Meklējama Kuldīgā - Baznīcas ielā 7. Skaistā koka ēka, kas celta pie tā sauktā Kuldīgas Venēcijas tiltiņa pār Alekšupīti, būvēta 1670. gadā. Uz tās jumta atrodas viens no senākajiem un greznākajiem pilsētas vējrādītājiem. Apskatāma no ārpuses. Šo uzskata arī par Kurzemes vecāko koka māju.

Viesu māja Pinska ir ģimenes uzņēmums, kas atrodas uz kādreizējās Lõpinska lauku muižas zemes. Ēdiens tiek gatavots no vietējām izejvielām un atbilstoši vietējām tradīcijām.

Atrodas Grobiņas nomalē (dienvidaustrumdaļā) pie Liepu gatves (saukti arī par Priediena senkapiem). Arheoloģisko izrakumu rezultāti liecina, ka apbedījumi te skeletkapu, ugunskapu un uzkalniņkapu veidā tapuši laikā no 7. - 9. gs. (atšķirīgi datējumi, arī 4. – 10. gs.) 1987. g. izrakumu laikā te atrada unikālu ar seniem ornamentiem rotātu 8. - 9. gs. skandināvu karavīra kapakmeni (stēlu), kas glabājas Liepājas vēstures un mākslas muzejā un ir vienīgais šāda veida atradums Baltijas jūras dienvidaustrumos. 0,3 km dienvidos no senkapiem lēnām plūst Ālande, kas viduslaikos bijusi kuģojama. Liepas gatves malā uzstādīta informatīva zīme. Grobiņas arheoloģiskais ansamblis ir iekļauts UNESCO Latvijas nacionālajā sarakstā.

"Maizes māja" ir vieta, kur bērni un pieaugušie caur izzinošām un izglītojošām programmām var iepazīt latviešu tradīcijas un lauku darbus. Saimnieki piedāvā praktisku darbošanos lauku sētā. Iespējams līdzdarboties īstas lauku maizes cepšanas rituālos, izzināt ar maizi saistītās tradīcijas, kā arī pašiem gatavot mīklu un cept pīrāgus. Tāpat iespējams iepazīt graudus un izpētīt to produktus, izveidot latviešu spēka zīmes. Kad darbi paveikti, visi tiek aicināti pie saimes galda baudīt pašu gatavotu un saimnieku sarūpētu mielastu.

Savukārt senajā klētī iespējams nosvinēt gan gadskārtu godus, gan citus sev īpašus svētkus, kā arī izbaudīt paplašinātas dzīves prasmju programmas ar ugunskurā vārītu zupu un dabas norišu vērošanu.

Kafejnīca "Apsīte" atrodas Apšuciema centrā pie veikala „Top”.

Latviešu virtuve: Kartupeļu pankūkas ar šķiņķi, pelēkie zirņi ar speķi, sklandrauši.

Īpašais ēdiens: Podiņš „Apsīte”.

Šajā tūrē pārsteigs lauku saimniecību daudzveidība un neparasti ražojumi. Apmeklēsiet vairākas saimniecības, kas ražo ekoloģisku produkciju, ko iespējams apskatīt, nogaršot un iegādāties.

