāstu par to vēsturi un darbības mehānismu (saglabājušās oriģinālās iekārtas). 19. gs. celtās dzirnavas darbojās līdz 1968. g. Tajās mala ne tikai miltus, bet arī ražoja elektrību tuvējām saimniecībām. Dzirnavām garām nepabrauks ne auto un velotūristi, ne arī tie, kas parku apceļos ar laivām, jo šajā vietā izveidots dzirnavu aizsprosts. Tuvākajā apkārtnē tūrisma sezonas laikā var ieturēt maltīti. |
||
|
Atrodas Grobiņas nomalē (dienvidaustrumdaļā) pie Liepu gatves (saukti arī par Priediena senkapiem). Arheoloģisko izrakumu rezultāti liecina, ka apbedījumi te skeletkapu, ugunskapu un uzkalniņkapu veidā tapuši laikā no 7. - 9. gs. (atšķirīgi datējumi, arī 4. – 10. gs.) 1987. g. izrakumu laikā te atrada unikālu ar seniem ornamentiem rotātu 8. - 9. gs. skandināvu karavīra kapakmeni (stēlu), kas glabājas Liepājas vēstures un mākslas muzejā un ir vienīgais šāda veida atradums Baltijas jūras dienvidaustrumos. 0,3 km dienvidos no senkapiem lēnām plūst Ālande, kas viduslaikos bijusi kuģojama. Liepas gatves malā uzstādīta informatīva zīme. Grobiņas arheoloģiskais ansamblis ir iekļauts UNESCO Latvijas nacionālajā sarakstā. |
||
|
Sēlijā, 5 km attālumā no Aknīstes, mājā "Skārdupītes" atrodas biedrība “Sēlijas laivas”. Kamēr teritorijā vēl tikai tiek attīstīta aktīvā tūrisma bāze, jau tagad viesiem tiek sniegts ieskats laivošanas kultūras attīstībā, kā arī ir iespējama dažādu laivu veidu noma un laivošanas tehnikas apmācība. Papildus: vides gida pakalpojumi ar iespēju laivojot iepazīt upes ekosistēmu, floru un faunu. |
||
|
Kūdrā neizstrādā purva daļa, kurā atrodas sūnu purvs, ir nozīmīga tārtiņveidīgo putnu ligzdošanas un zosveidīgo putnu atpūtas vieta migrāciju laikā. Teritorija nav labiekārtota un piemērota apskatei.
|
||
|
Maizes un konditorejas izstrādājumu ceptuve “Re:Maize” gatavo kvalitatīvus produktus, kas ir ne tikai vizuāli pievilcīgi un garšīgi, bet arī ilgtspējīgi un organismam veselīgi. Nosaukums “Re:Maize” ietver sevī ilgtspējības filozofijas principus un to var definēt kā renovāciju kulinārijā. Tas saskan ar cirkulāras ekonomikas principu definīciju - “Raw to recycling”, kas šajā gadījumā pamatā attiecināms uz maizes un mīklas izstrādājumu ražošanu un patēriņu. Latviskojot šo filozofiju, izvēlēts sauklis, kuru izmanto uzrakstā uz izkārtnes un citos materiālos – «Rūpēs par ēdienu», kas pēc saimnieces domām pilnībā atbilst uzņēmuma principiem un ir saprotams arī viesiem. Re:Maize piedāvā katru dienu svaigi ceptu maizi un konditorejas izstrādājumus līdzņemšanai vai baudīšanai uz vietas, kafiju, vīnus un Straupes piena produkciju. Tiek piedāvātas arī meistarklases - praktiskas klientu apmācības par Zero waste principiem. |
||
|
Borisovas vecticībnieku kopienas lūgšanu nams uzcelts laika
posmā no 1911. līdz 1921. gadam. Atšķirībā no citiem lūgšanu
namiem apkaimē Borisovas dievnams ir veidots no ķieģeļiem un atrodas kalna pakājē. Zvans šim dievnamam speciāli tika pasūtīts Pēterburgā, un tas izceļas ar savu īpaši maigo skanējumu.
