| Nr | Nosaukums | Apraksts |
|---|---|---|
|
Amatnieces darina māla traukus, vāzes, svečturus, lukturus, dārza keramiku un sīkplastikas izstrādājumus. Interesanti ir māla trauki ar koka osām. Piedāvā ekskursiju, podnieka darba vērošanu, iespēju pašam sēsties pie virpas, kā arī iegādāties jau gatavo produkciju. |
||
|
Keues muiža pirmo reizi tika sākta būvēt ap 1241. gadu. Muiža tika resaurēta, iedvesmojoties no ēkas interesantās pagātnes un izmantotā izdoma liek tai izcelties starp visām pārējām muižām. Keues muiža ir apbalvota ar balvu "2016 World Boutique Hotel Award" kategorijā ''World’s Most Inspired Design Hotel.'' |
||
|
Ainaviska teritorija Embūtes pauguraines daļā, kas veidota Embūtes ainavas, biotopu un sugu aizsardzībai. Embūtes senlejas ekotūrisma taka un Embūtes dabas parka meža taka (tikai gida pavadībā) iepazīstina ar ledāja veidoto Embūtes pauguraini, gravām (gravas un nogāžu meži – aizsargājami biotopi) un nozīmīgiem dabas un kultūras pieminekļiem – Embūtes pilskalnu, muižas, pils un baznīcas drupām, Kuršu virsaiša Induļa nāves vietu, Joda dambi, pļavām, skatu torni u.c. Apkārtnē izveidoti šobrīd nemarķēti velomaršruti. |
||
|
Rečinas vecticībnieku kopienas lūgšanu nams celts 1912. gadā. Taisnstūrveida vienas halles ēka
ar laukakmeņu mūra pamatiem un mazu cekulveida tornīti virs altāra gala. Galvenā ieeja sānu fasādē.
|
||
|
Saimniece audzē dažādus ekoloģiskos dārzeņus, viņai ir augļu koki un ogu krūmi, tāpat rūpējas par divu aizsargājamo šķirņu govīm, ir darba zirgu mīļotāju kluba vadītāja un audzē lielos žemaitukus. Viesu nama saimniece ir izveidojusi zirgkopības muzeju no vairāk kā tūkstoš dažādiem eksponātiem. Saimniece tāpat organizē dažādus svētkus – Marijas debesbraukšanas dienu, pieguļu. |
||
|
Vītnas krogs ir viens no vecākajiem guļbaļķu krogiem, kas Igaunijā saglabājies līdz mūsdienām. Ēkas kreisajā spārnā, kur atradās divi kungu kambari un zirgu stallis, tagad izvietota ēstuve un nacionālo rokdarbu tirgotava. Ēkas labajā spārnā, kur atradās “lauķu” kambaris un zemnieku zirgu stallis, tagad atrodas krogs, kas piedāvā nacionālos ēdienus. |
||
|
Zemnieku saimniecība „Dorītes” atrodas Daugavas ūdeņu apskalotā teritorijā Daugmalē. Šodien Daugmali un tās apkārtni var raksturot kā zaļu un ekoloģiski tīru teritoriju, kas ieguvusi starptautisku atzinumu. Tāpēc arī Daugmales Jāņa bites spēj ievākt un atnest augstvērtīgu medu un citus biškopības produktus. Daugmales Jāņa bišu medus vairākkārt ir bijis atzītākais medus Latvijas konkursos, bet viņa bišu maize ir ieguvusi augstu starptautisku novērtējumu. Šodien Jāņa pārvaldībā ir ap 300 bišu saimju, kuras ievāc un atnes līdz pat 20 dažādām medus šķirnēm un citus vērtīgus bišu produktus. Tiem, kuriem ir vēlēšanās Daugmales Jāņa klātbūtnē paglaudīt bites, izliet savu vaska sveci un pagatavot no māla savu laimes pogu, ir iespēja atbraukt uz Daugmali ekskursijā. |
||
|
Kīdevas muiža rakstos ir minēta 1614. g., taču pašreiz redzamā divstāvu kungu māja, ir celta 19. gs. beigās. Ēkas sienas ir klātas ar koka šķindeļiem, kas viens otru pārklāj kā zivs zvīņas. Šāds kungu mājas sienu pārklājums Igaunijas mērogā ir unikāls. Laikā no 1919. – 1951. g. tajā atradās skola. Blakus muižai atrodas neliels parks. Diemžēl turpat pusgadsimtu ilgās pamestības rezultātā ēkas atrodas ļoti kritiskā stāvoklī. Tas ir arī pietiekams apmeklējuma iemesls. |
||
|
Apmeklētāju centrā var iegūt noderīgu informāciju un iepazīt ekspozīciju par Karulas augstienes veidošanās vēsturi, ezeru iemītniekiem un šejienes novada kultūrvēsturiskajām tradīcijām. Apmeklētāju grupas semināru zālē var noskatīties izzinošu prezentāciju. |
||
|
Lejpus Inčukalna – Valkas autoceļa, Brasla plūst pa ainavisku ieleju, kas ir ap 300 m plata un līdz 30 m dziļa. To var uzskatīt par vienu no skaistākajiem Latvijas upju straujteču posmiem, kur vareni atsegumi (Braslas ieži - ) paceļas teju vai katrā upes līkumā (izņemot pašu lejteci). Ziemā uz dažiem no tiem (Krauļukalna iezis, Jāņavārti) veidojas neparastu formu leduskritumi. Pie Braslas ūdenskrātuves upes kreisajā krastā sākas un tālāk iepretim Braslas zivju audzētavai turpinās Aņītes ieži - smilšakmens atsegumu virkne 1 km garā posmā. Aņītes ieži ir vairākas no 2 m līdz pat 35 m augstas, ar gravām atdalītas smilšakmens klintis. Otrā - Braslas labajā krastā slejas tādi ievērojami atsegumi kā Varšavu iezis, Krauļukalna iezis, Jāņavārti, Slūnu iezis, Virtakas un Buļu iezis. Kā tos vislabāk iepazīt? Ar laivu var sākt braucienu no minētā autoceļa vai pat augstāk – no Straupes. Otras variants – gājiens ar kājām gar upes labo krastu. Šajā gadījumā gan ir jārēķinās ar samērā ekstrēmu iešanu un jāpadomā par tālāko maršrutu, nonākot pie Braslas ietekas Gaujā. |
||
|
Kādreizējais tanku treniņbraucienu ceļš, kas gāja cauri piekrastes mežiem no Ventspils ziemeļdaļas (no tanku daļas Ziemeļu ielā?) līdz pat Ovišiem. Mūsdienās saglabājusies plata, smilšaina un šobrīd aizaugoša stiga.
