Nr Nosaukums Apraksts
N/A

Pirmo koka baznīcu šajā vietā cēla 1252. gadā, bet mūra dievnams ticis uzbūvēts 1665. g. Tas nodega, un to atkal atjaunoja 1672. g., bet vēlākajos gados pārbūvēja. Dievnamā interjeru rotā nozīmīgi mākslas pieminekļi – altāris, kancele, ērģeles ar prospektu un luktu gleznojumiem. Baznīcā kristīts leģendārais Kurzemes hercogs Jēkabs Ketlers (1610. – 1682) un laulāts ar Brandenburgas princesi Šarloti Luīzi. Padomju laikos baznīcā atradās muzejs un koncertzāle. Leģenda vēsta, ka baznīcas nosaukums cēlies no kādas Katrīnas, kas ziedojusi baznīcas celtniecībai, apmelota, sodīta uz moku rata un pēcāk pasludināta par svēto. Viņas piemiņai virs baznīcai sānu ieejas izveidots medaljons ar mocekļa kroni galvā, moku ratu un zobenu rokās. Stāsta elementi redzami arī Kuldīgas ģerbonī. No baznīcas torņa paveras labs skats uz senlaicīgās vecpilsētas jumtiem.

N/A

Saimnieks savu bišu saimniecību ir iekopis skaista ezera krastā, kādā senā mājvietā, bišu stropus izvietojot divās vietās – ezera pakalnā un skaistā paša veidotā meža pļavā. Blakus bišu dravai atrodas skaists ābeļu dārzs, kur rudenī saimnieks priecājas redzēt talciniekus. Kopš 1996. gada saimnieks lēnām ir atjaunojis un kopis šo saimniecību, kur nu jau ir skaists plašs ezers, ezera mājiņa, klēts ar izremontētu klēts augšu un balkonu, bišu drava un ābeļu dārzs.

N/A

Saaremaa kopš seniem laikiem ir spēcīgas alus darīšanas tradīcijas. Kuressaare, ēkā ar Art Deco elementiem, kur kādreiz ražoja elektrību, šodien darītavā Pöide rāda alus brūvēšanas mākslu – uzzināsiet vairākus noslēpumus, bet atsevišķā telpā varēsiet nogaršot gatavo produktu.

N/A

1888.  gadā barons Aleksandrs Aleksejs fon Pistolkorss dāvināja Pēterupes luterāņu draudzei doktorāta ēku ārsta vajadzībām. Kopā ar ēku Pistolkorss pēterupiešiem dāvāja 6 ha zemes un 10 000 rubļu lielu naudas summu, kura bija paredzēta ārsta uzturēšanai. Kā pirmais Pēterupes ārsts šeit sāka strādāt Arvēds fon Engelhards. 1890.gadā doktorāta vienā istabā tiek atvērta  pirmā aptieka plašā apkārtnē, kura šinī ēkā atradās līdz 1895.gadam. Doktorāts ir pati pirmā mūra ēka Saulkrastos, pirmā veselības aizsardzības iestāde plašā apkārtnē, kā arī pirmā aptieka. Tā ir māja, kura visu mūžu tika uzturēta no brīvprātīgi saziedotiem līdzekļiem – vispirms Aleksandra Alekseja fon Pistolkorsa, pēc tam Pēterupes draudzes baznīcēnu, tātad ciema iedzīvotāju naudas.
Šai mājai ir arī nozīme kā progresīvās Saulkrastu labierīcības nodibināšanas vieta, kurā aktīvi piedalījās tādi saulkrastieši kā operdziedātājs Herberts Ozolītis, aktrises Tija Banga, Mirdza Šmithene, Lilija Štengele, Malda Gruzevska, komponists Alfrēds Kalniņš un daudzi citi tā laika kultūras, mākslas un literatūras darbinieki, kuri vasaras pavadīja Saulkrastos. 1933.gadā draudze atdod doktorātu skolas vajadzībām.
Doktorāta ēkā atrodas Saulkrastu vidusskolas sākumskola. (Avots: Saulkrastu TIC)

N/A
Bolderājā – austrumos no Lielupes ielas un dienvidaustrumos no Jātnieku ielas Daugavas krastā ir saglabājušās paliekas no četrām uzspridzinātām batereju pozīcijām. Šīs baterejas, kurās atradās 152. kalibra lielgabali, ir daļa no kādreizējās Rīgas fortifikāciju sistēmas (sk. arī Komētfortu, Daugavgrīvas cietoksni, Mangaļsalas fortifikācijas), kuras mērķis bija aizsargāt pilsētu no uzbrucējiem, kas nāktu (nāca) no jūras puses. No batereju augšas labi redzama Daugava un no jauna uzbērtā Krievu salas ziemeļdaļa (milzīgs smilšu kalns). Šī vēstures pieminekļa un tās apkārtnes stāvoklis – vairāk kā bēdīgs ...
N/A

Atrodas Tērvetē, Dobeles – Elejas ceļa malā, 0,2 km dienvidrietumos no Tērvetes pilskalna. Ar mežu apaugušais paugurs ir sena apmetnes vieta, kas bijusi apdzīvota jau 1. g.t. pr. Kr. Teika stāsta, ka kalnā bijis klosteris, kura mūki pēc klusēšanas pārkāpuma saulgriežu laikā kopā ar visu celtni nogrimuši kalna dzīlēs.

