Atpūta laukos
1201-1220 / 4347
Nr Nosaukums Apraksts
N/A

Darbnīcā ādas apstrādes meistares gatavo jostas, somas, rotas (piekari, sprādzes, aproces), vākus, iesien grāmatas un izgatavo suvenīrus. Piedāvā ekskursijas (līdz 50 cilvēku grupām), ļauj darboties pašiem, cienā ar tēju un vāra uz ugunskura zupas.
N/A

Jau no 1820. gada cilvēki ir brūvējuši igauņu alu, izmanotojot vietējās izejvielas, kā ūdeni, rauhu un citus. Nosaukums - Saku Alus Darītava - ir nācis no iepriekšējās darītavas, kas darbojās līdz 1992. gadam. Šeit atrodas arī muzejs, kur var apskatīt, kā alus ceļš ir mainījies cauri gadiem. ir iespējams arī degustēt tikko brūvētu alu. Nepilngadīgajiem piedalīšanās tūrē ir aizliegta.
N/A

Kempings "Klintis" pašā jūras krastā pie Veczemju klintīm piedāvā autostāvvietu, telšu un piknika vietas ar soliņiem, galdiem, grilu, iespēju iegādāties malku ugunskura kurināšanai. Pieejamas labiekārtotas kempinga mājiņas, vietas kemperiem, kempinga viesiem pieejamas dušas un WC. Kempinga teritorijā darbojas restorāns "Rankuļrags" un vasaras kafejnīca. Mazajiem kempinga viesiem ierīkots rotaļu laukums.
N/A
Dibināts 1959. gadā., 60 skujkoku un 350 lapu koku sugas. Lāčupītes krastos starp Tukuma – Kolkas ceļu un jūru krasta kāpās atrodas dendrologa Igora Medņa veidotie svešzemju koku un krūmu stādījumi. I. Mednis veica eksperimentus un pētīja - kā vietējiem apstākļiem pielāgojas un aklimatizējas dažādas svešzemju augu sugas. Te vērts ierasties maijā un jūnijā, kad zied rododendri.
N/A

Baltu augu muzejs dibināts 2014.gadā sadarbībā ar Šauļu universitātes botānisko dārzu. Apmeklētājus gaida 85 m garš un 40 m plats objekts, kura teritorija – 0.34 ha.
N/A

Zemnieku saimniecībā "Sautlāči" ir iespējams uzzināt visu par šinšillu izcelsmi, aplūkot un samīļot zvēriņus, iespējams apskatīt arī paipalas, kā arī iegādāties paipalu olas.
N/A

Saimniecībā zeļ bagātīgs ābeļu dārzs, bet laukos aug kartupeļi un zemenes. Piedāvā ābolu iegādi un zemeņu degustāciju.
N/A
Koks atrodas nekopta lauka vidū. Neskatoties uz daudziem nokaltušajiem zariem un apkārtni – ainavisks un labi redzams no ceļa puses. Trešais resnākais Baltijas koks.
N/A
3 dienas

The tour starts at Jaunmokas Castle estate, where you will also find the Forest Museum. The pride of the castle is its unique painted tile stove (beginning of the 20th century) made of 130 painted tiles featuring 50 different views of the cities Rīga and Jūrmala. The Forest Trails runs along smaller tracks through the Austrumkursa Uplands, the valley of the river Slocene, along Lake Sekļa and Lake Jumprava to finally reach the town of Tukums. Well, the town takes pride in its pots, planters and flower beds with blooming roses along its streets. Next, the route meanders through forests to the demanding hillock of Milzkalns and Lake Valguma, where you will find the barefoot trail and a secluded art space within the woods. The Forest Trail continues to make a stopover at the Ķemeri National Park. The park is dedicated to protection of wetlands, since it is home to one of the largest marshlands of Latvia – the Great Ķemeri bog. As to the town – Ķemeri – it is the former balneological and sulphur springs resort. The tour ends in the village of Bigauņciems, where the Forest Trail joins with the Baltic Coastal Hiking Route (E9 European long distance path). Optionally, one can take a detour along the Lake Sloka trail with its bird-watching tower or pay a visit to the “Forest House” – the visitor’s centre of the Ķemeri National Park.
N/A

Krustpils vēstures avotos pirmoreiz minēta 1237. gadā saistībā ar Kreicburgas (Kreutzburg) pils celtniecību Daugavas labajā krastā. 1511. gadā Krustpils pieminēta kā miests. 1585. g. poļu karalis Stefans Batorijs Krustpili uzdāvina Nikolajam Korfam, kura dzimtas īpašumā tā paliek līdz 1920. gadam. Krustpils pievārtē 1626. g. notiek cīņas starp zviedru un poļu karaspēku. Nopostītais miests nīkuļo līdz 19. gs. vidum. Savukārt Jēkabpils izveidojās 17. gs. vidū kā Krievijas vajāto vecticībnieku apmetne - sloboda. Daugava iepretim Krustpilij un Jēkabpilij ir krāčaina, tādēļ strūdziniekiem bija jāapstājas un jāpārkrauj preces vezumos. Tā rezultātā sloboda uzplauka, un 1670. g. tai piešķīra pilsētas tiesības, nosaucot to Kurzemes hercoga vārdā. 1861. g., kad atklāj Rīgas-Daugavpils dzelzceļu, sākas Krustpils, bet beidzas Jēkabpils uzplaukums. Krustpili un Jēkabpili administratīvi apvieno 1962. g., saglabājot Jēkabpils vārdu. Līdz mūsdienām Jēkabpilī ir saglabājusies 19. gs. raksturīgā vienstāvu koka apbūve, 19. un 20. gs. mijā celtām sarkano ķieģeļu ēkas, septiņi dažādu konfesiju dievnami. Daugavas kreiso krastu ieskaujošais aizsargdambis (būvniecību uzsāka 1861. g.) veidots ar mērķi pasargāt pilsētu no plūdiem. Tagad tas pārveidots par promenādi, kas ir iecienīta iedzīvotāju pastaigu un atpūtas vieta.
N/A

