Atrodas Vecpiebalgas dienvidaustrumdaļā aiz baznīcas. 1340. - 1365. g. Rīgas arhibīskaps šeit uzcēla pili - cietoksni, ko apjoza aizsarggrāvji (atliekas redzamas arī mūsdienās). Pils ziemeļu pusē atradās priekštilta nocietinājumi, bet austrumdaļā - pils galvenā ieeja un tornis. Pili postīja 1577. g., bet pilnībā sagrāva 18. gs.

Jūsu pašu radītais alus kauss, svečturis vai tējas krūze ar vārda ierakstu nonāks ceplī līdzās meistara darbiem, tiks apdedzināti un gaidīs autora atgriešanos. Māla trauku iegāde, darbošanās ar mālu, cepļa atvēršana, ekskursija un stāstījums par Latgales podniecību.

Kaut arī Cēsis ģeogrāfiski atrodas Gaujas nacionālā parka vidienē, pilsētai nav nacionālā parka statusa. Taču Cēsīs ir daudzi interesanti apskates objekti, kurus ir vērts redzēt un izzināt tuvāk. Noteikti ir jāiepazīst Cēsu vecpilsēta! Cēsu pirmsākumi ir meklējami 18 m augstajā Riekstu kalnā un tā tuvākajā apkārtnē, jo 11. – 13. gs. te atradās vendu no koka celtā pils. Riekstu kalns meklējams Pils parka vidusdaļā, un no tā paveras labs skats uz Pils parku, dīķi un Cēsu pilsdrupām, līdz kurām var nokļūt pa garu kāpņu kaskādi. 13. gs. sākumā celtā Cēsu pils (aprakstu sk. tālāk pie Nr. 44.) bija ordeņa mestru rezidence un viens no stiprākajiem ordeņa cietokšņiem tagadējās Baltijas teritorijā. Tai blakus atrodas Cēsu Jaunā pils, kas celta 1777. g. vārtu nocietinājumu vietā. Ēkā ir iekārtots Cēsu Vēstures un mākslas muzejs, bet piebūvē mājvietu atradis Pils kompleksa apmeklētāju centrs un Cēsu tūrisma informācijas centrs. Ja uzkāpsim pils tornī, no tā pavērsies labs skats uz pilsdrupām, Sv. Jāņa luterāņu baznīcu un pilsētas ziemeļdaļu. Iepretim Cēsu Jaunai pilij atrodas vairākas ēkas – Cēsu pilsmuižas stallis un ratnīca (abas ēkas celtas 19. gs. pirmajā pusē), kur mūsdienās meklējams Cēsu Izstāžu nams. Pils kompleksa teritorijā no ārpuses ir apskatāma arī klēts, kučieru namiņš un vecā alus darītava. Ielas pretējā pusē atrodas romantiskais Maija parks, kurš iekārots 19. gs. trīsdesmitajos gados. To iecienījuši vecāki ar bērniem, jo te izveidots rotaļlaukums. Dosimies tālāk pilsētas ielās (Lielās Katrīnas, Mazās Katrīnas, Mazā Kalēju, Kalēju, Lielā Līvu iela un Līvu laukums) un apskatīsim 18. – 19. gs. mijā tapušo koka apbūvi. Torņa ielā, kas vijas gar Viduslaiku pils aizsargmūri, pie baznīcas apskatāma M. Jansona skulptūra „Gadsimtiem ejot". Ticējums vēsta, ka paberzējot Laika veča lukturi, ir iespējams redzēt nākotni. Viena no iespaidīgākajām Cēsu celtnēm ir Sv. Jāņa luterāņu baznīca, kas būvēta 13. gs. beigās kā Livonijas ordeņa Doms. Tā ir romānikas stila trīsjomu bazilika ar gotikas elementiem ar 1853. g. celto 65 m augsto torni. Ēka vairākkārt ir pārbūvēta arī 20. gs. Dievnamā apskatāmas Livonijas ordeņa mestru un Livonijas bīskapu kapa plāksnes. Kancele taisīta 1748. g., ozolkoka altāris - 1858. g., bet altārgleznu "Krustā sistais" - 1862. g. Baznīcas altārdaļas logus rotā mākslinieciski vērtīgas vitrāžas. Ērģeles 1907. g. darinājusi E. F. Valkera firma, un tās ir vienas no labākajām Latvijas koncertērģelēm. Dievnama dienvidrietumu stūra atbalstā iemūrēts saules pulkstenis ar gada skaitli "1744". Ir vērts uzkāpt baznīcas skatu tornī. Baznīcas pakājē atrodas Rožu laukums jeb bijušais Tirgus laukums (13. gs. vidus – 1927. g, atjaunots 2008. g), kas mūsdienās ir pilsētas centrālais laukums. Viduslaikos šeit ir atradies arī soda stabs un pilsētas aka. Rīgas iela no pilsētas pirmsākumiem veidojusies par galveno vecpilsētas ielu. Šeit aplūkojams vairākums Cēsu arhitektoniski izcilāko 18. -19. gs. celtņu – bijušais Cēsu rātsnams, Fābera nams, Princešu nams. Vienā ielas galā atrodas Līvu laukums, kur 13. gs. atradās baznīca, kapsēta un Rīgas vārti pilsētas mūrī. Šodien laukumu rotā izgaismota strūklaka, kuras vietā 13. gs. atradusies aka - Lejas Šķimbēgs. Otrā ielas galā atrodas 14. - 15. gs. pilsētas mūra Raunas vārtu pamatu un virszemes fragmentu rekonstruētā daļa. Tā rada labu priekšstatu par viduslaiku mūri, vārtu lielumu un pamatīgumu.

