Atpūta laukos
1681-1700 / 4340
Nr Nosaukums Apraksts
N/A

Talsi tiek dēvēti par deviņu pakalnu pilsētu. Tās vēsturiskā apbūve ap Baznīckalnu, Talsu un Vilkmuižas ezeriem ir veidojusies g.k. 19. gs. Viena no skaistākajām ir Lielā iela ar mazstāvu (divi – trīs stāvi) apbūvi (divslīpju jumti). Skaistas ainavas paveras no Talsu ezera apkārtnes un Ķēniņkalna.
N/A
Upes tecējuma ziņā – straujš un vietām krāčains Gaujas posms starp Vidagu un Vecpalsas ieteku, kura (un kura pieteku) krastos vietām sastopami dolomīta atsegumi, no kuriem lielākie ir Randatu klintis. Liegums veidots g.k. dažādu mežu, pļavu un ar atsegumiem saistītu biotopu aizsardzībai. Arī no ainaviskā un ūdenstūrisma viedokļa – interesants Gaujas vidusteces posms. Izveidoti labiekārtojuma elementi Randatu klinšu apskatei u.c. Teritorija ietilpst Ziemeļgaujas aizsargājamo ainavu apvidū (sk. sadaļu "Aizsargājamo ainavu apvidi").
N/A

Leimaņu ciems ir sācis veidoties 20.gs. sākumā kādreizējā kroga apkārtnē. Vienā no tās vēsturiskajām ēkām atrodas arī amatu māja "Rūķīši". Ēkā ir dažādas tematiskās istabas - aušanas, novadpētniecības, maizes, saimes, senlietu un Ulmaņlaika istaba. 

Viesiem ir iespēja aplūkot un iemācīties maizes mīcīšanas un tapšanas procesu, izstaigāt Latvju zīmju parku, iepazīties ar Leimaņu pagasta vēsturi un iemēģināt roku aušanas procesā. 
N/A
Stipri aizaudzis un sekls piejūras ezers, kura ūdens līmeni vairākkārt regulēja 20. gs. (mērķis ­ iegūt lauksaimniecībā izmantojamas zemes). Ezerā ir 14 salas, no kurām 9 ir dabiskas, bet pārējās – mākslīgi veidotas ligzdojošo ūdensputnu piesaistīšanai. Kaņieris ir viens no putniem bagātākajiem ezeriem Latvijā. Jau 1964. g. te izveidoja Kaņiera ezera ornitoloģisko liegumu, 1989. g. ezeru iekļāva Eiropas nozīmīgo putnu vietu, bet 1995. g. ­ Ramsāres konvencijas vietu sarakstā. Ezera dienvidaustrumu krastā atrodas Laivu bāze (Kaņierī drīkst braukt tikai ar tajā īrētu laivu). 2009. g. Riekstu pussalā uzcelts putnu vērošanas tornis.
N/A
Kājāmgājējiem un putnu vērotājiem domāta taka, kas izveidota ļoti interesantā Rīgas līča krastā pie Kaltenes, kur vērojami mazi līcīši un zemesragi, akmeņaina vai aizaugusi piekraste. Takas galā atrodas putnu vērošanas tornis, jo pavasara un rudens migrāciju laikā Kaltenes apkārtnē novērojama liela zosveidīgo, tārtiņveidīgo u.c. putnu daudzveidība.
N/A

Sarkanās klintis savu vārdu ieguvušas pateicoties sarkanajiem iežiem. Tieši sarkanā ir mīlestības krāsa, tāpēc sarkanās klintis ir romatiska pastaigas vieta mīlniekiem. Smilšakmens klintīs redzamas plaisas, kas sašķeļ sarkanīgos iežus, radot neparastu dabas mākslas darbu. To virsma ir diezgan izrobota, kas veido klintīs nelielas alas un nišas. Sarkanajās klintīs ir arī daudz dažādu avotiņu. Pazīstamākais no tiem ir Rūcamavots. Tam ir šāds nosaukums, jo tas, nākot ārā no zemes, izdod nelielu rūkoņu.
N/A

Restorāns piedāvā garšīgus ēdienus, gatavotus no vietējo zemnieku labumiem, nepiespiestā atmosfērā. Ēdienkarte ir bagāta ne tikai ar gaļas un zivju ēdieniem, bet arī ar plašu veģetāro ēdienu klāstu.
N/A

Katra mēneša trešajā sestdienā no 9:00 – 13:00 Gulbenē norisinās Zaļais tirdziņš, kurā pulcējas mājražotāji, amatnieki un zemnieki no dažādiem Latvijas novadiem. Piedāvā mājražotāju gatavotos gardumus, sezonas dārzeņus un augļus, kā arī skaistuma un dizaina priekšmetus, kā arī citas noderīgas lietas sadzīves un ikdienas rotāšanai.
N/A
Dabiskās palieņu pļavas, kas atrodas Lielupes krastos pirms un iepretim Jelgavai (liegumam divas daļas), ir daudzu nozīmīgu aizsargājamu augu sugu dzīves un putnu ligzdošanas un atpūtas vieta migrāciju laikā. Pļavu apsaimniekošanas nolūkos tajās ir izlaisti dzīvei savvaļā pielāgotie mājlopi. Nākotnē plānots arī putnu vērošanas tornis.
N/A

