| Nr | Nosaukums | Apraksts |
|---|---|---|
|
Ja jums patīk aktīvs dzīvesveids, šī ekskursija ir ideāls veids, kā izbaudīt kulināro mantojumu, kas slēpjas Gaujas Nacionālajā parkā. Velomaršruts sākas no Strenčiem un vispirms ved caur divām vietējām alus darītavām Brenguļos un Valmiermuižā ar jaukām kafejnīcām un labu alu. Ceļā uz Valmieru apstāsieties arī Trikātas ciematā, lai nobaudītu vietēji gatavoto šokolādi. No Valmieras maršruts ved cauri skaistam mežam uz Cēsīm un tur esošo burvīgo viduslaiku vecpilsētu. Cēsīs apmeklēsiet vietējo maiznīcu un spirta rūpnīcu, lai nobaudītu produkciju. Jūs redzēsiet arī to, kā viduslaikos izskatījās ārstniecības un garšaugu dārzs. Brauksiet ar kanoe no Cēsīm uz Līgatni, kas ir viena no Gaujas skaistākajām vietām ar tās smilšakmens krastiem, attālām lauku viensētām un vecmodīgu ūdensdarbināmu prāmi. Līgatnes pilsētas vēsturiskais centrs ir saistīts ar tās papīrfabrikas attīstību. Šeit iespējams apmeklēt arī vietējos vīna un rokdarbu ražotājus vienā no apgabalam raksturīgajām mākslīgajām alām. Pārvietojoties pa kalnainajiem, līkumotajiem Siguldas ceļiem, redzēsiet Turaidas un Siguldas viduslaiku pilis, Gūtmaņala alu un citus gleznainus skatus. Siguldā baudīsiet latviešu tradicionālos ēdienus restorānos “Bucefāls”, “Aparjods” un viesu namā “Mauriņi” nobaudīsiet 80 ievārījumu veidus. |
||
|
Stāsta un demonstrē – kā no māla top dažādi izstrādājumi, kā arī mudina apmeklētājus darboties pašiem. Šeit tapušos darbus var iegādāties, kā arī pasūtīt jaunus. |
||
|
Raudondvario muiža (Raudondvario pils) atrodas Neveža upes labajā krastā Raudondvarē. Būvēta 16. gs., muiža kopā ar 3,8 ha parka teritorijā esošām divām ēkām, oranžēriju, zirgu staļļiem un pagrabu veido kopējo muižas ansambli. Blakus muižai 1834.gadā bija iekārtots pils parks, kas rekonstruēts 20.gs. Parka teritorijā bija atjaunoti apstādījumi un ziedu dobes, kurās krāšļojas muižas atgūtās senās rožu šķirnes. Ziemeļu parka krasts pārtop mežā. Te aug sarkanā kļava, veimuta priede, krūmliepa, pavasarī plaukstošie ēdelveisi. Parka taciņas ved uz Neveža upes krasta liegumu. |
||
|
Specializējas kazu audzēšanā un kazas siera ražošanā. Apmeklētāji var iepazīt ganāmpulku (ap 150 kazas), iegādāties un degustēt sierus. Sertificēta bioloģiskā un vides veselības saimniecība. |
||
|
Raiskumā pie ezera, bijušās muižas klēts ēkā atrodas SIA ''Raiskuma labumu darītava’’, kurā top maize un alus. Malkas krāsnī tiek cepta dabīgā ierauga rupjmaize un sadskābmaize pēc senām receptēm, kas mantotas no iepriekšējām paaudzēm. Izmantoti tiek tikai dabīgi produkti - rudzu un kviešu milti. Arī alus tiek darināts pēc senām receptēm - gan gaišais, gan tumšais alus ''Raiskumietis''. To gatavojot, izmantots tīrs ūdens no Gaujas nacionālā parka, miežu iesals, apiņi un raugs. Patieso garšu dod ar malku kurināms vārāmais katls. Tiek piedāvātas arī ekskursijas - degustācijas. |
||
|
Rīgas jūras līča
rietumu krasta izvirzījums, kas beidzas ar
seklu un akmeņainu zemūdens sēkli
vairāku simtu metru attālumā no tagadējā
krasta. Ragā slejas Ragaciema bāka.
