Nr | Nosaukums | Apraksts |
---|---|---|
Siguldas pils celtniecību uzsāka Zobenbrāļu ordenis 1207. g., bet 1236. g. to pārbūvēja Livonijas ordeņa vajadzībām. Siguldas pils stipri cieta 16. gs. otrās puses un 17. gs. sākuma karos. Ziemeļu kara laikā to nodedzina un vairāk neatjauno. Šodien ir apskatāms pils konventa ēkas dienvidrietumu korpuss un galveno vārtu tornis, aiz kura atrodas iekšējā priekšpils ar brīvdabas estrādi, no kuras paveras iespaidīgs skats uz Gaujas senleju. Dienvidos esošās Siguldas Jaunās pils celtniecība (īpašnieks - kņazs Kropotkins) norisinājās laikā no 1878. - 1881. g. No 1923. - 1940. g ēkā bija Rakstnieku pils, bet Padomju gados - kardioloģijas sanatorija. Kopš 2003. g. te atrodas Siguldas novada dome. Muižas kompleksā ir saglabājusies koka dzīvojamā ēka (19. gs. vidus), kurā atradās Kropotkina ģimenes mājas, klēts (18. - 19. gs. mija), dārznieka māja (19. gs.) un mūra žogs (19. gs.). Ja no Jaunās pils dosimies ziemeļaustrumu virzienā, pēc nepilniem 2 km nonāksim pie Vējupītes gravas. Tajā apskatāma seklā (3,6 m), bet augstā (6,1 m) Pētera ala un dziļā Pūču grava ar Kraukļupīti. Abu upīšu gravu saskares vietā paceļas Satezeles pilskalns (plakums 90 x 75 m), kur 13. gs. sākumā atradās līvu zemes vadoņa (vecākā) - Dabreļa ozolkoka pils. Netālu meklējama Kraukļu aiza - Vējupītes kreisā krasta sānu grava ar 11 m augstām smilšakmens sienām un 5,2 m dziļā Kraukļu ala. Vējupītes gravas un Gaujas senlejas saskares vietā slejas Paradīzes (Gleznotāju) kalns - ļoti ainaviska vieta, kas gleznota un fotografēta kopš seniem laikiem! Siguldas rietumdaļā var apmeklēt Panorāmas ratu (darbojas vasaras laikā) un Gaisa trošu ceļu (tramvajs) - Baltijas valstīs vienīgo (celts 1969. g.) šāda tipa transporta līdzekli. Tā nesošā trose stiepjas 1060 m garumā un bez atbalstiem savieno Gaujas senlejas krastus starp Siguldu un Krimuldu ~ 40 m augstumā virs Gaujas. Siguldas dienvidrietumu daļā var aizstaigāt līdz varenajai Beites kraujai, kuru pāršķeļ dziļa strauta grava. Gravas rietumu pusē meklējams Ķeizarskats, kas atrodas ~ 67 m virs Gaujas līmeņa ar labu skatu uz Krimuldu un Turaidas pili. Skatu vietu šeit iekārtoja jau 1862. g. kad Siguldā viesojies Krievijas cars Aleksandrs II. Gravas austrumu pusē novietots no koka veidotais Ķeizarkrēsls. Vietā, kur Gaujas senlejas labo pamatkrastu pāršķeļ vairākas mazu strautu dziļās gravas, izvietojies Turaidas muzejrezervāts ar Baltijas mērogā izciliem pieminekļiem, kuru vēsture iestiepjas 1000 gadu tālā pagātnē. Starp tiem ir jāmin Turaidas muiža (21 ēka), Turaidas Rozes kaps, Turaidas luterāņu baznīca (viena no vecākajām (1750. g.) Latvijas koka baznīcām) un Turaidas pils. Blakus esošajā Dainu kalnā tiek organizēti dažādi tematiski pasākumi. |
||
"Sutru ogu dārzs" atrodas Līvānu novada Sutru pagastā. Saimniecībā tiek audzētas krūmmellenes. Tās audzē tuneļos, tāpēc ir gatavas daudz ātrāk nekā citviet Latvijā. Ogas ir iespējams iegādāties uz vietas un izbraukumos. 3 ha platībā tiek audzētas mellenes. |
