Aizputes pilsdrupas, akmens tilts pār Tebru, Jaunā pilsmuiža, ūdensdzirnavas un Sv. Jāņa luterāņu baznīca, kā arī 19. gs. beigās celtās koka ēkas starp Jāņa, Katoļu un Atmodas ielu veido neparastu pilsētbūvniecības kompleksu, kam piešķirts kultūras pieminekļa statuss. Staigājot pa vēsturisko centru, uzmanība jāpievērš ēku durvīm un to vērtnēm, logu ailēm, balkonu margām u.c. elementiem.

Ziemeļaustrumos no Mazirbes baznīcas, - starp dievnamu un Pakalnu mājām laukā redzami divi mēra akmeņi. Uz lielākā virsmas bijis (šobrīd izdzisis) teksts par lībiešiem, kurus pieveicis Zviedrijas karalis Kārlis IX un mēris. Pie lielākā akmens sāna atbalstīts otrs (vismazākais) mēra akmens, kas savulaik atradies pie Pakalnu mājām. Izdzisušais teksts stāstījis par armijām, kas staigājušas pa Kurzemi, badu un mēri. Trešais – Lielais mēra akmens atrodas aiz Mazirbes mācītājmuižas. Tajā iekaltais teksts (nedaudz saskatāms) ir vēstījums nākamajām paaudzēm par vietējo mācītāju (mira no mēra) un pastorāta izveidi Sīkragā. Vienlaikus tas ir arī piemineklis sešiem plašākas apkārtnes draudzes mācītājiem. Visi trīs mēra akmeņi „stāsta” par 1710. gada Lielo mēri un teksti tajos iegravēti laikā no 1711. - 1734. gadam.

Traķu pirmsākumi ir meklējami Senajos Traķos, kas atrodas 4 km dienvidaustrumos no Traķu centra. Uzskata, ka Senos Traķus ir dibinājis Lietuvas dižkunigaitis Ģedimins (~ 1275. – 1341.) 14. gs. pirmajā pusē. 14. gs. otrajā pusē šeit uzcēla mūra pili, no kuras līdz mūsdienām ir saglabājušies tikai nostāvināti zemes vaļņi. Laikā no 1345. – 1382. g. tajā valdīja Ģedimina dēls – Ķēstutis (1297. – 1382.). Senajos Traķos dzimis arī viens no izcilākajiem viduslaiku Lietuvas valdniekiem – Ķēstuta dēls - Vītauts Dižais. Kā pilij, tā arī tās valdniekiem bija nozīmīga loma sekojošajos krusta karos un cīņās. 1391. g. pils tika sagrauta cīņas laikā ar Vācu ordeni, kādēļ arī zaudēja savu stratēģisko nozīmi. 1405. g. benediktīniešu mūki šajā vietā uzcēla baznīcu, bet 18. gs. beigās - jaunu un lielāka apjoma klosteri, kura vienu no korpusiem 1889. g. pārbūvēja par baznīcu.

The tour presents UNESCO World Heritage Sites and the Intangible Cultural Heritage of Latvia and Estonia. Experience the famous traditions of song, national crafts, architecture and food of the unique Suiti and Seto ethnic groups.

Rehtšprehera siers top Siguldas novada Lēdurgas pagastā, zemnieku saimniecībā “Mazlauri”. Siera ražošanai saimniecībā pievērsās 2015. gadā, meklējot jaunu izaicinājumu un iespēju radīt produktus ar pievienoto vērtību. Siers tiek gatavots pēc itāļu receptēm un nogatavināts 2–12 mēnešus, ievērojot tradicionālās metodes – īpašā telpā, uz egles koka plauktiem, kontrolētā mitrumā un temperatūrā.

Sieri

Cietie sieri (nogatavināti 6-12 mēnešus): Grand Marine, Gouda 8 mēnešus gatavināts.

Puscietie sieri (nogatavināti 2-4 mēnešus): Gouda (pieejams ar linsēklas eļļas pārklājumu vai ar speciālu siera pārklājumu), Tallegio (pieejams ar balzamiko etiķa pārklājumu vai speciālu siera pārklājumu), Toskāna, Sorento.

Daži sieri ir pieejami arī ar piedevām, piemēram, melnajām ķimenēm, pipariem, tomātiem un baziliku, tomētiem, ķiplokiem un oregano. Daļai sieru ir ēdama miziņa.

Uz vasaras saulgriežu laiku tiek gatavots arī kas līdzīgs Jāņu sieram – nogatavināts siers ar ķimenēm. 

Kā top siers

Siers tiek gatavots no pašu saimniecības govju piena – kopumā saimniecībā ir 90 slaucamas Holšteinas melnraibās šķirnes govis. Rehtšprehera siers top no tikko slaukta, nepasterizēta govs piena, kas tūlīt pēc slaukšanas tiek nodots pārstrādei. Tas ļauj saglabāt piena dabisko garšu un raksturu.

Apmeklētājiem

Saimniecības apmeklētājiem iespējams redzēt un dzirdēt patiesu stāstu par to, kā rodas piens un siers - kā uztur piena lopu ganāmpulku, kā audzē pilnvērtīgu, uzturvielām bagātu barību, ko nozīmē govju labturība, lai iegūtu ekstra klases pienu, un kāda ir praktiskā puse, dzīvojot un saimniekojot laukos. Noslēgumā ieskats siera ražošanā un siera degustācija.

Kur iegādāties sierus

E-veikalā: www.rsiers.lv.

Veikalos Rīgā, Cēsīs un Siguldā.

Sestdienās - Skultes tirdziņā, Slow Food Straupe tirdziņā un dažādos tirgos visā Latvijā.

Dagda vēsturiskajos avotos minēta 17. gs. kā tirgotāju miests. 1772. g. Dagdas novadu iekļāva Pleskavas guberņas, bet 1802. g. - Vitebskas guberņas sastāvā. 1905. g. šeit notika plaši zemnieku nemieri, kuru laikā tika nopostīti daudzi nozīmīgi arhitektūras pieminekļi. Pilsētu nesaudzēja arī abi pasaules kari. Ko skatīt tūristam? Dagdas centrā ir saglabājusies 20. gs. vēsturiskā apbūve – nami, kas celti no sarkanajiem ķieģeļiem – t.s. „ebreju tirgotāju nami". Dagda ir arī vienīgā vieta Latvijā, kur ik gadus pilsētas parkā svin Annu dienu!

Veselībai un pilsētvidei draudzīga transporta – velosipēda lietotāji putnu vērošanas torni var sasniegt pa Ķengaraga promenādes veloceliņu. Tornī izvietoti putnu attēli, kas nezinātājiem atvieglo ūdensputnu vērošanas un atpazīšanas procesu. Redzamas plašas Daugavas ainavas.

Līdz 30 m augsts smilšakmens (lejasdaļā) un kaļķakmens (augšdaļā) atsegums (Ziemeļigaunijas glinta daļa) Somu līča krastā – populārs tūrisma objekts un skatu vieta. Ieteicams pārgājiens gar klinšu lejasdaļu (akmeņains liedags) vienā virzienā un pa tās augšdaļu – atpakaļ (~ 2 km). No klints augšas pārskatāma plaša piekrastes teritorija līdz pat Tallinai.

Izveidota skatu vieta.

Saimniecībā jau 20 gadu garumā nodarbojas ar siera ražošanu. Pienu iegūst no pašu audzētajām govīm. Te darināto sieru var nopirkt lielākajos Latvijas tirgos un gadatirgos.