|
||
|
Atrodas Aglonā, Daugavpils ielā 40. Viena no militārā eksponātu klāsta un satura (> 1000 dažādu priekšmetu) ziņā bagātākajām 2. pasaules karam veltītajām Latvijas privātkolekcijām, kas ir iekārtota un iepazīstama kā muzejs. Šeit apskatāmas pistoles, šautenes, automāti, ložmetēji, mīnas, granātas, karavīru formas, sadzīves priekšmeti, militārā tehnika u.c. Muzeja veidotājs ir vēstures entuziasts Valdis Tumovs. Muzejā var nofotografēties uz vācu kara motocikla, piemērīt uniformas, noklausīties stāstījumu par muzeja eksponātiem, noskaidrot to pielietojumu un izjust 30.-40.gadu auru. |
||
|
3 km dienvidos no Jūrkalnes centra, pie vecā (grantētā) Liepājas – Jūrkalnes ceļa atrodas bijušās Feliksbergas trīsgadīgās jūrskolas (1871. - 1902. g.) vieta. Tā kā no ēkas nekas nav saglabājies, tās vieta iezīmēta ar tēstu ozola laivu un diviem koka stabiem, kuros ir izgrieztas senās zvejnieku īpašumu zīmes. |
||
|
Maršruts piemērots aktīviem braucējiem, kam interesē Ķemeru nacionālā parka dabas un kultūrvides daudzveidība. Ķemeru nacionālais parks (dibināts 1997. g.) veidots g.k. mitrāju – seklās Rīgas jūras līča piekrastes, aizaugošo piejūras ezeru, purvu, mitro mežu (dumbrāju u.c.) un palieņu pļavu - kā nozīmīgu daudzu augu (~ 25 % no Latvijas Sarkanā grāmatā ierakstītajām sugām) un dzīvnieku, īpaši - ligzdojošo un migrējošo putnu dzīves vietu aizsardzībai. Parka teritorijā atrodas viens no lielākajiem Latvijas purviem – Lielais Ķemeru tīrelis. Purvu masīvi ir nozīmīga sērūdeņu veidošanās un izplūdes vieta, kā arī ārstniecībā izmantojamo dūņu atrašanās vieta, kas bija kādreiz tik populārā Ķemeru kūrorta izveides pamats. Maršruta informācija no Latvijas Lauku foruma |
||
|
Saimniecības drava atrodas netālu no Isnaudas pagasta Bobišiem, dabiskā vietā, kur dabiskā vidē nav lauksaimniecībā izmantojamo zemju un citu objektu. Bišu iegūtā produkcija tiek pārstrādāta Zilupē, Sila ielā 4, kur saimnieki uzņem ekskursijas un var iegādāties saražotos labumus. Saimniecība ir bioloģiski sertificēta. Iegūst liepu un dažādziedu medu. |
||
|
Viļņotu pauguru virkne, kas veidojusies Litorīnas jūras laikā, vējiem sapūšot augstu kāpu valni. Skaists skats uz Liliju ezeru. Iepretim ezeram, minētā ceļa austrumu pusē, pa dolomīta kāpnēm nokļūstam līdz piemineklim, kas veltīts 90 latviešu strēlniekiem, kas krituši 1917.gada kaujās.
|
||
|
Dabas liegums veidots salīdzinoši neliela pārejas tipa purva aizsardzībai. Purvu lieliski var pārredzēt no nelielā skatu torņa.
