Nr | Nosaukums | Apraksts |
---|---|---|
~ 6000 taksonu, tai skaitā gandrīz 300 dāliju šķirnes, 120 acāliju un 100 āra rododendru šķirnes.
Augu mājās aug dažādi eksotiski tropu augi un to augļi (tai skaitā, citroni, banāni, ananāsi, vīģes, olīvas, avokado un kafija), plaša kaktusu kolekcija un lielākā Latvijas palmu kolekcija. Āra ekspozīcijās apskatāmi gan bagātīgi ziemciešu stādījumi, gan ārstniecības augi un Latvijas indīgo augu kolekcija, kā arī augu sistemātiskās grupas (raksturīgas vienīgi universitāšu botāniskajiem dārziem). Vienīgā vieta Latvijā, kur pavasarī vienviet redzams tik daudz ziedošu magnoliju.
Āra ekspozīcijās – ēdamā kastaņa (Castanea sativa), ginks (Ginkgo biloba), reliktā metasekvoja (Metasequoia glyptostroboides), baltais zīdkoks (Morus alba), trīsdaivu dižmandele (Louiseania triloba), karaliskais grieķu valrieksts (Juglans regia). Augu mājās – araukārijas (Araucaria bidwillii un A. heterophylla), volēmija (Wollemia nobilis), liellapu gumijkoks (Ficus macrophylla), karaliskā Viktorija (Victoria regia) u.c.
|
||
Pēc aculiecinieku stāstiem, padomju laikā līdz Kolkasragam (jūrai) bija iespējams aiziet tikai robežsargu pavadībā atsevišķos gadījumos. Padomju krasta robežapsardzības postenis atradās Kolkas ciemā - vietā, kur tagad izvietoti Latvijas Krasta apsardzes spēki. Objekts civilām personām ir nepieejams. Attēlā - objekts nr. 30004, kas tāpat kā Kolkasrags un piekraste kopumā bija robežsargu rūpīgi apsargāta.
|
||
Vijciema Medību pils ēkā iekārtots elegants dizaina viesu nams Bergervilla. Katrs numurs ir ar individuāli veidotu dizainu, vēsturiskām mēbelēm un īpašu atmosfēru. Pieejami 4 numuri – standarta numurs, divu istabu apartaments un divi Delux klases numuri ar privātu balkonu un vannu. Katram numuram dots meža zvēra vai putna vārds – Pūce, Mednis, Briedis un Alnis. Viesu atpūtai tāpat pieejama viesistaba un bibliotēka, kā arī pilnībā aprīkota virtuve maltīšu pagatavošanai. Pieejams bezmaksas Wi-Fi un autostāvvieta. |
||
„Lapių slėnio” saimniecībā tiek audzēti dažādi dzīvnieki – vēsturiskā portugāļu zirgu šķirne „Lusitano”, Šetlandes poniji, citi karstasiņu Eiropas zirgi, „Ango Nubian” šķirnes kazas, Lietuvas genofonda asās vilnas aitas un liels pulks dažādu mājas putnu. Saimnieki apmeklētājiem stāsta par dzīvnieku šķirnēm, to izcelsmi, aicina jāt ar zirgiem un ponijiem, kā arī vērot dzīvniekus. |
||
Brīvdienu māja "Rūķīši" atrodas ainaviskā vietā pie Rugāju ūdenskrātuves. Saimnieks audzē un pārstrādā zivis. Klāj galdus, kuros ir latgaļu ēdieni. Sadarbojas ar zemniekiem un zvejniekiem. Latviešu virtuve: Kūpinātas zivis (karpa, Peipusa vēdzele, līnis, sams, breksis). Brekšu konservi. No karpas, līņa un brekša vāra zivju zupu. Putraimu biezputra ar kūpinātu gaļu, pašcepta rudzu maize, uz vietas gatavoti sieri. Īpašais ēdiens: gulašzupa no līņa. |
||
Aizsargājamā jūras teritorija „Nida - Pērkone” ir viena no bioloģiski daudzveidīgākajām un dabas aizsardzībai nozīmīgākajām jūras teritorijām Baltijas jūras atklātās daļas piekrastē – šeit atrodamas izcilākās rifu teritorijas. Migrācijas laikā teritoriju šķērso vairums Latvijā sastopamo migrējošo putnu sugu. Teritorija īpaši nozīmīga lielās gauras un mazā ķīra aizsardzībai. Tā atrodas iepretim Rucavas un Nīcas novadam, platība - 36 703 ha. Teritorija daļēji pārklājas ar dabas parka „Pape” jūras daļu un ietver dabas parka „Bernāti” jūras daļu.
