| Nr | Nosaukums | Apraksts |
|---|---|---|
|
Saimniecības drava atrodas netālu no Isnaudas pagasta Bobišiem, dabiskā vietā, kur dabiskā vidē nav lauksaimniecībā izmantojamo zemju un citu objektu. Bišu iegūtā produkcija tiek pārstrādāta Zilupē, Sila ielā 4, kur saimnieki uzņem ekskursijas un var iegādāties saražotos labumus. Saimniecība ir bioloģiski sertificēta. Iegūst liepu un dažādziedu medu. |
||
|
Dienvidos no Gardenes padomju laikā atradās viens no lielākajiem Baltijas kara apgabala tanku poligoniem. Mūsdienās lielākā daļa poligona ir neapsaimniekota un aizaugoša teritorija, kurā saglabājušies atsevišķi ēku fragmenti vai drupas u.c. poligoniem raksturīgie elementi. No Dobeles – Annenieku ceļa uz poligonu atdalās betonēts armijas ceļš, kas ir lietojams arī mūsdienās. Interesanta ir arī Gardenes apbūve – ēkas un to plānojums. Gardenē tajā laikā dzīvoja padomju armijas karavīri un to ģimenes.
|
||
|
Vidzemes augstienes ziemeļdaļas – Mežoles pauguraines daļa, kas ir nozīmīga boreālo (ziemeļu) un purvaino mežu, kā arī dažāda tipa purvu izplatības vieta un aizsargājamu bezmugurkaulnieku sugu dzīves vieta.
|
||
|
Auto stāvlaukumā pie Kolkas raga priežu takas sākuma
acīgāks vērotājs pamanīs mūsdienās aizaugošu plašu stigu, kuras viens
gals beidzas jūras krastā, otrs – pie Kolkas – Ventspils ceļa. Šī vieta
padomju laikā tika izmantota militāriem mērķiem – šaušanas
apmācībām.
|
||
|
Jaunpils attīstība ir saistīta ar Livonijas ordeņa pili, kas līdz mūsdienām gandrīz nav mainījusi savu būvapjomu un ārējo izskatu. Laikā no 1561. - 1919. g. tā piederējusi baronu Reku dzimtai. 1905. g. pili dedzināja, bet vēlāk atjaunoja arhitekta V. Bokslafa vadībā. Būtiskākus pils restaurācijas darbus uzsāka 20. gs. 60. gados. Tagad pilī ir apskatāms muzejs, bet gardēži pils krodziņā var nobaudīt viduslaiku ēdienus. |
||
|
Braucot Kolkas virzienā, starp Saunagu un Vaidi ceļa labajā (dienvidu) pusē vēl joprojām ir redzams skrajāks mežs – liecinieks 1992. gada notikumam, kad apmēram 3300 ha Slīteres mežu cieta plašā ugunsgrēkā. Kopš minētā notikuma biologi šajā vietā pēta meža atjaunošanās procesus. Plaši un postoši ugunsgrēki tuvākajā apkārtnē ir bijuši arī 20. gs. sākumā. Pēc zviedru zinātnieku pētījumiem, Šlīteres mežos pēdējo gadsimtu laikā uguns gailis plosījies vismaz 15 reizes. Degums atrodas dabas rezervāta zonā, tādēļ apskatāms tikai no ceļa. |
||
|
Garšu istabā nobaudīsiet labākās alus ķēķa Pihtla garšas, tradicionālo Saaremaa mājas alu, kā arī Saare sieru, Fresko saldējumu, ābolu limonādi un citus vietējos labumus. |
||
|
Vecpiebalgas centrā, Bērzkroga – Madonas ceļa malā redzams dīķis, kurā audzē dažādu šķirņu un krāsu ūdensrozes. Te var noklausīties saimnieka stāstā par to, kā radusies tik populārā „tautas dziesma” par Vecpiebalgas ūdensrozēm. Stādu iegāde un praktiski padomi. Kamēr vecāki klausās stāstus, bērni var pabarot karūsas, kas ēd no rokas. |
||
|
No baterejas līdz mūsdienām ir saglabājušās dzelzsbetona dzota paliekas, kas ilgstošā vēja un viļņu darbības rezultātā, noskalojot krastu, ir noslīdējušas līdz pat liedagam. Interesants vēstures piemineklis, kura liktenis ilgtermiņā ir nojaušams – tas pazudīs zem jūras līmeņa.