|
||
|
Nītaures vēstures takā var apskatīt un iepazīt dažādus vēsturiskus objektus no 13.gadsimta līdz mūsdienām - seno pilskalnu, vācu ordeņa pilsdrupas, luterāņu un pareizticīgo baznīcas, soda vietu un muižas seno apbūvi. |
||
|
Mūsdienās redzamais Stukmaņu muižas komplekss tapis 17. un 18. gs. pārbūvju laikā, kad cietokšņa tipa celtnes vietā uzbūvēja muižas pili un pārējās saimniecības ēkas. Muižas ansambļa centrālo daļu - taisnstūrveida pagalmu aptver pils ēka un divas viena otrai pretī celtas un ar kolonnām rotātas klētis, zirgu staļļi un ratnīca. Pēdējie divi kopā ar zvanu torni un vārtu caurbrauktuvi veido vizuāli iespaidīgāko ēku daļu. Zvana skaņas kalpoja gan reliģiskiem rituāliem, gan ikdienas gaitu izziņošanai. Ēkas siluetā vērojamas asociācijas ar 18. gs. Eiropā izplatītās klosteru, rātsnamu un baznīcu jumta torņu būvmākslas paraugiem. No 1780. g. muižā saimniekojusi Karla Otto fon Levenšternu dzimta. Muiža apskatāma tikai no ārpuses. Stukmaņu muižas apkaimē izveidota pārgājienu taka. |
||
|
Grobiņas mūra pili 1348. gadā cēlis ordeņmestrs Goswin von Herike. Grobiņas pils izmantota kā fogta rezidence, pilsnovada administratīvais centrs, svarīgs ordeņa atbalsta punkts, kā arī ordeņa sūtītu ceļotāju naktsmītne, braucot no Livonijas uz Prūsiju. Pils laika gaitā uzlabota un pārbūvēta. 17.gs. vidū veikta vērienīga pils pārbūve un ārējo nocietinājumu pārveidošana, uzberot zemes vaļņus ar četriem stūru bastioniem. 18.gs. pils celtnes vairs netika labotas, tomēr līdz pat Kurzemes un Zemgales hercogistes likvidēšanai pils dažās telpās vēl atradās Grobiņas apriņķa administratīvās iestādes, gadsimta beigās vairs netika apdzīvota, un tā pārvērtās drupās. Līdz mūsdienām saglabājušies viduslaiku mūri, 17. gadsimtā veidotie nocietinājumu bastioni un aizsarggrāvji, kā arī stāvinātās nogāzes. 2019.gadā pilsdrupas Ālandes upes atpūtas parka projekta ietvaros izbūvēta skatuve un skatu platforma virs pilsdrupām, rietumu nogāzē izbūvētas lielas kāpnes. Ap pilskalnu arī labiekārtota pastaigu taka, kura vijas cauri pilsētai gar Ālandes upi. Viduslaiku pilskalnam un takai piekļaujas pilsētas promenāde ar skatu vietām un soliņiem. |
||
|
Agrākais mājas nosaukums bija „Forstei” (tulkojumā nozīmē mežziņa māja). Tā celta, izmantojot vecās Bīriņu pils baļķus. Ēkas pirmais īpašnieks bija Bīriņu muižas barons Aleksandrs Aleksejs fon Pistolkorss. Tajā dzīvoja muižas virsmežzinis Pauls Moltrehts, vienlaicīgi tā bija virsmežziņa darba, dzīves vieta un muižas medību māja. Ēka vairākkārt pārbūvēta. Līdzīgu izskatu patreizējam un arī simboliskos brieža ragus tā iegūst 1891. gadā. Neatkarīgās Latvijas laikā mājai tika latviskots nosaukums – „Meža māja”. Vairākkārt mainījušies arī tās īpašnieki. 30. gados tā kļūst par kultūras un mākslas darbinieku atpūtas mītni. Šeit 1937. gadā vasaru pavadīja komponists Alfrēds Kalniņš, strādājot pie pirmās latviešu operas “Baņuta” partitūras interpretācijas otrajam iestudējumam. Pēckara periodā No 1945.gad līdz 1956. gadam ēkā atradās Saulkrastu Ciema Padome, Saulkrastu rajona laikā Tautas izglītības nodaļa. Pēc tam uz ēku no Jūrmalas tika pārcelta bērnu sanatorija „Ugunskurs”, kura vēlāk pārdēvēta Saulkrastu vārdā. Šobrīd ēka ir privātīpašums. (Avots: Saulkrastu TIC) |
