Nr | Nosaukums | Apraksts |
---|---|---|
Atrodas Tirgoņu un Zāļu ielas krustojumā (Zāļu ielā 12). Interesanta ar faktu, ka šī ir vienīgā padomju laikā uzbūvētā (1948. g., pēc citiem avotiem – šajā gadā atjaunota) Latvijas baznīca. |
||
Rāznas ezera austrumu, dienvidu un rietumu krastu ieskauj ceļi, no kuriem daudzviet paveras plaši, ainaviski un neparasti skatu punkti uz otru Latvijas lielāko ezeru. Īpaši ainavisks ir Rēzeknes – Ezernieku ceļa posms starp Foļvarkovu un Vilkakrogu.
|
||
1996. g. atklātais piemineklis (tēlniece: A. Veinbaha) Dagdā (starp Asūnes un Rēzeknes ielām) ir piemiņas vieta komunisma terora upuriem. No šejienes paveras labs skats uz salām bagāto Dagdas ezeru. |
||
Vēstures avotos minēta jau 1582. gadā. 1736. g. Dundagas vaku grāmatā minētas divas Vaides sētas - Lekši un Žonaki. Pēc tautas skaitīšanas datiem 1935. g. pavasarī Vaidē dzīvoja 106 cilvēki, tai skaitā 40 lībieši, 60 latvieši, daži igauņi un vācieši. 1939. g. Vaides ciemā bija 21 sēta. Vaides Lāžos dzima Nika Polmanis (1823 - 1903) - pirmais izglītotais lībietis un visu mūžu nodzīvoja lībiešu dzejnieks Alfons Bertholds (1910 - 1993), kurš blakus sētai augošajam dižozolam veltīja dzejoli. Ar Žonakiem saistīta plašā Bertholdu dzimta: lībiešu teicēja Marija Šaltjāre, jūras jahtu kapteinis Andrejs Bertholds (ASV), viņa dēls, bibliotēku zinātnieks - Artūrs Benedikts Bertholds (ASV), lībiešu dzejnieks Alfons Bertholds, lībiešu valodas zinātāji Paulīne Kļaviņa un Viktors Bertholds, Šveices ārsts Marsels Bertholds, pasaulslavenais pianists Arturs Ozoliņš (Kanādā) un Grizelda Kristiņa (1910 – 2013) – lībiešu valodas teicēja un dzejniece, kura bija pēdējā lībiešu valodas runātāja, kam tā bija dzimtā valoda. Ozolnieki arī saistās ar Bertholdu dzimtu – lībiešu tradīciju un valodas zinātāju Paulīni Kļaviņu (1918 - 2001) un viņas māti, - lībiešu teicēju Katrīnu Zēbergu. Paulīnes savāktā lībiešu etnogrāfisko priekšmetu kolekcija apskatāma Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā – „Dēliņu” lībiešu sētas klētī. Vaides Purvziedos apskatāma mežsarga Edgara Hausmaņa meža dzīvnieku ragu kolekcija. |
||
Ģimenes veidots un vadīts uzņēmums Ziemeļkurzemes piekrastē, kas piedāvā ieskatu zvejniecības un latviskā dzīvesstila tradīcijās. Tiek popularizēti vietējie produkti, kas nākuši no jūras un apkārtnes mežiem, sagatavojot un pasniedzot tos gan senās tradicionālās, gan mūsdienu latviešu virtuves interpretācijās. Piedāvājumā gan pastāvīga ēdienkarte, gan sezonāls piedāvājums. Pasākumu organizēšana grupām ''Mielasts zvejnieku sētā'' (piekrastes tradīcijas, zivju mielasts, izbrauciens ar zvejas laivām), kā arī baudāmas un izzinošas meistarklases ''Ražots Rojā'' (Rojas novada zivju pārstrādes uzņēmumu produkcijas un restorāna virtuves zivju ēdienu degustācijas un iespēja pašiem pagatavot), ''Nacionālās virtuves īpatnības'' (sezonālie latviešu ēdieni - zivis ( kūpināšana, nēģu sagatavošana u.c.), Jāņu siers, bukstiņputra, sklandu rauši u.c. pēc viesu vēlmēm un pieprasījuma), ''Reņģēdāju dzīres'' (zivs, tās sagatavošana, ēdienu pagatavošana un degustēšana),''Dižraušu dzīres'' (sklanda rausis - oriģinālās un inovatīvās versijas, to gatavošana, degustēšana). Piedāvājumā vietējo uzņēmumu produkciju - plašs zivju konservu klāsts, Sabiles vīns un sidrs, augļu un ogu sukādes, pašu saimniecībā spiesta EKO ābolu sula u.c. |
||
