| Nr | Nosaukums | Apraksts |
|---|---|---|
|
Cesvaines vārds rakstiskajos avotos pirmoreiz minēts 1209. g. Pilsēta ikvienam Latvijas apceļotājam saistās ar baronu Vulfu dzimtu, kas 1815. g. iegādājās Cesvaines muižu. Cesvaines ekonomiskais uzplaukums pēc Pļaviņas-Gulbenes dzelzceļa izveides. Pilsēta cieta 2. Pasaules kara laikā. 2002. g. beigās Cesvaines pils skāra traģēdija – ugunsgrēks, kura laikā cieta lielākā pils daļa. Pēc liela sabiedrības, valsts un pašvaldības atbalsta Cesvaines pils „atgūstas" un joprojām saglabā Vidzemes un Latvijas mēroga tūrisma objekta statusu. |
||
|
Kopš 2016. gada maija Sarkaņu skolas lielajā ēkā apmeklētājiem durvis vērusi Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja etnogrāfijas un sadzīves priekšmetu atklātā krātuve. Te ir iespēja ieraudzīt, meklēt un atrast aizgājušo laiku, par to stāsta jau iekārtotajās telpās izvietotās lietas. Te ir iespēja redzēt priekšmetus, kas vēl nav skatīti muzeja ekspozīcijās un izstādēs, bet skolēni, studenti, amatnieki, ikviens interesents tos var izzināt pētnieciskos nolūkos (autore: Inese Sudāre). |
||
|
Viena no salīdzinoši retajām vietām, kur piekrastē var vērot zvejniekus darbībā. Klajumu vējdzirnavas (1930. g.) ir viena no ciema augstākajām būvēm. Pie dzirnavām atrodas Jūrmalciema tūrisma informācijas punkts, informācijas stends un atpūtas vieta. Turpat redzami veco, zvejnieku pamesto liellaivu koka korpusi. Jūrmalciema ekspozīcija „Jūrmaliešu senlietas” atrodas Jūrmalciema austrumdaļā, kur koka šķūnī novietoti vietējo entuziastu savāktie apkaimes iedzīvotāju sadzīves priekšmeti un amata rīki. |
||
|
Brīvdienu māja "Rūķīši" atrodas ainaviskā vietā pie Rugāju ūdenskrātuves. Saimnieks audzē un pārstrādā zivis. Klāj galdus, kuros ir latgaļu ēdieni. Sadarbojas ar zemniekiem un zvejniekiem. Latviešu virtuve: Kūpinātas zivis (karpa, Peipusa vēdzele, līnis, sams, breksis). Brekšu konservi. No karpas, līņa un brekša vāra zivju zupu. Putraimu biezputra ar kūpinātu gaļu, pašcepta rudzu maize, uz vietas gatavoti sieri. Īpašais ēdiens: gulašzupa no līņa. |
||
|
Lokveida takas sākums meklējams pie Krimuldas baznīcas - vecākās Latvijā. Tā vienā virzienā ved gar Runtiņupītes (Runtiņš) krastiem līdz ietekai Gaujā. Apskatāma Mācītājmāja, Kubeseles pilskalns, lībiešu virsaiša Kaupo piemiņas vieta, Kubeseles ala, Saulstaru iezis, Lielais akmens, seni enkurkluči, senkapi, savdabīgs labirints u.c.
