Atpūta laukos
2481-2500 / 4331
Nr Nosaukums Apraksts
N/A

Atrodas 2,5 km no Bārtas centra, Bārtas upes labajā krastā. Mūsdienīgais dievnams tapis 2002. gadā (arhitekte: A. Siliņa).
N/A

Atrodas austrumos no Alūksnes Tempļa kalna un dienvidos no Lieliem kapiem – Tempļa kalna parkā. Skatu torņa platforma atrodas apmēram 30 m augstumā virs Alūksnes ezera ūdeņiem. Labi redzama Marijas sala, Alūksnes parks, Alūksnes ezera piekraste līdz Kolberģim un Lāzberģim. Izcili ainavisks skats!
N/A

Atpūtas māja Ugaraja Kotkapesa ir omulīga vieta, kur saimnieki viesiem piedāvā mājas ēdienus pēc pašu izvēles no apkārtnē izaudzētajām izejvielām. Atpūtas mājā ir liela zāle un sauna, bet apkārtne piemērota interesantiem pārgājieniem.
N/A

Pils tika būvēta tā, lai būtu gandrīz kopija Vindzoras pilij Anglijā. Šī ir viena no neierastākajām muižām Igaunijā. Tā ir tikpat interesanta kā tās īpašnieks - Frīdrihs fon Bergs. Aiz pils ir dendrārija parks ar reti sastopamām sugām.
N/A

Savdabīgs ciems abpus Minija upei, kur par galveno „ielu” kalpo pati upe. „Lietuvas Venēcija”.
N/A

Restorāns atrodas Ungurmuižas „vecajā skolā”, kas kopā ar kungu māju un parku veido unikālu kultūrvēstures pieminekli. Ungurmuižas restorāns ir tiem, kas novērtē maltīti no vietējiem sezonas produktiem un gadsimtiem senas receptes. Pavāri iedvesmojušies no muižas saimnieces Helēnes Juliānes 18. gs. vidū pierakstītas ēdienkartes. Gatavojot ēdienu, pavāri izvēlas vietējo novada zemnieku produkciju.
N/A

Saldus vēstures dokumentos minēta jau 1253. g. Līdz 13. gs. te atradās senā kuršu pils Salden, kas arī attēlota pilsētas ģerbonī. Ap 1341. g. netālu no kuršu pilskalna Livonijas ordenis uzcēla pili, pie kuras izveidojās apdzīvota vieta. Savu uzplaukumu līdzīgi kā citas Kurzemes apdzīvotās vietas tā piedzīvoja hercoga Jēkaba valdīšanas laikā 1642. - 1682. g. Par Saldus dibināšanas gadu min 1856., kad sākās Ziemeļu karā nopostītās vietas atjaunošanas darbi. 2. pasaules kara beigās pie pilsētas norisinājās smagas kaujas, taču līdz pat 1945. g. 8. maijam pilsēta palika vācu armijas okupētajā Latvijas daļā. Mūsdienu Saldus piesaista ar saviem pasākumiem – pilsētas dienām, mūzikas festivālu "Saldus saule", kā arī dažādiem apskates objektiem, starp kuriem minama a/s „Druvas pārtika", kur var vērot saldējuma tapšanas procesu un Saldus pārtikas kombināts, kur var degustēt garšīgās konfektes „Gotiņa" un vērot ražošanas procesu.
N/A

Atrodas Smiltenes – Gulbenes – Lizuma ceļu krustojumā. No laukakmeņiem un sarkanajiem ķieģeļiem celtais dievnams ir jau piektais. Stāsta, ka pirmās koka baznīcas jumts ir bijis klāts ar velēnām. Baznīca ir celta laikā no 1896. – 1898. gadam. 1898. g. Zauera firmā būvētās ērģeles (darbojas) ir vienas no labākajām Latvijā. Instrumenta skaņās ļaus ieklausīties baznīcas gide, kura ir ērģelniece.
N/A

Riežupes dabas parks veidots g.k. Riežupes izteksmīgās ielejas, tai raksturīgo dabas vērtību – nogāžu un gravu mežu, dažādu ģeoloģisku dabas pieminekļu - smilšakmens atsegumu, alu, ūdenkritumu, upes straujteču posmu, dažādu sugu, mežu masīvu un ainavas aizsardzībai. Parka atrodas viens no Kurzemes populārākajiem tūrisma objektiem – Riežupes alas - garākais mākslīgo alu labirints Latvijā, kura eju kopgarums ir 460 m. Sākotnēji dabas veidotās alas 19. gs. vidū mākslīgi paplašināja baltās smilts ieguves nolūkos, kuras izmantoja stikla ražošanai. Parkā izveidots velotūrisma maršruts.
N/A
Padomju laikā visas bākas bija militāra statusa objekti, arī Papes bāka. Šobrīd bāku apsaimnieko Latvijas Jūras administrācija un tā ir apskatāma tikai no ārpuses.
N/A

Avinurmes kokdarbu klētī draudzīgi blakus sadzīvo tūrisma centrs un Avinurmes galdnieku darbnīca. Kokdarbu klētī atradīsiet Igaunijā bagātāko skalu ražojumu klāstu, daudz pirtij nepieciešamu priekšmetu un ikdienā mājsaimniecībā izmantojamu koka trauku. Šeit tiek organizētas dažādas radošās darbnīcas: grozu pīšana, filca velšana, maizes cepšana, sveču liešana, galošu apgleznošana u.tml. 

