Nr | Nosaukums | Apraksts |
---|---|---|
Senākā Lietuvas ābele – augļkoks, kas ir botāniskais mantojuma objekts. Koka šķirne – mežābele. Tā ir vienīgā apsargājamā ābele Lietuvā. |
||
Pāvilostā ir trīs parki. Pāvilostas centrā (pie kultūras nama) atrodas Piecdesmitgades parks, kuru 1929. g. iekopa skolotājs un novadpētnieks Ernests Šneiders. Vienu ozolu tajā esot iestādījis Latvijas Valsts prezidents Gustavs Zemgals. Simtgades parks ar piemiņas akmeņiem tapa Sakas labajā krastā jau kā turpinājums iesāktajam. Vecākais no Pāvilostas parkiem - Upesmuižas parks (19. gs.) atrodas tuvu Liepājas – Ventspils šosejai. Upesmuižas pils nav saglabājusies (nodedzināta 1905. g.). Parkā apskatāms sens akmens sols (perimetrs 5,55 m) un Upesmuižas parka Lielais akmens. Domājams, tas ir kultakmens. |
||
Kultūrvēsturiska taka (garums ~ 2 km) Tipu (Tipu) ciemā, kas iepazīstina ar vairākiem interesantiem objektiem: veco skolu (1931. g.), Hallistes upi, pirti un Paunas saimniecību, kurā dzimis viens no Igaunijas nacionālās kustības līderiem Villems Reimans (1861. – 1917.). |
||
Atrodas Kopgaļa cietoksnī. Tā akvārijā apskatāmas Baltijas jūras u.c. pasaules jūru un okeānu zivis un dzīvnieki, tiem veltīta ekspozīcija, pingvīni un roņi. Cietokšņa pulvera pagrabos ir izvietota Lietuvas kuģniecības ekspozīcija, bet uz bastioniem – seno ieroču kolekcija. Baltijas valstīs vienīgais delfinārijs. |
||
Ķemeru pilsētas iela, kur vislabāk saglabājusies un apskatāma pilsētas koka apbūve. Ja no Karogu ielas nogriezīsimies uz Durbes ielu, nonāksim līdz Miervalža Ķemera muzejam, kas veltīts pazīstamajam Latvijas kultūras darbiniekam (1902. – 1980.) – mācītājam un gleznotājam (Durbes ielā 21). |
||
Liellopu izsoļu nams ir vienīgais liellopu izsoļu nams Baltijā. Izsoles tiek rīkotas gaļas šķirņu jaunlopiem - buļļiem un telēm vecumā līdz 12 mēnešiem, regulāri - divas reizes mēnesī. Katru mēnesi izsolēs piedalās vairāk kā 2000 Latvijā audzēti jaunlopi. |
||
Buses (Matkules) pilskalns atrodas Imulas veidotā krastu ielokā. No pilskalna, gan pretējā Imulas krasta atklājas vieni no skaistākajiem Kurzemes mazo upju skatiem. Tos gan vislabāk vērot bezlapu periodā, kad ainavas neaizsedz krasta augājs. Apkaimē izveidotas takas kājāmgājējiem. |
||
Parkā izveidoti pieci labirinti, saposti ar dekoratīviem augiem, apstādīti puķēm, ārstniecības zālēm – mārsiliem, flokšiem, peonijām, tauksaknēm, asinszālēm, jasmīniem, cidonijām, spulgnaglenēm, kurpītēm, raudenēm, estragonu, prīmulām, strutenēm, staģēm, mētrām, zeltslotiņu, vīgriezēm u.c. Garākais labirinta ceļš – 1.7 km garš. Vēloties iziet visus piecus šobrīd iekārtotos labirinatus, tas aizņemtu četrarpus kilometrus. Parkā izveidotas trīs ģeometriskas figūras – kupols, mandala, merkaba. |
||
Taka izvijas augšup un lejup gar Pilsupes lejteces stāvajiem krastiem un atklāj skaistus skatus uz trīs balto smilšu atsegumiem (lielākais no tiem – t.s. Baltā kāpa, kas ir apmēram 20 metrus augsta un ir veidojusies pirms 6000 gadiem ). Apkaimes kāpu masīvs ir veidojies Litorīnas jūras periodā pirms vairākiem tūkstošiem gadu. Takas garums ir 900 m, un apskatei nepieciešamais laiks ir ~ 0,3 h. Tās apkārtnē ir atrastas akmens laikmeta apmetnes liecības. |
||
Atrodas pie viena no populārākajiem Kurzemes tūrisma objektiem – Ventas rumbas un Vecā ķieģeļu tilta pār Ventu. Blakus stāvlaukums ar lielisku Kuldīgas ainavu, blakus spēļu laukums, atpūtas vieta. Piedāvā maltītes visām ēdienreizēm. |
||
Augsta ar mežu apaugusi kāpa, kurā 14. – 15. gs. atradusies pagānu svētnīca un observatorija. 1869. g. celta kapela un skulptūra. Stāsts par vaideloti Birutu, kas apprecēja Lietuvas dižkunigaiti Ķēstuti un dzemdēja tam dēlu Vītautu. |
