Atpūta laukos
61-80 / 125
Nr Nosaukums Apraksts
N/A
Tiltu uzcēla 1906. gadā. 1. pasaules kara laikā tā ziemeļu laidums tika saspridzināts un atjaunots pēc kara. Laikā, kad Karostā atradās Padomju armija, to šķērsot drīkstēja tikai ar speciālām atļaujām. Pa kanālu kursēja karakuģi u.c. peldlīdzekļi, jo te bija izvietota viena no lielākajām PSRS militārajām bāzēm. 2006. g. vasarā (mēnesi pirms tā simtgades!) tilta ziemeļu balstā ieskrēja ar Gruzijas karogu peldošais tankeris „Anna”, kas izgriežamo daļu sadragāja līdz nepazīšanai. Tiltu atjaunoja un atklāja 2009. g. Tilts brīvi apskatāms un šķērsojams jebkurā laikā. Unikāls inženiertehnisks piemineklis, - Baltijā vienīgais šāda veida izgriežamais (katras no divām daļām izgriešana līdztekus krastam notiek ~ 5 min laikā) tilts.
N/A
Šis īpaši slepenais bunkurs ar segvārdu "Pansionāts" bija viena no stratēģiski svarīgākajām vietām Padomju Latvijā kodolkara situācijas gadījumā. Rehabilitācijas centra "Līgatne" teritorijā 9m dziļumā zem zemes atrodas labiekārtots bunkurs, no kura kara gadījumā tiktu vadīta valsts, kur uzturētos tās galvenās civilās un militārās personas, kas palīdzētu izdzīvot republikai kodolkara apstākļos. Bunkuram slepenības zīmogu noņēma tikai 2003. gadā, kamdēļ līdz mūsdienām ir saglabājies viss autentiskais pazemes aprīkojums. Bunkuru var apskatīt zinoša gida pavadībā, kā arī paēst tipiskas padomju laika pusdienas. Šāda tipa objekts tik labā stāvoklī ir vienīgais Baltijas valstīs, iespējams - arī vienīgais visā padomju bloka valstīs.
N/A
Liepājas Karostas kanāls ar tajā izvietoto Padomju armijas jūras kara flotes bāzi un zemūdeņu bāzi veidots pēc Krievijas cara pavēles vēl pirms Pirmā pasaules kara. Bijusī zemūdeņu osta šobrīd ir slēgta teritorija un tiek izmantota saimnieciskām vajadzībām. Karostas kanāls labi pārskatāms no Pulvera ielas puses un nu jau atjaunotā Kalpaka tilta. Starp citu, kur palika unikālais militārais mantojums - padomju laika zemūdenes? Tas ir atsevišķa stāsta vērts. Lieki piebilst, ka igauņiem - vienīgajiem Baltijas valstīs saglabātā zemūdenē (Lembit) ir izveidots unikāls muzejs...
N/A

Pēc 1939. gada 23. augustā noslēgtā neuzbrukšanas līguma starp Vāciju un PSRS, jeb Molotova—Ribentropa paktu, Latviju iekļauj PSRS interešu sfērā un jau 1939.gada oktobrī tiek parakstīts „draudzības un savstarpējās palīdzības līgums“, t.s. Bāzu līgums. Bāzu līguma ietvaros sāk būvēt PSRS militārās bāzes Latvijas teritorijā. Krasta aizsardzības baterijas gar Kurzemes piekrasti, tai skaitā Ventspilī, arī ir viena no minētajām militārajām bāzēm, kas tika izveidota savstarpējās draudzības rezultātā.

1939. gada novembrī Ventspilī ieradās Padomju armijas 35. inženieru un celtnieku bataljons. Cilvēki izvietojās teltīs pilsētas Dienvidos, Vasarnīcu ielas rajonā, kur ķērās klāt Ventspils 46. krasta aizsardzības celtniecībai, kurā ietilpst četras B-13 tipa lielgabalu pozīcijas. Netālu no lielgabalu pozīcijām, Mētru un Sila ielas rajonā tika izveidota kara pilsētiņa, kurā mitinājās virsnieki ar ģimenēm, kā arī pārējais, krasta aizsardzības bateriju apkalpojošais personāls. Līdz kara sākumam krasta aizsardzības baterija tika pabeigta un bija kaujas gatavībā. 1941. gada 24. jūnijā Ventspils ostai centās uzbrukt vācu torpēdkuteri, bet ar 46. krasta aizsardzības baterijas pretuguns palīdzību, ienaidnieks tika padzīts, tā arī bija pirmā šīs baterijas kauja. 28. jūnija rītā, pēc saņemtās  pavēles, lielgabali tika uzspridzināti, un kareivji pameta pilsētu.