|
||
|
Pastāv uzskats, ka tieši Rubenē izveidojusies pirmā latviešu draudze. Baznīcas altārdaļa būvēta jau 14.gs., bet pati baznīca savu pašreizējo izskatu ieguvusi 1739. gadā.Būtiska baznīcas interjera sastāvdaļa ir Ķieģeļu muižas mantinieces Barbaras Helēnas fon Budbergas 1762. gadā dāvinātais kroņlukturis ar Krievijas impērijas divgalvaino ērgli un zaru ornamentiem uz bumbas. Baznīcā redzama arī zīme (1869. g.), kas ir veltīta pusgadsimtam kopš dzimtbūšanas atcelšanas. Pastāv vairākas teikas par Rubenes baznīcas nosaukuma rašanos. Viena no tām vēsta, ka, sargājot baznīcu no velna, tās sienā iemūrēta sieviete un vīrietis, kura vārds bijis Rubens. Baznīca esot nosaukta viņam par godu.Vēl viena versija vēsta, ka baznīcas nosaukums cēlies no rubeņa, kas sēdējis kādā no kokiem, kas vēlāk izmantots baznīcas celtniecībā. |
||
|
Lina, vilnas apģērbu šūšana, galdautu, dvieļu, jostu u.c. tekstilizstrādājumu šūšana. Tērpu darināšana nav tikai darbs, bet arī aicinājums. Tas palīdz izgatavot vissarežģītākās tērpu konstrukcijas. Nemitīgā zināšanu papildināšana kursos ļauj veiksmīgi dzīvot līdzi mainīgajām modes prasībām. Paralēli individuālajiem pasūtījumiem tiek izgatavoti gan apģērbi, gan citi šūtie izstrādājumi tirdzniecībai. |
||
|
Sēļu muiža, par kuru pirmās ziņas saistāmas ar 1561. gadu, ar seno ēku kompleksu un ainavu parku mūsdienās vēl joprojām darbojas kā pagasta administratīvais un kultūras centrs, kur tiek organizēti arī atpūtas un saviesīgi pasākumi. Neskatoties uz to, ka muiža vairākkārt ir tikusi pārbūvēta, tās senatnīgums ir vēl saglabājies. Sēļu pagasta Tautas nams piedāvā bezmaksas ekskursijas Sēļu muižas kompleksā un divas meistardarbnīcas: ādas apstrādes meistardarbnīca pie Benitas Audzes un kokapstrāde un galdniecība pie Uģa Vītiņa. |
||
|
Ģimenes uzņēmums piedāvā kvalitatīvus tradicionālos Gaujas Nacionālā parka biškopības (~ 110 saimes) produktus – medu, ziedputekšņus, bišu maizi, vasku un propolisu un rada jaunus, tirgū līdz šim nebijušus produktus, kas apmierina klientu vēlmes pēc kaut kā neierasta, taču veselīga. Ekskursija, medus iegāde. |
||
|
Atrodas 1905. gada ielā 6. Sinagoga tika celta 1875. g. – Krievijas cara Aleksandra II valdīšanas laikā. Pēc 2. pasaules kara tajā atradās graudu noliktava, kinoteātris, kafejnīca un visbeidzot – naktsklubs. No 2003. gada to vairs neizmantoja. Pirms gada tika pabeigts vērienīgs projekts - sinagogas un lūgšanu nama atjaunošana, kurā izveidots sabiedrībai pieejams kultūras un informācijas centrs un pārcelta Kuldīgas novada bibliotēka. |
||
|
Sēlijā, 5 km attālumā no Aknīstes, mājā "Skārdupītes" atrodas biedrība “Sēlijas laivas”. Kamēr teritorijā vēl tikai tiek attīstīta aktīvā tūrisma bāze, jau tagad viesiem tiek sniegts ieskats laivošanas kultūras attīstībā, kā arī ir iespējama dažādu laivu veidu noma un laivošanas tehnikas apmācība. Papildus: vides gida pakalpojumi ar iespēju laivojot iepazīt upes ekosistēmu, floru un faunu. |
||
|
Piedāvā dažādziedu, meža, viršu, liepziedu, ziedputekšņu, bišu maizes, propolisa u.c. biškopības produktu iegādi. Dalās pieredzē un izrāda piemājas dravu. |
||
|
Atrodas Stendes dienviddaļā. Piedāvā maltītes visām ēdienreizēm. Konditoreja, kulinārija. Āra terase un labiekārtota apkaime. |
||
|
