Atpūta laukos
3841-3860 / 4346
Nr Nosaukums Apraksts
N/A

Saimniecībā pēc senām vecmāmiņas receptēm uz kļavu lapām cep smaržīgo Kalēja saldskābo un Kalēja rudzu maizi, kuras kraukšķīgo garozu apstrādā ar linu eļļu. Piedāvā dalību maizes cepšanas procesā, degustāciju un iegādi. Ir kafejnīca - latviskas virtuves ēdieni, grupu ēdināšana, plaša ēdienkarte, galdu klāšana. Āra terase, piknika vieta, grils, ugunskura vieta, telts vietas. Banketu zāles 100 un 60 personām.
N/A

Rīgas HES komplekss ir savienots ar Doles salas austrumdaļu. Rīgas HES ir pēdējā no elektrostacijām Daugavas HES kaskādē. Tās celtniecību uzsāka 1966. g., bet pirmo hidroagregātu iedarbināja 1974. gadā, tā projektēto jaudu sasniedzot divus gadus vēlāk. Rīgas HES uzstādīti seši hidroagregāti, kuru kopējā jauda ir 402 000 kW. No Rīgas – Daugavpils šosejas (A 6) labi redzamas Rīgas HES dambis. Rīgas HES dzelmē palika daudzi kultūras un vēstures pieminekļi, t.sk. Laukskolas apmetne, kas ir vecākā zināmā cilvēku apmešanās vieta tagadējā Latvijas teritorijā.
N/A

Kafejnīcā „Cafe 2 Locals” laipni gaidīti gan cēsnieki, gan pilsētas viesi. Tā atrodas vēsturiskā vietā – Cēsu Rožu laukumā. Sadarbojas ar Vidzemes un tuvāka reģiona zemniekiem un mājražotājiem. Ēdiena pagatavošanā izmanto svaigus – no dārza, lauka vai mežā lasītus dārzeņus, augļus un ogas, kas arī ir kafejnīcas filozofija. No 360 grādu stiklotās terases paveras gleznains skats uz Cēsu pilsētas sirdi – Rožu laukumu.
N/A
Tikai zinātājs vai arī cītīgs meklētājs šodien mežā starp Meža māju un Ķemeru viesnīcu atradīs kādreiz slavenā un nu jau bijušā sēravota izplūdes vietu, kuru atpazīs pēc laika zoba un cilvēku bojātajām dzelzsbetona konstrukcijām.
N/A

Bijušais kursenieku zvejniekciems Kuršu jomas krastā. Jau no 19. gs. sākuma tas ceļojošo kāpu dēļ ir vairakkārt mainījis savu atrašanos un tagadējā vietā pastāv aptuveni gadsimtu. Ciematā uz dzīvi apmetās smilšu kāpu apbērto Nagļu (Naglių) un Karvaiču (Karvaičių) ciema iedzīvotāji. Kuršu kāpu mazākā ciema kultūrainavu veido gan gadsimtu vecas koka dzīvojamās ēkas, gan arī mūsdienās celtās. Kā vienas, tā otras kalpo g.k. kā vasarnīcas un viesu izmitināšanas vietas.
N/A

Cafe Vizbuļi atrodas Bērzciemā, Engures novadā, apmeklētājiem piedāvā nobaudīt gardu maltīti, svaigi ceptas smalkmaizītes, izbaudīt Bērzciema jūru, atpūsties un relaksēties. Ziemas sezonā kafejnīca atvērta tikai nedēļas nogalē, vasaras sezonā - katru dienu, ir āra terase.
N/A
Resnākais Latvijas un Baltijas valstu kadiķis (Juniperus communis). Aug lauka vidū, ļoti ainavisks. Koku sauc arī par Rietekļa kadiķi, jo zem tā labprāt sēdējis latviešu dzejnieks Rieteklis (Jūlijs Eduards Balodis (1856. – 1940.)).
N/A

Šajā saimniecībā nodarbojas ar kazu audzēšanu un dažādu kazas piena produktu ieguvi, no svaigām izejvielām ražojot kazas sieru un citus produktus. Saimniecības tīrumos audzē arī kartupeļus, sulīgas zemenes un citus produktus. Vasaras nojumē pie galda var sasēsties un omulīgi parunāties 15–20 cilvēku. Tiek piedāvāta viegla maltīte, kas gatavota no 100% saimniecības produktiem.
N/A

Ap 1,6 km garā un labiekārtotā Adamovas dabas taka iepazīstina ar Adamovas krauju un tās apkaimē esošajām dabas vērtībām. Takas sākums meklējams pie autostāvlaukuma, no kura paveras plašs skats uz Krāslavu un Daugavas senieleju. Adamovas krauja (aizsargājams ģeoloģisks piemineklis) ir viena no garākajām (ap 1,7 km) un augstākajām (25 - 35 m) Daugavas kraujām. Tā veidojusies sānu erozijas rezultātā, Daugavas ūdeņiem noskalojot Daugavas pamatkrastu Adamovas loka ziemeļdaļā.
N/A

