Atpūta laukos
1641-1660 / 4328
Nr Nosaukums Apraksts
N/A

Atrodas Skrīveros, Daugavas ielā 58. Rakstnieka (1877. – 1970.) pirmo māju uzcēla 1908. gadā, bet tagad redzamo – 1921. gadā uz pirmās pamatiem. Ēkā izvietots muzejs, kura ekspozīcija ataino rakstnieka dzīves gājumu un radošo darbu, kā arī romāna „Zaļā zeme” tapšanas gaitu. Ēku ieskauj dārzs. 1952. g. A. Upītis māju ar dārzu uzdāvina valstij. Piedāvā ekskursijas un muzejpedagoģiskas programmas.
N/A

Atvērtā permakultūras saimniecība “Lejas Varicēni” aicina iepazīt alternatīvu veidu, kā saimniekot laukos. Raķetes krāsnis, saules paneļu un saules kolektora sistēma DIY vai pašu rokām, hobitu namiņš, saules žāvētājs, paugurdobes un citas alternatīvas metodes, kā efektīvi un videi draudzīgi dzīvot un saimniekot laukos. 
Šeit vasaras mēnešos tiek rīkoti izglītojoši pasākumi.
N/A
Akmeņraga bāka padomju lielvaras laikā kalpojusi jūras navigācijas nodrošināšanai. Padomju laikā visām Latvijas bākām bija īpašs statuss un civila persona nedrīkstēja izrādīt par tām pastiprinātu interesi. Ir zināmi stāsti, ka atsevišķi vēstures pētnieki "pa kluso" tās fotografējuši, jo atklāta jūras krasta un tajā esošu stratēģisku objektu fotografēšana bija aizliegta. Šobrīd bāka un tai piederošās ēkas atrodas Latvijas Jūras administrācijas īpašumā. Akmeņraga bāka ir apskatāma arī no iekšpuses un ir atvērta apmeklētājiem.
N/A

"Ziedlejas" piedāvā pirts kūres un pasākumus laikmetīgā dizainā veidotajā Stikla pirtī, Sirmās egles dūmu pirtī un melnajā pirtī, kas atrodas neskartā meža nostūrī. Rituālajā pirts kūrē ietilpst sildīšana, augu kompreses, augu skrubis, lielā pēršana, peldināšana dīķī, masāža ar ārstniecisko eļļu un medu, ievibrēšana ar skaņu, tējas, pašu cepta maize. Pirts kūre ilgst četras līdz piecas stundas, un to vada pirts meistars.

Iespējamas dažādas meistarklases saistībā ar pirts rituāliem un augu izmantošanu dziedniecībā un skaistumkopšanā un atbilstošu preperātu izgatavošanu. Tiek piedāvāta velo noma, kurā ietilpst pieeja Ziedleju xc/enduro takām, velo treniņi un velo gida pakalpojumi. Tāpat iespējama komandu saliedēšanās pasākumu organizēšana un vadīšana, kā arī kolektīvu komunikācijas treniņi.
N/A

Mazais ražotājs, kas savā saimniecībā audzē zemenes, kā arī kūpina un marinē zivis igauņu gaumē. Vēl šeit gatavo medalu un mājas vīnu, kā arī dažādus gaļas izstrādājumus.
N/A

Viesu namā tiek piedāvāta ekskursija Butautu muižas brūzī, velo izbraucieni, ūdens izklaides, zvejošana Lēvenes upē un ēdieni ar apiņiem.
N/A

Gaujas tilts Siguldā ir vienīgais tilts Latvijā ar šādu unikālu tehnisko risinājumu. Pirmo reizi tilts uzcelts 1937. gadā, taču kara laikā tas tika sagrauts. 1950. gadā to atjaunoja. 2017. gada vasaras beigās noslēgsies tā rekonstrukcijas darbi. 
N/A

