Nr | Nosaukums | Apraksts |
---|---|---|
Tērvetes dabas parks atrodas Zemgales ainavai nepierastā un neraksturīgā – izteiktajā Tērvetes upes ielejā un tās skaistajos krastos, kurus ieskauj plašs mežu masīvs, kas veiksmīgi pielāgots apmeklētāju atpūtai, apvienojot gan dabas vērtumus, gan šejienes kultūrvēsturisko mantojumu. Tērvetes dabas parks ir viens no Zemgales populārākajiem tūrisma objektiem, un apmeklētājus piesaista ar Veco priežu parku, dižsilu, Sprīdīšu dendrāriju, pilskalniem (Tērvetes, Klosterkalns, Svētkalns), A. Brigaderes memoriālo muzeju „Sprīdīši”, daudzveidīgajiem pasaku tēliem, bērnu atrakcijām, ainavām, blīvo taku tīklu u.c. Dabas parks 2004. g. tika nominēts kā ģimenei draudzīgākā vieta. Šobrīd parkā izveidots un kursē "Pasaku vilcieniņš". |
||
Darbnīcā apskatāmi koka šķīvji u.c. izstrādājumi (izmanto daudzas vietējo koku sugas), kas veidoti neparastā tehnikā, atsedzot koka īpatnējo tekstūru. Gatavajos traukos meistarīgi integrēts dzintars, kauls un brieža ragu materiāls. Greb karotes ar etnogrāfiskām zīmēm. Meistara darbu iegāde, pasūtīšana un koka mēbeļu restaurācija. |
||
Viens no lielākajiem Augštaitijas pilskalniem, kas 2011. g. pēc vērienīgiem rekonstrukcijas darbiem ir izzināms jaunā kvalitātē - gan no infrastruktūras, gan arī ainaviskā viedokļa, jo iepriekš biezais pamežs (tagad retināts) traucēja uztvert iespaidīgo objektu. Arī no pilskalna plakuma paveras labs skats uz diviem blakus esošajiem ezeriem. Tā virsotnē apskatāms piemiņas akmens, kas vēsta par pirmā Lietuvas valsts prezidenta Antana Smetona (Antanas Smetona) apmeklējumu 1934. g. viņa 60 gadu jubilejā. Pilskalns it ticis apdzīvots jau I tūkstošgadē pirms Kristus. Uzskata, ka 14. – 15. gs. te atradusies hronikās aprakstītā Linkmenu pils. Jaunizveidotā taka pilskalnu savieno ar vēl vienu populāru apskates objektu – Ladakalni. |
||
Atrodas Bauskas centrā, Kalna iela 6. Muzeja piedāvājumā ir ekspozīcija „Bauska laikā un cilvēki Bauskā 20 gs., pastaiga un atraktīvs piedzīvojums”. |
||
Ogres pietekas gravā izvietots mini zoo, kura lielāko daļu aizņem voljērs ar trušiem. Tā pievilcību bērnu acīs rada pēc muižu un piļu arhitektūras motīviem celti namiņi. Apskatāmas kazas, cūkas, zosis, pāvi, mandarīnpīles un pērļvistiņas. Bērni var pabarot dzīvniekus. |
||
SIA "Ķiploku pasaule" nodarbojas ar ķiploku audzēšanu un to pārstrādi. Saimniece savā darbnīcā Olaines novadā, Uzvaras Līduma "Annās" pieņem grupas, rīko degustācijas un stāsta par savu darbību. Apmeklējuma laikā varēs nobaudīt ķiploku tēju, marinētus ķiploku ziedus, ķiploku pesto, "rīkļu rāvēju", neierastās ķiploku karameles un citus gardumus, kā arī iegādāties produktus uz vietas. |
||
19. gs. te
atradās koka vannu ēka, bet 1924. g. šeit
uzbūvēja dūņu dziedniecības ēkas kompleksu
klasicisma stilā. Pēc 2. Pasaules kara uz tā
bāzes izveidoja kūrorta poliklīniku ‘’Ķemeri”.
