Atpūta laukos
41-60 / 125
Nr Nosaukums Apraksts
N/A

19. gs. beigās celtā cietokšņa daļa. Muzejs, kas atspoguļo totalitāru režīmu noziegumus pret cilvēci.
N/A
Ādažu poligons (bijušais PSRS armijas poligons) arī mūsdienās tiek izmantots kaujas šaušanas un taktiskajām mācībām. Tāpat poligona teritorijā iespējams organizēt auto un moto sporta sacensības un testa braucienus vai militarizētu (apsardzes) organizāciju apmācības, iepriekš tās saskaņojot. Augu un dzīvnieku vērošana dabas lieguma teritorijā. Teritorija civilām personām apmeklējama tikai noteiktā kārtībā.
N/A

Pēc 1939. gada 23. augustā noslēgtā neuzbrukšanas līguma starp Vāciju un PSRS, jeb Molotova—Ribentropa paktu, Latviju iekļauj PSRS interešu sfērā un jau 1939.gada oktobrī tiek parakstīts „draudzības un savstarpējās palīdzības līgums“, t.s. Bāzu līgums. Bāzu līguma ietvaros sāk būvēt PSRS militārās bāzes Latvijas teritorijā. Krasta aizsardzības baterijas gar Kurzemes piekrasti, tai skaitā Ventspilī, arī ir viena no minētajām militārajām bāzēm, kas tika izveidota savstarpējās draudzības rezultātā.

1939. gada novembrī Ventspilī ieradās Padomju armijas 35. inženieru un celtnieku bataljons. Cilvēki izvietojās teltīs pilsētas Dienvidos, Vasarnīcu ielas rajonā, kur ķērās klāt Ventspils 46. krasta aizsardzības celtniecībai, kurā ietilpst četras B-13 tipa lielgabalu pozīcijas. Netālu no lielgabalu pozīcijām, Mētru un Sila ielas rajonā tika izveidota kara pilsētiņa, kurā mitinājās virsnieki ar ģimenēm, kā arī pārējais, krasta aizsardzības bateriju apkalpojošais personāls. Līdz kara sākumam krasta aizsardzības baterija tika pabeigta un bija kaujas gatavībā. 1941. gada 24. jūnijā Ventspils ostai centās uzbrukt vācu torpēdkuteri, bet ar 46. krasta aizsardzības baterijas pretuguns palīdzību, ienaidnieks tika padzīts, tā arī bija pirmā šīs baterijas kauja. 28. jūnija rītā, pēc saņemtās  pavēles, lielgabali tika uzspridzināti, un kareivji pameta pilsētu.

Ventspils pilsētas administratīvajā teritorijā esošais 46. krasta aizsardzības baterijas uguns koriģēšanas tornis atjaunots 2020.gadā "Militārais mantojums" (Interreg Est-Lat156) projekta ietvaros. 