Cafe Vizbuļi atrodas Bērzciemā, Engures novadā, apmeklētājiem piedāvā nobaudīt gardu maltīti, svaigi ceptas smalkmaizītes, izbaudīt Bērzciema jūru, atpūsties un relaksēties. Ziemas sezonā kafejnīca atvērta tikai nedēļas nogalē, vasaras sezonā - katru dienu, ir āra terase. |
||
|
Kafejnīca "Rodi" atrodas Gulbenes ziemeļdaļā pie kultūras nama ēkas. Tajā iespējams nogaršot dažādu veidu picas, kā arī citus siltos ēdienus. Picas tiek ceptas uz vietas, un tās iespējams paņemt arī līdzi. Katru dienu jauns pusdienu piedāvājums. |
||
|
Viens no svarīgākajiem pieturas punktiem Ziemeļkurzemes piekrastē, kur var iegūt plašu informāciju un priekšstatu par novada un piekrastes vēsturi, kultūrvēsturiskajām vērtībām, burinieku būvi, zvejniecības tradīcijām, šīs puses ļaudīm, viņu darbu un nopelniem. Muzejs Rojā dibināts 1968. gadā. Pašlaik apskatāmas patstāvīgās ekspozīcijas par Krišjāni Valdemāru, Rojas jūrskolu un burinieku būvi 19. gadsimtā. Izveidota arī ekspozīcija par zivju apstrādes vēsturi no 19. gs. līdz mūsdienām, Līvu krastu, padomju laika pienesumu piekrastes attīstībā. Bez pamatekspozīcijas apskates vēl iespējams iepazīties ar trim kurzemniecēm, kuras pārstāv dažādus vēstures posmus: Mildiņa – vienkārša zvejnieku sieva no „jūrkantes", Pauliņkundze no burinieku laikiem un Anna Petrovna no padomju laikiem. Viņas atraktīvi iepazīstina ar muzejā neeksponētiem priekšmetiem un kurzemnieku „nešpetno" humoru. (Avots: Rojas TIC) |
||
|
Pilsētai nozīmīgākais periods ir saistāms ar laiku no 1561. - 1795. g., kad Jelgavas novads ietilpst Kurzemes un Zemgales hercogistes sastāvā. Kad Jelgava iegūst hercoga rezidences (1567. g.) un hercogistes galvaspilsētas (1616. g.) statusu, sākās strauja pilsētas attīstība, kas visaugstāko punktu iegūst hercoga Jēkaba valdīšanas laikā. Pēdējo divu Kurzemes hercogu - Ernsta Johana Bīrona un viņa dēla Pētera valdīšanas laikā tiek dibināta (1775. g.) Pētera akadēmija (Academia Petrina) - pirmā Latvijas augstskola, 1816. g. dibināta Kurzemes Literatūras un mākslas biedrība, 1822. g. iznāk pirmā avīze latviešu valodā "Latviešu Avīzes", 1802. g. top Latvijā pirmā teātra ēka, bet 1898. g. - pirmā muzejam domātā ēka. 1937. g. Jelgavas pilī izvieto Latvijas lauksaimniecības kameru, bet pēc diviem gadiem atklāj Jelgavas Lauksaimniecības akadēmiju. 1944. g. vasarā gāja bojā gandrīz visa pilsētas vēsturiskā apbūve un mākslas vērtības. Pēc 2. pasaules kara Jelgavu atjaunoja. Tikko kā ir atjaunots arī Sv. Trīsvienības baznīcas tornis, kurā šobrīd ir izveidots viens no Latvijas labākajiem interaktīvajiem muzejiem (ļoti draudzīgs ģimenēm ar bērniem). |
||
|
Amatnieki piedāvā ekskursiju, keramikas tapšanas procesa vērošanu un iespēju pašiem darināt savus suvenīrus, izmantojot veidošanas, virpošanas un gravēšanas tehniku uz iepriekš sagatavotām veidnēm. Keramikas izstrādājumu pasūtīšana un iegāde. Vietu iecienījuši bērni un kāzinieki. |
||
|
Seno un mūsdienīgo amatu prasmju popularizēšana, izkopšana un tālāknodošana. |
||
|
Vecākais Latvijas dabas rezervāts un valsts vecākā aizsargājamā dabas teritorija, ko ieskauj Latvijas piektā lielākā – Usmas ezera ūdeņi, dibināta 1912. g. pēc Rīgas dabaspētnieku biedrības iniciatīvas, lai aizsargātu uz Moricsalas augošo platlapju – ozolu, mežu un tā floru un faunu. Moricsalas dabas rezervātā ietilpst arī Lielalksnītes sala. Jebkāda veida rezervāta un tajā ietilpstošās ūdens akvatorijas apmeklējumi ir aizliegti! |
||