Dagdā pirmo katoļu draudzes baznīcu no koka 1705. g. uzcēla Viļakas stārasts J. Hilzens. Mūsdienās redzamais dievnams ir tapis 18. gs. otrajā pusē (baroka stils) par grāfa J. A. Holzena līdzekļiem. Ēkas iekšpusē uzmanību vērts pievērst altārim, kancelei, ērģelēm, grāfu Hilzenu dzimtas piemineklim u.c. interjera priekšmetiem. + 371 65653634. Ziemeļos no baznīcas var izstaigāt Dagdas vēsturisko centru, kam raksturīgas 20. gs. sākuma no sarkanajiem ķieģeļiem celtās ēkas – t.s. ebreju tirgotāju nami.

Gaujas kreisajā krastā iepretim Piķenes kraujai slejas varenā Beites krauja, kuru pāršķeļ dziļa strauta grava. Tās rietumu pusē meklējams Ķeizarskats, kas atrodas ~ 67 m virs Gaujas līmeņa ar labu skatu perspektīvu uz Krimuldu un Turaidas pili. Šeit skatu vieta bija iekārtota jau 1862. g. kad Siguldā viesojies Krievijas cars Aleksandrs II. Lai tur nokļūtu, ir jāpārvar pieminētā grava (koka kāpnes un meža takas), vai arī jāapiet tai apkārt pa Laurenču, Kalna un Gulbju ielām.

Saimniecība nodarbojas ar kaņepju audzēšanu un produktu izstrādāšanu vecajā Aizputes Pilsmuižas krogā, kas atrodas blakus Aizputes Livonijas ordeņa pilsdrupām.

Siguldā, Gaujas senlejas kreisā pamatkrasta augšdaļas izvirzījumā starp Paparžu gravu un gravu, pa kuru Gaujas senlejā nolaižas Siguldas – Turaidas ceļš, atrodas Zobenbrāļu ordeņa pils drupas. Pils celtniecību uzsāka 1207. g. Trīs desmitgades vēlāk – 1236. g. pili pārbūvēja Livonijas ordeņa vajadzībām. Siguldas pils stipri cieta karos, kas norisinājās 16. gs. otrajā pusē un 17. gs. sākumā. Ziemeļu kara laikā to nodedzina un vairāk neatjauno. Tagad pilsdrupas ir restaurētas. Aiz pils konventa ēkas dienvidrietumu korpusa un galveno vārtu torņa skatam paveras iekšējā priekšpils, kur izveidota brīvdabas estrāde (notiek ikgadējie Siguldas Opermūzikas svētki un citi publiski pasākumi) un iespaidīgs skats uz Gaujas senleju, Krimuldu un Turaidu. 

Kalētu muižas bijušais medību dārzs. Muižas laikos šeit ierobežotās platībās turēja meža dzīvniekus, kuru medības bija populārs muižniecības izklaides veids. Parkā uzmeklējams piemiņas akmens Krievijas imperatoram Aleksandram III, kurš šeit nošāvis briedi (irsi). No Kalētiem Latvijas teritorijā „ienāca” staltbrieži, kurus medību vajadzībām 1848. g. atveda no Vācijas. Parkā izveidotas takas un atpūtas vietas.

Viens no svarīgākajiem pieturas punktiem Ziemeļkurzemes piekrastē, kur var iegūt plašu informāciju un priekšstatu par novada un piekrastes vēsturi, kultūrvēsturiskajām vērtībām, burinieku būvi, zvejniecības tradīcijām, šīs puses ļaudīm, viņu darbu un nopelniem. Muzejs Rojā dibināts 1968. gadā. Pašlaik apskatāmas patstāvīgās ekspozīcijas par Krišjāni Valdemāru, Rojas jūrskolu un burinieku būvi 19. gadsimtā. Izveidota arī ekspozīcija par zivju apstrādes vēsturi no 19. gs. līdz mūsdienām, Līvu krastu, padomju laika pienesumu piekrastes attīstībā. Bez pamatekspozīcijas apskates vēl iespējams iepazīties ar trim kurzemniecēm, kuras pārstāv dažādus vēstures posmus: Mildiņa – vienkārša zvejnieku sieva no „jūrkantes", Pauliņkundze no burinieku laikiem un Anna Petrovna no padomju laikiem. Viņas atraktīvi iepazīstina ar muzejā neeksponētiem priekšmetiem un kurzemnieku „nešpetno" humoru. (Avots: Rojas TIC)

Atrodas 0,1 km uz dienvidiem no Grobiņas pilsdrupām, Grobiņas ūdenskrātuves (Ālandes upes uzpludinājums) labajā krastā. Sens kuršu pilskalns, pie kura konstatētas senpilsētas paliekas. Vēsturiskie avoti liecina, ka 1263. g. kurši pili bez cīņas atdeva Livonijas ordeņa bruņiniekiem nodedzināšanai. Grobiņa ir viena no vecākajām Latvijas apdzīvotajām vietām, jo laikā no 7. - 9. gs. (pēc citiem avotiem: 4. – 10. gs.) te atradusies lielākā zināmā skandināvu tirgotāju un karavīru kolonija tagadējās Baltijas teritorijā. Gotlandes un Zviedrijas ieceļotāji apmetni ierīkoja tajā laikā kuģojamās Ālandes upes labā krasta pakalnā – Skābaržkalnā. Uzskata, ka tieši šeit atradusies 9. gs. hronikās pieminētā kuršu Jūrpils (Seeburg). Vietvārda (Skābaržkalns) izcelsmi saistīta ar pilsētas nosaukumu, jo Kurzemē skābaržus savulaik dēvēja par grobiem. Pie pilskalna novietota informatīva zīme. Ar otru Ālandes krastu to savieno neliela koka pārceltuve.

Kafejnīca Rātsgalds atrodas pašā Ventspils Rātslaukuma sirdī. 

Kafejnīca piedāvā ieturēties ar mūsdienīgu un gardu maltīti.  Īpašu uzmanību Rātsgalds velta klientu apkalpošanas kvalitātei un sadarbībai tikai ar kvalitatīviem produktu piegādātājiem.

Aukštaitija ir lielākais un viens no senākajiem Lietuvas novadiem, kas kopš 15. gs. saukts par „īsto Lietuvu”. Šajā ceļojumā baudīsiet lauku labumus, ko Aukštaitijas novads piedāvā mūsdienās.
    
Anīkšču (Anykščiai) rajonā apmeklēsiet ārstniecības augu saimniecību, cienājoties ar ozolzīļu kafiju un zāļu tējām, turpinājumā viesošanās zvejnieku ciemā Ginučiai, kur īpašā zivju zupas recepte radusies 17. gs. Ignalinas rajonā apmeklēsiet ūdensdzirnavas un biškopības muzeju. Eiropas kulinārā mantojuma tīkla restorānā var baudīt tradicionālo virtuvi un iemācīties cept lietuviešu tradicionālo saldumu – šakotis. Pēc pastaigas ainaviskā Zarasai ezera krastā dosieties uz dzirnavām, lai mācītos cept maizi un pankūkas no rudzu miltiem. Jauks tūres nobeigums alus darītavā, kur dara nefiltrēto dzīvo alu un apskatāma seno aldaru darba rīku kolekcija.