Ventspils pilsētas administratīvajā teritorijā esošais 46. krasta aizsardzības baterijas uguns koriģēšanas tornis atjaunots 2020.gadā "Militārais mantojums" (Interreg Est-Lat156) projekta ietvaros. 

 
N/A
Bijušā Spilves lidlauka dienvidrietumu daļā vēl joprojām atrodas betonēti laukumi, kur padomju laikā bāzējās militārie helikopteri.
N/A
Kādreizējais tanku poligons, par kuru mūsdienās vairs vēsta tikai netiešas liecības (sk. stāstu).
N/A
Slēgta un apsargāta teritorija Būšnieku ezera krastā Staldzenē. Tai blakus ezera krastā atrodas laivu noma. Pie Staldzenes stāvkrasta, kas ir publiski pieejama teritorija, atrodas bijusī prožektora ēka, kas drošības nolūkā apjozta ar zaļu sietu.
N/A

Viens no iespaidīgākajiem bijušās PSRS armijas objektiem Ziemeļvidzemē ar pamestām ēkām, pazemes bunkuriem, raķešu noliktavām, to palaišanas laukumiem u.c. elementiem. Viena no dažām vietām Latvijā, kur redzams Ļeņina piemineklis. Akmenī kaltais Ļeņina galvas atveids padomju gados bija novietots Alūksnes centrālajā laukumā. Atmodas laikā to demontēja un pārveda uz kodolraķešu bāzi. 

Īpaši slepens militārs objekts, kas ir spilgta Aukstā kara liecība. Bāzē aizvien labi saglabājušies dažādi angāri, raķešu palaišanas laukumi un bumbu patvertnes. Objektu var atklāt individuāli, kopā ar vietējo gidu vai izmantojot audio gida sniegtās iespējas.

Iesakām ceļojumu laikā sākt Zeltiņu vēstures krātuvē, kur dota iespēja ieskatīties padomju laika sadzīvē un uzzināt par darbību padomju armijas raķešu bāzē!
N/A

Skultes ciemā saglabājies reta tipa piemineklis – padomju reaktīvais bumbvedējs IL-28, bruņots ar četriem 23mm lielgabaliem un aviobumbām, kuru kopējā masa līdz 3000 kg. Skultes ciemā, izmantojot šo lidmašīnas modeli, tika sagatavoti 1. klases lidotāji.
N/A
Mērsragā atradās PSRS robežsardzes postenis, aiz kura sākās pierobežas režīma zona. No minētā posteņa mūsdienās nekas vairs nav saglabājies. Toties Mērsraga bākas tuvumā ir saglabājušās krasta robežapsardzes un prožektoru māju paliekas ar jumtiem.
N/A
Kādreizējais Padomju armijas Ovīšu 521.robežapsardzības postenis mūsdienās atrodas LR Aizsardzības ministrijas īpašumā un ir civilpersonām slēgta teritorija. Tā apkārtnē kāpās ir saglabājušās atsevišķas Padomju armijas celto ēku drupas un elementi. No Ovīšiem līdz Venstpilij kāpu zonā bija izveidots tanku ceļš, kas saglabājies arī līdz mūsdienām. To pamazām pārņem mežs.
N/A
Bijušā Jūrkalnes Padomju pretgaisa aizsardzības diviziona daļa šobrīd atrodas privātīpašumā un tur izveidota mototrase.
N/A
Bijušā Liepājas Karostas Jūras karaflotes 94. autoskolas vietā šobrīd atrodas Liepājas pilsētas 3.pamatskola. Ēka labi redzama no blakus esošās ielas. Šķiet, ka pie iebrauktuves saglabājušies vecie armijas vārti ar attiecīgo simboliku.
N/A
Viena no Latvijas vizuāli izteiktākajām krasta aizsardzības baterejām. Kādēļ? Tās pozīcijas un atsevišķie elementi ir vai nu pilnībā vai daļēji ieskaloti jūrā, radot Latvijas jūras krastam neparastas ainavas. Sevišķi iespaidīgas tās ir vētru laikā. Diemžēl, bet šis vēstures piemineklis ir pakļauts dabas spēku varenajām norisēm. Batereja redzama arī no Liepājas Ziemeļu mola. Vērts doties nelielā pārgājienā gar jūru uz 4 km attālajiem Ziemeļu fortiem, kur pa ceļam ir apskatāma arī 23. Krasta aizsardzības baterejas pozīcijas.
N/A