Mierīga vieta dabas tuvumā, kur lieliski atpūsties. Ēdiens gatavots no Hiiumaa apkārtnē pieejamām izejvielām atbilstoši viesu vēlmēm. Papildus var baudīt autentisku malkas apkures saunu un peldi mucā, bērniem iekārtots rotaļu laukums. |
||
Viena no skaistākajām Latvijas pilīm (eklektisma stils), ko pils saimnieks Ādolfs fon Vulfs esot uzdāvinājis savai sievai. Pēc arhitekta H. Grīzebaha projekta amatnieki to uzcēla laikā no 1893. - 1896. g. Šobrīd norit pils atjaunošanas darbi. Pie pils Sūlas upītes krastos plešas Cesvaines parks, kur atrodas ar mežu apaugušais Cesvaines pilskalns ar pils īpašnieka Ādolfa fon Vulfa kapu. Pili ir vērts izstaigāt gidu pavadībā. Cesvaines Pils jumta pārbūves darbi ir noslēgušies. Pils ir pieejama apmeklētājiem Cesvaines Tūrisma centra speciālistu pavadībā, piesakoties pa tālr. 26172637 vai Pils ielā 2. |
||
Amatnieka darbnīcā (izstāžu zāle „Sapņu namiņš) apskatāmi no koka virpotie izstrādājumi – svečturi, servīzes, alus kausi, puķu vāzes, glāzītes, piestas, cibiņas, koka gleznas u.c. izstrādājumi. Darbu iegāde, pasūtīšana un koka virpošanas mākslas demonstrējumi. |
||
Dzelzceļa vagons uzstādīts un veltīts uz Sibīrijas plašumiem deportētajiem 2916 nevainīgajiem Skrundas un apkaimes iedzīvotājiem, kurus lopu vagonos aizveda austrumu virzienā. Atrodas Stacijas ielā 1 pie Skrundas dzelzceļa stacijas. |
||
Maršruts, kura veikšanai nav nepieciešama īpaša sagatavotība, ja to īsteno vasarā. Abava ir upe ar iespaidīgāko senleju Kurzemē. Tā ir un paliek Kurzemes „klasika”. Abavā ir vairākas izteiktas straujteces, parasti vietās, kur tās gultnē un krastos parādās nelieli dolomītiežu atsegumi. Posmā starp Veģiem un Rendu upes kritums samazinās un tā kļūst „mierīgāka”. Abava no Kandavas līdz Sabilei ir viena no retajām Latvijas upēm, kuras krastos ir pieejams ļoti daudzveidīgs ar tūrismu saistītu pakalpojumu klāsts. Pirms kāpj laivās, vismaz dažas stundas ir vērts veltīt Kandavas apskatei. Maršruta informācija no Latvijas Lauku foruma |
||
Līdz ar kūrorta Neibāde izveidi 1823. gadā, aizsākās rūpes par viesu atpūtu. Parku, kas veidots angļu stilā, radīja dārznieks Akerbergs, kuru barons Augusts fon Pistolkorss atveda no Igaunijas. 20.gadsimta 20.-30. gados Pēterupes – Neibādes jūrmalas palīdzības un labierīcības biedrība rūpējās par karā nopostītā kūrorta pieminekļa un parka rūpīgu atjaunošanu un kopšanu, Saulkrastu izdaiļošanu, organizēja sarīkojumus, nodibināja teātri un kori, kuru vadīja Olga Cīrule. Saulkrastu estrādē vienmēr ir notikuši svētki. Īpaši izceļams 1933. gada 16. jūlijs, kad estrādē atzīmēja Neibādes un Pēterupes pārdēvēšanu par Saulkrastiem. Estrāde vairākkārt tika pārbūvēta un uzlabota. Gan padomju laikā, gan arī vēlāk šī vieta ir vietējo cilvēku satikšanās vieta gan priecīgos brīžos, gan pārmaiņu brīžos, gan atceres brīžos. Estrādē ir meklējami pirmsākumi Tautas Frontes Saulkrastu nodaļas veidošanai. Šobrīd estrāde ir pulcēšanās vieta vasarā nedēļas nogalēs apmeklējot dažādus pasākumus. Katru gadu šeit notiek Saulkrastu pilsētas svētku koncerts. (Avots: Saulkrastu TIC) |
||
Jēsū – Kepu ceļa malā pie Leti (Läti) ciema ir izveidots autostāvlaukums ar putnu vērošanas torni, no kura paveras skats uz Hallistes upes palieņu pļavām un tuvējā ciema apkārtni. Stipru palu laikā arī no šī torņa redzamā apkārtne (izņemot ceļus) var atrasties zem ūdens. Laba putnu vērošanas vieta. Läti tulkojumā no igauņu valodas nozīmē Latvija. |