||
2015. gadā uzceltais skatu tornis atrodas dabas parkā „Daugavas loki”, Daugavas ielejas kreisajā krastā – Daugavpils novada Vescalienas pagastā. No torņa aplūkojama izcilā Daugavas loku ainava. |
||
Kalēja smēdes apmeklējums allaž bijis kas īpašs. Vai tas ir aktuāls arī mūsdienās? Varbūt kāds jautās, kas vispār ir kalējs? Uz šiem jautājumiem gūsiet atbildes, apmeklējot "DUDU ligzdas" brīvdabas smēdi vai pasūtot kalēja smēdi uz savu pasākumu. Pie kalēja varēsiet uzzināt, kā karsē, kaļ un stiepj dzelzi, kādi instrumenti un materiāli ir nepieciešami kalšanas procesam, kādas ir tradīcijas, un ko kalējs dara mūsdienās. Varēsiet paši izkalt nagliņu vai "čiku", tā izmēģinot kalēja smago darbu. Kalēju iespējams ataicināt uz pašu rīkotu pasākumu, uz kuru viņš labprāt izbrauks ar savu brīvdabas smēdi. Smēde pieejama dažādām auditorijām un jomām - kāzām, precībām, svētkos, sporta spēlēm, skolēniem, bērniem, jaunlaulāto svinībām un individuāliem apmeklētājiem. Vēl smēdē var izkalt vara DUDU monētu. Kaltas monētas vienmēr piesaistījušas cilvēku uzmanību! Tāpat iespējams individuāli pasūtīt monētu kalšanu savā pasākumā. Monētu izgatavošanai nepieciešamas izgatavot klišejas pēc jūsu vai kalēja vizuālā materiāla. Ja smagais smēdes āmurs ir par smagu un dzīve par grūtu, noderēs DUDU smēdes radošā metāla darbnīca. Tajā labi jutīsies gan pieaudzis cilvēks, gan pavisam mazs. Darbnīcas vada gan uz vietas novadā, gan izbraucam uz pasākumiem pa visu Latviju. |
||
Līdz mūsdienām gandrīz pilnībā ir saglabājies muižas apbūves komplekss (> 12 ēkas) un parks. Muižas pils celta 19. gs. 40. gados uz palielas ovālas salas, ko no visām pusēm ieslēdz grāvis. Šāds kungu mājas izvietojums imitēja viduslaiku nocietināto piļu paraugu. Kungu mājā šobrīd atrodas pagasta pārvalde, bibliotēka un pasts. Interesenti var doties izzinošā ekskursijā pa muižu un tās tuvējo apkārtni. Ar Veselavas muižu saistīti nostāsti par baronu un skaisto meitu – Kausuļu Rasu, kas līdzīgi Turaidas Rozei nepakļāvusies muižkunga iegribām. Lai dzirdētu šo stāstu pilnībā, ir jādodas uz Veselavu. |
||
Muižas dzīvojamā ēka celta 19. gs. Savulaik nolaisto muižu 1932. g. nopirka Latvijas preses karalis A. Benjamiņš. Mūsdienās muiža atkal pieder Benjamiņu dzimtai, un tajā iekārtota A. Benjamiņa privātās dzīves un ceļojumu fotoekspozīcija.
|
||
Piedāvā pirts rituālus ar sildīšanu un pēršanu ar slotām, kontrasta procedūrām, dažādām maskām un augu skrubjiem. Saimniecībā ražo un popularizē ārstniecības augu lietošanas tradīcijas. Piedāvājumā dažādas zāļu tējas. Atkarībā no gadalaika, iespējams baudīt un iegādāties dažādus augu sīrupus. Izgatavo zāļu paklājus pirtij. |
||
Aizaudzis un purvains ezers - Ļūbasts, ar grūti pieejamiem vai nepieejamiem krastiem. Dabas vērošanai šobrīd nepiemērota vieta. Galvenās aizsargājamās vērtības - dažādas putnu sugas, t.sk. dzērves un melnie zīriņi.
|
||
Cenas tīreļa purva taka izveidota, lai apmeklētājus iepazīstināu ar vienu no skaistākajām Latvijas dabas dzīvotnēm - sūnu jeb augsto purvu. Laipa vijas gan gar skaistiem purva ezeriem, tajā mītošajiem augiem un dzīvniekiem, gan pa purva degradēto daļu. Laipas sākumā un vidū ir pa vienam skatu tornim. |
||
Kafejnīca Pärnamäed atrodas šosejas Via Baltica malā 10 km uz Rīgas pusi no Pärnu, tā specializējas konditorejas izstrādājumu, baltmaizes un rupjmaizes cepšanā bez konservantiem, piedāvājumā arī dažādu mazo ražotāju preces. Kafejnīcā iespējams ieturēties arī ar zupu, otrajiem ēdieniem un desertiem. |
||
Smēdē taisa žogus, vārtus, vēja rādītājus, lustras, sadzīvē izmantojamus priekšmetus un suvenīrus. Interesentiem stāsta par kalēja darbu un demonstrē prasmes. |