| Nr | Nosaukums | Apraksts |
|---|---|---|
 |
Celta 1933. g. vietējai brāļu draudzei. Baznīcā atrodas glezna “Kristus” (1850. g.) un Liepājas meistara Jēkaba Jauģieša 1920. g. darinātās ērģeles. Mūsdienās dievnamu izmanto Bārtas draudze. Pie baznīcas novietots akmens apkaimes represētajiem iedzīvotājiem. |
|
 |
Baznīca atrodas pašā pilsētas centrā. Tā celta laikā no 1781. līdz 1788. gadam un tās celšanas iniciators bija Alūksnes muižas īpašnieks Oto Hermanis fon Fītinghofs, tās arhitekts – Kristofs Hāberlands. Noskatītā vieta, netālu no ezera, bijusi purvaina. Tādēļ uzbērts uzkalniņš un baznīcas pamatiem izmantoti divi tūkstoši ozolkoka pāļu. Tā būvēta klasicisma stilā no vietējā laukakmens. Baznīcas apmeklētāji var aplūkot gan grezno interjeru, gan uzkāpt 55,5 m augstajā torni, no kura paveras skaists pilsētas skats. Baznīcas apmeklējums ir jāpiesaka iepriekš. |
|
 |
Mūsdienās redzamais iespaidīgais dievnams tapis ilgākā laika posmā. Jau 1870. g. latviešu draudze sāka vākt ziedojumus neogotiskās baznīcas celtniecībai, ko pabeidza 1904. gadā (V. Neimaņa projekts). Ēkas iekšpusi rotā dekoratīvi zvaigžņu velvju griesti, bet tās altārdaļā izvietotasmākslinieka J. Šķērstena veidotās vitrāžas (1940. g.) un 17. gs. kristāmtrauks. Baznīcu ieskauj plašs dārzs. |
|
 |
Vainovas vecticībnieku draudzes dievnams celts 1980. gadā no zibensspēriena nodegušā dievnama vietā. Sākotnēji Vainovas vecticībnieku draudzes
dievnams bija viens no lielākajiem Latgalē, kurā vienlaicīgi varēja atrasties ap
2 000 cilvēku. Arī draudze šeit pastāvējusi jau no 18. gs.
|
|
|
|
Puderovas vecticībnieku kopienas lūgšanu nams. Vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis,
celts 20. gs sākumā.
|
|