Tās ekspozīcijā ir eksponāti, kas vēsta par Džūkstes un Lestenes pagastu vēsturi, 2. pasaules kara laika notikumiem un to sekām. Ieeja par ziedojumiem.
N/A

Tammes dārzniecība ir alternatīvās ražošanas saimniecība, kurā var iepazīties ar ārstniecības augu un garšaugu paraugdārzu. Šeit audzē arī neparastus dārzeņus un kulinārijā izmantojamos dekoratīvos augus. Ja pieteiksieties iepriekš, pēc izglītojošas pastaigas saimniece pacienās ar aromātisku zāļu tēju un pīrādziņiem. Tepat veikalā var nopirkt garšīgus ievārījumus, dārzeņu un garšaugu konservus, garšaugu un drogu maisījumus, kā arī citus savdabīgus produktus.

N/A

Viesu māja "Zaļā sala" atrodas pie Rēzeknes apvedceļa (A12). Saimniece gatavo Latgales ēdienus, izmantojot vietējos produktus. Sadarbojas ar vietējiem zemniekiem un zvejniekiem.

Latviešu virtuve: Zemnieku brokastis, rupjmaizes kārtojums ar siļķi, rupjmaizes rika ar šprotēm, kartupeļi ar gaileņu mērci, melleņu zupa ar klimpām, cepti āboli, rabarberu deserts.

Īpašais ēdiens: līdaka ar kūpinātu krūtiņu zaļajā mērcē.
N/A

Atrodas Valmieras vēsturiskajā centrā uz bijušajiem viduslaiku nocietinājumiem. Piedāvā latvisku un lauku virtuvi. Sadarbojas ar vietējiem zemniekiem un lauku labumu ražotājiem. Plašs ēdienu klāsts visām dienas maltītēm. Vasarās – āra terase ar skaistu skatu uz Dzirnavu ezeru.
N/A

Bruknas muiža ir negaidīts pārsteigums šajā vietā un laikā. Muižas pils celtniecību uzsāka 18. gs. vidū un vēl pēc gadsimta - pārbūvēja. 20. gs. pirmajā pusē muižas pilī izvietoja pamatskolu, bet Padomju laikā - iekārtoja dzīvokļus. Tagad muižas pils ir atdzimusi jaunā kvalitātē – gan pēc formas, gan satura, - gan tiešā, gan pārnestā nozīmē. Te darbojas sabiedriskā organizācija „Kalna Svētību kopiena”, vasarās notiek bērnu un jauniešu nometnes u.c. pasākumi. Ēkas iekšpusē ir saglabājušās vecās vītņu koka kāpnes, logu aiļu slēģi un misiņa durvju viras. Tiek celta baznīca. Iepazīstams ir no kultūraugiem veidotais renesanses stila dārzs. Iepriekš piesakoties, ēkas un arī netālu, pašu iemītnieku rokām uzcelto baznīcu var apskatīt arī no iekšpuses, vietējo iemītnieku pavadībā, kas izstāsta arī muižas un dārza vēsturi un notikumus. 300 m dienvidrietumos no muižas atrodas Bruknas pilskalns, taču to dabā ir grūti atpazīt un vēl grūtāk sasniegt. 
N/A

Aptuveni kilometru rietumos no bijušās Vārnavas skolas meklējami “Rudzīši”, kuros saimnieko Ēvalds Pūpols ar ģimeni. Ēvalds Pūpols lielāko savas dzīves daļu ir nodarbojies ar vīnogu audzēšanu un jaunu šķirņu veidošanu. Paugurainā Sēlijas vaļņa mežu skautā ielokā ir izveidota skaista, ainaviska un iekopta vide dažādu siltummīlošo vīnogu audzēšanai dabā, kur gandrīz hektāru lielajā vīnkoku dārzā aug ap 80 dažādu šķirņu vīnogas. Šis dārzs (nogāzes vērstas pret dienvidaustrumiem) ir viens no Latvijā lielākajiem un šķirnēm bagātākajiem vīnogu stādījumiem ziemeļu platuma grādos. Apmeklētājiem ir izveidota autostāvvieta, atpūtas un piknika vietas. Pa daudzajām tākām var iepazīt dārzu, no kura paveras skaists Sēlijas skats. Saimnieks piedāvā gida pakalpojumus un interesenti var iegūt informāciju par vīnogu audzēšanu un selekciju, iegādāties stādus, kā arī, ja bijis ražīgs gads, - degustēt pašas vīnogas. “Rudzīšos” tiek organizēti ražas svētki un citi pasākumi.
N/A

Atrodas sporta un atpūtas kompleksā „Trīssaliņas”. No torņa paveras pievilcīga apkaimes ainava, kas īpaši skaista ir pieneņu ziedēšanas laikā.
N/A