||
Dviragio ezera salā atrodošie Salu muiža un parks no putna lidojuma atgādina Lietuvas kartes aprises. Muižas saimniecības austrumu pusē esošais parks – jaukta plānojuma. Tas ir viens no senākajiem parkiem Lietuvā. Vēl Radviļiem saimniekojot, te bija meža parks, kurā koki netika cirsti. Parkā valdīja vietējo sugu lapu koku – kļavas, liepas, oši, apses, kuri šobrīd jau ir divi simtu gadu veci. Uz ezera pusi stiepjošā taka savieno aleju ar parka taku pie ezera. Līdz mūsdienām ir saglabājušies apstādījumi, aleju fragmenti. |
||
Krodziņš "Glendeloka" atrodas Cēsu – Valmieras ceļa malā. Izvietots guļbaļķu ēkā, latviskā stilā. Dārzeņus un augļus iegādājas no vietējiem zemniekiem. Latviešu virtuve: Plānās un kartupeļu pankūkas, aukstā zupa, meža sēņu zupa, skābeņu zupa „Vecmāmiņas gaumē”, bukstiņputra, pelēkie zirņi, ceptas reņģes, mencas fileja, Brenguļu alū šmorēta liellopa gaļa, šmorēts trusis, rupjmaizes kārtojums. Īpašais ēdiens: „Glendeloka”. |
||
Labi aplūkojama (neliela izmēra vienstāvu ēka) no Klajumu vējdzirnavu puses. Baptistu draudze Jūrmalciemā dibināta 1933. gadā. |
||
Latvijas Lauksaimniecības muzejs izveidots, lai valsts iedzīvotājiem un viesiem radītu priekšstatu par Latvijas laukiem, iepazīstināt ar lauksaimniecības nozaru attīstības vēsturi un popularizēt materiālās un nemateriālās liecības par saimniekošanu un dzīvi Latvijas laukos no 19.gadsimta beigām līdz mūsdienām. Apmeklētāju interese tiek veicināta ar visdažādākajiem zemes apstrādes, kopšanas, ražas novākšanas un pārstrādes tehniku, lauku amatnieku – kalēju un galdnieku darbarīkiem, ierīcēm un izgatavojumiem, sadzīves tehniku un mājturībā vajadzīgām lietām, visdažādāko transportu, sākot ar ratiem un beidzot ar kombainu, zemes mērīšanai un meliorēšanai nepieciešamo, ģeodēzijas instrumentiem, meliorācijas aprīkojumu utml. |
||
Šis astoņu dienu ceļojums no Rīgas uz Tallinu apvieno dabas, kultūras un kulināro mantojumu, kā arī ietver brīnišķīgas ainavas un 15 daudzveidīgas dabas takas, kas šķērso purvus, pļavas un mežus gar Baltijas jūras krastiem. Maršruts ved uz vietām, kur tieši tiek ražoti vietējie ēdieni, lai jūs varētu baudīt tos tik tikko pagatavotus un autentiskus. Jūs redzēsiet, kā tiek pagatavoti nēģi uz grila, un izbaudīsiet dažādus ēdienus, piemēram, mājās gatavotus saldējumus - to ražošanā tiek izmantotas olas no saimniecībā dzīvojošām laimīgām vistām. Vai arī - kūpinātu gaļu no vietējām saimniecībām, kā arī daudzus citus produktus. Šajā ekskursijā jūs kļūsiet par īstu tradicionālās un modernās, kā latviešu, tā arī igauņu virtuves ekspertu. Tā kā saimniecības, kas ražo pārtikas un citus kulināros produktus, bieži atrodas skaistās dabas teritorijās, šajā ekskursijā jūs papildināsiet savas kulinārijas un dabas piedzīvojumu pieredzi. Maršruta posmā ir vairākas