Šeit atrodas arī tūrisma informācijas centrs, kur iespējams iepazīties ar vietējiem koka izstrādājumiem. Pieejama arī kafejnīca, kurā tiek piedāvāti Peipusa apkārtnes ēdieni, kas tiek pasniegti uz koka izstrādājumiem, turklāt šeit pieejama arī pašcepta rupjmaize. Veikalā ir plaša koka izstrādājumu izvēle. 
N/A

1982. gadā dibinātajā muzejā varēsiet iepazīties ar apriņķa sadzīvi sākot no 19. gadsimta otrās puses līdz pat tuvākajai nākotnei. Saimniecības šķūnī tiek rīkotas dažādas izstādes. Muzeja apkārtnes parkos 17 ha platībā var iepazīties ar 200 dažādu koku un krūmu sugām. Te var piedalīties dažādos tematiskajos pasākumos – maizes cepšanā, vietējo gadskārtu ieražu svētkos. Pie muzeja sākas arī Velises dabas un kultūras mantojuma mācību taka.
N/A

Interesantās formas no laukakmeņiem veidotā kapela celta 19. gs. Apskatāma no ārpuses.
N/A

Smēdē taisa žogus, vārtus, vēja rādītājus, lustras, sadzīvē izmantojamus priekšmetus un suvenīrus. Interesentiem stāsta par kalēja darbu un demonstrē prasmes.
N/A
Kādreizējais tanku poligons, par kuru mūsdienās vairs vēsta tikai netiešas liecības (sk. stāstu).
N/A

Vienīgais zemgaļu kultūrvēsturei veltītais muzejs, kurā izstādīti divi Tērvetes pils maketi, zemgaļu pilskalnu objektu attēli un to vizualizētas versijas par kādreiz tajos celto piļu izskatu, dažādi ieroči, bruņukrekls sadzīves priekšmeti u.c. Te var iegādāties zemgaļu rotas un vērot to gatavošanas procesu. Katru gadu otrajā augusta sestdienā tiek organizētas zemgaļu dienas. 
N/A

Viena no nedaudzajām Latvijas ozolu tīraudzēm (platība 19,6 ha), kurai dabas aizsardzības statuss bija piešķirts jau 1928. gadā. Lielāko ozolu vecums tiek vērtēts ap 300 – 400 gadiem. Piļoru ozolu audze meklējama Ezernieku – Andzeļu ceļa malā, kur izveidots neliels auto stāvlaukums, taka, uzstādīts informatīvais stends un izveidota atpūtas vieta ar laipu, no kurienes paveras skats uz Ežezera ziemeļdaļas līci un salām. Šeit ir sastopamas ozolu audzēm raksturīgās augu, sēņu un kukaiņu sugas, taču tās atpazīs zinātājs.
N/A

Ap 6 km dienvidrietumos no Iecavas atrodas Edvarta Virzas (īstais vārds – Jēkabs Eduards Liekna) (1883 – 1940) tēva mājas – „Billītes”, uz kurām rakstnieks kopā ar sievu Elzu Stērsti pārcēlās 1901. gadā. E. Virza bija viens no izcilākajiem 20. gadsimta latviešu rakstnieks, dzejnieks, prozaiķis, publicists un atdzejotājs. „Billītēs” sarakstīti daudzi dzejoļi, bet 1933. gadā – tapis leģendārais darbs „Straumēni”, kas attēlo latviešu zemnieka dzīvi. „Billītēs” izveidots E. Virzas muzejs. Tā veidotāji ir E. Virzas un E. Stērestes meita Amarilis Liekna ar dēlu Edvardu Liekni, meitu Annu Žīguri un mazmeitu Diānu.  Iepriekš piesakoties, interesenti var iepazīt muzeju un E. Virzas daiļradi.
N/A

Pusceļā starp Madonu un Cesvaini, Sarkaņu pagasta Biksēres “Jaundilmaņos”  dzimis Latvijas Bērnu ķirurģijas pamatlicējs, traumatalogs un ortopēds, izcils bērnu ārsts Aleksandrs Bieziņš (1897.-1975.). Tagad viņa dzimtajās mājās ierīkots muzejs, Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja filiāle. 
N/A

Muižas ēka tikusi restaurēta, taču tā celta 1732. gadā. Muižas kompleksu veido – kungu māja, bijušās skolas ēka, pārvaldnieka māja, klēts, saimniecības ēka, kā arī tējas namiņš, kas atrodas senajā ozolu parkā, no kura takas tālāk aizvijas uz Meža parku. Ungurmuižas  iekštelpās ir grezni zīmējumi (grenadieri, ziedu motīvi, zīmētas tapetes, drapēri, ainas no barona karagājieniem un ceļojumiem) kuru autors ir Limbažu gleznotājs Georgs Dītrihs Hinšs. Ungurmuižā par seno auru rūpējas katrs gleznojums, zīmējums un katrs nostūris.