| Nr | Nosaukums | Apraksts |
|---|---|---|
 |
Arī pie Užavas ciema Padomju laikā atradies krasta robežapsardzības postenis. Par tā pašreizējo izmantojumu vēl trūkst informācijas, bet kopumā teritorija izskatās pamesta un neapsaimniekota. Ēku stāvoklis ir nožēlojams. Saglabājušies zemes vaļņi, bijušās noliktavas (?), asfaltēti laukumi un sarkani ieejas vārti.
|
|
 |
Uz Klāņu purvu no Muižniekiem aizved meža ceļš, kura galā ir informācijas stends un atpūtas vieta, no kurā labi pārskatāms Klāņezers. Tas veidojies Litorīnas jūras lagūnā. Dabas liegums veidots Klāņu, Dziru un Stāvu, kā arī seklā un aizaugušā Klāņezera un to apkārtnē esošo biotopu aizsardzībai. Iepazīstieties ar stendā iekļauto informāciju.
|
|
 |
Lielākie 1. pasaules kara laika brāļu kapi Latvijā. Tajos atdusas 1800 latviešu strēlnieki un ap 2000 pagājušā gadsimta 30. gados pārapbedītie karavīri, kas dienējuši dažādās Krievijas armijas daļās. Kapu centrā uzstādīts piemineklis. |
|
 |
Pirms dodamies tālāk – Skaistkalnes virzienā, var izmest nelielu loku līdz Lejeniekiem, kas atrodas skaistā vietā – Mēmeles kreisajā krastā, 6 km austrumos no Bauskas. Latviešu dzejnieka Viļa Plūdoņa (1874. – 1940.) memoriālais muzejs dibināts 1968. g. viņa dzimtajās mājās „Lejeniekos”. Zemgales daba un vecmātes stāsti būtiski ietekmēja nākamā dzejnieka daiļradi. Šeit nokļuvušie var apskatīt ratu un etnogrāfisko priekšmetu kolekciju, izstaigāt Plūdoņa taku vai apmeklēt dzejnieka un viņa radinieku atdusas vietu netālu esošajos kapos. Bērniem noteikti jāiegriežas “Zaķīšu pirtiņā”. |
|
 |
Studijā iespējams pirkt un pasūtīt dažādus daiļamatniecības izstrādājumus, kā arī iepazīt daiļamatniecības darba procesu. Studijā nodarbojas ar tautas tērpu darināšanu, aušanu un visu veidu rokdarbiem, rotu darināšanu, tekstilmozaīku, šūšanu un zīda apgleznošanu. Pieejama darinājumu ekspozīcija un suvenīri. |
|
 |
Mājražošanas uzņēmums no Jaunjelgavas novada Seces pagasta. Savu hobiju (kūpināšanu) uzņēmuma saimnieks ar pieredzi papildinājis vairāku gadu garumā, taču plašākam pircēju pulkam produkcijas klāsts piedāvāts no 2013. gada. Uzņēmumā tiek kūpinātas lielākoties tikai Latvijā audzētas zivis, ar tradicionālām metodēm, izmantojot alkšņu malku, nepievienojot e-vielas. Piedāvājumā ietilpst arī kūpināta vistas gaļa, jūras asari, kā arī citi kūpinājumi. |
|
 |
Stāsta, ka pati pirmā baznīca krasta erozijas rezultātā ir ieskalota jūrā. Tagad redzamais dievnama veidols ir tapis 1862. gadā. Kā jau suitu novadam raksturīgi, šī ir katoļu baznīca, atšķirībā no pārējās – luteriskās Kurzemes. Baznīcā atrodas 19. - 20. gs. mijā tapusī altārglezna „Dievmāte” un ērģeles. Interesanti ir baznīcas durvju apkalumi. Pie baznīcas griestiem ir piekārts burinieks, kas saistīts ar stāstu par kāda kuģa laimīgo izglābšanos, no kā šī apdzīvotā vieta ieguvusi pirmo nosaukumu – Fēliksberga (Laimīgais kalns). |
|
 |
Veidots Kuršu kāpas (lielākais kāpu veidojums Baltijas valstīs), piekrastes, biotopu, sugu, kultūrvēsturiskā mantojuma un kurortoloģisko resursu aizsardzībai. Vienīgā vieta Baltijā, kur tik lielā teritorijā var apskatīt klajus kāpu smiltājus, kas joprojām ir aktīvi un vēja ietekmē veido t.s. eolās reljefa formas. Te atrodas Baltijā vienīgais Jūras muzejs un Delfinārijs. |
|
 |
Mežiem klāta sala Somu jūras līcī ~14 km uz ziemeļiem no |
|
 |
Klasiskais Vecrīgas siluets baudāms no vairākām vietām: Mūkusalas ielas (starp Dzelzceļa un Akmens tiltu), Akmens tilta, A – B dambja, atpūtas vietas pie Hansabankas centrālā biroja, Vanšu tilta un Balasta dambja Ķīpsalā. Savienojot šīs vietas sanāks labs kājnieku vai velomaršruts. Savādāki skati pavērsies no kuģīšiem, kas sezonas laikā kursē pa Daugavu.
