Vienu no skaistākajiem Latvijas daiļdārziem var iepazīt ne tikai tās autores pavadībā, iegūt vērtīgus padomus, bet arī iegādāties koku, krūmaugu, ziemciešu, dienziežu, ārstniecības augu u.c. stādus, kā arī ēdamās puķes! Florista pakalpojumi.

Avinurmes dzīves veida centrā ir izstādīta izzinoša ekspozīcija par apkārtnes kultūras vēsturi, atvērtas kokapstrādes un rokdarbu darbnīcas. Kokapstrādes darbnīcā iespēja strādāt uz vecmodīga ēvelsola. Rokdarbu darbnīcā varēsiet izmēģināt dzijas šķeterēšanu un auduma aušanu. Grupām ir sagatavotas īpašas 1 - 3 stundu ilgas programmas.

Vecpiebalgas vecajos kapos (Vecpiebalgas austrumdaļā, pa ceļam uz "Saulrietiem" un "Vēveriem") apskatāms piemineklis, kas veltīts brāļu Kaudzīšu romāna "Mērnieku laiki" personāžam - Lienai. Piemineklis uzstādīts 1987. g. (tēlniece M. Baltiņa). Pirms ceļojuma atkal ir jāpāršķirsta "Mērnieku laiki"!

Atrodas Daugavas labajā krastā. Uz baznīcu paveras labas skatu perspektīvas no dažādām Piedrujas vietām. Pirmo – koka dievnamu Piedrujā uzcēla pēc kņaza Jana Stapehas rīkojuma 1632. gadā. 1759. g. tas nodega. Mūsdienās redzamais baroka stilā celtais mūra dievnams (iespējams, projekta autors – itāļu arhitekts A. Paroko) ar diviem torņiem tapis 1759. gadā. Zem 27 m augstās (torņu augstums) celtnes atrodas pagrabtelpas. Torņos izvietoti trīs zvani (lielākais no 1711. g., vidējais – 1897. g., mazākais – no 1619. g.). Lielākais zvans sver gandrīz 0,4 tonnas. Dievnama interjerā apskatāmi daudzi nozīmīgi kultūrvēstures pieminekļi – centrālais koka altāris ar Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas gleznu, trīs 18. gs. altāri, 19. gs. sākuma kancele, Sv. Antona altāris, freska ar Sv. Trīsvienības attēlu, baznīcas trauki no 17. gs. u.c. Ēku ieskauj plašāks dārzs ar mūra žogu un mūra kapličām žogu stūros. Dārzā atrodas prāvestu Kazimira Konvalevska un Broņeslava Stefanoviča kapu vietas. Pēdējam bija liela loma dienama atjaunošanā pēc 1. pasaules kara. Piedrujas draudze ir sākusi veidoties 17. gs. pirmajā pusē.

Viesu māja Pinska ir ģimenes uzņēmums, kas atrodas uz kādreizējās Lõpinska lauku muižas zemes. Ēdiens tiek gatavots no vietējām izejvielām un atbilstoši vietējām tradīcijām.

No sešām parkā esošajām ūdensdzirnavām, Ginuču ūdens dzirnavas ir pilnībā atjaunotas un publiski pieejamas ar stāstu par to vēsturi un darbības mehānismu (saglabājušās oriģinālās iekārtas). 19. gs. celtās dzirnavas darbojās līdz 1968. g. Tajās mala ne tikai miltus, bet arī ražoja elektrību tuvējām saimniecībām. Dzirnavām garām nepabrauks ne auto un velotūristi, ne arī tie, kas parku apceļos ar laivām, jo šajā vietā izveidots dzirnavu aizsprosts. Tuvākajā apkārtnē tūrisma sezonas laikā var ieturēt maltīti.

Viena no vecākajām Latvijas apdzīvotajām vietām, jo laikā no 7.–9. gs. (pēc citiem avotiem: 4.–10. gs.) te atradusies lielākā zināmā skandināvu tirgotāju un karavīru kolonija tagadējās Baltijas teritorijā. Gotlandes un Zviedrijas ieceļotāji apmetni ierīkoja tajā laikā kuģojamās Ālandes upes labā krasta pakalnā – Skābaržkalnā. Uzskata, ka tieši šeit atradusies 9. gs. hronikās pieminētā kuršu Jūrpils (Seeburg). Pilsētas senākā apbūve izveidojusies ap Lielo ielu, kā arī ap Saules
un Parka ielu.

Piedāvā izmitināšanu un organizētus pasākumus ar zirgiem. Netālu no mājām sākas apzīmēta senkultūras taka, kas aizvedīs līdz tiem laikiem, kad cilvēka dvēsele bija cieši saistīta ar dabas spēkiem. Pa ceļam var iepazīties ar dažādām seno laiku tradīcijām un ieražām. Par vietām, kas ir saistītas ar Muhu salas senkultūru, pastāstīs uz tējas nama sienām izliktā fotoizstāde.