dabas takas, kas aprīkotas ar skatu torņiem putnu un dabas vērošanai. Piemēram, Randu pļavās, netālu no Ainažiem, ir sastopama viena trešdaļa no visām Latvijas valsts augu sugām! Gājēju celiņš caur niedrēm ved uz skatu platformu, no kuras paveras skats uz pļavu un jūru. Savukārt, Saaremaa salā ir ļoti daudz dažādu dabas objektu, kas būtiski atšķiras no tiem, kas atrodas iekšzemes Igaunijā. Ainavas variē sākot no dolomīta klintīm, kadiķu audzēm, ir aplūkojams pat meteorīta ezers, kā arī akmeņainais jūras krasts. Maršruts ved caur lauku saimniecībām un tradicionālajiem ciematiem, kas raksturīgi piekrastes zonām. Hiiumaa sala saglabā īpašo un unikālo dabu, piemēram, zīmīgo putnu aizsardzības rezervātu Käinas līcī, neparasto Sääre Tirp, kā arī vairākas mazas saliņas Dienvidaustrumu krastā. |
||
Meklējams pie Gulbjiem – Dvietes senlejas informācijas centra. No torņa labi pārskatāma ūdeņiem bagātos pavasaros pārplūstošā Dvietes paliene, dzīvei savvaļā pielāgoto mājlopu aploki un izlīkumotā Dvietes upīte. |
||
Ainaviskais Pakrujo muižas parks, kura struktūra palikusi līdz mūsdienām, ticis iekopts 1850. – 1860. gadā. No vienas puses dabisku teritorijas robežu izveido aizsprostotās Kruojas upes josla, no otras puses teritoriju aptver laukakmeņu žogs. Pēc to laiku angļu parku formēšanas shēmas priekšroka tika dabiskai ainavai un dabīguma imitācijai. Parkā aug aptuveni 26 nosaukumu koki, starp kuriem – vēl pirms pāris simtu gadiem atvestie un iestādītie retie augi no pasaules dažādām malām. |
||
Ap 2 km garā taka izveidota 1994. g. No autostāvlaukuma tā uzlīkumo Daugavas ielejas krastā, kur mežu ieskauts ieslēpies viens no mazākajiem latgaļu pilskalniem. Tā dienviddaļu noraka 20. gs. 20. gados, kad te ieguva granti. Pilskalna plakums atrodas ~ 40 m virs Daugavas līmeņa, tādēļ pa nelielo skatu stigu vērojama iespaidīga Daugavas ielejas ainava. Takas malā netālu no Putānu strauta ir redzams stabs, kas iezīmē projektētā Daugavpils HES maksimālā ūdenslīmeņa atzīmi. Tālākajā gaitā taka aizved līdz Slutišku sādžai. |
||
Viena no pirmajām bioloģiskajām saimniecībām valstī. Pamatnozare - dārzeņkopība. 33 ha platībā tiek audzētas sojas pupiņas, cietes un pārtikas kartupeļi, burkāni, galda bietes un citi dārzeņi, kā arī griķi un sinepes. Uzsākta eļļas auga Idra audzēšana. Saimniecībā pamazām pāriet uz pākšaugu audzēšanu, izmantojot moderno tehniku. Iespēja iesaistīties visdažādākajos lauku darbos: sulu spiešanā, pupiņu šķirošanā un našķu gatavošanā. Iespēja apmīļot tādus mājdzīvniekus kā trušus, kazas u.c. Bioloģisko produktu iegāde. Vizināšanās ar laivu un makšķerēšana piemājas dīķī vai ezerā. Nakšņošanai viesiem tiek piedāvāta vieta teltīm pie Adulienas ezera. Iespējama nakšņošana svaigi pļautā sienā siena šķūnī vai siena gubā. |
||
Dukstigala Sv. Jaunavas Marijas Romas katoļu baznīca atjaunota
1947. gadā Otrā pasaules kara laikā nodegušās koka baznīcas vietā.