Hostelis R27 atrodas Aizputē, vienā no senākajām Latvijas pilsētām. Piedāvā ērtas, mājīgas istabiņas Misiņkalna dabas parka tuvumā. Viesu rīcībā ir plaša atpūtas telpa ar galda spēlēm. Pieejama koplietošanas virtuve, kur viesi paši var pagatavot sev maltīti.
Pieejams bezmaksas WiFi un bezmaksas privātā autostāvvieta.
Par papildus samaksu tiek piedāvāta aktu zāles noma saviesīgiem pasākumiem, konferencēm. Pirts.
N/A
8 dienas

Šis ceļojums piedāvā iepazīt mūsdienīgas lauku saimniecības, kas savu darbību balsta uz seniem arodiem un prasmēm. 

Viss, ko audzē un ražo Latvijas laukos, ir atrodams Rīgas centrāltirgū, tāpēc ceļojums sākas šeit – vienā no lielākajiem un vecākajiem tirgiem Eiropā. Tālāk ceļojuma plānā vairākas lauku saimniecības un to ražojumu degustācijas – no dabīgām sulām ražotas konfektes, siers, graudaugu ēdieni, jogurts, saldējums. Tradicionāla lauku sēta un tehnikas muzejs. Katrā saimniecībā neliela iepazīšanās ekskursija. Ceļojuma maršrutā arī 18. gs. arhitekta Rastrelli baroka un rokoko arhitektūras pērle - Rundāles pils ar parku un rožu dārzu. Bauskā apskatāma Rātsnamā izvietotā seno mērvienību kolekcija, Bauskas pils un Bauskas alus darītava. Lietuvā apmeklējumi lavandas, ārstniecības augu un kaņepju audzētāju saimniecībās, kur var iegādāties to ražojumus. Anīkšču (Anykščiai) pilsēta piedāvā pastaigu laipu virs koku galotnēm. Kernaves (Kernavė) arheoloģiskais komplekss ir UNESCO mantojuma vieta. Brauciena noslēgumā – 14.-15.gs. būvētā Traķu (Trakai) ezerpils un Viļņa.
N/A
Dabiskās palieņu pļavas, kas atrodas Lielupes krastos pirms un iepretim Jelgavai (liegumam divas daļas), ir daudzu nozīmīgu aizsargājamu augu sugu dzīves un putnu ligzdošanas un atpūtas vieta migrāciju laikā. Pļavu apsaimniekošanas nolūkos tajās ir izlaisti dzīvei savvaļā pielāgotie mājlopi. Nākotnē plānots arī putnu vērošanas tornis.
N/A

Ap 200 m garajā un izstieptās formas laukumā no 16. – 20. gs. atradās Liepājas tirgus. Laukuma malās tolaik bija izveidojusies vienstāvu apbūve – iebraucamās sētas, viesnīcas un dārzi. Līdz ar Pētertirgus izveidi 1910. gadā, izmainījās arī laukuma apveidi un to ieskaujošā apbūve. Laukuma DA malā slejas iespaidīgā Liepājas Svētās Annas Luterāņu baznīca.
N/A

No Vilsandi bākas un tai tuvākās apkaimes ir labi saskatāmas leģendārās Vaikas salas. Tām ir piešķirts rezervāta statuss, tādēļ salas var apskatīt tikai no attāluma. Mazākā no saliņām - Kullipank ir tikai pārdesmit metrus diametrā. Tā ir jūras ūdeņu izrobots zemas un asas dolomīta klints fragments, kas klāts ar oļiem, nelieliem laukakmeņiem un kādu atsevišķi stāvošu lakstaugu. Domājams, ka vētru laikā tā pazūd zem jūras ūdens. Savukārt, Alumine Vaigas – Apakšējā Vaikas sala ir lielākā no sešām salām. Šīs salas diametrs ir ~ 150 m un tā paceļas vismaz kādus divus metrus virs jūras līmeņa. Uz salas ir bagātīga veģetācija un pat kāds zems krūms salas centrā. Redzami arī metru augsti atsegumi. Uz salas vēl joprojām atrodas 20. gs. sākumā celto „putnu māju” paliekas, kas bija domātas ligzdojošo putnu piesaistīšanai.
N/A