N/A

Saldus vēstures dokumentos minēta jau 1253. g. Līdz 13. gs. te atradās senā kuršu pils Salden, kas arī attēlota pilsētas ģerbonī. Ap 1341. g. netālu no kuršu pilskalna Livonijas ordenis uzcēla pili, pie kuras izveidojās apdzīvota vieta. Savu uzplaukumu līdzīgi kā citas Kurzemes apdzīvotās vietas tā piedzīvoja hercoga Jēkaba valdīšanas laikā 1642. - 1682. g. Par Saldus dibināšanas gadu min 1856., kad sākās Ziemeļu karā nopostītās vietas atjaunošanas darbi. 2. pasaules kara beigās pie pilsētas norisinājās smagas kaujas, taču līdz pat 1945. g. 8. maijam pilsēta palika vācu armijas okupētajā Latvijas daļā. Mūsdienu Saldus piesaista ar saviem pasākumiem – pilsētas dienām, mūzikas festivālu "Saldus saule", kā arī dažādiem apskates objektiem, starp kuriem minama a/s „Druvas pārtika", kur var vērot saldējuma tapšanas procesu un Saldus pārtikas kombināts, kur var degustēt garšīgās konfektes „Gotiņa" un vērot ražošanas procesu.

N/A

Privāta vēstures materiālu kolekcija vienā no 15 senās Dundagas pils muižas pusmuižām - Vecmuižā (ap 2 km no Dundagas centra). Vēstures stāsti Vecmuižas stallī. Bagātīga novada vēstures informācija mājaslapā.

N/A

Taisa darbus (praktiskas un saimniecībā noderīgas lietas) latviešu etnogrāfiskā stilā un turpina vecās latviešu kalējmākslas tradīcijas. Apmeklētāji var izkalt naglu vai pakaviņu.

N/A

1342.gadā lielākajā no Alūksnes ezera salām – Pilssalā – Livonijas ordenis pabeidza mūra pils celtniecību. Pili iesvētīja Marijas pasludināšanas dienā, tāpēc šī vieta ieguva sev jaunu nosaukumu Marienburga. Alūksnieši joprojām piemin Alūksnes meiteni Mariju, kura it kā iemūrēta vienā no pils sienām, tāpēc salu dēvē gan par Pilssalu, gan Marijas salu. Gadsimtu laikā mainījās pils valdnieki, tā piederēja gan krieviem, gan zviedriem, gan poļiem.

Ir atjaunots Livonijas ordeņa pils priekšpils Dienvidu tornis– vienīgais no senās viduslaiku pils astoņiem torņiem, kas būtiskā vēsturiskā apjomā ir saglabājies līdz mūsdienām.

Šobrīd Dienvidu tornī apskatāma mūzikas un gaismas ekspozīcija "MARIENBURGAS astotais brālis”, kas ir iztēli rosinošs un emocijām piesātināts piedzīvojums. Ekspozīcijas tapšanas procesā apvienojušies vairāki izcili mākslinieki: dramaturgs Lauris Gundars, komponisti Mārtiņš Brauns un Artūrs Maskats, skaņas dizaineris Sigvards Kļava un dizaina birojs H2E. Teiksmu ar Ojāra Vācieša vārdiem iedzied Latvijas Radio koris.

Pieejamība: Dabas objekts ir pieejams cilvēkiem ar pārvietošanās grūtībām.

N/A
Bijušā Liepājas Karostas Jūras karaflotes 94. autoskolas vietā šobrīd atrodas Liepājas pilsētas 3.pamatskola. Ēka labi redzama no blakus esošās ielas. Šķiet, ka pie iebrauktuves saglabājušies vecie armijas vārti ar attiecīgo simboliku.
N/A

Piemājas bioloģiskā saimniecība Zemturi atrodas 30 min braucienā no Kuldīgas. Saimniecībā pamatā nodarbojas ar šķirnes truškopību un ir veidota kā vieta, kur bērni var apskatīt, iepazīt trušus, putnus un citus mājdzīvniekus. Saimnieki ir izveidojuši divas tematiskas takas, viena - mājdzīvnieku un mājputnu taka un otra - dižkoku un puķu taka. Pirts mīļotājiem pieejama veselības pirtiņa, tāpat ir iespēja makšķerēt. Tiek piedāvāta arī nakšņošana ģimenei vai nelielai draugu grupai. Ekskursijas lieliem un maziem.