||
|
Līdz 13. gs. Smiltenes novads ietilpa latgaļu apdzīvotajā Tālavas zemē. Pēc krustnešu invāzijas to ieguva Rīgas arhibīskaps, stāvajā Abula upes krastā 1370. g. uzceļot mūra pili. Sekojoši kari un epidēmijas nesaudzēja ne apdzīvotās vietas apbūvi, ne arī iedzīvotājus. Tagadējās pilsētas aprises sāka rasties 19. gs. beigās līdz ar Smiltenes muižas īpašnieka firsta Līvena aktīvo darbību. Līdz 1. pasaules karam Smiltenē darbojās kokapstrādes fabrika, hidroelektrostacija (1901. g., pirmā Baltijā) u.c. uzņēmumi. 1944. g. vācu karaspēkam atkāpjoties, ugunsgrēka laikā aizgāja bojā liela daļa Smiltenes vēsturiskās apbūves. |
||
|
Dabas liegums veidots jūrmalas pļavu (Latvijā rets biotops) aizsardzībai, kas atrodas Lielupes grīvā – upes kreisajā krastā. Šeit atrodas viena no lielākajām purva mātsaknes atradnēm Latvijā. Nozīmīga putnu ligzdošanas vieta. Teritorija nav labiekārtota apskatei, tādēļ to ieteicams aplūkot no Lielupes pretējā (labā) krastā esošās Baltās kāpas, no kuras paveras plaša un pārskatāma ainava uz upes grīvu, palieņu pļavām un niedrājiem.
|
||
|
This itinerary allows you to enjoy the Latvian winter at its best. It starts in the bustling capital of Riga with its Christmas market, decorations, shopping facilities, many cultural events and museums as well as a charming Old Town. |
||
|
Latvijas un Lietuvas laukos ir daudz saimniecību, kurās saimnieki paši gan audzē izejvielas, gan ražo pārtikas produktus, laika gaitā izkopjot tradicionālās receptes līdz pilnībai. Nelielo ražošanas apjomu dēļ šīs delikateses reti nonāk lielveikalos, tādēļ ir vērts aizbraukt gardēžu tūrē uz laukiem un nodoties garšu baudai. Ceļojuma sākumpunkts ir Viļņa, no turienes dosieties uz Traķiem (Trakai), kur karaītu etnogrāfiskajā muzejā iepazīsiet etniskās minoritātes – karaītu – ēdienus. Pēc tam ieskats lietuviešu lauku dzīvē 18.-20.gs. Rumšiškes (Rumšiškės)etnogrāfiskajā muzejā. Braucot caur Kauņu, nonāksiet medus saimniecībā, kur var iegādāties ne tikai medu un vaska sveces, bet arī nogaršot medalu. Pakrojas muižā (Pakruojo Dvaras) iejutīsities 19. gadsimta muižnieku dzīves vidē un restorānā baudīsiet muižas ēdienus. Ceļa turpinājumā – Krusta kalns, kur izvietoti neskaitāmi, apmeklētāju atvesti krusti, paužot viņu kristīgo dedzību. Pēc tam alpaku saimniecība, kur var paglaudīt, pabarot un fotografēties ar šiem neparastajiem dzīvniekiem. Dienas noslēgumā vakariņas lauku mājās ar tradicionāliem lietuviešu ēdieniem. Iebraucot Latvijā, pirmais apmeklējums un degustācija saimniecībā, kurā gatavo septiņu veidu sierus. Pa ceļam Tērvetes senvēstures muzejs un Tērvetes dabas parks. Pēc apmeklējuma labi garšos latviešu ēdieni lauku krodziņā. Lauku maiznīcā pie Svētes palutiniet sevi ar gardiem cepumiem un plātsmaizēm. Izstaigājuši Jelgavu, nonāksiet lauku mājās „Caunītes”, kur varēsiet apgūt latviešu maizes cepšanas māku un izcept savu maizes kukulīti līdzņemšanai. Pa ceļam uz Rīgu iegriezieties „Ķiploku pasaulē”. Latvijas ķiploks izceļas ar īpaši spēcīgu aromātu un garšu, un saimniece no tā gatavo daudzus neparastus produktus. |
||