|
||
|
Krogs "Aveņi" atrodas Aveņmuižā blakus Bauskas pilsētai, iepretim Mašīnu muzejam. Telpas ir izveidotas senatnīgā un tautiskā interjerā, kas ļauj apmeklētājiem ērti nošķirties no pārējiem. Latviešu virtuve: Auzu putra, piena zupa, ķirbju zupa, aukstā biešu zupa, mājas kotletes, kartupeļu un plānās pankūkas, maizes zupa. |
||
|
Muiža rakstos pirmoreiz minēta 17. gs. sākumā, taču klasicisma stilā celtās pils veidols tapis 1835. gadā. Penijē muižas būtisks likteņa pavērsiens (atšķirībā no daudzām citām muižām) bija apstāklis, ka tajā izveidoja Matsalu rezervāta (pirms nacionālā parka izveides) apmeklētāju centru. 2000. gadā muižas pili restaurēja un tajā ierīkoja nelielu ekspozīciju. Apmeklētāju centrs te pastāv joprojām, tādēļ šeit var iegūt nepieciešamo informāciju. No ārpuses var apskatīt arī citas muižas saimniecības ēkas. |
||
|
Aiz Jodkrantes (Nidas virziens) ceļa labajā pusē ir izveidots autostāvlaukums un labiekārtota vieta, no kuras apskatāma Lietuvas (atrodamas ziņas, ka arī Eiropas) lielākā zivju gārņu Ardea cinerea un jūras kraukļu Phalacrocorax carbo kolonija, kur kopā varētu būt ~ 3000 putnu. Neaizmirstiet līdzi paņemt tālskati! |
||
|
Krodziņš "Mazais Ansis" atrodas Kocēnu novad Rubenē, Murjāņu - Valkas autoceļa (A3) malā. "Mazā Anša" interjers atbilst masīvās koka guļbūves aurai un tajā iespējams aplūkot senlaiku instrumentus, sadzīves priekšmetus un zirglietas. Divstāvu guļbūves ēka ar terasi. Piedāvā pirti, ugunskura vietu, bērnu rotaļu laukumu. Sadarbojas ar vietējiem zemniekiem un mājražotājiem. Latviešu virtuve: Valmieras salāti, vārīta mēle, pelēkie zirņi, brokastis zemnieku gaumē, aukstā zupa, zandarta fileja, jēra gaļas cepetis, grilēta cūkgaļa, rupjmaizes kārtojums, zemeņu krēms ar ievārījumu, rudzu maize, zāļu tējas. Īpašais ēdiens: Liellopu gaļas fileja ar kartupeļu pankūkām. |
||
|
Krodziņš "Raganas ķēķis" atrodas Murjāņu – Valkas autoceļa (A3) malā un ir viegli atpazīstams pēc ēkas un dažādiem pasaku tēliem, kas izvietoti kroga pagalmā. Latviešu virtuve: Zupas (aukstā biešu, pupiņu, skābu kāpostu, skābeņu), cepts cūkas stilbs, asinsdesas, cūkgaļas ribiņas, ogu ķīselis ar grauzdētām auzu pārslām, rupjmaizes kārtojums. Īpašais ēdiens: „Raganas ķēķa ugunīgā zupa”. |
||
|
Neliels pilskalns Mazā Soloja ezera ziemeļu krastā, kura nogāzē ir izveidotas kāpnes, bet virsotnē novietota Sv. Marijas statuja. |
||
|
Atjaunotā koka namiņā var vērot un piedalīties audēju darbā, kas no dabīgiem materiāliem darina jaukus suvenīrus un mājsaimniecībā noderīgas lietas. Apskatāmas 9 stelles. Var noklausīties stāstījumu par aušanas procesu. Auž lakatus un krāso tos ar dabiskām krāsvielām. |
||
|
This section of the Baltic Coastal Hiking Route is a comparatively short hike across a beautiful sandy beach, the coastal side of which is bounded by brightly colored pine forests with spectacular dunes and dams of dunes. To get from the beach to Carnikava, the Baltic Coastal Hiking Route will take you through a forest via a promenade. Then it takes a stroll around the Old Gauja River via a levee and reaches the pedestrian bridge over the Gauja River. Both as you start and end the hike, it is nice to sit in one of the pubs and summer cafés located on Vecāķi beach and in Carnikava. |
||
|
Ičas apmetnes ciems ir sena dzīvesvieta Ičas upes krastos. Apmetne atklāta 1937. gadā. Tā bijusi apdzīvota neolītā (4500 - 1500 pr.Kr.) un bronzas laikmetā (1500 - 500 pr.Kr.). Apmetnē dzīvojuši amatnieki, zvejnieki, mednieki.
|
||