Atrodas Mazirbes centrā iepretim Lībiešu Tautas namam, 600m attālumā no Dižjūras. Saimnieki nāk no senas lībiešu – Taizeļu dzimtas, par ko zināmi interesanti nostāsti. Arī pašas mājas saimnieku īpašumā ir jau vairāku paaudžu garumā. Ikviens te apskatāmais priekšmets ir ar savu stāstu un vietējo izcelsmi - pārdzīvojis karus, deportāciju un okupāciju laikus, bet mūsdienās cītīgi un ar mīlestību atjaunots. Saimnieki piedāvā latviešu un lībiešu tradicionālo ēdienu degustāciju ar papildinājumu mūsdienu stilā. Ēdienu sastāvdaļas ir izaudzētas vai ievāktas tuvākajā apvidū, vai iegādātas sadarbībā ar vietējiem lauksaimniekiem, zvejniekiem un ar citiem tradicionālo vietējo produktu gatavotājiem, tai skaitā bioloģiskajiem lauksaimniekiem. Sadzīves priekšmetu kolekciju var apskatīt saimnieku pavadībā.
N/A

Varakļānu centrā, Rīgas ielas malā paceļas neliels paugurs, uz kura atrodas balta ēka ar 4 kolonnām un kupolveida jumtu, kas celta pēc Romas Panteona parauga. Kapela būvēta 1814. g. (arhitekts Vinčento Macoti), un tajā atrodas grāfu Borhu dzimtas apbedījumi. Kapelā bija novietoti arī Sv. Viktora pīšļi, kas pārvesti uz Varakļānu katoļu draudzes baznīcu.
N/A

Kafejnīca "Cope" atrodas Rideļos, pie Rideļu ezera Engures novadā. 20. gs. 20. gados atjaunotajās (darbību atsāka 1992. g.) ūdensdzirnavās var iepazīt vēsturiskos mehānismus un malšanas procesu, bet kafejnīcā nobaudīt no maltajiem miltiem ceptās pankūkas.

Latviešu virtuve: Siļķe ar biezpienu un vārītiem kartupeļiem. Pankūkas ar sēnēm, sieru, dārzeņiem, gaļu, medu, krējumu, biezpienu, saldējumu un karameli.
N/A

Sena, lībiešu apdzīvota teritorija jau no 5.- 6. gs. 1226. g. Salacas labajā krastā pie tās ietekas bīskaps Alberts uzcēla pili, kas līdz mūsdienām nav saglabājusies. Arī Salacgrīvas attīstība (līdzīgi kā Ainažiem) ir bijusi saistīta ar ostas izveidi. 19.-20. gs. mijā Salacgrīva kļuva par nozīmīgu Ziemeļvidzemē ražoto preču (īpaši kokmateriālu) pārkraušanas un transporta mezglu. Padomju laikā Salacgrīvas ziemeļu daļā izveidoja Zvejnieku parku ar vienu no labākajiem mazpilsētu stadioniem un brīvdabas estrādi. Šajā laikā visā PSRS mērogā ir pazīstama zivju pārstrādes rūpnīcas „Brīvais vilnis" ražotā produkcija, īpaši – šprotes. Salacgrīva ir viena no divām vietām Latvijā, kur nēģus joprojām zvejo ar seno metodi – taču palīdzību.
N/A

Ērgļu novada R. Blaumaņa memoriālais muzejs „Braki” ir izcilā latviešu novelista un modernās dramaturģijas pamatlicēja Rūdolfa Blaumaņa (1863–1908) dzīves un darba vieta.

Muzejā ir apskatāmas astoņas koka guļbūves ēkas (restaurētas no 1958. līdz 1992. gadam), kas ir līdzīgas kā rakstnieka dzīves laikā, – dzīvojamā māja ar namiņu, drēbju klēts, rija, labības klēts, govju kūts, zirgu stallis, sīklopu kūts un pirts. Ēkās ir izvietota pamatekspozīcija „„Braki” – Ērgļu pagasta zemnieka rentnieka sēta – rakstnieka Rūdolfa Blaumaņa dzīves un darbavieta (1868–1908)”, kurā var aplūkot 19. gs. beigu un 20. gs. sākuma darbarīkus, saimniecības un sadzīves priekšmetus, kā arī iepazīties ar periodiski veidotām tematiskām izstādēm.

Pie ieejas muzejā atrodas O. Skaraiņa skulptūra „Rozes mātei”(1992). Plašajā teritorijā ir iespēja izstaigāt dabas takas, aplūkojot Zibensšķelto akmeni, L. Līces skulptūru „Edgars” (1990), Simtsoļu taku, Lejas aku, Noliņa ābeli, Pieminekļa akmeni, Jānkalniņu, Pirtsgravas avotiņu.