 
N/A
Auto stāvlaukumā pie Kolkas raga priežu takas sākuma acīgāks vērotājs pamanīs mūsdienās aizaugošu plašu stigu, kuras viens gals beidzas jūras krastā, otrs – pie Kolkas – Ventspils ceļa. Šī vieta padomju laikā tika izmantota militāriem mērķiem – šaušanas apmācībām.
N/A
Ventspils rajona Liepene atrodas bijušās jūras robežapsardzes daļa, kas šobrīd ir privātīpašums un tiek izmantota kā tūrisma mītne.
N/A
Arī tagadējā Ventspils lidosta kā jau visi lidlauki padomju gados bija militāras nozīmes objekti. 2009. gadā regulārie pasažieru reisi ar Rīgu ir pārtraukti un lidosta tiek izmantota mazās aviācijas vajadzībām.
N/A
Ventspils Padomju laika robežapsardzības daļu veido fundamentāls ēku, laukumu un dažādu objektu komplekss, kas šobrīd ir pamests un neapsargāts, izņemot atsevišķas tā ēkas. Saglabājušies arī attiecīgā laika pieminekļi un padomju laika simbolika uz ēku sienām, kas patiesībā jau šobrīd ir unikāla, bet nenovērtēta vēstures liecība.
N/A
Karostas katlu māja padomju laikā gadu desmitiem tikusi izmantota pilsētas apkures nodrošināšanai. Šobrīd tā ir ir pamesta un degradēta teritorija, kas lieliski pārskatāma no blakus esošajām Karostas ielām.
N/A
Akmensragā atradusies krasta baterija Nr.500, kura demontēta un lielgabali no pozīcijām esot aizvesti 1955. gadā. Te atradās četri 130 mm lielgabali, kuru pamatu stiprinājumi ir atrodami mežā apmēram ZA virzienā no bākas, tos klāj pamatīga sūna un tie grūti atrodami un saskatāmi. Dabā nezinātājam tās ir grūti atrodamas.
N/A
Arī pie Užavas ciema Padomju laikā atradies krasta robežapsardzības postenis. Par tā pašreizējo izmantojumu vēl trūkst informācijas, bet kopumā teritorija izskatās pamesta un neapsaimniekota. Ēku stāvoklis ir nožēlojams. Saglabājušies zemes vaļņi, bijušās noliktavas (?), asfaltēti laukumi un sarkani ieejas vārti.
N/A
Ekspozīciju veidojis tās īpašnieks – Valdis Tumovs daudzu gadu garumā. Kolekcijā ietilpst kara laikā izmantotie ieroči un munīcijas fragmenti, formas tērpi, sadzīves priekšmeti, atsevišķi militārās tehnikas eksponāti (motocikls) u.c.
N/A
Saskaņā ar publiski pieejamo informāciju, arī šobrīd Papes krasta robežapsardzības komplekss daļēji tiek izmantots Latvijas robežsargu dienesta vajadzībām. Padomju laikā te atradās liels (t.sk. dzīvojamo ēku) komplekss, no kura lielākā daļa šobrīd ir pamesta. Saglabājušies vecie vārti un atsevišķa padomju armijas laika atribūtika.
N/A
Bijušā Jūrkalnes Padomju pretgaisa aizsardzības diviziona daļa šobrīd atrodas privātīpašumā un tur izveidota mototrase.
N/A

Viena no slepenākajām vietām kādreizējā Padomju Latvijā - bunkuri ir bijušais raķešu vadības punkts un patvertne. Bunkurus izveidoja 1950. un 1960. gadu mijā Padomju armijas vajadzībām. Par atrašanos šajā teritorijā draudēja bargs sods. Celtnes izveidošanai ar milzīgām 16- riteņu kravas automašīnām tika atvesti lieli dzelzbetona bloki. Pēc trīs bunkuru izveidošanas, papildus nostiprināšanai un nosiltināšanai tos apbēra ar granti. Celtne sastāv no 2 x 3 sekcijām, kas pievienotas vidējam gaitenim.

Blakus ēkā atradās skola, kad 1946. gadā tā daļēji bija izdegusi, tika noslēgts līgums ar Padomju armijas garnizonu par telpu īri. Tā Valkas pilsētas centrā radās militārais centrs un Valka kļuva par Padomju Savienībai svarīgu kodolbruņojuma objektu.

Objekts pieejams tikai no ārpuses!
N/A

Ezeres kultūrvēstures un novadpētniecības materiālu krātuve “Muitas nams” ir izveidota vēsturiski nozīmīgā ēkā, kur, II pasaules kara noslēgumam tuvojoties, 1945. gada 8. maijā tika parakstīts  Kurzemes katlā ielenkto vācu karaspēka daļu kapitulācijas akts. Ar to tiek uzskatīts, ka Ezerē faktiski beidzies II pasaules karš.