Tā rietumu pusē novietots izcilajam krievu
ārstam fiziologam Ivanam Pavlovam veltītais
piemineklis, kas arī nav laika un cilvēka rokas
taupīts.
|
||
1753. gadā ar barona Miķeļa Rika gādību uzsāka mūsdienās redzamās baznīcas un klostera celtniecību. Dievnamā (viens no skaistākajiem Latgalē) sākotnēji bija 9 altāri. Tagad baznīcas centrālo altāri grezno astoņas kolonnas ar uzrakstu latīņu valodā Quis ut Deus („Kas ir kā Dievs”). Kreisajā jomā novietots Jēzus Sirds altāris, labajā – Jēzus Kristus ciešanu altāris, ar 18. gs. izgatavotu koka krucifiksu, kam piedēvētas brīnumdarītāja spējas. Par to liecina šeit redzamās pateicības votas. Interesenti var apskatīt Sveču kapelu, sv. Terēzes kapelas, Rožu dārzu, kapelas, kas veltītas dvēselēm šķīstītavā un nedzimušajiem bērniem (pēdējā – baznīcas pagrabā), Krusta kapelu, Fatimas Dievmātes godam veltīto grotu ar Fatimas ganiņu skulptūrām, Rožukroņa dārzu (te bīskapa Meinarda – Latvijas pirmā misionāra skulptūra), draudzes aizbildņa sv. Erceņģeļa Miķeļa skulptūru u.c. Viļānu baznīca un tās apkārtne mūsdienās ir kļuvusi par ievērojamu svētceļojuma galamērķi. Ekskursija iepriekš ir jāpiesaka. + 371 64662413. Klosteris nav pieejams apmeklētājiem. |
||
1874. gadā celtajā lauku mājā šodien darbojas tūrisma uzņēmums, kas piedāvā ciemiņiem mājīgas klēts istabas, pirtis, āra baseinu un ekoloģiskus ēdienus, kas pagatavoti pēc pagājušā gadsimta sākuma receptēm. Luhtres muzeja istabā varat apskatīties viensētas bijušo paaudžu mantojumu – no smalki izšūtiem sieviešu un zīdaiņu apģērbiem līdz pat lauku laužu darbarīkiem. Katram priekšmetam ir savs stāsts par kādreizējo īpašnieku iecerēm un paveikto. |
||
Grāfa Borha Lejas dzirnavas. Lejas dzirnavas netālu no Varakļānu
pils cēlis grāfs Borhs 18. gs. beigās. Dzirnavu trijos stāvos redzamas dzirnavu
iekārtas. Var redzēt, kā mala miltus pagājušajos gadsimtos.
