Atpūta laukos
2901-2920 / 4335
Nr Nosaukums Apraksts
N/A

Meklējams ~ 4 km pirms Apriķiem (ir norāde) - Ģibortu kapos. Te atdusas Neredzīgais Indriķis (1783. – 1828.) - latvietis, kas publicēja pirmo dzejoļu krājumu (1806. g.) latviešu valodā. Jāpiebilst, ka Indriķis bijis akls kopš piecu gadu vecuma un nebija gājis skolā. Viņa dzeju pierakstīja un minētajā gadā izdeva Apriķu draudzes mācītājs K. G. Elverfelds. Kapos uzstādīts piemiņas akmens (1935. g.) un tēlnieka Viļņa Titāna veidots “Austras koks” ar uzrakstu Braila rakstā.
N/A

Celta pirmās Latvijas brīvvalsts laikā. Meklējama Tukuma ielā 30. Laikā no 1940. gada pastā darbojās automātiskā telefonu centrāle. Pasts vairs nestrādā un ēka apskatāma no ārpuses.
N/A

Kafejnīca Ugandi ir mājīga vieta pašā Otepää sirdī, kur valda silta gaisotne, patīkamas noskaņas un garšas ir tīras un tīkamas. Ierodoties tūliņ sajutīsiet kvalitatīvas kafijas un saldu maizīšu smaržu. Lielā vitrīna ir pilna gardām kūkām – tās var baudīt gan uz vietas, gan iegādāties līdzņemšanai.
N/A

Atrodas Sedas purvā (Sedas dabas takas malā) ar plašu skatu uz izstrādātajām kūdras platībām. Sedas taku ieteicams izstaigāt vietējā gida pavadībā T: + 371 2636162.
N/A
Bijušā kara hospitāļa ēku apjož parks, no ziemeļiem - Ventspils Piejūras brīvdabas muzejs. Ēkas tuvumā ir saglabājušās dažādas mazās arhitektoniskās formas, bet uz sienām padomju laiku uzraksti. Privātīpašums.
N/A
Rasnupļu (Opiņķu) pilskalns ir nozīmīga seno latgaļu apdzīvotā vieta tā pakājē. Vīces strauta labajā krastā izveidojusies Velna ala, saukta arī par Latgales mazo Staburagu. Nelielā ala (garums 3 m, platums 2 m, augstums 0,6 m) ir ģeoloģiski unikāla, jo izveidojusies, dabiski sacementējoties kvartāra perioda grants iežiem. Šādas alas Latvijā ir tikai divas. Alā ir 5 – 6 cm gari stalaktīti.
N/A

Preiļos, blakus viesu namam „Pie Pliča” (Raiņa bulvāris) ikviens var apskatīt un ieiet Latgales un Latvijas mazākajā dievnamā – kapelā.
N/A
Līčiem, pussalām un salām bagāts ezers ar izrobotu krasta līniju, kas savienots ar Zvejnieku un tālāk - citiem Latgales augstienes ezeriem. Ozolu un platlapju meži, kas aug uz ezera salām un pussalās ir ne tikai aizsargājami, bet arī Latvijas mērogā nozīmīgi biotopi. Tiesa, to vērtību apzināsies tikai vides speciālisti. No Jašas ezera var uzsākt laivu braucienu pa vienu no Latgales ezeru "kēdēm". Ezera austrumu krastā atrodas Geļenovas parks.
N/A

Palangos botāniskais parks (Birutes parks) – Palangas Dzintara muzeju ieskaujošais botāniskais parks. Tas ir viens no Lietuvas skaistākajiem, bagātīgākajiem un koptākajiem parkiem. Izveidots svētās Birutes meža teritorijā un ilgu laiku starp vietējiem saukts par Birutes parku. Tā platība – 101,3 ha. Meistarīgi projektētais parks izceļas ar lielu dabas skatu daudzvedību, rūpīgi izveidotām takām, laukumos iekoptām puķu dobēm, diviem dīķiem, mazās arhitektūras elementiem.
N/A