|
|
 |
Pirmā Piņķos bija koka baznīca. Ideja par jauna dievnama celtniecību radās jau 19. gs. piecdesmitajos gados, taču šīs ieceres projekta gala varianta (arhitekts J. D. Felkso) pamatakmeni ielika 1872. gada 25. maijā. Mūsdienās redzamais dievnams celts laikā no 1872. - 1874. gadam. Deviņreģistru ērģeles izgatavoja pazīstamais ērģeļbūvētājs Vilhelms Zauers 1890. gadā. 1916. g. 17. jūlijā 5. latviešu strēlnieku bataljons, kas devās uz frontes līniju pie Smārdes, apstājās pie Piņķu muižas. Minētajā datumā Piņķu baznīcā pulkvedis Jukums Vācietis noturēja sprediķi (par šo faktu vēsturniekiem ir atšķirīgs viedoklis), kas iegāja Latvijas vēsturē kā viens no pašiem nozīmīgākajiem tā laika notikumiem. Vēsturiskais notikums Aleksandru Čaku rosināja to iemūžināta savā poēmā “Sprediķis Piņķu baznīcā”. Baznīca (kultūras piemineklis) apskatāma arī no iekšpuses. Diennakts tumšajā laikā tā ir izgaismota. Blakus baznīcai atrodas latviešu strēlnieku piemiņai uzstādītais akmens. |
|
 |
Atrodas 50 m rietumos no Ludzas katoļu baznīcas. Kapela celta 1738. g. astoņskaldņu rotondas formā un kalpoja kā grāfu Karņicku atdusas vieta (velvēti pagrabi zem kapelas). Nelielai ēkai ir dēļu apšuvums, koka griesti un ķieģeļu grīda. Pie kapelas novietota Ludzas mākslinieka Leona Tomašicka 1934. g. darinātā Svētās Marijas - Māras zemes karalienes statuja. |
|
 |
Esko Farm is a family business which focuses on making dairy products from their own lifestock. Farm's products include yogurt ice creams, cheeses, yogurts and so on. It's possible to take a tour around the farm, get to know the animals as well as have degustation of the farm's products. |
|
 |
Dubīsas reģionālais parks (Dubysos regioninis parkas) dibināts 1992. gadā. Veidots Dubīsas upes ainaviskās senlejas aizsardzībai. Dubīsa – viena no populārākajām Lietuvas ūdenstūristu upēm (liels kritums, straujteces, ainaviski krasti). Tas aptver iespaidīgo Dubīsas ieleju, kuras dziļums sasniedz līdz pat 40 m, bet platums – līdz puskilometram. Skaistās ielejas nogāzes pāršķeļ dziļās sānu pieteku gravas. Šeit sastopami tādi nozīmīgi un Eiropas mērogā aizsargājami biotopi kā sausi zālāji kaļķainās augsnēs, sugām bagātas ganības un ganību pļavas, kuras apsaimnieko vietējie mājlopi, mēreni mitras pļavas, veci un dabiski boreālie (ziemeļu) meži, nogāžu un gravu meži un ozolu meži. Šeit kopumā konstatētas 805 augu sugas, 922 dzīvnieku sugas, no kurām daudzas ir aizsargājamas un reti sastopamas Lietuvas un Baltijas mērogā. Šejienes neparastais dabas skaistums ir ietekmējis senās pagānu tradīcijas – Betīgalā (Betygala) dzīvojis pēdējais pagānu priesteris Gintautas, kuru sauca par krīvu krīvu (krivių krivaitis). Tā dēvēja senos baltu tautu galvenos priesterus. Slavenā lietuviešu dzejnieka Mairoņa (1862. – 1932.) sētā ir izveidots etnogrāfiskais muzejs. Parka apmeklētāju centrs atrodas Kaulakiai ciemā. |