|
||
Teirumnīku purvs ir latvijas lielākā iekšzemes mitrāja - dabas lieguma "Lubāna mitrājs" sastāvdaļa, kas meklējams dienvidaustrumos no Lubāna ezera. |
||
Restorāns - bārs "Plate" atrodas Hotel Jelgava telpās. Piedāvā tradicionālos latviskos ēdienus, kā arī ēdienus citām gaumēm. Organizē muzikālus vakarus. Latviešu virtuve: Latvijā audzēta strausa gaļas steiks. Īpašais ēdiens: Kukurūzas cālis ar spinātu – kartupeļu uzpūteni un uz iesma grilētiem burkāniņiem. |
||
Smārde ir sena vieta, kas minēta jau 13. gs. dokumentos. Mūsdienās tas ir neliels ciemats ar dzelzceļa staciju un veikalu. Ziemeļaustrumos no Smārdes - Smārdes purvā atrodas bijušās kūdras ieguves vietas. 1. pasaules kara laikā netālu no Smārdes atradās frontes līnija, par ko liecina arī apkārtnē esošās piemiņas vietas. |
||
Darbnīcā var iegādāties keramikas izstrādājumus, vērot podnieku darbībā, kā arī piedalīties māla apstrādes procesā. Aicina uz cepļa atvēršanu. |
||
Sēlijā, 5 km attālumā no Aknīstes, mājā "Skārdupītes" atrodas biedrība “Sēlijas laivas”. Kamēr teritorijā vēl tikai tiek attīstīta aktīvā tūrisma bāze, jau tagad viesiem tiek sniegts ieskats laivošanas kultūras attīstībā, kā arī ir iespējama dažādu laivu veidu noma un laivošanas tehnikas apmācība. Papildus: vides gida pakalpojumi ar iespēju laivojot iepazīt upes ekosistēmu, floru un faunu. |
||
Atrodas nepilnus 2 km austrumos no Aglonas, Aglonas – Dagdas ceļa malā. Tā ieceres autors ir Ēriks Delpers, kurš 2006. g. uzsāka vietas labiekārtošanu, izveidojot brīvdabas skulptūru dārzu un stādījumus. Kristus Karaļa kalns šobrīd atrodas izveides procesā, taču neskatoties uz to – objekts, ko ir vērts redzēt! |
||
1992. gadā dibinātais Varņu reģionālais parks (Varnių regioninis parkas) ieskauj Žemaitijas augstienes augstāko daļu, veidots tās ainavas aizsardzībai. Parka teritorijā atrodas Žemaitijas augstienes augstākais paugurs - Medvegalis (Medvėgalis) (234 m virs jūras līmeņa) un ārkārtīgi ainaviskais un teiksmām apvītais Šatrijas (Šatrijos) kalns (228 m virs jūras līmeņa). Abi ir ļoti skaisti, seni pilskalni, kas mūsdienās ir populāri tūrisma objekti, tādēļ šeit var veikt paša izvēlētu parka ainavisko tūri. Parks ir bagāts ar ezeriem un nelielām ūdenstecēm. Interesanti, ka parka lielākā – Lūksta ezera viļņi krastā izskalo dzintaru. Parkā konstatēta 481 augu un 739 dzīvnieku sugas. Šeit sastopami tādi Eiropā aizsargājami biotopi kā ozolu meži, staignāju meži, pārejas purvi, bioloģiski nozīmīgi zālāji un pļavas. Žemaitijas augstiene ir viena no vecākajām zināmajām apbedījumu vietām Baltijas austrumdaļā. Mūsdienās populāri pasākumi ir vasaras saulgriežu svinības un uguns rituāli Šatrijas kalnā. Apmeklētāju centrs atrodas Varņu ciemā. |
||
Karostas kādreizējā raķešu transporta daļa šobrīd netiek izmantota, ir relatīvi iežogota un daļēji slēgta teritorija.
|
||
Krodziņš "Ceļotājs" atrodas Mežotnes pilī. Piedāvā gardus un izsmalcinātus ēdienus un dzērienus. Vērts iepazīt gan pils greznos interjerus, gan vienu no skaistākajiem Latvijas angļu stila ainavu parkiem. Latviešu virtuve: kartupeļu pankūkas, marinētas siļķes veltnīši, forele ar kartupeli mundierī, cepta asinsdesa ar brūkleņu mērci, pelēkie zirņi ar speķi, rupjmaizes kārtojums ar dzērveņu ievārījumu un putukrējumu. Īpašais ēdiens: „Bauskas dālderis” – dāldera formas cūkgaļa ar Bauskas alus mērci. |
||
Restorāns „Rātes vārti” ir viens no iecienītākajiem restorāniem Valmierā, kas atrodas pašā pilsētas centrā, pretī Valmieras Rātslaukumam un Sv. Sīmaņa luterāņu baznīcai jau 15 gadus. Restorānam ir sezonāla ēdienkarte. Vasaras sezonā ir atvērta āra terase. |