Seno darbarīku, sadzīves priekšmetu un tehnikas brīvdabas privātkolekcija sākta veidot 2002.gadā un pašlaik ekspozīcijā izvietoti vairāk nekā 5000 dažādu kultūrvēsturisku priekšmetu un daiļdārzs, kurš ietver neskaitāmas  krāšņu puķu kompozīcijas, strūklakas, austrumu meditāciju tiltiņu, dīķus, pergolu, lapenītes  u.c. plešas vairāk nekā 2ha platībā. Atrodas 1 km no Lazdukalna. 

Viesu nama saimniece apmeklētājus pieņem tautas tērpā un izglītojošo programmu vada žemaišu valodā. Viņa pastāsta par zāļu tējām, piedāvā tās saplūkt un pašiem pagatavot savu tēju. Pie tējas piedāvā pašas gatavoto sieru, maizi, pīrāgu, medu. Viesu nams atrodas pie Beržora ezera, netālu no Plateļu ezera. No šejienes ir ērti doties uz Žemaitijas nacionālo parku gan kājām, gan ar velosipēdu, gan ar peldlīdzekļiem un automašīnu.

„Mieriņi” ir īsta liela lauku saimniecība pļavu meža vidū, kas atrodas pie Latvijas robežas. Tīrajos Latgales laukos tiek audzēti bioloģiski dārzeņi un lopi. Saimnieki dzīvo saskaņā ar dabu un aicina ikvienu savu viesi izjust un izbaudīt apkārtnes skaistumu ar visām maņām: gan garšojot, gan elpojot, gan taustot un klausoties. Visas maņas apvienojot, izdodas dzīvot pa īstam.

Miera pilna Latgales ainava ieskauj bioloģisko saimniecību „Mieriņi”. Šī vieta dāvās atpūtu ar jauno lapu žilbinošo zaļumu un skurbinošajām putnu dziesmām pavasarī, ar plašo debess jumu, kas atspoguļojas ūdeņos, un košajām dabas krāsām vasarā, ar dzelteno lapu paklāju rudenī un ziemā – ar silto sniega segu uz karstās pirtiņas jumta.

Papildu bioloģiskās gaļas produktiem saimniecība piedāvā arī latviešu gadskārtu svinības, nodarbības dabā, pirts pakalpojumus un telšu vietas.

Karņicka kalns pēc savas izcelsmes nav kalns, bet gan Daugavas ielejas nogāzes daļa ar labu skatu uz Krāslavas mazstāvu koka apbūvi. Ar šo vietu saistīts traģisks nostāsts par poļu virsnieka Josifa Karņicka un grāfa Plātera meitas mīlestību, kurai nebija lemts piepildīties tā laika „paražu” dēļ. Tā rezultātā abi nelaimīgie nolemj izdarīt pašnāvību. Virsnieks nošaujas, bet Emīliju pēdējā brīdī izglābj kalpone, neļaujot tai izlēkt pa pils logu. J. Karņicka pašnāvības vietā ir uzstādīts piemineklis. Nedaudz tālāk – rietumu virzienā guļ t.s. Austriņa akmens, pie kura 1909. gadā iedvesmojies un radījis latviešu rakstnieks Antons Austriņš.

Oleru muižas vietas aizsākumi meklējami 16. gadsimtā, 17. gadsimtā te saimniekoja fon Engelhartu dzimta un no 1836. gada – fon Krīdeneru dzimta. Sākotnēji muižas apbūvi veidoja no koka celta kungu māja un saimniecības ēkas. Jaunu muižas centru uzcēla 18. gs. beigās agrīnā klasicisma stilā. Pēc agrārās reformas muižas dzīvojamā ēkā izvietoja pamatskolu. Oleru muižas kungu ēka cieta ugunsgrēkā 2000. g., taču pēc ugunsnelaimes tika uzsākta tās atjaunošana, kurā liels ieguldījums bija un joprojām ir biedrībai „Oleru muiža”. Kungu māja pazīstama ar agrā klasicisma sienu gleznojumiem, no kuriem unikāla ir t.s. „Medaljonu telpa”. Kungu māju ieskauj romantisks ainavu parks. Oleru muiža pazīstama ar kamermūzikas koncertiem. Netālu no muižas atrodas Oleru purvs ar laipu un skatu tornīti.

Apmeklējums iepriekš jāpiesaka!

Tagadējais dievnams (iepriekšējie celti 1652. un 1776. g.) būvēts laikā no 1839. - 1842. g. Vidzemē pazīstamā lībiešu būvmeistara Mārča Sāruma (1799. –1859.) vadībā. Par prototipu tam izmantoja Pievolgas vācu koloniju baznīcu veidolu. Dievnama altārī atrodas Pītera Paula Rubensa gleznas “Kristus pie krusta” kopija (oriģināls – Minhenē), ko 1887. g. baznīcai uzdāvināja Nēķena muižas īpašniece. Baznīcas remonta laikā (1928. g.) atklāja piemiņas plāksnes 1. pasaules karā un Latvijas Brīvības cīņās kritušajiem. Blakus baznīcas atrodas viduslaiku kapsēta. Celtnes autors un būvdarbu virsuzraugs - H. fon Hagemeistars esot teicis, ka šis dievnams esot „vienīgā baznīca visā Vidzemē un varbūt arī pasaulē, kas uzcelta bez apreibināšanās”.

Kafejnīca "Kukaburra" atrodas Rīgas - Veclaicenes šosejas (A2) 115. km. Iespējams apskatīt maizes muzeju un piedalīties maizes cepšanā, kas notiek katru nedēļas nogali. Latvisks interjers, mājražotāju un zemnieku produkti.

Privātais Zigurda Safranoviča senlietu muzejs dibināts 2010.gada maijā. Muzeja krājumā atrodas ap 50 tūkstošiem priekšmetu, no kuriem 99% eksponātu ir ziedoti. Vecākā un retākā, pēc leģendas, 300 gadu veca manta – Ernsta Glika ledusskapis.

Muzeja apkārtne ir plašs bijušā barona Vulfa muižas parks, kur šobrīd ir iespējams nakšņot teltīs, kā arī pieejamas atpūtas vietas - nojumes, ugunskura vietas, grils, piederumi ēdiena pagatavošanai utt., dzeramais ūdens (no akas), pieejama elektrība telefonu, fotoaparātu u.tml. uzlādei. Lielākām grupām (sākot no 10 personām) uz ugunskura vārīta putra.

Atrodas Katedrāles ielā 1. Ķemeru vecākā baznīca celta 1893. g. Ziemeļkrievijas koka baznīcu arhitektūras formās (arhitekts V. Lunskis). Pie dievnama apglabāti 1. pasaules karā kritušie 97 krievu karavīri, kuriem 1925. g. atklāts piemineklis - melns marmora krusts. Netālu no baznīcas meklējami 2. pasaules karā kritušo un pēc kara no ievainojumiem mirušo padomju karavīru brāļu kapi un piemineklis. Šī ir senākā Ķemeru baznīca. Pēc nostāstiem tā ir celta bez nevienas naglas. Baznīcā var ieiet dievkalpojumu laikā, taču apmeklētājiem jābūt atbilstoši ģērbtiem! Pārējā laikā ēka apskatāma no ārpuses.