Brenguļu alus darītava atrodas bijušā Abula hidroelektrostacijas ēkā. Alu ražo no vietējo zemnieku izaudzētajiem graudiem, un alus (nefiltrēts, nepastarizēts) darināšanā izmanto senču zināšanas. Ceļa otrā pusē uzpludinātā Abula krastā izveidots alus dārzs, kurā var baudīt un iegādāties tumšo un gaišo Brenguļu alu, kā arī nobaudīt latviskus ēdienus.

Veikals - kafejnīca “Satikšanās vieta Skudras” atrodas zivju tirdziņā Ragaciemā un piedāvā žāvējumus, gaļas un uzkodu plates, un citus kulināros gardumus no pašu ražotiem produktiem. Tā ir satikšanās vieta, kā tas izsenis bijis tirgū, kur pircēji satiekas ar produktu ražotājiem un audzētājiem. Siltajā sezonā darbojas āra terase.

Atrodas vēsturiskā rātslaukuma dienvidu malā. Jaunā rātsnama celtniecība (itāļu renesanses stilā, arhitekts O. Dīce) tika pabeigta 1860. gadā. Iespaidīgo celtni, kas nulle kā atjaunota, ir vērts apskatīt gan no āra, gan iekšpuses. Ir restaurēts rātsnama pulkstenis, ārējā fasāde, iekšējie interjeri un Lielā zāle.

Vecpiebalgas pagasta „Lejas Kaikašos”, rakstnieka Antona Austriņa (1884–1934) dzimtajās mājās, kopš 1990. gada durvis ver piemiņas muzejs. Šeit var iedziļināties viņa dzīvē un literārajā mantojumā, kā arī sajust laikmeta garu, kas veidojis viņa personību.

Muzejā skatāma arī Antona Austriņa meitas, kultūras darbinieces un trimdas rakstnieces Mudītes Austriņas (1924 –1991) bagātīgā saules atveidu kolekcija, kas tapusi, viņai dzīvojot dažādās zemēs un satopoties ar atšķirīgām tautu tradīcijām. Kolekcija ir unikāls dzīvesstāsta un garīgā mantojuma atspulgs, kas ļauj ieraudzīt sauli kā universālu simbolu cilvēces pasaules izjūtā.

Kaikašu ciems, kur muzejs iekārtojies, glabā vēl senatnīgo piebaldzēnu ikdienas stāstus. Daļēji saglabājusies sešu zemnieku sētu apbūve, ceļu un taciņu raksti atgādina par vietējās kopienas vēsturisko dzīves ritmu – zemnieku darbu, zvejnieku ikdienu, amatnieku prasmi un tirgotāju gaitām.

Īpašu noskaņu rada Saulgriežu istaba, kur fotogrāfijās atklājas gada īsāko nakšu maģija. Fotogrāfa A. Šulca iemūžinātie mirkļi ļauj sajust saulgriežu burvību un tradīciju nepārtrauktību, kas vieno paaudzes.

Muzejs piemērots nelielām apmeklētāju grupām un piedāvā tematiskas programmas līdz 20 cilvēkiem. Viesi aicināti izmēģināt:

Vecvārdu spēle – izmēģini, cik labi proti atminēt Piebalgas apvidvārdus un senāk
lietotos vārdus.
Radošā darbnīca “Saulītes” – veido darbus ar saules motīviem, iedvesmojoties no tautas zīmēm un Mudītes Austriņas kolekcijas.
Foto orientēšanās – aizraujoša meklēšanas spēle muzejā, izmantojot attēlus kā norādes (īpaši piemērota bērniem).
Pārgājiena spēle pa Vecpiebalgu – 4 km piedzīvojums ar telefonu rokā! Dodies izzinošā pastaigā pa Vecpiebalgas centru un iepazīsti Vecpiebalgas kultūrtelpu.

Apmeklējums “Kaikašos” ir ceļojums, kas apvieno zināšanas ar sajūtām. Tā ir vieta, kur atgūt mieru, ieklausīties dabas balsī, atcerēties savas saknes un uzlādēties ar Piebalgas gaisotni.

Darba laiks: otrdiena - svētdiena
Plkst.: 10.00–17.00
Ieejas maksa: 2,50 € (maksāšana tikai skaidrā naudā)
Atlaides: senioriem, skolēniem un ģimenēm ar bērniem.

„Mūsmāja nav tikai pajumte, patvērums pret lietu un vēju, viņā uzglabājies arī kāds
kripats no pašas tautas dvēseles.”
(A. Austriņš)

Tās garums ir aptuveni 1,2 km. Taku unikālu padara paugurainais meža reljefs (gravas augstums vietām sasniedz pat 15 m), augu sugu daudzveidība, kā arī gleznainie Kauliņupītes līkumi, kas divās vietās šķērso taku. Žibgravas veselības taku izveidoja 90. gadu beigās.

Vilsandi nacionālā parka „sirds” un divpadsmitā lielākā Igaunijas sala (garums - 6 km, platums – 2 km). Tā ir ļoti „jauna” sala, kas sākusi veidoties pirms ~ 2000 gadiem zemes garozas celšanās rezultātā, savienojoties divām salām, kas noticis pirms ~ 350 gadiem. Cilvēki salu sāka apdzīvot 18. gs. un to galvenā nodarbe bija zvejniecība, kuģu būve, nelielā apjomā – lauksaimniecība. Līdz 2. pasaules karam te bija ap 200 iedzīvotāju, kuri vēlāk salu bija spiesti pamest PRSR pierobežas režīma zonas dēļ. Nozīmīgu Vilsandi daļu aizņem mežs un kadiķu lauki. To visā garumā šķērso grantēts - zemes ceļš ar atzariem uz jūras krastu. Salu ar kājām var izstaigāt vairāku stundu laikā, iepazīstot vietējo apbūvi (daļa arī mūsdienās celtas ēkas) un Tolli sētu, kur pēc nostāstiem dzīvojis nīderlandiešu jūras braucējs Johans Dolls, kā arī vējdzirnavas. Noteikti ir jāaiziet līdz salas rietumu krastam, kur atrodas Vilsandi bāka un bākas uzrauga saimniecības ēkas. No šejienes ir labi redzamas Vaikas salas. Šodien uz salas pastāvīgi (visa gada garumā) dzīvo tikai trīs cilvēki.

Uzņēmums organizē dabas tūrisma pasākumus pa Sāmsalu, lai iepazīstinātu ar dabas mantojumu (roņu vērošana, pārgājieni kājām, ar velosipēdu un slēpēm, gumijas laivās uz Vilsandi un nacionālā parka saliņām, orhidejas u.c.) un kultūras mantojumu (muiža, ciema un pilsētas dzīve, Igaunijas rokdarbi mūsdienās, jūras mantojums). Miku meža parkā, kas ir iekļauts Vilsandi nacionālā parka teritorijā, var iepazīties ar aizgājušo laiku mežstrādnieku darbiem un pārbaudīt savas prasmes.

Loonas muižā, kas ir Vilsandi nacionālā parka centrs, atrodas viesu nams un kafejnīca -restorāns.