Nr | Nosaukums | Apraksts |
---|---|---|
Brāļu kapi Rīgas – Ventspils autoceļa (A 10)
malā. Koka laipa aizved līdz piemiņas akmenim,
kas veltīts 1. Pasaules kara laikā kritušajiem
|
||
Taisa mājas vīnu no mellenēm, upenēm, lācenēm, ozollapām, bērzu sulām, zemenēm, ērkšķogām, āboliem, dzērvenēm, gaiļbiksītēm, un vēl 20 citām izejvielām. Saimnieks piedāvā degustāciju, rāda un stāsta par vīna darīšanas procesu. Vīnu degustācija un iegāde. Regulāri piedalās dažādos lauku labu tirdziņos un gadatirgos. |
||
Sedas purva kājnieku maršruts atrodas dabas liegumā Sedas purvs, pārgājienu pa maršrutu iespējams apvienot ar Sedas pilsētas apskati, kas ir unikāls 20.gs. 50.–60. gadu pilsētbūvniecības un arhitektūras paraugs - kūdras purva strādnieku pilsēta. Maršrutam ir divi apļi - Jērcēnu aplis - 5,5 km un Sedas aplis - 4,2 km. Tajos apakatāms izstrādātais kūdras purvs, šaursliežu dzelzceļš, ritošais sastāvs, divi skatu toņi. Rudenī un pavasarī - putnu migrācijas lāikā - interesanta vieta putnu vērošanai. GPS koordinātes: Jērcēnu puses aplim: 57.7055987, 25.7001324; Sedas puses aplim: 57.6699587, 25.7514815. |
||
Priede bija sasniegusi 4,63 m apkārtmēru un līdz 1951. gadam (nokalta) bija resnākā Baltijas priede.
Viens no retajiem tik veciem kokiem, kuram ir tik precīzi (izskaitot gadskārtas) noteikts vecums - 370 gadi! Tagad par kādreizējo dižkoku liecina vairs tikai piemiņai atstāta un iekonservēta stumbra daļa ceļa malā. Priedes stumbra šķērsgriezuma ripa apskatāma Latvijas Dabas muzejā un Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā.
|
||
Saimnieks nodarbojas ar biškopību un apmeklētājiem piedāvā ekskursiju pa saimniecību, stāstījumu par bitēm, medus degustācijas. Iespēja iegādāties pašdarinātas vaska sveces un citus biškopības produktus. |
||
"Maizes māja" ir vieta, kur bērni un pieaugušie caur izzinošām un izglītojošām programmām var iepazīt latviešu tradīcijas un lauku darbus. Saimnieki piedāvā praktisku darbošanos lauku sētā. Iespējams līdzdarboties īstas lauku maizes cepšanas rituālos, izzināt ar maizi saistītās tradīcijas, kā arī pašiem gatavot mīklu un cept pīrāgus. Tāpat iespējams iepazīt graudus un izpētīt to produktus, izveidot latviešu spēka zīmes. Kad darbi paveikti, visi tiek aicināti pie saimes galda baudīt pašu gatavotu un saimnieku sarūpētu mielastu. Savukārt senajā klētī iespējams nosvinēt gan gadskārtu godus, gan citus sev īpašus svētkus, kā arī izbaudīt paplašinātas dzīves prasmju programmas ar ugunskurā vārītu zupu un dabas norišu vērošanu. |
||
Netālu no Rīgas apvedceļa Daugavas labajā krastā atrodas 1994. g. atklātais un tēlnieka Ģ. Burvja veidotais piemineklis - piemiņas zīme. Veltīts Daugavas lībiešiem un viņu Mārtiņsalas vadonim – lībietim Ako, kas 1206. gadā vadīja cīņu pret krustnešiem. Pieminekļa apkaimē gar Daugavas krastu izveidota plaša atpūtas un pastaigu vieta. Šī ir viena no ainaviskākajām vietām Daugavas lejteces krastos. Mazliet tālāk upes krastā izvietoti informatīvi stendi, kas atspoguļo Daugavas krastu vēsturi pirms Rīgas HES izbūves. |
||
Maršruts kājāmgājējiem un velobraucējiem, kas sākās Vaidavas ciemā un virzās gar šaurā un stāvo nogāžu ietvertā Vaidavas ezera A krastu, ietverot Veļķu muižu, Zviedru priedi, slaveno Vaidavas (Metimnes) pilskalnu, avotus, Rubenes dižakmeni, Vaidavas muižu R krastā un atgriežas izejas punktā.