N/A
Teritorija veidota augstā purva un tajā mītošo sugu aizsardzībai. Tas nav piemērots apmeklējumiem. Rietumos no purva stiepjas Nevejas – Lapmežciema ceļš, no kura bezlapu periodā nedaudz redzama purva ziemeļrietumu daļa. Tālāk – Cirstes virzienā aplūkojams viens no Latvijas iespaidīgākajiem dižozoliem – Rīgzemju ozols.
N/A
Dabas liegums nosacīti sastāv no trīs daļām. Tā pamatā ir daudzveidīgs meža masīvs, kuru šķērso Vidzemes šoseja un Rīgas – Lugažu dzelzceļa līnija. Šī ir lielākā Pasaulē izmirstošās putnu sugas – zaļās vārnas ligzdošanas vieta valstī, kur sastopama aptuveni 1/4 vai 1/5 daļa Latvijas minētās sugas populācijas. Arī viena no pēdējām zaļās dzilnas ligzdošanas vietām Latvijā. Ņemot vērā šo faktu, kā arī to, ka teritorija tūrisma ziņā nav labiekārtota, vajadzētu izvairīties no tās apmeklēšanas minēto sugu ligzdošanas laikā. Savukārt, rudeņos Garkalnes meži ir populāra sēņu un ogu lasīšanas vieta, bet ziemā - pierīgas apvidus slēpošanas vieta, ko interesantu padara aprimušo kāpu pauguri.
N/A

Tas atrodas pie „Burtnieku” mājām Īlē, kur viņš dzīvojis no 1837. – 1845. gadam. Tēvs Juris Barons apglabāts Īles kapsētā. Savu vārdu nemirstīgu Krišjānis Barons darījis, vācot, sistematizējot un sastādot Latvju Dainu krājumu. Tautasdziesmas jeb dainas ir mazi, ritmiski dzejolīši, parasti četrrindes. Pie Latvju dainu vākšanas Barons pavadījis sava mūža lielāko daļu – apmēram 25 gadus gandrīz dienu pie dienas.

N/A

Botāniskais dārzs ir Šauļu universitātes apakšnodaļa.Tas ir jaunākais un platības ziņā mazākais botāniskais dārzs Lietuvā. 1958.gadā uzsākta dārza izveidošanas. Kopējā tā platība – 6,54 ha.

N/A

Renda ir sena apdzīvota vieta, kas vēstures avotos minēta jau 1230. gadā. 13. gs. Renda bija viens no senās kuršu valsts Vanemas centriem. Kad 1235. gadā notika Kursas dalīšana, Rendas novads nonāca vācu ordeņa īpašumā, un rendinieki bija spiesti piedalīties ordeņa iniciētajos karagājienos. Kurzemes hercogistes laikā (1562. – 1795.), neskatoties uz kariem, mēri un citām ligām, bija vērojams novada uzplaukums, sevišķi hercoga Jēkaba (1642. – 1682.) valdīšanas laikā. 17. gs. Renda kļuva par attīstītu manufaktūru centru, kurā attīstījās kokapstrāde, bija ierīkoti un darbojās kaļķu cepļi, ūdensdzirnavas, linaustuves, stikla fabrika, salpetra un ziepju vārītava. Te darināja vīnu, parfimērijas izstrādājumus, mucas, lēja čugunu, taisīja naglas un daudz ko citu. Rendā darināto skābeno vīnu ar baudu dzēra Jelgavas pilī. Iepriekš minētais tika izpostīts Ziemeļu kara laikā (1700. – 1721.). 19. gs. nodedzinātās Rendas pils vietā tika uzcelta ķīmisko vielu ražošanas fabrika, strādāja viena no Kurzemes lielākajām ādas manufaktūrām un terpentīna ražotne. Paralēli tam sāka attīstīties kultūras dzīve. Rendiniekus nesaudzēja abi 20. gadsimta pasaules kari un pēcāk sekojošās represijas, kā rezultātā izveidojās t.s. Kureliešu bataljons – mežabrāļi, kas cīnījās pret padomju varu. Mūsdienās Renda ir mazs un kluss ciems, kurā apskatāma Lielrendas muiža, Rendas baznīca, Velna laiva pie Abavas un Īvandes ūdenskritumi.

N/A

Meistardarbnīcā „Cimdiņi” darbojas Latvijas Amatniecības kameras diplomētā meistare Ina Valtere, pie kuras ikvienam ir iespēja uzzināt visu interesējošo par rokdarbiem, kā arī iegūt padomu un ieteikumus adīšanā, izšūšanā un tamborēšanā. Tiek piedāvāta iespēja piedalīties arī darbnīcās un meistarklasēs.

N/A

Meklējama Dvietes - Bebrenes ceļa malā. Atjaunotā ēka celta 1874. gadā. Pēc 1. pasaules kara klēti līdz 1929. g. izmantoja kā lūgšanu telpu, līdz atjaunoja Dvietes katoļu baznīcu.

N/A

Viens no iespaidīgākajiem un varenākajiem Gaujas Devona perioda smilšakmens atsegumiem. Garums ~500 m, augstums - 43 m. Iepretim atrodas Ķūķu krāces.