Apmeklētājiem tiek piedāvāti izglītojoši pasākumi un tematiskas ekskursijas (ģimeņu godi, velniņu nedarbi, darbi lauku sētā, kāzu ekskursijas „Silmaču” noskaņās), kā arī iespēja baudīt „Braku” putru, „Silmaču” pankūkas, tēju un vīnu „No saldenās pudeles”.

Muzeja teritorijā atrodas rotaļlaukums bērniem un atrakciju parks „Braku takas”, kas piedāvā pārvarēt pārbaudījumu un šķēršļu trasi; darbojas disku golfs.
N/A

Dabas lieguma teritorija ieskauj nelielo Tāšu ezeru un tam pieguļošos ar krūmiem apaugušos purvainos krastus šaurā joslā. Teritorija veidota šeit esošo reto ligzdojošo un migrējošo putnu aizsardzībai. Dabas lieguma teritoriju var lieliski pārskatīt no nelielajiem grants ceļiem, kas to apjož no visām pusēm un atrodas ārpus aizsargājamās teritorijas. Dienvidos no Tāšu ezera atrodas Tāšu muižas komplekss.  
N/A

Ziņas par lībiešu pāriešanu pareizticībā sniedz restaurācijas laikā (pagājušā gadsimta deviņdesmitie gadi) Kolkas luterāņu baznīcas tornī (sk. arī tālāk) atrastais dokuments, kas tur ievietots 1885. gadā baznīcas celšanas laikā. Tas vēstī, ka lībiešu pāriešana pareizticībā vai, tā sauktajā, ķeizara ticībā, „nav saistīta ar ticības pārliecību, bet tā ir līdzeklis tikt pie zemes priekšrocībām vai baudām." Pareizticīgo draudze 1885. gadā iegādājas zemi no barona Osten - Zakena. Uz tās 1890. gadā uzcelta baznīca, priestera māja un skolas ēka. Visas ēkas saglabājušās līdz mūsdienām. Baznīcai ir sava draudze un dievkalpojumi notiek reizi mēnesī. Atrodamas ziņas, ka Kolka ir vienīgais lībiešu krasta ciems, kur 19. gs. deviņdesmitajos gados uzcēla pareizticīgo baznīcu. Baznīcas zvans savu vietu "ieņēmis" 1936. gadā. Padomju laikā baznīcu izmantoja kā kapliču, bet mūsdienās tā pilda savu sākotnējo lomu.
N/A

Šajā vietā var izjust dabas skaistumu, tās spēku, enerģiju, būt harmonijā ar dabu, kā arī izjust ne tikai akmeņu, augu, latvju zīmju un āderu enerģiju, bet akmeņi te ir kā rota dārzam. Daiļdārzs ir ar skatu uz jūru un ūdenskritumu kaskādi, kura priecē pavasarī un rudenī, bet vasarā tā ir akmens upe. Tas atrodas 1 km uz ziemeļiem no Tūjas autobusa pieturas. Dārzā apskatāmas 28 skujeņu, 14 dekoratīvo krūmu, kā arī 13 rododendru šķirnes, alpenārijs un ziemcietes. Ir interesanta akmeņu kolekcija, iespējama to enerģētiskā lauka noteikšana, dārzs ar ezotēriku. Apskatāma Vidzemes akmeņainā jūrmala. Daiļdārzs daudzkārt godalgots Salacgrīvas novada un Latvijas valsts mērogā.
N/A

Zemnieku saimniecība „Virši” audzē kaņepju sēklas, no kurām tiek iegūta kaņepju eļļa un kaņepju staks (apceptas, maltas kaņepes). ZS "Virši" produkciju ir iespējams degustēt dažādās vietās ārpus saimniecības, kā, piemēram, Kalnciema tirdziņā u.c.
N/A

Viesu nama saimniece apmeklētājus pieņem tautas tērpā un izglītojošo programmu vada žemaišu valodā. Viņa pastāsta par zāļu tējām, piedāvā tās saplūkt un pašiem pagatavot savu tēju. Pie tējas piedāvā pašas gatavoto sieru, maizi, pīrāgu, medu. Viesu nams atrodas pie Beržora ezera, netālu no Plateļu ezera. No šejienes ir ērti doties uz Žemaitijas nacionālo parku gan kājām, gan ar velosipēdu, gan ar peldlīdzekļiem un automašīnu.
N/A

Botāniskais dārzs dibināts 1993. gadā gleznainajā Danes upes ielejā. Tas aizņem aptuveni 9,3 hektārus. No 2002.gada dārzam piešķirts dendroloģiskā parka statuss.