Viengadīgo krāšņumaugu, ēdamaugu dēstu audzēšana. Dažādu krāsu un formu tomātu audzēšana segtajās platībās. Ar 2021. gadu tomātu pārstrāde - sulas un pulvera ražošana.

Kempings atrodas Rīga-Ventspils šosejas 139. kilometrā, Tīrukšezera krastā. Piedāvā 3 labiekārtotas mājiņas ar WC un dušu. TV un kamīns koplietošanas telpās. Bārs, telšu vietas, laivu īre, makšķerēšanas iespējas, peldvieta, piknika vietas. Bērnu rotaļu dārzs un sporta laukums. Iespēja pasūtīt ēdināšanu. Telpas svinībām (20 personas). Galdu klāšana svinībām, darījumu pasākumiem visa gada garumā.

Viena no pirmajām bioloģiskajām saimniecībām valstī. Pamatnozare - dārzeņkopība. 33 ha platībā tiek audzētas sojas pupiņas, cietes un pārtikas kartupeļi, burkāni, galda bietes un citi dārzeņi, kā arī griķi un sinepes. Uzsākta eļļas auga Idra audzēšana. Saimniecībā pamazām pāriet uz pākšaugu audzēšanu, izmantojot moderno tehniku. Iespēja iesaistīties visdažādākajos lauku darbos: sulu spiešanā, pupiņu šķirošanā un našķu gatavošanā. Iespēja apmīļot tādus mājdzīvniekus kā trušus, kazas u.c. Bioloģisko produktu iegāde. Vizināšanās ar laivu un makšķerēšana piemājas dīķī vai ezerā. Nakšņošanai viesiem tiek piedāvāta vieta teltīm pie Adulienas ezera. Iespējama nakšņošana svaigi pļautā sienā siena šķūnī vai siena gubā.

Tornis meklējams aiz Oleru muižas nelielajā Oleru purvā, kur dabas takas laipas galā var nedaudz pakāpties un iepazīt pārejas tipa purva ainavu. Atrodas Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā.

Apskates saimniecība “Bites” dibināta 1997. gadā. Saimnieki Ilga un Jurijs Ivanovi saimnieko pašā Latvijas pierobežā, Zilupes novadā. Atklātā laukā tiek audzētas melones, arbūzi un ķirbji, kā arī tiek sniegti lauku tūrisma pakalpojumi.

Ilga vada floristikas meistarklases un rudzu salmu pārvērtību darbnīcu, kur rāda kā uz siena dakšām tiek veidotas šalles, somas, sīpolu uzglabāšanas maisiņi. Radošajās darbnīcās no rudzu salmiem iespējams radīt klasisko vai kāda īpašāka dizaina puzuru, rotājumu vai sedziņu. Ir iespējams iegādāties gatavu produkciju vai arī sagatavotus komplektus patstāvīgam darbošanās priekam.

Celta 19. gs. pirmajā pusē Tjūdoru neogotikas formās. Pils pirmais īpašnieks bija barons Johans Gotlībs fon Volfs. Tā paša gadsimta 70. - 80. gados to pārbūvēja franču neorenesanses stilā. Revolūcijas laikā (1905. g.) pili nodedzināja, bet to atjaunoja, ieviešot tās veidolā jūgendstila formas. Gulbenes novada pašvaldība pēdējo divu gadu laikā ir veikusi atjaunošanas un restaurācijas darbus Stāmerienas pils fasādei, jumtam un logiem. Pils ir atvērta apmeklētājiem. Katru dienu noteiktās stundās uz pils ziemeļu fasādes ir skatāma multimediāla ekspozīcija par par Volfu dzimtu.

Renda ir sena apdzīvota vieta, kas vēstures avotos minēta jau 1230. gadā. 13. gs. Renda bija viens no senās kuršu valsts Vanemas centriem. Kad 1235. gadā notika Kursas dalīšana, Rendas novads nonāca vācu ordeņa īpašumā, un rendinieki bija spiesti piedalīties ordeņa iniciētajos karagājienos. Kurzemes hercogistes laikā (1562. – 1795.), neskatoties uz kariem, mēri un citām ligām, bija vērojams novada uzplaukums, sevišķi hercoga Jēkaba (1642. – 1682.) valdīšanas laikā. 17. gs. Renda kļuva par attīstītu manufaktūru centru, kurā attīstījās kokapstrāde, bija ierīkoti un darbojās kaļķu cepļi, ūdensdzirnavas, linaustuves, stikla fabrika, salpetra un ziepju vārītava. Te darināja vīnu, parfimērijas izstrādājumus, mucas, lēja čugunu, taisīja naglas un daudz ko citu. Rendā darināto skābeno vīnu ar baudu dzēra Jelgavas pilī. Iepriekš minētais tika izpostīts Ziemeļu kara laikā (1700. – 1721.). 19. gs. nodedzinātās Rendas pils vietā tika uzcelta ķīmisko vielu ražošanas fabrika, strādāja viena no Kurzemes lielākajām ādas manufaktūrām un terpentīna ražotne. Paralēli tam sāka attīstīties kultūras dzīve. Rendiniekus nesaudzēja abi 20. gadsimta pasaules kari un pēcāk sekojošās represijas, kā rezultātā izveidojās t.s. Kureliešu bataljons – mežabrāļi, kas cīnījās pret padomju varu. Mūsdienās Renda ir mazs un kluss ciems, kurā apskatāma Lielrendas muiža, Rendas baznīca, Velna laiva pie Abavas un Īvandes ūdenskritumi.

Nacionālais botāniskais dārzs Salaspilī ierindojas kā lielākais botāniskais dārzs Latvijā un Baltijā ar 136 hektāru lielu teritoriju. Nacionālā botāniskā dārza augu kolekciju veido apmēram 14 tūkstoši dažādu šķirņu. Vairāk nekā 5000 augu atrodami dendrārijā, tāpat te atrodamas dažādas citas ekspozīcijas, piemēram, augļu dārzs, rozārijs, krāšņumaugi.

Botāniskajā dārzā var rast iedvesmu sava dārza sortimenta papildināšanai ar jaunām augu dažādībām, kā arī gūt iespēju botānikas zināšanas apgūt dabā. Iespēja papildināt personīgo fotoarhīvu ar ekskluzīvu fonu fotogrāfijām un tuvplāniem. Botāniskā dārza teritorijā izveidota rotaļu vieta bērniem, ērti celiņi riteņbraucējiem, taciņas nūjotājiem, piknika iespējas.

Meklējama starp Bānūžu un Ilzes ezeriem. Vienreizējs koka celtniecības paraugs, kas tapis iepriekšējā dievnama vietā - 1780. g. Baznīca celta guļbūves tehnikā un līdz pat 20. gs. sākumam ēkai bijis salmu jumts, ko pēcāk nomainīja ar koka šķindeļiem. Torni piebūvēja 1911. g. 1994. g. atjaunoja baznīcas torni. Unikāli ir baznīcas logi, kas saglabājušies no 18. gs. Altāris, kancele un ērģeļu prospekts izgatavots 1893. g. Pie baznīcas uzņemtas mākslas filmas “Aija” ainas. Apskatāma arī no iekšpuses.