1387. g. dokumentā minēta kā Minor Irva. Līdz 20. gs. vidum Mazirbe bija lielākā lībiešu apdzīvotā vieta Kurzemes jūrmalā, - zvejniekciems un kuģniecības centrs. Ciemā bija baznīca, skola, aptieka, mežniecība, vairāki veikali, pasta un telegrāfa kantoris, stacija, kokzāģētava, frizētava, maiznīca, fotodarbnīca. Brauskās darbojās ķieģeļu ceplis. 20. gs. 30. g. zvejnieku kooperatīvs uzcēla zivju pārstrādes cehu. 1923. g. šeit nodibināja Līvu savienību un 1939. g. atklāja Lībiešu tautas namu. Tam iepretim atrodas Stūrīši (Taizeļu dzimtas mājas), kur var iepazīt lībiešu sadzīves priekšmetus un, pasūtot, - nodegustēt vietējos ēdienus. Mazirbē dzīvoja pirmie Līvu savienības priekšsēdētāji – Kārlis Stalte un Mārtiņš Lepste. Kultūras darbinieks Kārlis Stalte (1870 - 1978) bija ilggadējs Mazirbes ķesteris un ērģelnieks, bet Mārtiņš Lepste - lībiešu valodas skolotājs 20. gs. 30. gados. No ārpuses apskatāma bijusī Jūrskolas ēka, kurā laikā no 1894. – 1914. g. izglītību ieguva ~ 2000 studentu. Padomju gados te atradās armijas postenis - zastava. 

1768. gadā celtais Siera namiņš, kas atrodas Kalnamuižas (Smiltenes muižas) teritorijā, ir vienīgais šāda veida industriālā mantojuma objekts, kas saglabājies Latvijā. Pirmajā stāvā te glabāja pienu un siera katlus. Uz otro stāvu veda kāpnes, kas nav saglabājušās. Otrajā stāvā kaltējās siers un šo procesu veicināja namiņa koka daļās izurbtie caurumi (siers vējojās). Kaut arī caurumu vietas ir aizbāztas, tās mūsdienās labi redzamas. Atrodas blakus Smiltenes viduslaiku pils drupām. Namiņš atrodas uz iznīcības robežas! Apskatāms no ārpuses.

Uzskata, ka Limbažu Ķezberkalniņā bijusi Metsepoles lībiešu novada pils Lemisele. Tāpat atrodamas ziņas, ka līdz pat 16. gs. no jūras pa Svētupi un Dūņezeru līdz šejienei braukuši tirgoņi. 1223. g. bīskaps Alberts Limbažos uzbūvēja mūra pili. Limbaži tāpat kā Valmiera kļuva par Hanzas savienības locekli. 16. gs. sākumā gan tās ekonomiskā loma ievērojami samazinājās, jo Svētupe un Dūņezers kļuva kuģniecībai neizmantojami. Laikā no 16. – 18. gs. pilsēta un pilsētnieki cieta no kariem, slimībām un ugunsgrēkiem. Tā rezultātā iedzīvotāju skaits sasniedza savu visliekāko kritumu – astoņi cilvēki. 19. – 20. gs. mijā un 20. gs. sākumā saimnieciskā dzīve atkal atjaunojas.

Pēc platības - salīdzinoši nelielais liegums veidots Zviedrijas kadiķa un tā dzīvesvietas – kaļķaino pļavu aizsardzībai. Lieguma apskatei izveidota marķētā lokveida taka, kas iepazīstina ar vienu no retajām, bet izcilākajām Latvijas kadiķu audzēm (50 – 70 gadi), apkārtnes biotopiem, augu un dzīvnieku sugām. Kadiķu tīraudzes Baltijā veidojušās cilvēka saimnieciskās darbības (pļaušana, ciršana u.c.) un noganīšanas (g.k. ar aitām) rezultātā. Arī tagad nelielu audzes daļu „apsaimnieko” aitas. Diemžēl, daudzi kadiķi teritorijas aizaugšanas gaitā ir aizgājuši bojā.

Saimnieks izveidojis speciālu kompleksu kursiem un procedūrām, kas veltīti veselīgam dzīvesveidam. Tiek piedāvātas fizioterapijas, pirts un ūdens procedūras, veselīgas maltītes, fizisko aktivitāšu un klusuma terapijas. Saimniecībā audzē dažādus dārzeņus, pākšaugus, arī soju. Saimniecība ražo pienu, rūgušpienu, biezpienu, krējumu un citus gardumus, kurus iespējams uz vietas baudīt. Meistarklasēs interesentiem ir iespējams apgūt ēdienu gatavošanu bez dzīvnieku valsts produktiem, īpašu uzsvaru liekot uz sojas produktu izmantošanu.