Par Daugavpils dibināšanas gadu uzskata 1275. g.. Tas ir laiks, kad Livonijas ordeņa mestrs Ernests fon Ratceburgs Naujenes pilskalnā uzcēla Dinaburgas pili. Tā vairākkārt cieta lietuviešu un krievu iebrukumos, līdz 1577. g. pili nopostīja krievu karaspēks Ivana Bargā vadībā. Pēc šī notikuma Dinaburgu atjaunoja 17 km tālāk upes labajā krastā, kur tagad atrodas Daugavpils pilsēta. Laikā no 1810.-1833. g. tika uzbūvēts jauns cietoksnis. 1826. g. uzsāka tagadējā vēsturiskā centra apbūvi. 1. pasaules kara gados nozīmīgākos rūpniecības uzņēmumus kopā ar strādniekiem evakuēja uz Krieviju. Pirmās Latvijas Republikas laikā uzplauka Daugavpils kultūras dzīve. Lielākā pilsētas daļa tika nopostīta 2. Pasaules kara laikā - 1944. g. jūlijā. Mūsdienās Daugavpils ir otra lielākā Latvijas pilsēta un nozīmīgs Latgales vēsturiskā novada ekonomiskais centrs. Nesen uzsākta arī Eiropas mērogā unikālā Daugavpils cietokšņa atjaunošana.
N/A

Burtnieku muižas parks, kas atradās kungu ēkas priekšā, ir valsts nozīmes dabas aizsardzības objekts, tika izveidots ap 19.gs. 60. gadiem 10 ha platībā. 

Iespēja doties ekskursijā pa Burtnieku muižas parku mazākā vai lielākā grupā. Ekskursijas laikā gida pavadībā iespējams iepazīt teikām un nostāstiem bagāto parku, apskatīt teiksmaino Burtnieku ezeru, kā arī baudīt nesteidzīgu pastaigu svaigā gaisā. Papildus tiek piedāvāta iespēja iegādāties oriģinālus Burtnieku suvenīrus, kuros dažādi meistari ielikuši ne vien savu talantīgo roku darbu, bet arī Burtnieku stāstu.  Lai diena būtu piepildīta, gids ieteiks, ja nepieciešams, koordinēs un dosies līdzi apskatīt arī citus dabas un vēstures objektus tuvākajā apkārtnē. 
N/A

Atrodas Raiņa ielā 18. Baznīca celta 1911. - 1912. g. pēc Stukmaņu muižas nomnieka barona R. Noldes iniciatīvas. 1. pasaules karā cietušo baznīcu atjaunoja un no jauna iesvētīja 1921. g. Baznīcā apskatāma altārglezna “Kristus augšāmcelšanās”. Dievnams tāpat kā daudzas citas pilsētas ēkas ir būvētas no apkaimē sastopamā izejmateriāla – dolomīta. Interesanti, ka tornis būvēts ēkas vienā malā – asimetriski.
N/A

Baltijā lielākā keramikas fabrika. Tūristu grupām piedāvā ekskursiju pa ražotni. Blakus atrodas veikals, kurā var iegādāties keramikas izstrādājumus – gan praktiskas lietas, gan interjera priekšmetus un suvenīrus.
N/A