|
||
Atrodas Feimaņu dienviddaļā. Dievnams celts laikā no 1756. – 1760. gadam. Feimaņi bija muižnieku Korfu dzimtas īpašums. Baznīca mainīja savu konfesiju atbilstoši Korfu ticības maiņai, pārejot no luterāņu uz katoļu konfesiju. Vērts pieminēt, ka Feimaņu katoļu baznīca starp dievnamiem Rēzeknes novadā izceļas ar vislielāko valsts nozīmes mākslas pieminekļu daudzumu. Starp tiem jāmin biktssols, baznīcēnu soli, ērģeļu prospekts, sudraba kausi un piecpadsmit triju altāru kokgriezumi no 18.gs. Pie baznīcas ieejas vārtiem slejas zvanu tornis ar četriem zvaniem. Klusajā nedēļā zvanu vietā baznīcā lieto t.s. „klabatas”, kas ir ap 2 m gari un 1 m augsti priekšmeti, kas atgādina senlaicīgus veļas ruļļus. Feimaņos atrodas viena no Latvijas trim karogu darbnīcām, kurā darbojas Baltijā modernākās iekārtas. Šajā vietā gan idejiski, gan fiziski „dzima” Latgales karogs. |
||
~ 15 km garš Piusas senlejas posms starp Vana - Vastseliina un Ignasõ ciemiem, kur upei novērojams liels kritums, ātras straujteces un skaisti Devona perioda smilšakmens atsegumi, no kuriem Hermas siena (Härma müür) ir augstākais (ar senlejas nogāzi – 43 m) smilšakmens atsegums Igaunijā. Piusas ciemā atrodas Piusas raktuvju alas. Tikai pavisam neliela daļa no > 10 km garās Piusas raktuvju sistēmas ir eksponētas un labiekārtotas kā apskates objekts.
|
||
Agrotūrisma saimniecība aicina cilvēkus pavadīt brīvo laiku dabā. Kopš 2004. gada 45 ha lielajā bioloģiskajā saimniecībā tiek audzēta labība un aitas. Saimniecība pielāgota atpūtai un svinību rīkošanai. Visapkārt paveras plaša ainava ar rudzu laukiem, aitu ganībām, zirgu stalli, kas ļauj izzināt jāšanas pasauli un bioloģiskās saimniekošanas principus. 2 svinību zāles un 13 guļamistabas 40 viesu izguldināšanai klasicisma stila ēkā. Plaša apsargātā teritorijā, asfaltēts ceļš ērtai piekļuvei, bērnu rotaļu un volejbola laukumi, smilšu pludmale, klusa atpūta bibliotēka, makšķerēšana, putnu vērošana un dažāda garuma pastaigas un izjādes maršruti mežā. Pieredzējuši treneri mācīs iesācējiem jāt, un profesionāliem jātniekiem iespēja uzlabot savas prasmes. Iegādei laukos audzēti ekoloģiski tīri dārzeņi, augļi, un ne tikai.