Centrālajā altārī attēlota Dievmātes glezna, Dievmātes statuja.
|
||
Iepazīstama
pagasta, skolas un zvejniecības attīstības
vēsture, kā arī materiāli par somu jēgeru
cīņām Klapkalnciema apkārtnē. Muzejā
tiek organizētas tematiskas izstādes.
Blakus piemiņas akmens politiski
represētajiem.
|
||
To pamatoti dēvē par vienu no Kurzemes skaistākajām baznīcām. Dievnamu, kas bija Osten – Zakenu dzimtas īpašums, cēla 17. gs. un pārbūvēja 1710. g. Tā kokā darinātais interjers (rokoko ar baroka iezīmēm, 18. gs. vidus) pārsteidz ar savu košumu un dažādību. Pieminēšanas vērta ir kungu loža, ērģeļu luktas (1710. g.), ērģeles (1856. g.), altāris, kancele, biktssols (18. gs. vidus) u.c. Griestu gleznojumi tapuši laikā no 1744. - 1746. g. un tos veidojis Prūsijas gleznotājs I. F. Rode. Baznīca apskatāma arī no iekšpuses. |
||
Esko Farm is a family business which focuses on making dairy products from their own lifestock. Farm's products include yogurt ice creams, cheeses, yogurts and so on. It's possible to take a tour around the farm, get to know the animals as well as have degustation of the farm's products. |
||
Puises ragā (Puise nina) ir uzcelts divstāvīgs atpūtas nams, kas apvienots ar putnu vērošanas torni. No tā paveras skats uz piekrasti, kas ir iecienīta migrējošo zosu atpūtas vieta. Šī ir privāta teritorija, kuras apskati vēlams saskaņot ar īpašnieku. |
||
MIKO konditoreja pēc savām īpašajām receptēm gatavo vairāk kā 100 produkcijas veidus - kūkas, pīrāgus, eklērus, cepumus. Sākotnēji tas tika darīts Saldū, bet kopš 2016. gada - arī Liepājā. Visu piedāvāto kopā ar kafiju iespējams nobaudīt nelielajās kafejnīcas telpās, turpat var veikt pasūtījumus, saņemt īpaši gatavotu produkciju un aplūkot mākslinieces Diānas Krūmiņas gleznas. Tiek piedāvāta arī apkalpošana un galdu klāšana banketiem un citiem svinīgiem pasākumiem. |
||
Saimniecība “Lejaskroķi” atrodas Abavas senlejā. Tajā nodarbojas ar truškopību. Saimnieku aprūpē ir ap 500 trušu, kā arī kazas un mājputni. Viesojoties saimniecībā, viesi varēs samīļot un pabarot trusīšus, kā arī apskatīt kazlēnus, kam ļoti patīk cilvēku uzmanība. Dzīvnieciņus iespējams apskatīt, iepazīt un samīļot, kā arī pabarot. |
||
Amatniecības centrā, kas atrodas bijušās Svētes muižas teritorijā, organizē radošās darbnīcas. Te var iegādāties jau gatavus keramikas izstrādājumus, gan veikt individuālos pasūtījumus. |
||
Nosaukumu ieguvusi no zivju tirgus, kas agrāk atradies ielas galā pie Kuršu laukuma. Zivju ielas 4/6 pagalmā un blakus esošās Peldu ielas 2 pagalmā joprojām ir saglabājušās vecās no guļbaļķiem celtās noliktavu ēkas. Zivju ielā atrodas viens no populārākajiem pilsētas apskates objektiem - Latvijas mūziķu Slavas aleja (no 2006. g.), kurā izvietoti 35 Latvijas mūziķu plaukstu atlējumi bronzā, apskatāmas 10 plāksnes, kas veltītas populārām Latvijas mūzikas grupām. Turpat novietota Latvijas lielākā ģitāra. |