This tour will give you an impression of the eastern part of Latvia, which is less populated and also less popular among tourists. You will first arrive in Aluksne and explore the town, which is located at Alūksne highland, on the shore of Lake Alūksne. It is worth visiting Temple Hill – an old Latgalian castle mound and the place of the old town, Sun bridge, and the Castle manor park, Alūksne Lutheran Church and the Bible Museum. After staying there overnight you will go by bus to the start point of the hike in Ape. This Forest Trail section winds through a hilly farmland landscape, then enters a large dark forest, occasionally interrupted by the blue surfaces of lakes. After Peļļi, it crosses the Latvian/Estonian border and winds along the shores of the lakes Smilšājs, Sūneklis and Ilgājs for 2 km on the Estonian side, known as Paganamaa (translation: Devil's Land). There it descends and enters the Korneti-Peļļi subglacial depression, one of the most impressive ravines in Latvia. The Forest Trail returns to Latvia at Lake Ilgājs and, after a steep climb, takes you through a hilly area to the Drusku castle mound. Here you can enjoy a beautiful view. At the end of this tour, you will reach Korneti. The section is located in the protected landscape area “Veclaicene”.

Atrodas ~1 km uz ziemeļiem no Puikules pie bijušā Limbažu dzelzceļa, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā. Saimniecībā audzē Latvijas tumšgalves šķirnes aitas, no kuru vilnas filcējot gatavo cepures, lakatus, suvenīrus. Tos var iegādāties saimniecībā uz vietas. Aitas nogana tuvējās pļavas, tādējādi veicinot augu daudzveidību apkaimē. Par mājdzīvnieku lomu bioloģiskās daudzveidības uzturēšanā var uzzināt arī pagalmā uzstādītajā stendā. Klētī izvietota sadzīves priekšmetu kolekcija. Apmeklētāji var doties ekskursijā, iegādāties suvenīrus.

Atrodas Viļānu dienviddaļā, Maltas upītes krastos, kuras tecējumu pārtrauc Viļānu HES. Par muižu atrodamas ziņas jau no 15. gs. beigām, kad tā piederēja bruņiniekam J. Loem. Līdzīgi kā Vidsmuiža, arī šī bija viena no Latgales lielākajām muižām, kurai piederēja zemes > 49 000 ha platībā. 18. - 19. gs. mijā ap muižu sāka veidoties Viļānu miests. Muižas dzīvojamo ēku, kas apskatāma tikai no ārpuses, ieskauj parks.

Atrodas 1905. gada ielā 6. Sinagoga tika celta 1875. g. – Krievijas cara Aleksandra II valdīšanas laikā. Pēc 2. pasaules kara tajā atradās graudu noliktava, kinoteātris, kafejnīca un visbeidzot – naktsklubs. No 2003. gada to vairs neizmantoja. Pirms gada tika pabeigts vērienīgs projekts - sinagogas un lūgšanu nama atjaunošana, kurā izveidots sabiedrībai pieejams kultūras un informācijas centrs un pārcelta Kuldīgas novada bibliotēka.

Padomju armijas veidotais piramīdveida paugurs ar novērošanas punkta paliekām atrodas Ķeveles – Saldus ceļa malā, bijušā Zvārdes aviācijas poligona teritorijā. To izmantoja kā novērošanas punktu armijas mācību manevru koordinācijai. Skats uz bijušo poligonu un Zvārdes dabas parka un dabas lieguma mežu masīviem. Arī putnu vērošanai piemērota vieta. Uzmanību – nav labiekārtots!

Rubeņu ziemeļdaļā – Dzirnavupītes krastos ir izveidots (veidošana uzsākta 20. gs. 50. gados) parks ar ainaviskiem dīķiem, estrādi, akmensdārzu un bērnu spēļu laukumiem. Pie parkā esošā kultūras nama novietots 1969. g. Dzejas dienu laikā atklātais Raiņa piemineklis (autors, tēlnieks Kārlis Baumanis).

Stāsta un demonstrē – kā no māla top dažādi izstrādājumi, kā arī mudina apmeklētājus darboties pašiem. Šeit tapušos darbus var iegādāties, kā arī pasūtīt jaunus.

Lokveida taka (garums 1,2 km) iepazīstina ar piekrastes kāpu biotopiem un smiltīs ieputinātām simtgadīgajām priedēm. Cilvēku saimnieciskās darbības rezultātā piekrastes meži tika bieži izcirsti un tajos nereti plosījās ugunsgrēki. Tā rezultātā veidojās ceļojošās smiltis, kas apraka palikušos kokus un atsevišķās vietās - arī saimniecības. Šī iemesla dēļ daudzviet piekrastē kāpas apmežoja. Piekrastes priežu meži kalpo kā aizsargbarjera starp jūru un iekšzemi, pasargājot no jūras un vēja darbības. Mūsdienās par smilšu pārvietošanos Kolkas raga apkārtnē liecina vecās, zemās priedes. Pēc vētrām, kad jūra noskalo stāvkrastu un atsedz priežu saknes, var novērot, ka priežu stumbri bijuši vairāk nekā metru dziļi ieputināti smiltīs. Piekrastes kokiem raksturīgi izliekti stumbri un karoga formas vainagi, kas izveidojas pastāvīgā jūras vēja ietekmē. Pašreiz šie meži pieskaitāmi ES nozīmes biotopam Mežainas piejūras kāpas. Atrodas Slīteres nacionālajā parkā.