|
||
Pastariņa muzejs ir izveidots tipiskā Ziemeļkurzemes lauku sētā Tukuma novadā. Muzejs veltīts rakstniekam Ernestam Birzniekam - Upītim, kurš bērnībā saukts par Pastariņu. "Bisnieku" viensēta, kurā rakstnieks dzimis, ir vairāk kā 400 gadus sena, un vēsturiskās ēkas tajā atjaunotas atbilstoši 20. gadsimta vidus situācijai, kad sētā saimniekoja rakstnieka brālis Kārlis Birznieks. Atjaunotajās ēkās - klētī, seklā kūtī, pirts-dārē, dziļajā kūtī un vāgūzī - izveidotas ekspozīcijas, kuras caurvij rakstnieka stāstu motīvi. Apmeklētājiem tiek piedāvātas dažādas izglītojošas programmas. Iespējams izzināt arī 19. gadsimta beigu maizes cepšanas tradīcijas un pašiem izcept maizes kukulīšus. Cepot maizi, var uzzināt vairāk par rakstnieka dzīvi un bērnības dienām "Bisniekos", kā arī daiļradi. Muzejā tradicionāli tiek svinēti saulgrieži, notiek arī krustabas un aktivitātes jaunlaulātajiem. |
||
Sabiles pilskalnā jau 10. gs. atradās nocietināta senpilsēta. Pēc kuršu zemju dalīšanas, Sabili ieguva Livonijas ordenis, kas uzcēla mūra pili (nav saglabājusies). Rakstiskajos avotos Sabile pirmoreiz minēta 1253. g. Pie pils 15. gs. sāka veidoties apdzīvota vieta. Pilsētas tiesības Sabile ieguva 1917. g. Mūsdienās Sabile ir neliela mazpilsēta, kuras apkārtnē atrodas daudzi ievērojami kultūrvēstures pieminekļi. Sabiles pilsētas neatņemama kultūrvides sastāvdaļa ir čigāni, tādēļ to sarunu valodā dēvē arī par Latvijas čigānu galvaspilsētu. Sabile jau izsenis pazīstama ar savām vīnogu audzēšanas un vīna darināšanas tradīcijām, kas ir atdzimušas un baudāmas Sabiles vīna svētku laikā. |
||
Bišu drava "Kalnu Medus" atrodas Vidzemes augstienē, un vasaras sezonā ir iespējams doties ekskursijā pa dravu, degustēt biškopības produktus, kā arī doties tējzāļu ievākšanas tūrē. Piedāvā svaigi sviestu dabīgu bioloģisku medu un plašu svaigu ziedputekšņu klāstu. |
||
20. gs sākuma autentiska Latgales lauku sēta ar dzīvojamo māju, klēti, kūti, pirti, un smēdi. Te var noskatīties folkloras kopas priekšnesumus, svinēt Līgo svētkus un Miķeļdienas gadatirgu, apgūt amatu prasmes. Grupām piedāvā Latgales ēdienus. Latviešu virtuve: kļockas, pancaks ar cimusu, pašcepta maize, sviests, zāļu tējas un šmakovka. Īpašais ēdiens: Andrupenes maize. |
||
Ja mērķis ir savākt pilnvērtīgu etnogrāfisko ciemu fotokolekciju, ir jāapskata Strazdi (no lietuviešu valodas strazdai tulkojumā nozīmē strazds), kas ir pavisam neliela apdzīvota vieta Balošas (Baluošas) ezera ziemeļu krastā. Strazdi pirmoreiz rakstos minēti 1783. g. un ciema nosaukums cēlies no kādas mežziņu dzimtas uzvārda. |
||
Bārbeles sēravots tiek dēvēts par vienu no pirmajām kūrvietām Latvijā, proti, jau ap 1650. gadu hercoga Jēkaba valdīšanas laikā sēravota tuvumā uzbūvēta vannu māja, dēvēta par mazo ūdensdziednīcu, kuru vēlāk arī apmeklējuši visi Kurzemes-Zemgales hercogi. 1739. gadā Rīgas garnizona ārsts Benjamins Teofils Grofs uz Bārbeles sēravotu nosūtījs 10 ievainotus un smagi slimus karavīrus, kas sirguši ar dažādām kaitēm - pēc Bārbeles sēravota vannām karavīri atveseļojušies. Avota ūdeni izmantojuši gan apkārtējie zemnieki, gan muižnieki, gan augstmaņi no Jelgavas. Avotā slimnieki peldējušies, aptriepušies ar dūņām, no tā sagatavotas arī siltās vannas. Tāpat ūdens tika izmantots iekšķīgai lietošanai. Bārbeles sēravots dziedinājis ne tikai skorbutu, locītavu un krustu sāpes, artrītu, pietūkumu, bet arī venēriskās slimības-sifilisu, nervu kaites un daudzas citas slimības. 