|
||
|
Vietu, kurā atrodas viesu nams, senākie iedzīvotāji piemin kā Domantu ciema centru. Viesu nams sastāv no 4 atsevišķām ēkām atbilstoši etniskās arhitektūras tradīcijai: iebraucamā vieta, klēts, pirts, tradicionālā dzīvojamā māja ar diviem galiem. |
||
|
Atrodas Skolas ielā 3. Ēka ir vecākā Kurzemes hercogistes laikā celtā skolas ēka, kas saglabājusies līdz mūsdienām. Amatu mājā (kopš 2007. g.) ventiņu stāstnieces un zāļu sievas Līgas Reiteres vadībā var piedalīties skolas stundā un mācīties ventiņu valodu. No 1849. – 1851. g. šeit mācījās Krišjānis Barons, par ko vēsta uz sienas uzstādītā piemiņas plāksne. Te atrodas foto, audēju un podnieku darbnīcas, kur var darboties un iegādāties Kurzemē ražotus suvenīrus (salons „Ventiņpūrlād”). |
||
|
Baltijā lielākās HES celtniecību uzsāka 1961. g., bet pabeidza 1966. g. Tajā uzstādīto 10 hidroagregātu projektētā jauda bija 825 MW. Pļaviņu HES tiek uzskatīta par unikālu, jo pirmoreiz HES būvniecības praksē tā konstrukcija tika balstīta uz mālsmilts un smilšmālu gruntīm ar maksimālo spiedienaugstumu - 40 m! Pļaviņu HES ēka ir apvienota ar ūdens pārgāzi, zem kuras atrodas Latvijas garākais tunelis - Enerģētiķu iela. 20. gs. deviņdesmitajos gados Pļaviņu HES rekonstruēja un tagad tās jauda ir sasniegusi 870 MW. Apmeklētāji var iepazīt mašīnzāli, skatu laukumus un HES maketu. |
||
|
Uzņēmums strādā jau vairāk kā 20 gadus un sadarbojas ar ~ 100 vietējiem piena ražotājiem. Tā galvenais darbības princips ir dabīgu un veselīgu piena produktu – kefīra, biezpiena, krējuma, jogurta un mīksto sieru ražošana. SIA „Elpa” ir vienīgais Dienvidkurzemes piena pārstrādes uzņēmums, kas piedāvā ekskursijas un produkcijas degustāciju. Produktus var iegādāties arī uz vietas. Ekskursijas laikā var degustēt kefīru, sieru, jogurtu, kā arī ir iespēja pašiem darboties. |
||
|
Štikānu vecticībnieku draudzes dievnams. 20. gs. 40-jos gados
tika organizēta dievnama celtniecība uz veciem pamatiem. Šo namu
cēla brāļi Uljans un Epifans Rogozini. Štikānu dievnamā atrodas
aizsargājams mākslas priekšmets – Evaņģēlijs.
|
||
|
Viena no populārākajām kūpinātu un citādi sagatavotu zivju pirkšanas vietām Latvijas piekrastē. Zivis kūpina vietējie uzņēmēji, tādēļ nereti ciemā jūtama patīkama zivju smarža! |
||
|
Žemaitijas novada nosaukums nozīmē "zemā zeme". Ceļojumā apmeklēsiet gan tradicionālas, gan neparastas saimniecības. Iepazīsiet Žemaitijas dārzu tradīcijas un baudīsiet biodinamiskā saimniecībā audzētas tējas un garšaugus. Saimniece pasniegs tradicionālo Žemaišu ēdienu gatavošanas meistarklasi. Nākamajā ceļojuma pieturvietā atklāsiet ārstniecības augu noslēpumus. Iespaidīgs militārās vēstures objekts ir Aukstā kara muzejs kādreizējās raķešu bāzes teritorijā. Pēc tam apmeklējums Enerģiju labirintā, kur baudīsiet mieru un uzzināsiet par dažādu ģeometrisko formu ietekmi uz cilvēka labsajūtu. Tālāk - apmeklējums tradicionālā lauku sētā ar novadam raksturīgiem ēdieniem, dzērieniem un dziesmām. Caurbraucot apskatīsiet Telšus (Telsiai), kas ir neformālā Žemaitijas galvaspilsēta. Ceļojuma nobeigumā viesosieties lauku sētā, kur tradicionālo šakoti cep uz ugunskura un piedāvā īstu lietuviešu pirti. |
||
|
Kafejnīcai "Pie dzirnakmeņa" atrodas 1 km attālumā no Cecīļu dabas takas, Vidzemes šosejas 72. km no Rīgas. Kafejnīcai ir tradicionāla ēdienkarte, kā arī tajā pašā ēkā atrodas konditoreja. Ērta vieta apmeklētājiem, jo laika gaitā vieta ir izveidojusies kā komplekss, kur pieejamas divas dabas takas, tūrisma informācija, ēdināšana, konditoreja utt. |
||