Kafejnīca atrodas Engurē, un tās specilizācija ir dažādi zivju ēdieni. Degustācijās piedāvā ne mazāk kā septiņu veidu zivju ēdienus – karbonādes, salātus, kanapē, kotletes, marinādes, pīrādziņus u.c.

Radošajā mājā Latvietes pūrs var apgūt praktiskās iemaņas rokdarbu veidos, kas nepieciesami latviešu tautas tērpu darināšanai – baltie un krāsainie darbi, zīļu vainagu darināšana, adīšana, tamborēšana, tilla izšuvumi, pīto un austo jostu darināšana u.c.

Saimniece pati pārzina dažādus rokdarbu veidus un to tehnikas, nepieciešamības gadījumā tiek pieaicināti sava aroda meistari. Ir zināšanas par latviešu tautas tērpa novadu īpatnībām, saimniece labi zina tautas tērpu attīstības vēsturi un pielietojumu

Atklāta teritorija 3,5 km garumā un 2 km platumā, kas atrodas Lielupes kreisajā krastā starp Pavasaru ciemu un Odiņu mājām. Polderis veidots padomju laikā ar mērķi iegūt lauksaimniecībā izmantojamās zemes un tolaik arī intensīvi izmantots. Mūsdienās tas pamazām aizaug. Neskatoties uz to, šeit ir Eiropā novērotais lielākais griežu blīvums. Ziemeļu – dienvidu virzienā polderi šķērso grantēts ceļš, kas ir piemērota vieta griežu klausīšanai.

Atrodas Alūksnes pilsētas centrā, Pils ielā 25A. Bībeles muzejs ir vienīgais Latvijā un Baltijā, kas savā krājumā glabā 1694. gadā latviešu valodā tulkotās Bībeles pirmizdevumu.

Alūksnē varat ielūkoties latviešu valodas un kultūras vēsturē. Bībeles muzejs piedāvā iepazīties ar “Bībeles ceļu” no pašas pirmās, E. Glika Alūksnē tulkotās Bībeles, līdz mūsdienu izdevumiem. Ekspozīcijā aplūkojamas Bībeles 40 pasaules valodās, dažādi sprediķu un dziesmu grāmatu izdevumi. Iespēja palasīt tekstus vecajā rakstībā un izjust valodas attīstību gadsimtu gaitā.

 Atrodas Viesītes rietumdaļā - Kaļķu ielas malā uz t.s. Vales kalniņa (ledāja veidots oss). Kā interesants ir jāmin fakts, ka 1919. g. šajā vietā Viesītes aizstāvji sakāva bermontiešu armiju. Baznīcas pamatakmeni lika 1937. g. 15. augustā (Varoņu piemiņas dienā), iesvētīja 1939. g., bet atjaunoja 1994. gadā. Dievnama celtniecību finansiāli atbalstījis profesors Pauls Stradiņš. Tajā atrodas L. Caunes altārglezna. Austrumos no baznīcas –Vales kalniņa piekājē uzstādīts P. Stradiņam veltīts piemineklis.

Tukums vēsturiskajos avotos minēts 1253. g. Livonijas ordeņa un bīskapa līgumā par Kursas dalīšanu. Ja pilsētas nosaukumu tulko no lībiešu valodas, sanāk "smilšu kaudzes, kalni". 14. gs. sākumā pie Livonijas ordeņa mūra pils bija izveidojusies vācu tirgotāju un amatnieku apmetne, kuras uzplaukumu sekmēja Rīgas - Prūsijas ceļa tuvums. Vēlāk pilsētas attīstību būtiski ietekmēja Rīgas - Tukuma dzelzceļa izbūve 1877. g. Padomju laikā Tukuma austrumu pievārtē bija izvietots Baltijā lielākais PSRS armijas lidlauks un kara pilsētiņu. Mūsdienās Tukums ir tāda paša nosaukuma novada centrs ar plašu tūristiem piedāvāto pakalpojumu klāstu. Tukuma vēsturiskajā centrā apskatāms 13. gs. celtās Livonijas ordeņa pils torņa fragments, kurā iekārtots Tukuma pilsētas vēstures muzejs.

Atpūtas parks "Rāmkalni" atrodas Murjāņu - Valkas autoceļa (A3) malā, Gaujas ielejā. Atpūtas parkā ir plašas aktīvās atpūtas iespējas, kā, piemēram, velo, laivošana un rodeļu trase vasarā un slēpošana ziemā.

Restorānā un bistro piedāvā gan latvisko, gan Rietumeiropas virtuvi. Vairums ēdienu gatavoti no vietējām izejvielām, kā arī pašu "Rāmkalnu” ražotajiem produktiem. Rāmkalnos top sukādes, sīrupi, šokolādes gardumi, cepumi, pastilas, pelmeņi, ogu pulveri un arī mājas saldējums.

Jaunums - BIO maiznīca un Picērija Bella Pizza. Maiznīca piedāvā pēc senām receptēm uz vietas ceptu BIO maizi, rupjmaizīti cep īstā malkas krāsnī. Maizes cepšanā izmanto tikai augstākā labuma bioloģiskās izejvielas un produktus. Savukārt “Bella Pizza” jeb “skaistā” pica tiek cepta uguns krāsnī, mīklai izmantojot īstus itāļu picu miltus.

Vēl Rāmkalnos ir atvērts arī Delikatešu veikals, kura plauktos var atrast citviet neierastus gardumus, izmeklētus vīnus un delikateses no dažādām valstīm.

Atrodas Daugavas prospektā 10, starp Rīgas – Daugavpils šoseju (A 6) un Kalēju ielu. Dievnams celts laikā no 1931. - 1933. g. (arhitekts: Pēteris Kundziņš). Padomju gados tajā bija izvietota Latvijas Valsts bibliotēkas grāmatu glabātava. Pateicoties draudzes aktivitātēm 1989. g., ēku atjaunoja. Tagad tā kalpo savam pamatmērķim.

Ir atrodamas ziņas, ka baznīca šajā vietā atradusies 17. gadsimtā. Mūsdienās redzamais dievnams ir celts laikā no 1792. – 1794. gadam. Kupolveidīgās celtnes projekta autors bija Rīgas pilsētas galvenais būvmeistars Kristofers Hāberlands. Kupola forma nodrošina labu akustiku iekštelpās. Altāris izvietots pret ieejas durvīm. Starp ēkas kolonnām ir novietota altārglezna, kas attēlo Kristu un Pēteri viļņos apņemtajā jūrā. Kā nozīmīgi interjera priekšmeti jāmin 18. – 19. gs. vīna kausi, svečturi u.c. 2014. gadā ēka restaurēta. Dienvidos no baznīcas atrodas Katlakalna kapi, kuros apglabāts ievērojamais vācbaltu rakstnieks un publicists Garlībs Merķelis (1769. – 1850.), kuram bija nozīmīga loma dzimtbūšanas atcelšanai Baltijā.

Katlakalna ev.lut. baznīcas jau vairāk nekā 200 gadus slejas varenu priežu audze, kuras taciņas aizvedīs līdz pat Daugavai, no kuras krasta var palūkoties uz Rīgas TV torni.