| Nr | Nosaukums | Apraksts |
|---|---|---|
|
Apskatāmi poniji, ēzeļi, punduraitas, pundurkazas, pundurtruši, pundurcūkas, lama, vistas un citi mājputni. Bērniem iespējama vizināšanās ar poniju vai ēzeli, kā arī zivju barošanu. Iekārtots rotaļu laukums un piknika vieta „Pundurīšu paradīzē”. |
||
|
Izcils baroka stilā veidots sakrālais ansamblis (17. – 18. gs.), baznīca un funkcionējošs sieviešu klosteris. |
||
|
Dievnams celts 1900. - 1903. g. bizantiešu stilā kā kara garnizona baznīca, kuras iesvētīšanā (godinot visu jūrnieku aizstāvi – Sv. Nikolaju) piedalījies cars Nikolajs II. Grezno ēku izlaupīja vācieši 1. pasaules kara laikā. Pirmās Latvijas brīvvalsts laikā katedrāle darbojās kā Liepājas garnizona Dievnams. Padomju armija tā telpas izmantoja kā sporta un matrožu kluba kinoteātri un noliktavu. Saglabājušies nostāsti, ka padomju zaldāti esot no fasādes svētbildēm lauzuši zelta mozaīkas gabaliņus. Tagad baznīcā saimnieko pareizticīgo draudze. Katedrāles celtniecībā izmantota unikāla nepārtrauktās betonēšanas tehnoloģija, tādēļ būves konstrukcijām nav atbalsta kolonnu, un to smagums ir balstīts tikai uz ēkas sienām. Tās notur četras krustojošās arku velves. Šobrīd Latvijā augstākā pareizticīgo katedrāle.
|
||
|
Neliels, bet ļoti ainavisks un ar lieliem laukakmeņiem klāts
zemesrags. No raga iztālēm redzamas Veczemju
klintis.
|
||
|
Pirmo koka baznīcu šajā vietā cēla 1252. gadā, bet mūra dievnams ticis uzbūvēts 1665. g. Tas nodega, un to atkal atjaunoja 1672. g., bet vēlākajos gados pārbūvēja. Dievnamā interjeru rotā nozīmīgi mākslas pieminekļi – altāris, kancele, ērģeles ar prospektu un luktu gleznojumiem. Baznīcā kristīts leģendārais Kurzemes hercogs Jēkabs Ketlers (1610. – 1682) un laulāts ar Brandenburgas princesi Šarloti Luīzi. Padomju laikos baznīcā atradās muzejs un koncertzāle. Leģenda vēsta, ka baznīcas nosaukums cēlies no kādas Katrīnas, kas ziedojusi baznīcas celtniecībai, apmelota, sodīta uz moku rata un pēcāk pasludināta par svēto. Viņas piemiņai virs baznīcai sānu ieejas izveidots medaljons ar mocekļa kroni galvā, moku ratu un zobenu rokās. Stāsta elementi redzami arī Kuldīgas ģerbonī. No baznīcas torņa paveras labs skats uz senlaicīgās vecpilsētas jumtiem. |
||
|
Stādaudzētava piedāvā rožu, skujeņu, dižstādu, ūdensaugu, lapu krūmu un dzīvžogu materiāla iegādi un konsultācijas.
|
||
|
Lauku māja, kurā sagaidīs īstena Latvju saimniece Skaidrīte Nagliņa un ierādīs maizes cepšanas tradīcijas pēc mantotas receptes. |
||
|
Izcili ainaviska saimniecība latviski etnogrāfiskā lauku sētā ar augstas dabas vērtības zemkopības sistēmu iepazīšanu un gājputnu tirgus redzējumu pavasaros. Aldara prasmju pārmantošana ar vasaras saulgriežu svinēšanu. |
||
|
Saimniecībā audzē gaļas liellopus un dārzeņus. Interesentiem sniedz konsultācijas, pārdod sēklas un dārzeņus. |
||
|
Tūrisma gide Ineta Jansone piedāvā ekskursijas grupām uz Ķemeriem un iepazīstina ar Ķemeru kūrorta vēsturi. Kopš seniem laikiem Ķemeri slaveni ar to, ka šeit ir daudz sērūdeņu avotu un ārstnieciskās dūņas. Šurp brauca ārstēties kopš 19. gs. sākuma. 1838. gadā Ķemeros nodibināja kūrortu. Ķemeru kūrortā ārstēja ādas un kaulu slimības, kā arī gremošanas un nervu sistēmas slimības. 1877.g. izbūvēja dzelzceļa līniju Rīga - Tukums, bet 20.gs. sākumā tika ieviesta tiešā dzelzceļa satiksme ar Maskavu. Kūrorts bija ļoti populārs un katru gadu arvien vairāk viesu brauca šurp ārstēties. Īsi pirms I Pasaules kara atklāja elektriskā tramvaja satiksmi starp Ķemeriem un jūru - Jaunķemeriem. Ķemeri atrodas starp purviem un ezeriem, 6 km attālumā no Rīgas jūras līča. |
||
|