Krātuves materiālu ekspozīcijas ir no Ezeres pagasta senvēstures līdz šodienai, tai skaitā ezernieku vaļasprieki.
N/A

Eiropā un, domājams, pasaulē unikāls militāro būvju komplekss, kas izvietots starp Baltijas jūru un Liepājas un Tosmares ezeriem. Cietoksnis izmaksāja 45 miljonus zelta rubļus, un to sāka būvēt 19. gs. beigās pēc Krievijas cara Aleksandra III pavēles. Tas sastāvēja no kara pilsētiņas un fortifikācijas būvēm - lielgabalu pozīcijām, bunkuriem, pulvera pagrabiem, kanālu sistēmas, šaursliežu dzelzceļa u.c. 1908. g. saskaņā ar jauno Krievijas aizsardzības koncepciju cietoksnis beidza funkcionēt, jo tā celtniecību atzina par stratēģisku kļūdu. Pazemes būves un pagrabus 1. pasaules kara laikā mēģināja uzspridzināt, taču tas īsti neizdevās. Tā atsevišķiem elementiem bija liela nozīme Latvijas atbrīvošanas cīņās. Līdz mūsdienām saglabājušās atsevišķas cietokšņa daļas - Ziemeļu forti, Vidusforts, Austrumu forts, Dienvidu forts, krasta aizsardzības baterijas (Nr. 23., 3.), Redāns, Lunete u.c. Lielākā daļa no tiem nav labiekārtoti, tādēļ to atsevišķu daļu apskate var būt bīstama. Bijušā cietokšņa ziemeļdaļa ietver Karostu, kas piedzīvojusi septiņas dažādas armijas un varas. Padomju laikos Karosta bija slēgtā zona un civilpersonām nepieejama. Te atrodas daudzi izcili militārās vēstures pieminekļi un tūristu iecienītais Karostas cietums.
N/A
Karostas kādreizējā raķešu transporta daļa šobrīd netiek izmantota, ir relatīvi iežogota un daļēji slēgta teritorija.
N/A
Baltijā un Eiropā lielākā padomju aviācijas tehnikas (t.sk. militārās) kolekcija, kas tapusi vairāk kā 40 gadu ilgā periodā. Tā atrodas Rīgas lidostas teritorijā un ir publiski pieejama.
N/A
Tiltu uzcēla 1906. gadā. 1. pasaules kara laikā tā ziemeļu laidums tika saspridzināts un atjaunots pēc kara. Laikā, kad Karostā atradās Padomju armija, to šķērsot drīkstēja tikai ar speciālām atļaujām. Pa kanālu kursēja karakuģi u.c. peldlīdzekļi, jo te bija izvietota viena no lielākajām PSRS militārajām bāzēm. 2006. g. vasarā (mēnesi pirms tā simtgades!) tilta ziemeļu balstā ieskrēja ar Gruzijas karogu peldošais tankeris „Anna”, kas izgriežamo daļu sadragāja līdz nepazīšanai. Tiltu atjaunoja un atklāja 2009. g. Tilts brīvi apskatāms un šķērsojams jebkurā laikā. Unikāls inženiertehnisks piemineklis, - Baltijā vienīgais šāda veida izgriežamais (katras no divām daļām izgriešana līdztekus krastam notiek ~ 5 min laikā) tilts.
N/A
Rumbulas lidlauks veidots kā militārs lidlauks pēc Otrā pasaules kara – vietā, kur Daugavas krastos atradās daudzas viensētas. Pēc tam, kad beidza funkcionēt Spilves lidlauks, uz Rumbulu pārcēla civilās aviācijas lidaparātus, bet kara aviācijas tehniku - uz Rīgas lidostu. Mūsdienās vārds „Rumbula” visbiežāk saistās ar Rumbulas autotirgu, kura daļa ir izvietojusies bijušajā lidlauka teritorijā. Kā sava veida „mantojums” ir palicis piesārņojums no kādreizējām lidostas degvielas tvertnēm, kur glabāja petroleju. Lidlauka teritorijā notiek lidojumi ar paraplāniem.