Agrāk šajā vietā zvejnieki novietoja laivas un žāvēja tīklus, tādēļ teritorijai piemīt arī kultūrvēsturiska vērtība. Kāpas apskates nolūkos ir izveidota divstāvīga skatu platforma. Visskaistākās pelēkās kāpas ir jūlija otrajā pusē un augustā, kad zied mazais mārsils un čemurainā mauraga, un pelēkā kāpa iekrāsojas dzelteni violetos toņos. Dabas lieguma „Pāvilostas pelēkā kāpa” platība ir 42 ha un tas izveidots, lai aizsargātu platāko kāpu Latvijā (virzienā gar jūru 1,5 km, virzienā no jūras uz sauszemi 812 m) un tajā atrodošos biotopus un sugas. Vienotu unikālu dabas kompleksu un neatkārtojamu skarbu ainavu tā veido kopā ar jūru, pilsētiņas vēsturisko zvejniekmāju apbūvi un ar liegumam pieguļošajiem arī aizsargājamiem biotopiem: priežu mežu, embrionālām kāpām, priekškāpām un reti kur sastopamo mitro pludmali ar avotiem. Jaunākā NATURA 2000 teritorija Latvijā. Atrodas Pāvilostas dabas liegumā.
N/A

Vannūzis – ēka no „Kurhaus” piecu ēku kompleksa. Šī nelielā ēka Neibādes kūrorta laikā ir bijis vannūzis. Uz šejieni no jūras ar zirgiem mucās tika vests ūdens, lai kūrorta viesi sliktos laika apstākļos varētu veldzēties jūras ūdenī. Šobrīd ēku var apskatīties tikai no ārpuses. (Avots: Saulkrastu TIC)
N/A

Pirms Jodkrantes (braucot no Klaipēdas puses) ceļa kreisajā (austrumu) pusē paveras neliels Kuršu jomas paplašinājums – t.s. Dzintara līcis. 1855. g., padziļinot kuģu ceļu, te nejauši atklāja dzintara iegulas. Drīz pēc tam tika nodibināts dzintara ieguves uzņēmums, kas kā lēto darbaspēku izmantoja tuvējās Jodkrantes iedzīvotājus. Palielinot dzintara ieguves apjomus, Jodkrantē uzcēla strādnieku barakas, atvēra laivu remonta darbnīcu un niršanas apģērbu veikalu. Dzintara ieguve notika tikai vasarās, tādēļ darbs ritēja trīs maiņās. Tādējādi no 1860. – 1890. g. Te ieguva 2250 t dzintara! Dzintara līča dibenā (1860. – 1881.) atrada unikālus neolīta un bronzas laikmeta dzintara izstrādājumus. Lielākā daļa no tiem nokļuva tā laika Karalauču (Karliaučiaus) universitātes kolekcijā, no kurienes 1944 g. daļu aizveda uz Gotingenas universitātes Ģeoloģijas un paleontoloģijas muzeju, bet atlikusī - pazuda. Iespējams, ka tā gāja bojā 2. pasaules kara beigu posmā. Dzintara izstrādājumu kopijas var apskatīt Nidā, Mizgirju (Mizgirių) dzintara galerijā - muzejā.
N/A

Tītuvēnu reģionālais parks (Tytuvėnų regioninis parkas) dibināts 1992. gadā. Parkam raksturīga ainavu daudzveidība – te ir sastopami lieli mežu masīvi, purvi, ezeri, upītes. Šejienes reljefa veidotājs tāpat kā citur Baltijas valstīs ir bijis ledājs, kas atnesis un atstājis aiz sevis garas laukakmeņu grēdas. Kopumā parkā ir konstatētas 603 augu un 787 dzīvnieku sugas. Parkā aug veci un dabiski boreālie (ziemeļu) meži, veci un jaukti platlapju meži ar ozoliem, liepām, kļavām, ošiem un gobām, sugām bagāti egļu meži, staignāju meži, nogāžu un gravu meži, purvaini meži un aluviālie (pārplūstošie) meži. Parkā esošās pļavas un tīrumi ir nozīmīga dzērvju atpūtas vieta migrāciju laikā, kad te pulcējās tūkstošiem putnu. Šiluvas baznīca un Tītuvēnu klosteris ir svētceļnieku galamērķis vairāk nekā 500 gadu garumā. 
N/A
Labraga krasta robežapsardzības punkta vietā mūsdienās ir saglabājušās divu prožektoru ēku paliekas. Tās atrodas stāvā Baltijas jūras stāvkrasta malā - daudz tuvāk jūrai, nekā padomju laikos. No tā izriet, ka pārredzamā nākontē tās tiks noskalotas. Objekts atrodas privātīpašumā.
N/A