Skaistā lauku sētā Ventspils novadā, netālu no jūras dzīvo ģimene, kura jau vairāk kā 40 gadus nodarbojas ar biškopību. Apmeklētāju vajadzībām uzbūvēts veikaliņš un degustāciju zāle. Dažādu ziedu medus, ziedputekšņu (arī medū), propolisa (arī medū), bišu maizes, vaska sveču un suvenīru iegāde. Biškopības produktu (t.sk. medus vīna) degustācija un ekskursija.

Jaunums -  Bišu Dziedinātava! Brīnišķīga iespēja uzlabot gan garīgo, gan fizisko veselību ar apiterapijas - bišu dziedinošā spēka ārstniecisko iedarbību.

Litenes vārds saistās ar vienu no traģiskām Latvijas vēstures lapaspusēm. 20. gs. 20. - 30. gados netālu no tās atradās Latvijas armijas vasaras nometne, kur 1941. g. vasarā pret latviešu virsniekiem tika vērsts komunistiskā režīma terors: gandrīz pustūkstoti latviešu armijas virsnieku aizsūtīja uz Noriļsku Sibīrijā, daļu nošāva un slepus apraka tuvējā mežā. 1941. g. vasaras beigās hitleriskās Vācijas armija te nošāva ap 300 civiliedzīvotājus, g.k. ebrejus. Mūsdienās, godinot bojā gājušo piemiņu, izveidotas atceres un piemiņas vietas.

Kafejnīca – viesu nams atrodas Ventspils centrā – 19. gs. klasicisma stilā celtajā koka ēkā, kas piederējusi Kupferu dzimtai. Ēka ir iekļauta Eiropas kultūrvēsturiskā mantojuma sarakstā. Īpašais latviešu virtuves piedāvājums: zemnieku brokastis, auzu vai mannas putra, kartupeļu pankūkas. Piedāvā organizēt dažādus pasākumus un galdu klāšanu. Iespējami izbraukuma banketi, kā arī kafejnīcas un viesu nama kompleksa īre.

Baltijā vienīgais šāda mēroga brīvdabas muzejs (dibināts 1999. g.), kura eksponāti (t.sk. – monumentāli pieminekļi) atspoguļo padomju ideoloģiju. Minizoo.

Lielā un Mazā Baltezera apkaimē, kas izvietojušies mežainā apvidū uz smilšainām augsnēm, ir izveidota savā ziņā Latvijā unikāla sistēma - Rīgas ūdensapgādes zona ar artēziskām akām un ūdens filtrācijas slāņiem. Tā sāka darboties 1904. g., kad uzcēla Baltezera sūkņu staciju. 1988. g. sūkņu stacijā izveidoja Rīgas ūdensapgādes muzeju, kas iepazīstina ar Rīgas ūdensapgādes sistēmas četrus gadsimtus ilgo vēsturi, tehniskiem mehānismiem, senajiem koka cauruļvadiem un citiem eksponātiem, kā arī apkaimē esošajām ēkām - katlu un mašīnu ēkām, strādnieku dzīvojamām un mehānisko darbnīcu ēkām. 

Lai Daugavu iepazītu no cita skatu punkta, no „Liepkalnu maiznīcas” var doties izbraukumā ar vikingu liellaivu „Lāčplēsis”, kas vienlaicīgi var uzņemt 24 cilvēku lielu grupu. Daugava jau izsenis ir bijusi nozīmīgs pārvietošanās koridors ne tikai daudzām augu un dzīvnieku sugām, kas pa to „ienāca” tagadējā Latvijas teritorijā, bet arī cilvēkiem un ciltīm, kas dzīvoja Daugavas un Baltijas jūras krastos.

Atrodas Ciblas centrā. Eversmuižas centrālā dominante ir 1680. klasicisma stilā celtā kungu māja (vēlākos laikos – pārbūvēta), kalpu māja, vārtu ēka un saimniecības ēkas, kas ir sliktā stāvoklī. Muižas parku ieskauj mūra žogs. Kopš 17. gadsimta muiža gandrīz divu gadsimtu garumā piederēja poļu muižnieku fon Karņicku dzimtai. Vēlāk muiža nonāk dažādu īpašnieku rokās. Mūsdienās kungu mājā izvietots Ciblas internāts, iekārtots Ciblas novadpētniecības muzejs, kur piedāvā ekskursijas. Ilžas upītes krastos izveidota Eversmuižas kultūrvēsturiskā taka.