Uzpludinātās Zveņģupītes kreisajā krastā – neliela meža pudura malā (170 m no Rīgas – Daugavpils šosejas (A 6)) atrodas 1991. g. atklātais (autors: Juris Zihmanis) akmens – piemiņas vieta 17. gs. Lielvārdes meitenei Katrīnai, kura kā ragana sadedzināta sārtā.
N/A

Kafejnīca Pärnamäed atrodas šosejas Via Baltica malā 10 km uz Rīgas pusi no Pärnu, tā specializējas konditorejas izstrādājumu, baltmaizes un rupjmaizes cepšanā bez konservantiem, piedāvājumā arī dažādu mazo ražotāju preces. Kafejnīcā iespējams ieturēties arī ar zupu, otrajiem ēdieniem un desertiem.
N/A

Parka sākums attiecināms uz 18.gs. beigām, veidošanas starpposmi aizpilda visu 19.gadsimtu. Parka veidošanā iespējama arhitekta J.G.Berlica un mežsarga H.Grotha līdzdalība. 19.gs beigās parku plānojis W.M.A.Engelhards. Tas sastāv no vairākiem patstāvīgiem nogabaliem ar savām ceļu sistēmām, skatu perspektīvām, stādījumu īpatnībām. Ap 1809.gadu Kazdangas parks vēl bijis diezgan mazs. Tas bijis vecu liepu ieskauts dārzs ar daudziem retiem augļu kokiem, blakus parkam neliels mežiņš, kas savienots ar kļavu-bērzu un pīlādžu alejām. Pils otrā pusē bijusi liela lauce, kuras lielāko daļu aizņēmis Rožu dārzs.
Šobrīd Kazdangas parks pēc platības (196 ha) ir viens no lielākajiem un dendroloģiski bagātākajiem Latvijas muižu parkiem. Tajā ir vairāk nekā 200 sugu koku un krūmu. No tiem 127 sugas – svešzemju. Parks iekļauj visu Kazdangas centra teritoriju, ietverot arī Kazdangas pili un teritoriju ap  baronu Manteifeļu dzimtas kapenēm, kuras uzsāka veidot pašā 20. gs. sākumā, bet darbus pārtrauca līdz ar Pirmo pasaules karu. Parkā izveidotas atpūtas vietas, dekoratīvi elementi. 
Kazdangas pili sāka celt 1800. gadā. Tās projekta autors ir Eiropā pazīstamais arhitekts J. G. A.Berlics, kurš izmantojis arhitekta Dž. Kvarengi projektu. Muižas ansambli veidoja arī Kavalieru nams, graudu klēts, dzīvojamā māja, zirgu stallis, trīslaidumu tilts pāri gravai u.c. ēkas. 1924. g. pilī sāka darboties Kazdangas Lauksaimniecība un zivkopības valsts skola. Mūsdienās šeit izveidots Kazdangas muzejs un Tūrisma informācijas punkts.
N/A

Bijušais Baltijas ledus ezera senkrasts. Varam tikai iedomāties ainavu pirms vairāk nekā 10 000 gadiem, kad Kurzemes pussalu klāja tundrai līdzīga veģetācija un pret stāvo senkrastu triecās ledaina ezera viļņi, kuros peldēja dažāda lieluma aisbergi. Mūsdienās vairāk nekā 20 km garā (Slīteres nacionālā parka teritorijā – ap 9 km garš posms) un līdz 42 m augstā krauja ir viena no iespaidīgākajām šāda veida reljefa formām Latvijā. Tās piekājē plešas Piejūras zemienes Irves (nosaukums tiek skaidrots ar lībiešu „īrva, īra" – „stirna") līdzenums – kādreizējais Baltijas ledus ezera dibens. Zilo kalnu krauju daudzviet šķērso nelielu strautu un upīšu (Pitragupe, Lorumupe, Kaļķupe, Mazupe u.c.) ielejas, veidojot sazarotas un pat ļoti sarežģītas gravu sistēmas, kas īpaši iespaidīgas izskatās bezlapu periodā. Daudzviet gan pašas kraujas, gan to šķērsojošo gravu un to sānu gravu krastos atsedzas pārsvarā neliela izmēra Narvas svītas smilšakmens atsegumi. Tie ir Latvijā vecāki nogulumieži, kas dabisku atsegumu veidā parādās virszemē. Neskatoties uz iespaidīgajiem izmēriem, visā Zilo kalnu garumā ir tikai dažas vietas ar plašākiem skatu punktiem (skatu tornis pie Dundagas – Mazirbes ceļa, skats no Šlīteres bākas, skats no Mežlīdumiem) un vietas, kur var patiesi izbaudīt senkrasta varenību (skati uz Zilo kalnu krauju un gravām pie Cirstes – Mazirbes ceļa, Cirstes – Riepaldu ceļa, Mežlīdumu un Vīdales - Melnsila ceļa). Te vērts atbraukt arī pavasarī, kad Zilo kalnu nogāzes slīgst mežloku (lakši) spilgtajā zaļumā.