Reškutenu (Reškutėnai) ciema apkārtnē ir atjaunots neliels mitrājs, kura malā uzcelts putnu vērošanas tornis. Ja paveicas, pavasaros te var dzirdēt vai redzēt tādas retas un aizsargājamas putnu sugas kā ķikutu Gallinago media, ormanīti Porzana porzana, melnkakla dūkuri Podiceps nigricollis, griezi Crex crex u.c. Ciema ainava īpaši pievilcīga ir pieneņu un ābeļu ziedēšanas laikā. No putnu vērošanas torņa var redzēt vietas, kur akmens laikmetā dzīvojuši cilvēki. Blakus esošajā purvainajā pļavā bijis ezera līcis, kur tika būvēti ciemati līdzīgi kā Āraišu ezerpils gadījumā. |
||
|
Lauku māja "Upes" Pitragā, netālu no jūras, piedāvā naktsmītni un maltītes (iepriekš vienojoties). Pļaviņā ir telts vietas. Lauku mājas vienkāršība un iespējas - āra tualete apvienota ar lasītavu, spēcinošas maltītes no vietējiem produktiem - svaigā gaisā. Pitragā ir LMT tornis. Norādes uz Upēm - Pitraga centrā un no jūras puses. Svarīgi! Piedāvājums attiecas uz vasaras sezonu un rudeni līdz oktobrim. Taču arī ziemas periodā iespējams sniegt atbalstu, ja cilvēkiem ir vajadzība un interese. Vislabāk pirms došanās piezvanīt un noskaidrot aktuālās nakšņošanas iespējas. |
||
|
Atrodas Valmieras Drāmas teātra ēkas rietumu spārnā. Piedāvā latviešu un pasaules virtuvi, svētdienās - brančus. Sadarbojas ar vietējām zemnieku saimniecībām. |
||
|
Baltijas valstīs lielākais alpaku (Dienvidamerikas kalnu reģionu dzīvnieks) ganāmpulks. Interesenti var apskatīt dzīvniekus, noklausīties stāstījumu un iegādāties alpaku vilnu. 2014. gadā ganāmpulku plāno pārvietot no Vīcežu muižas Lībagu pagastā.
|
||
|
Muzejā var noklausīties stāstu par šokolādes vēsturi, iepazīt procesu no iegūšanas līdz gatavai produkcijai, kā arī radošajā darbnīcā pašiem sagatavot un nodegustēt šokolādi. Rada bagātīgas, dabīgām izejvielām dekorētas Beļģu šokolādes trifeles. Blakus esošajā veikaliņā var nopirkt gatavo produkciju. |
||
|
Taka iesākumā ved pa mežu ieskautu bijušo šaursliežu dzelzceļa līniju, pa kuru pagājušā gadsimta vidū izveda kokmateriālus. Tās tālākā daļa izmet nelielu loku pa Suistna purvu (Suistna raba), kur uzcelts skatu tornis ar izcilu sūnu purva ainavu ar nelieliem ezeriņiem. Takas garums vienā virzienā ir 4,5 km. |
||
|
Meklējama Grobiņā, Lielā ielā 84, kur atrodas t.s. Doktorāts – ēka, kur pagājusi rakstnieces Zentas Mauriņas bērnība, kad viņas vecāki šeit pārcēlušies no Lejasciema. Doktorātā ciemojušies daudzi tā laika pazīstami latviešu kultūras darbinieki, kas atstājuši lielu iespaidu uz topošo rakstnieci. 1997. g. ēkā izveidota piemiņas istaba, kur rakstniece dzīvojusi laikā no 1898. - 1921. gadam. Apmeklētāji var aplūkot dažādus eksponātus un noskatīties Z. Mauriņas simtgadei veltītu filmu. |
||
|
Lauku māja atrodas Alksnis ezera krastā Aukštaitijas nacionālajā parkā. Ezers ir savienots ar pārējiem ezeriem, kas iekļaujas šinī parkā. Šī vieta ļoti piemērota makšķerniekiem un tiem, kuriem patīk baudīt mieru. Plaša viesistaba ar kamīnu, 2 guļamistabas, atsevišķs pirts namiņš, vieta ugunskuram, laivas nomai. |
||
|
Nelielā izmēra ēka (balts ķieģeļu mūris, ar dēļiem apšūts zems tornis) atrodas Liepājas – Klaipēdas šosejas (A 11) malā. 20. gadsimta sākumā tā kalpojusi kā lūgšanu nams, taču tā paša gadsimta vidū pārbūvēta, uzceļot torni. |
||
|
Aizsargājamā jūras teritorija „Nida - Pērkone” ir viena no bioloģiski daudzveidīgākajām un dabas aizsardzībai nozīmīgākajām jūras teritorijām Baltijas jūras atklātās daļas piekrastē – šeit atrodamas izcilākās rifu teritorijas. Migrācijas laikā teritoriju šķērso vairums Latvijā sastopamo migrējošo putnu sugu. Teritorija īpaši nozīmīga lielās gauras un mazā ķīra aizsardzībai. Tā atrodas iepretim Rucavas un Nīcas novadam, platība - 36 703 ha. Teritorija daļēji pārklājas ar dabas parka „Pape” jūras daļu un ietver dabas parka „Bernāti” jūras daļu.
|
||