|
||
Laipu taka Planču purvā. Garums 0,5km, laiks aptuveni 0,3 h. Viens no retajiem Latvijas brīvdabas objektiem, kur informācija ir izvietota Braila rakstā. Atrodas Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā. |
||
Lielā aplokā, kas brīvi pieejams bērniem un viņu vecākiem saskarsmei ar dzīvo dabu, ganās kazas, cūkas, mājputni un citi dzīvnieki. Apskatāmi truši. Sezonas laikā piedāvā mājputnu olas. |
||
Atrodas ceļa malā starp Jaunpiebalgu un Vecpiebalgu. „Jāņaskolā” muzejs atvērts 1969. gadā. Tā ekspozīcija ataino divu ievērojamu Latvijas cilvēku – Emīla Dārziņa (1875 – 1910) un Jāņa Sudrabkalna (1894 – 1975) dzīves gājumu un ar to saistītos notikumus. Muzejā piedāvā E. Dārziņa mūzikas skanējuma noklausīšanos, ekskursijas individuāliem apmeklētājiem un grupām, kā arī tematiskus un muzikālus sarīkojumus. |
||
Ogres ielejas dabas parks, kas aptver upes vidusteci, veidots neregulētās upes ielejas, tai pieguļošo teritoriju, bioloģiskās daudzveidības un biotopu (piemēram, Latvijā retās parkveida pļavas) aizsardzībai. Ogre ir viena no Latvijas populārākajām pavasara ūdentūrisma upēm, īpaši lejpus Ērgļiem, kur izveidojušās no ūdenstūrisma viedokļa tehniski sarežģītās Bražu krāces. |
||
„Smiltenes piens” lepojas ar vairāk kā 100 gadus ilgu vēsturi. Šobrīd uzņēmums ir trešais lielākais siera ražotājs un sestais lielākais piena pārstrādes uzņēmums Latvijā. Sadarbojas ar ~ 150 kvalitatīva Latvijas piena piegādātājiem. „Smiltenes piens” ir vienīgais, kur ražo „Latvijas sieru”. Uzņēmuma produkti ieguvuši „Zaļo karotīti”. Produkciju eksportē uz 5 pasaules valstīm. Produktus var iegādāties „Smiltenes piena” veikalā Smiltenē, kas atrodas netālu no uzņēmuma. |
||
Kanjonveidīgu gravu komplekss, kas veidojies dolomīta slāņos, veidojot atsegumus un nelielus ūdenkritumus upītes gultnē. Lai arī Kalamecu - Markūzu gravas tiek bieži popularizētas un apmeklētas kā tūrisma objekts, tajās nav attiecīgs, šim mērķim paredzēts labiekārtojums!
|
||
Kaļķugravu, kas veidojusies Baltijas ledus ezera krasta nogāzē, šķērso spēcīgo Mežmuižas avotu izplūstošie ūdeņi, kas bagātīgi satur kalcija sāļus. Avotu ūdens ieplūst neparastas krāsas dzirnavu dīķī, kura krastā no šūnakmens celtajās dzirnavās dzīvojis tēlnieks Teodors Zaļkalns. Avotu apskates nolūkos ierīkotas laipu takas, kāpnes u.c. labiekārtojums. Vēlams izmantot zinošo vietējo gidu sniegtos pakalpojumus!
|
||
Atrodas Limbažu vecajā Rātsnamā. Apskatāms Baltijas valstīs lielākais sudraba mākslas darbs (> 30 kg) u.c. dekoratīvi priekšmeti. Mansardā - unikāli vēlīnā rokoko stila gleznojumi. |
||
Neliels, bet ļoti ainavisks un ar lieliem laukakmeņiem klāts
zemesrags. No raga iztālēm redzamas Veczemju
klintis.
|
||
Lielā un Mazā Baltezera apkaimē, kas izvietojušies mežainā apvidū uz smilšainām augsnēm, ir izveidota savā ziņā Latvijā unikāla sistēma - Rīgas ūdensapgādes zona ar artēziskām akām un ūdens filtrācijas slāņiem. Tā sāka darboties 1904. g., kad uzcēla Baltezera sūkņu staciju. 1988. g. sūkņu stacijā izveidoja Rīgas ūdensapgādes muzeju, kas iepazīstina ar Rīgas ūdensapgādes sistēmas četrus gadsimtus ilgo vēsturi, tehniskiem mehānismiem, senajiem koka cauruļvadiem un citiem eksponātiem, kā arī apkaimē esošajām ēkām - katlu un mašīnu ēkām, strādnieku dzīvojamām un mehānisko darbnīcu ēkām. |
||
Pirmais Latvijas nacionālais parks (dibināts 1973. g., otrais vecākais Baltijā) ar senām dabas aizsardzības un tūrisma tradīcijām, kā arī viens no Latvijas populārākajiem tūrisma galamērķiem. Parka „galvenā artērija” ir Eiropas mērogā nozīmīgā ledāja kūstošo ūdeņu veidotā Gaujas senleja (95 km garš senlejas posms) ar daudzo sānu pieteku dziļajām gravām, kuru krastos paceļas Baltijas skaistākie un iespaidīgākie Devona perioda smilšakmens atsegumi. Pie Siguldas Gaujas senleja sasniedz maksimālo dziļumu – 85 m. Teritorija izceļas ar lielu sugu daudzveidību (ap 900 augu sugu). Gauja ir arī Latvijas populārākā ūdenstūristu upe, kuras krastos ir izveidotas tipveida tūristu apmetnes. Infrastruktūras, t.sk. dabas taku un tūrisma maršrutu ziņā Gaujas nacionālais parks ir viena no vislabāk labiekārtotākajām Latvijas īpaši aizsargājamām dabas un NATURA 2000 teritorijām. Līgatnes dabas takas ar savvaļas dzīvnieku voljēriem ir lielākais un bagātākais šāda mēroga objekts Baltijā. Gaujas nacionālā parka teritorijā atrodas arī populāri Baltijas mēroga kultūras pieminekļi – Turaidas muzejrezervāts, Cēsu viduslaiku vecpilsēta ar pils kompleksu un Sv. Jāņa baznīcu, Āraišu ezerpils u.c. Parka apmeklētāju centri atrodas Siguldā, Līgatnes dabas takās un pie Zvārtes ieža. Šobrīd Gaujas nacionālā parka administrācija Siguldā veido jaunu un modernu apmeklētāju centru, kura izveidi plāno pabeigt 2008. g. pirmajā pusē. |