||
Grilbārs un restorāns "Parks" ir vieta, kur baudīt viesmīlību, pozitīvu un nesteidzīgu atmosfēru. Ģimenei draudzīgs restorāns ar bērnu spēļu stūrīti un īpašiem ēdieniem bērniem. Veidojot ēdienkarti, šefpavārs galvenokārt izvēlas produktus un sastāvdaļas, kuras iegūtas tieši Latvijā. Piedāvā gan klasiskas garšas, gan kaut ko neierastāku. |
||
Viens no retajiem piedāvājumiem Latgalē, kur tūristu gids ekskursijas laikā dzied latgaļu valodā. Interesants, atraktīvs un izzinošs stāstījums par vēsturiskajiem notikumiem, kas saistīti ar Preiļu muižu un pilsētvidi. |
||
Uzņēmums organizē dabas tūrisma pasākumus pa Sāmsalu, lai iepazīstinātu ar dabas mantojumu (roņu vērošana, pārgājieni kājām, ar velosipēdu un slēpēm, gumijas laivās uz Vilsandi un nacionālā parka saliņām, orhidejas u.c.) un kultūras mantojumu (muiža, ciema un pilsētas dzīve, Igaunijas rokdarbi mūsdienās, jūras mantojums). Miku meža parkā, kas ir iekļauts Vilsandi nacionālā parka teritorijā, var iepazīties ar aizgājušo laiku mežstrādnieku darbiem un pārbaudīt savas prasmes. Loonas muižā, kas ir Vilsandi nacionālā parka centrs, atrodas viesu nams un kafejnīca -restorāns. |
||
Nepilnus 3 km garais tirdzniecības kanāls padomju laikā bija slēgtā zona ar pierobežas režīma statusu. Liepājas osta bija pazīstama jau 14. gadsimtā. 17. gs. beigās šeit izraka kanālu, kas savienoja Liepājas ezeru ar jūru – tagadējo Tirdzniecības kanālu. Tas beidzas ar Ziemas ostu un diviem moliem, no kuriem Dienvidu mols ir iecienīta pastaigu un makšķerēšanas vieta. Tirdzniecības kanāla dienvidu daļā stiepjas Promenāde, kuras malā ir apskatāms Dzintara pulkstenis. Tirdzniecības kanāla un Liepājas ezera savienojuma vieta ir Latvijas mērogā izcila ziemojošo putnu vērošanas vieta. Liepājas ezers ir dabas liegums, kas iekļauts putniem starptautiski nozīmīgo vietu sarakstā. |
||
Periodiski aplūstošas palieņu pļavas Burtnieku ezera austrumu un dienvidu krastā, kas ir nozīmīga griezes u.c. retu putnu sugu ligzdošanas vieta. Pļavu apskates nolūkos, Vīsragā (pie Burtniekiem) ir izveidota dabas izziņas taka ar norādēm, informatīviem stendiem un skatu torni.
|
||
„Joži” meklējami Jaunpilī, Jaunpils – Viesatas ceļa malā. „Joži” ir viena no lielākajām Latvijas graudkopības (ziemāji, vasarāji un arī rapši) saimniecībām, kas sākusi veidoties pagājušā gadsimta astoņdesmito – deviņdesmito gadu mijā. Šobrīd saimniecībā slejas 14 graudu torņi, tiek rekonstruēta graudu kalte. Kopumā tiek apsaimniekoti ap 5000 ha zemes, izveidots moderns lauksaimniecības tehnikas parks. Saimnieki Gunvaldis un Guna Sproģi aktīvi iesaistās dažādu ES projektu īstenošanā. Dažādu konkursu (t.sk. „Sējējs”) uzvarētāji un laureāti. |
||
Pirmā Liepājas gājēju iela. 140 m garā iela par gājējiem piemērotu tika pārveidota mūzikas festivāla “Mēs Liepājai” (1988. g.) laikā savāktajiem līdzekļiem. Daudzo veikalu un kafejnīcu dēļ iela ir dzīva, tāpēc vietējo iedzīvotāju un viesu iecienīta. |
||
Skaita (> 80, pēc citiem avotiem ~ 250) un vizuālā ziņā vieni no lielākajiem un izteiksmīgākajiem Igaunijas senkapiem. Tie ir lieli akmens apļi, kuru vidū atrodas viens vai vairāki no akmeņiem veidoti „zārki”, kuros guldīja nelaiķi. Senkapi aptver laika posmu no dzelzs līdz bronzas laikmetam. To apskates nolūkā ir izveidota marķēta taka. Vilka pauguri ir uzskatāmi par izcilu piemēru, kādā veidā senkapus var izmantot par vēstures izziņas objektu. |