19. gs. avota ūdenī samazinājās sērūdeņraža koncentrācija. Neskatoties uz to, 20. gs. 20. gados šeit vēl aizvien darbojās vannu māja, tika uzbūvēts arī neliels vasarnīcu rajons, ierīkots deju laukums un parks, kūrorts tolaik tika plaši apmeklēts. Diemžēl, kūrorta noriets seko pēc Otrā Pasaules kara, kad to noposta un vairs neatjauno. Šobrīd par savulaik tik ļoti apmeklēto un nozīmīgo kūrvietu, dēvētu par pirmo kūrortu Latvijā, var tikai iztēloties. Atrodoties pie sēravota, tā laika liecības iezīmējas pēdējās vannu mājas ēkas pamatu drupās, stalti liecinieki arī koki – glabājot sevī savulaik pieredzēto. Sēravota apkārtnē ierīkota atpūtas vieta, informatīvs stends, kurā var aplūkot senākas fotogrāfijas un detalizētāk iepazīties ar kūrorta vēsturi. Tāpat ierīkota laipa, no kuras apmeklētāji var pasmelt avota ūdeni. |
||
Atrodas Jasmuižas austrumdaļā. Dievnams celts 1815. g., bet pārbūvēts 1932. g. |
||
Tammes dārzniecība ir alternatīvās ražošanas saimniecība, kurā var iepazīties ar ārstniecības augu un garšaugu paraugdārzu. Šeit audzē arī neparastus dārzeņus un kulinārijā izmantojamos dekoratīvos augus. Ja pieteiksieties iepriekš, pēc izglītojošas pastaigas saimniece pacienās ar aromātisku zāļu tēju un pīrādziņiem. Tepat veikalā var nopirkt garšīgus ievārījumus, dārzeņu un garšaugu konservus, garšaugu un drogu maisījumus, kā arī citus savdabīgus produktus. |
||
Jau pēc dievnama veidola var spriest, ka vēl ne tik sen – padomju laikos ēka bija izmantota citām vajadzībām. Pēc 2. pasaules kara to atsavināja draudzei, bet torni – uzspridzināja, dievnamā ierīkojot noliktavu. 20. gs. deviņdesmitajos gados draudze uzsāka baznīcas atjaunotni un tagad tā kalpo savam pamatmērķim. |
||
Atklāta teritorija 3,5 km garumā un 2 km platumā, kas atrodas Lielupes kreisajā krastā starp Pavasaru ciemu un Odiņu mājām. Polderis veidots padomju laikā ar mērķi iegūt lauksaimniecībā izmantojamās zemes un tolaik arī intensīvi izmantots. Mūsdienās tas pamazām aizaug. Neskatoties uz to, šeit ir Eiropā novērotais lielākais griežu blīvums. Ziemeļu – dienvidu virzienā polderi šķērso grantēts ceļš, kas ir piemērota vieta griežu klausīšanai. |
||
Perispeas pussalas piekrastē ir izvietojušies gan bijušie zvejniekciemi, gan Padomju armijas kara bāzu atliekas. Viena no pussalas savdabībām ir arī grandiozie ledāja atnestie dižakmeņi: nezinātājam ne visai viegli atrodamais un grūti pieejamais (jūrā) Odakivi, Purekari raga (Purekkari neem) galā starp citiem akmeņiem guļošais Purekari akmens (Purekkari rändrahn), jūras apskalotie Mehu akmeņi (Mähu kivid), Vīnistu (Viinistu) ciema krastmalā guļošais Melnais akmens (Must kivi), pāri niedru galotnēm savu „virsotni” izslējušais Kuhjakivi, visnotaļ iespaidīgais Painuva kivi, līdz kuram var nokļūt tikai peldus un savā ziņā nepārspējamais Jaani – Tooma suurkivi. Četri no pieminētajiem akmeņiem ir sasnieguši vai pat pārsniedz piecu metru augstumu! Akmeņiem bagāts ir Turbunēmes (Turbuneeme) ciems. Būs nepieciešams patiess entuziasms un laiks, lai visus uzskaitītos milžus atrastu un iemūžinātu savā fotokolekcijā. Perispeas pussala beidzas ar tālāko Igaunijas sauszemes ziemeļu punktu – Purekari ragu, kas ir ļoti ainaviska vieta. |