Oleru muižas vietas aizsākumi meklējami 16. gadsimtā, 17. gadsimtā te saimniekoja fon Engelhartu dzimta un no 1836. gada – fon Krīdeneru dzimta. Sākotnēji muižas apbūvi veidoja no koka celta kungu māja un saimniecības ēkas. Jaunu muižas centru uzcēla 18. gs. beigās agrīnā klasicisma stilā. Pēc agrārās reformas muižas dzīvojamā ēkā izvietoja pamatskolu. Oleru muižas kungu ēka cieta ugunsgrēkā 2000. g., taču pēc ugunsnelaimes tika uzsākta tās atjaunošana, kurā liels ieguldījums bija un joprojām ir biedrībai „Oleru muiža”. Kungu māja pazīstama ar agrā klasicisma sienu gleznojumiem, no kuriem unikāla ir t.s. „Medaljonu telpa”. Kungu māju ieskauj romantisks ainavu parks. Oleru muiža pazīstama ar kamermūzikas koncertiem. Netālu no muižas atrodas Oleru purvs ar laipu un skatu tornīti.

Apmeklējums iepriekš jāpiesaka!
N/A

Million star hotel ir videi draudzīgi namiņi, kas atrodas uz pontoniem Viļakas ezera krastā un aprīkoti ar visu nepieciešamo patīkamai atpūtai. Iespējams izvēlēties klasiskā jumta bungalo ar vinila plašu atskaņotāju vai stikla jumta bungalo, kas piedāvā zvaigžņu vērošanu caur teleskopu. Pieejama e-velosipēdu, SUP dēļu, laivu un velosipēdu noma, iespējams izbaudīt arī pirti.
N/A

1973. g. dibinātais muzejs no 1989. g. atrodas Kalna Ziedu viensētas vietā. Ēka, kurā atrodas patstāvīgā ekspozīcija celta 1989. g. uz dzīvojamās ēkas pamatiem, bet krātuves ēka (1994. g.) uz kūts pamatiem. Izstāžu nams (2000. g.) tapis klēts vietā. Tādējādi no bijušās viensētas ēkām ir saglabājies tikai pagrabs, taču ēku izvietojums atbilst tipiskam Vidzemes sētas plānojumam. Muzeja krājums veltīts novada vēsturei no akmens laikmeta. Tā brīvdabas ekspozīcijā apskatāmi bišu stropi ar piederības zīmēm un Latvijā reti sastopamie riņķa krusti, kas ir viduslaiku kapu pieminekļi. 0,1 km uz ziemeļaustrumiem no muzeja atrodas Kalna Ziedu pilskalns. Kalna Ziedu Upurozola stumbrs (cilvēku un dabas stihiju postīts) 2013. gadā no Pļaviņu HES ūdenskrātuves malas pārvietots uz muzeja pagalmu, lai saglabātu to kā vēstures pieminekli nākamajām paaudzēm.
N/A

Kolgas muiža ar savu iespaidīgo teritoriju, daudzajām ēkām un visur jaušamo senatnes elpu neatstās vienaldzīgu! Pirmās ziņas par to ir atrodamas jau no 13. gs, taču mūsdienās redzamo pili cēla baroka stilā 17. – 18. gs., bet 19. gs. 20. gados pārbūvēja klasicisma stilā. Saimniecības ēkas ir celtas g.k. 18. – 19. gs. Laikā no 17. gs. beigām līdz 20. gs. šī bija lielākā Igaunijas muiža. Šobrīd muižas kompleksa ēkās ir iekārtota viesnīca, restorāns, konferenču centrs un muzejs. Interesenti var izmantot vietējo gidu pakalpojumus.
N/A
Viļānu vecticībnieku draudzes dievnams celts 20. gadsimta 30-jos gados, un tā projekta autors ir arhitekts P. Pavlovs. Viļānu vecticībnieku baznīcas draudze ir viena no jaunākajām Latgalē, dibināta neilgi pirms dievnama celtniecības. 2004. gadā notika 14 metrus augstā zvanu torņa celtniecība. Līdz ar to plašākas kļuvušas lūgšanu nama telpas. Šobrīd lūgšanu nams ir atjaunots un izskatās kā no jauna celts.
N/A

Dabas parks veidots Burzavas pauguraines, Adamovas ezera (eitrofs ezers) un tā krastos sastopamo biotopu un sugu, t.sk. sikspārņu aizsardzībai. Visskaistākie skati uz dabas parku paveras no pauguriem, kas atrodas ezera ziemeļu krastā. Ezera krastos atpūtu piedāvā vairākas naktsmītnes, bet parka tuvākajā apkārtnē tūristus uzņem populāri Latgales novada podnieki.