 No Viļņas ceļš ved uz ekoloģisku kazkopības saimniecību, kur ražo 60 dažādus kazas piena sierus. Pēc tam apmeklējums etnogrāfiskā lietuviešu sētā, kur audzē zirgus un aitas. Pavadīsiet dienu Kauņā, apskatīsiet Nemunas upes ieleju ar Raudones (Raudonė) un Panemunes (Panemunė) pilīm. Pikniks lauku saimniecībā ar ozolzīļu kafiju, uz ugunskura ceptām pankūkām un vietējā mežā lasīto sēņu zupu. Ekoloģiska saimniecība Buivydai audzē gaļas liellopus un mellenes. Pa ceļam apskatīsiet Kuršu Kāpu, Jūras Muzeju ar Delfināriju un iecienītāko Kuršu Kāpas kūrorta pilsētu Nidu. Tālāk dosieties uz Latviju. Papes Dabas parkā apskatāmi savvaļas zirgi, etnogrāfiskais Ķoņu ciems ir sens piejūras zvejnieku ciems. Apskatot Liepāju, ir vērts iegriezties Liepājas tirgū. Tam ir vairāk kā 100 gadu sena vēsture un sezonas laikos šeit var iegādāties dārzeņus, augļus, zaļumus un ziedus no apkaimes lauku saimniecībām. Turpinot ceļojumu, apmeklējumi videi draudzīgā dārzkopības saimniecībā, kur audzē 130 šķirņu ābolus, vīna darītavā, kur gatavo vīnu no vietējiem augļiem un ogām, saimniecībā, kur pēc biodinamiskās lauksaimniecības principiem audzē pupiņas un zirņus, un gaļas lopu saimniecībā, kur ražo garšīgas desas. Turpinot ceļu, apskatīsiet skaisto Kurzemes viduslaiku pilsētu Kuldīgu ar ķieģeļu tiltu pār Ventas upi. Vides veselības saimniecībā baudīsiet zāļu tējas, iepazīsiet dažādus eko kosmētikas produktus, kas ražoti no tīrā dabas vidē ievāktiem augiem. Ceļā baudot Abavas upes senlejas skatus, nokļūsiet Sabiles vīna kalnā, kur tiek audzētas vīnogas vietējās vīna darītavas vajadzībām. Tālāk – Talsi, šarmanta mazpilsēta, kuras nomalē atrodas Latvijas Lauksaimniecības muzejs. Tūres noslēgumā apmeklējums saimniecībā, kur no pašu audzētiem augļiem un dārzeņiem gatavo sīrupus, ievārījumus un dārzeņu konservus. Ceļojuma galapunkts – Rīga.

Šeit ciemos gaida gan grupas, gan individuālos apmeklētājus. Saimnieki piedāvā izbaudīt melno pirti, paēst pusdienas un nogaršot pēc senām receptēm ceptu suitu maizi, raušus un īpašus sēklu cepumus.

Parka sākums attiecināms uz 18.gs. beigām, veidošanas starpposmi aizpilda visu 19.gadsimtu. Parka veidošanā iespējama arhitekta J.G.Berlica un mežsarga H.Grotha līdzdalība. 19.gs beigās parku plānojis W.M.A.Engelhards. Tas sastāv no vairākiem patstāvīgiem nogabaliem ar savām ceļu sistēmām, skatu perspektīvām, stādījumu īpatnībām. Ap 1809.gadu Kazdangas parks vēl bijis diezgan mazs. Tas bijis vecu liepu ieskauts dārzs ar daudziem retiem augļu kokiem, blakus parkam neliels mežiņš, kas savienots ar kļavu-bērzu un pīlādžu alejām. Pils otrā pusē bijusi liela lauce, kuras lielāko daļu aizņēmis Rožu dārzs.
Šobrīd Kazdangas parks pēc platības (196 ha) ir viens no lielākajiem un dendroloģiski bagātākajiem Latvijas muižu parkiem. Tajā ir vairāk nekā 200 sugu koku un krūmu. No tiem 127 sugas – svešzemju. Parks iekļauj visu Kazdangas centra teritoriju, ietverot arī Kazdangas pili un teritoriju ap  baronu Manteifeļu dzimtas kapenēm, kuras uzsāka veidot pašā 20. gs. sākumā, bet darbus pārtrauca līdz ar Pirmo pasaules karu. Parkā izveidotas atpūtas vietas, dekoratīvi elementi. 
Kazdangas pili sāka celt 1800. gadā. Tās projekta autors ir Eiropā pazīstamais arhitekts J. G. A.Berlics, kurš izmantojis arhitekta Dž. Kvarengi projektu. Muižas ansambli veidoja arī Kavalieru nams, graudu klēts, dzīvojamā māja, zirgu stallis, trīslaidumu tilts pāri gravai u.c. ēkas. 1924. g. pilī sāka darboties Kazdangas Lauksaimniecība un zivkopības valsts skola. Mūsdienās šeit izveidots Kazdangas muzejs un Tūrisma informācijas punkts.