Bioloģiskā zemnieku saimniecība "Ķelmēni" atrodas Rankas pagasta Gaujasrēveļos, Gaujas kreisajā krastā.
Zemnieku saimniecība attīsta noslēgta cikla bioloģisko ražošanu – audzē rudzus, cep maizi, kā arī ražo un pārdod bioloģisko lopbarību.
Ceptuve te darbojas kopš 1993.gada, kur no pašu audzētiem "Kaupo" šķirnes rudziem cep Rankas rudzu rupjo maizi. Tiek cepta arī kviešu un rudzu saldskābā maize, baltmaize un graudu maize. Rudzu maizes cepšanas process neapstājas ne dienu un mīklas sakasnītis katru dienu tiek glabāts un izmantots nākošās dienas cepieniem. Plaucējuma dabiskā rūgšana noris koka kubulos, katrs kukulītis tiek veidots ar rokām un pacietību. Ik gadu saimniecība pārstrādā un izcep maizē aptuveni 800 tonnu rudzu.
Mūsdienās cilvēki domā, ko un cik daudz viņi ēd un ‘’Ķelmēnu’’ cilvēku vīzija ir tā, ka mūsu organismam vispiemērotākais produkts ir tas, kas audzis tepat Latvijā.
N/A

Atrodas Talsu dienviddaļā, netālu no pilsētas apvedceļa – aptuveni kilometra attālumā no Talsu centra. Uzņēmums ar ilgām ēdināšanas tradīcijām. Klāj galdus svinīgiem pasākumiem un piedāvā plašu ēdienu klāstu no sātīgām maltītē līdz dažādiem konditorejas našķiem.
N/A

Dviragio ezera salā atrodošie Salu muiža un parks no putna lidojuma atgādina Lietuvas kartes aprises. Muižas saimniecības austrumu pusē esošais parks – jaukta plānojuma. Tas ir viens no senākajiem parkiem Lietuvā. Vēl Radviļiem saimniekojot, te bija meža parks, kurā koki netika cirsti. Parkā valdīja vietējo sugu lapu koku – kļavas, liepas, oši, apses, kuri šobrīd jau ir divi simtu gadu veci. Uz ezera pusi stiepjošā taka savieno aleju ar parka taku pie ezera. Līdz mūsdienām ir saglabājušies apstādījumi, aleju fragmenti.
N/A

Vēstures avotos minēta jau 1582. gadā. 1736. g. Dundagas vaku grāmatā minētas divas Vaides sētas - Lekši un Žonaki. Pēc tautas skaitīšanas datiem 1935. g. pavasarī Vaidē dzīvoja 106 cilvēki, tai skaitā 40 lībieši, 60 latvieši, daži igauņi un vācieši. 1939. g. Vaides ciemā bija 21 sēta. Vaides Lāžos dzima Nika Polmanis (1823 - 1903) - pirmais izglītotais lībietis un visu mūžu nodzīvoja lībiešu dzejnieks Alfons Bertholds (1910 - 1993), kurš blakus sētai augošajam dižozolam veltīja dzejoli. Ar Žonakiem saistīta plašā Bertholdu dzimta: lībiešu teicēja Marija Šaltjāre, jūras jahtu kapteinis Andrejs Bertholds (ASV), viņa dēls, bibliotēku zinātnieks - Artūrs Benedikts Bertholds (ASV), lībiešu dzejnieks Alfons Bertholds, lībiešu valodas zinātāji Paulīne Kļaviņa un Viktors Bertholds, Šveices ārsts Marsels Bertholds, pasaulslavenais pianists Arturs Ozoliņš (Kanādā) un Grizelda Kristiņa (1910 – 2013) – lībiešu valodas teicēja un dzejniece, kura bija pēdējā lībiešu valodas runātāja, kam tā bija dzimtā valoda. Ozolnieki arī saistās ar Bertholdu dzimtu – lībiešu tradīciju un valodas zinātāju Paulīni Kļaviņu (1918 - 2001) un viņas māti, - lībiešu teicēju Katrīnu Zēbergu. Paulīnes savāktā lībiešu etnogrāfisko priekšmetu kolekcija apskatāma Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā – „Dēliņu” lībiešu sētas klētī. Vaides Purvziedos apskatāma mežsarga Edgara Hausmaņa meža dzīvnieku ragu kolekcija.