|
 |
Atpūtas komplekss Rušonas ezera ziemeļrietumu krastā ar naktsmītnes, ēdināšanas un aktīvās atpūtas pakalpojumu piedāvājumu. |
|
 |
Kafejnīcai "Pie dzirnakmeņa" atrodas 1 km attālumā no Cecīļu dabas takas, Vidzemes šosejas 72. km no Rīgas. Kafejnīcai ir tradicionāla ēdienkarte, kā arī tajā pašā ēkā atrodas konditoreja. Ērta vieta apmeklētājiem, jo laika gaitā vieta ir izveidojusies kā komplekss, kur pieejamas divas dabas takas, tūrisma informācija, ēdināšana, konditoreja utt. |
|
 |
Ances muiža ir būvēta kā tēva dāvana dēlam Ulriham Johannam fon Bēram. Pie muižas bija izveidots grezns franču dārzs. Pēc 1766.gada ēka tiek pārbūvēta un grezni izrotāta, ēkai šajā laikā ir divi stāvi, kuriem ir lieli logi un parketi. Visas durvis, koka griesti un paneļi bija darināti no ozolkoka un bronzas dekorēti. Skaisti kroņlukturi, marmora kamīns un liels skaits spoguļu papildināja iekārtojumu. Ap 19 gs.10.gadiem tajā iemitinās franču kareivji un nodara tai lielus postījumus. Tādēļ mazliet vēlāk otro stāvu nojauc un veicot plašus remontdarbus muižu pielāgo pārvaldnieka un ierēdņu dzīvokļiem. 1920.gadā Ances muiža tiek atsavināta tās pēdējam īpašniekam Georgam Bēram un nonāk valsts īpašumā. Tagad ēku apsaimnieko pašvaldība un tas izveidots par Ances pagasta sabiedrisko centru. Atjaunotajā ēkā saimnieko rokdarbnieku kopa „Paukers”, var iegādāties dažādus amatnieku izstrādājumus vai kopā ar Ances Sklandraušu cepšanas asociācijas meistariem izcept sklandraušus. |
|
 |
Iespēja šķērsot purvu sausām kājām, vienlaikus baudot mazskarto dabu. To var īstenot gan pa bijušā Smiltenes – Valmieras – Ainažu šaursliežu dzelzceļa dambi, kas 3- 4 km garumā šķērso purvu DA – ZR virzienā, gan arī izstaigājot labiekārtoto lokveida laipu taku, kas atrodas dambja A pusē. Dabas liegums. Atrodas Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā.
|
|
 |
Saimniecības pamatnodarbošanās ir augļkopība - tomāti, āboli, bumbieres, avenes, zemenes u.c. Pavasarī iespējams apskatīt ziedošus bumbieru dārzus, ābeļdārzus, aveņu laukus, savukārt rudenī apmeklētājiem iespējams piedalīties lielajās rudens vākšanas talkās ar speciālām ābolu lasīšanas "ķengursomām" un konteineru vilcieniņiem - vagoniņiem. |
|
 |
Viens no retajiem brīvdabas objektiem, kas liecina par pasaules mērogā unikālo Baltijas ceļu, kur rokās un vienā ķēdē sadevās trīs valstu – Lietuvas, Latvijas un Igaunijas iedzīvotāji. Piemineklis atrodas pie bijušā Unguriņu robežas pārejas punkta pie Latvijas – Igaunijas robežas. Uzstādīts 2009. gada 23. augustā, Baltijas ceļa 20. gadadienā. To veidojis metālmākslinieks Andris Dukurs. |
|