Zvārdes mežu masīvs atrodas teritorijā, kur PSRS laikā bija izveidots Padomju armijas aviācijas poligons. Līdz ar to poligona teritorija bija neapdzīvota un civilpersonām nepieejama. Plašie mežu masīvi, to daudzveidība (boreālie meži, melnalšņu staignāji u.c.) un militārās teritorijas statuss bija viens no iemesliem, kādēļ Zvārdes meži ir ļoti nozīmīga daudzu retu un aizsargājamu putnu sugu dzīves, vairošanās un barošanās vieta. Zvārdes poligonā līdz mūsdienām saglabājies unikāls kurgāns – poligona novērošanas vieta. Vērts apskatīt arī atsevišķus kultūrvēstures objektus, kas saglabājušies poligonā pēc aviācijas uzlidojumiem. Apmeklējot teritoriju, ieteicams pārvietoties pa vispārējās lietošanas ceļiem.

Viens no svarīgākajiem pieturas punktiem Ziemeļkurzemes piekrastē, kur var iegūt plašu informāciju un priekšstatu par novada un piekrastes vēsturi, kultūrvēsturiskajām vērtībām, burinieku būvi, zvejniecības tradīcijām, šīs puses ļaudīm, viņu darbu un nopelniem. Muzejs Rojā dibināts 1968. gadā. Pašlaik apskatāmas patstāvīgās ekspozīcijas par Krišjāni Valdemāru, Rojas jūrskolu un burinieku būvi 19. gadsimtā. Izveidota arī ekspozīcija par zivju apstrādes vēsturi no 19. gs. līdz mūsdienām, Līvu krastu, padomju laika pienesumu piekrastes attīstībā. Bez pamatekspozīcijas apskates vēl iespējams iepazīties ar trim kurzemniecēm, kuras pārstāv dažādus vēstures posmus: Mildiņa – vienkārša zvejnieku sieva no „jūrkantes", Pauliņkundze no burinieku laikiem un Anna Petrovna no padomju laikiem. Viņas atraktīvi iepazīstina ar muzejā neeksponētiem priekšmetiem un kurzemnieku „nešpetno" humoru. (Avots: Rojas TIC)

Saaremaa and Hiumaa are the two largest ones amongst 1500 other Estonian islands. In fact Saaremaa is the common name for Muhu and Saaremaa islands which are connected by the causeway like Hiumaa and Kassari islands. 
Kuressare is a capital of Saaremaa and that's from where this route starts. There is impressive medieval Bishop's Castle, many spas, pleasant cafés, galleries and market in the town. From Kuressare the route goes to sparsely populates Sõrve peninsula. Then going towards Kihelkonna you pass Viidumäe Nature Reserve and reach Vilsandi National Park which encompasses Vilsandi and 150 other off-shore islets. Its headquarters is at Loona Manor. 
Small fishermen villages, picturesque juniper growth, windmills are typical for the Saaremaa landscape. 
From Triigi there is a ferry to Hiumaa island which is much wilder than Saaremaa. There are peninsulas to all direction stretching in the sea. The route goes to Kõpu peninsula where is the most remarkable and the third oldest lighthouse in Europe located.  Kärdla is the main town of the island once renowned for its textiles factory which now houses museum. Kassari island is a retreat from several Estonian artists who has summer houses there. Kassari Church is unusual for its thatched roof. 
Arriving back to Saaremaa explore Meteorite Lake at Kaali and the earliest stone church in Estonia – Valjala Church. Return to Kuressare. 

Kafejnīca – viesu nams atrodas Ventspils centrā – 19. gs. klasicisma stilā celtajā koka ēkā, kas piederējusi Kupferu dzimtai. Ēka ir iekļauta Eiropas kultūrvēsturiskā mantojuma sarakstā. Īpašais latviešu virtuves piedāvājums: zemnieku brokastis, auzu vai mannas putra, kartupeļu pankūkas. Piedāvā organizēt dažādus pasākumus un galdu klāšanu. Iespējami izbraukuma banketi, kā arī kafejnīcas un viesu nama kompleksa īre.

Vienīgais zemgaļu kultūrvēsturei veltītais muzejs, kurā izstādīti divi Tērvetes pils maketi, zemgaļu pilskalnu objektu attēli un to vizualizētas versijas par kādreiz tajos celto piļu izskatu, dažādi ieroči, bruņukrekls sadzīves priekšmeti u.c. Te var iegādāties zemgaļu rotas un vērot to gatavošanas procesu. Katru gadu otrajā augusta sestdienā tiek organizētas zemgaļu dienas.