Saimnieces radošums izpaužas dažādu lauku labumu gatavošanas jomā – sieru siešanā, siera standziņu cepšanā u.c. Bioloģiski sertificēta saimniecība, kurā izmanto pašu ražotos produktus. Piedāvā degustācijas un produkcijas iegādi, kā arī ekskursijas grupām no 10 cilvēkiem.
N/A

Taisa mājas vīnu no mellenēm, upenēm, lācenēm, ozollapām, bērzu sulām, zemenēm, ērkšķogām, āboliem, dzērvenēm, gaiļbiksītēm, un vēl 20 citām izejvielām. Saimnieks piedāvā degustāciju, rāda un stāsta par vīna darīšanas procesu. Vīnu degustācija un iegāde. Regulāri piedalās dažādos lauku labu tirdziņos un gadatirgos.
N/A

Cīravas muižas ūdensdzirnavas būvētas 1881. g., bet 20. gs. – pārveidotas. Šīs ir vienas no salīdzinoši retajām Latvijas ūdensdzirnavām, kas tādā apjomā saglabājušas vēsturiskos mehānismus. Apskatāmas no ārpuses.
N/A

Vienreizēja iespēja vērot vienkopus dažādus amatniekus (dzintara apstrādātāji, rotkaļi, audējas, šuvējas u.c.) darbībā un iegādāties meistaru darbus. Apskatāmas pasaules garākās dzintara krelles (123 m, 19 kg!), kas taisītas no pilsētas iedzīvotāju dāvinātajiem dzintara gabaliņiem. Bērniem organizē radošās darbnīcas.
N/A

Kafejnīca "Rositten" atrodas blakus Rēzeknes pilskalnam – Austrumlatvijas radošo pakalpojumu centram „Zeimuļs” (uzbūvēts 01.09.2012.). Skaists interjers un skats uz Rēzeknes kultūrvēsturiskajiem objektiem. Nosaukta cietokšņa (Rositten) vārdā, ko 13. gs. šeit uzcēla Livonoijas ordeņa mestrs. Piedāvā maltītes visām ēdienreizēm, kulinārijas un konditorejas izstrādājumus.
N/A

Laikā no 1883. - 1891. g. bijušo Šadursku dzimtas muižu rentēja Raiņa tēvs Krišjānis Pliekšāns. Jaunais dzejnieks Rainis šeit pavadījis jaunības gadus, kas atspoguļojas dzejnieka “Jaunu dienu zemē”. Jasmuižā ir tulkota A. Puškina drāma “Boriss Godunovs”. Godinot dzejnieka devumu, 1964. g. muižas pārvaldnieka mājā ir izveidota ekspozīcija “Raiņa ģimnāzijas un studiju gadi”. Atjaunotajā muižas govju kūtī apskatāmi Latgales podnieku darbi. Šī objekta apskati der apvienot ar Dzejas dienu vai cepļa atvēršanas (jūnijā un augustā) pasākumiem.
N/A

Atrodas Tirgoņu un Zāļu ielas krustojumā (Zāļu ielā 12). Interesanta ar faktu, ka šī ir vienīgā padomju laikā uzbūvētā (1948. g., pēc citiem avotiem – šajā gadā atjaunota) Latvijas baznīca.
N/A

Dobeles vārds vēstures avotos pirmo reizi minēts 1254. g. Dobele bija viena no visvairāk nocietinātajām zemgaļu vietām, tādēļ laikā no 1279. - 1289. g. pārdzīvoja sešus vācu krustnešu uzbrukumus. 1289. g. zemgaļi tomēr bija spiesti atkāpties. 1335. g. iekarotāji zemgaļu pils vietā uzsāka jaunas mūra pils celtniecību. Bērzes pretējā kreisajā krastā sāka veidoties tirgotāju un amatnieku miests. Pilsēta ļoti cieta Ziemeļu kara un tam sekojošā mēra laikā. Nozīmīgs notikums pilsētas saimnieciskajā dzīvē bija 1927. g., kad izbūvēja Liepājas-Glūdas dzelzceļa līniju. Pēc 2. pasaules kara Dobelē un tās apkaimē ieradās padomju militāristi, kas izbūvēja vienu no lielākajiem PSRS tanku poligoniem „Dobele-2". Tagad Dobeles apceļotājiem tiek piedāvāts interesants apmeklējamo objektu klāsts.
N/A

Lauku sēta ar pirti atrodas Merkys upes krastā, ciema nomalē meža tuvumā. Piedāvā programmu "Griķu ceļš no sēklas līdz galdam", iespējams nobaudīt tradicionālos ēdienus. Piedāvā arī nakšņošanu.
N/A

Ķīšupe (garums 31 km) iztek no Lēdurgas pagasta purvājiem. Pašā liedagā Ķīšupe bieži maina gultni un ietekas vietu. Viena no Ķīšupes pietekām ir ar interesantu nosaukumu – Pupaļurga. Ķīšupes nosaukums, iespējams, cēlies no cilvēka un māju vārda.  Upes tuvumā 17.  gadsimtā dzīvojis kāds vīrs vārdā Ķīsis. (Avots: Saulkrastu TIC)