19. gs. beigās celtā cietokšņa daļa. Muzejs, kas atspoguļo totalitāru režīmu noziegumus pret cilvēci.
N/A
Knīpupju kuģu un krasta apsardzes raķešu remontdarbnīcas Liepājas rajona Bārtas mežos ir vizuāli patiesi ļoti iespaidīgs bijušais PSRS militārais objekts. Teritorija šobrīd atrodas novada pārvaldībā, ēkas tiek demontētas būvmateriālu ieguvei un šobrīd izskatās nožēlojamā stāvoklī. Ja šis objekts būtu saglabāts un pasargāts no šāda veida rīcībām, tas tūrisma ziņā varētu būt bijis viens no Kurzemes interesantākajiem bijušās PSRS armijas militārajiem objektiem.
N/A

Mežabrāļu lauku māja atrodas pie Igaunijas un Latvijas robežas. Staigājot pa mežabrāļu takām var apmeklēt viņu raktos bunkurus, klausīties patiesus stāstus par pēckara notikumiem, nogaršot kandžu “meža šalkas” un kopā ar saimnieku uzdziedāt mežabrāļu dziesmas. Piedzīvojumu mīļotājiem piedāvājam arī naktsmītnes mežabrāļu bunkurā. Ziemā Mežabrāļu saimes ļaudis aicina braukt ar ragaviņām no Punkrimeģa un pavizināties kamanās.
N/A
Kādreizējais padomju armijas militārais objekts veicis radiosakaru nodrošināšanas funkciju. Šobrīd radiosakaru pārtveršanas stacija atrodas Aizsardzības ministrijas īpašumā un civilām personām nav pieejama.
N/A

Tagadējā Daugavgrīvas cietokšņa vietā pirmo nocietinājumu 1608.gadā poļu-zviedru kara laikā uzbūvēja zviedru armija. 17.gs. četrdesmitajos gados zviedru armija šeit uzbūvēja modernu cietoksni ar pieciem bastioniem un diviem vārtiem. Te bija izvietoti 120 lielgabali un mortīras, zaldātu kazarmas, virsnieku dzīvokļi, garnizona baznīca, pārtikas un munīcijas noliktavas. Ziemeļu kara rezultātā 1710.gadā cietoksnis nonāca Krievijas armijas rokās. Arī pēc Latvijas okupācijas 1940.gadā šeit izvietojās PSRS Jūras Kara flotes vienības. Diemžēl, bet unikālais vēstures piemineklis, kas atrodas valsts galvaspilsētā šobrīd publiski nav pieejams. Ļoti aptuvenu priekstatu par to var gūt, apskatot no ārpuses, kur redzami mūri, bastioni, cietokšņa grāvis un neliela daļa no vecās baznīcas. Blakus cietoksnim atrodas bijušā PSRS armijas daļa ar pamestām ēkām un pieminekli karavīriem, kas dienējuši zemūdenēs.

Cietoksnis publiskai apskatei pieejams sestdienās, svētdienās no plkst. 10.00 līdz 16.00.
N/A
Rumbulas lidlauks veidots kā militārs lidlauks pēc Otrā pasaules kara – vietā, kur Daugavas krastos atradās daudzas viensētas. Pēc tam, kad beidza funkcionēt Spilves lidlauks, uz Rumbulu pārcēla civilās aviācijas lidaparātus, bet kara aviācijas tehniku - uz Rīgas lidostu. Mūsdienās vārds „Rumbula” visbiežāk saistās ar Rumbulas autotirgu, kura daļa ir izvietojusies bijušajā lidlauka teritorijā. Kā sava veida „mantojums” ir palicis piesārņojums no kādreizējām lidostas degvielas tvertnēm, kur glabāja petroleju. Lidlauka teritorijā notiek lidojumi ar paraplāniem.