|
||
|
Neretas „Riekstiņos” sešus savus bērnības gadus pavadīja izcilais latviešu rakstnieks un gleznotājs Jānis Jaunsudrabiņš (1877. - 1962.). J. Jaunsudrabiņš piedzima kalpu ģimenē Neretas “Krodziņos”, bet uz „Riekstiņiem” ar māti pārcēlās pēc tēva nāves. „Riekstiņos” dzīvojošie ļaudis kļuva par prototipiem viņa sarakstītajā “Baltajā grāmatā”, kur tās sauc par Mūsmājām. Godinot J. Jaunsudrabiņa piemiņu, 1967. g. Riekstiņos atklāts muzejs, kas atrodas autentiskā Sēlijas viensētā ar savu garu un smaržu. Apskatāma dzīvojamā ēka, klēts un vāgūzis, saimniecības ēka, kurai austrumu galā 1820.gada beigās piebūvēta saimniecības klēts. "Riekstiņu" ābeļdārzā ir simtgadīgas un vēl vecākas ābeles, tas sākts veidot 19.gs pirmajā pusē. Netālu esošajos Ķišku kapos (Vecumnieku – Ilūkstes ceļa malā) atdusas Jaunsudrabiņu dzimtas piederīgie un pārapbedīts J. Jaunsudrabiņš. Joprojām Neretas novadā saglabājušās daudzas viensētas un vietvārdi - pauguru, upju un citu vietu nosaukumi, kurus Jaunsudrabiņš pieminējis Baltajā grāmatā. |
||
|
"Gusts Apinis" atrodas Vidzemes augstienē, Amatas novadā. Uzņēmums unikāls ar to, ka audzē netradicionālas kultūras Latvijā: kvinoju, amarantu, prosu, lēcas u.t.t. Ražo no izaudzētiem produktiem miltus un makaronus (griķu, griķu-kvinojas). Piedāvā līdzņemšanai piknika grozus, kuru saturs sagatavots no pašu ražoto produktu ēdieniem. |
||
|
This tour includes a walk along the Baltic Sea coast Lithuania through the Curonian Spit from Nida to Smiltynė (see a detailed description under tour No. 9) and continues further north from Klaipėda to Šventoji located at the Lithuanian/Latvian border. Klaipėda and Palanga are popular seaside resorts with lots of pubs, hotels, street cafés and musicians. Klaipėda is the only port city and the third largest city in Lithuania. Šventoji is also a popular seaside town located next to the mouth of the river Šventoji. Between Klaipėda and Palanga, the Baltic Coastal Hiking Route leads through the Seaside Regional Park (Lithuanian: Pajūrio regioninis parkas). It was founded for the protection of coastal and marine landscapes, biodiversity and local cultural heritage. The most famous place of the seaside is the Dutch Hat (also called Dutch Cap, Dutchman’s Cap or Holland’s Cap) – a 20 m high cliff, which used to serve as a landmark and guide for seafarers and fishermen. |
||
|
Vecākais Latvijas dendrārijs, kura stādījumus plānojis un veidojis Skrīveru muižas īpašnieks Maksimilians fon Siverss (1857. – 1919.). Jāatzīmē, ka līdz 1. pasaules karam sugu skaits parkā ir bijis divas reizes lielāks. Augu stādījumi ir grupēti pēc to dabiskās augšanas vietas – dažādiem pasaules ģeobotāniskiem rajoniem. Parkā ir izveidoti pastaigu celiņi, bet pie augiem izvietotas plāksnītes ar sugas nosaukumu latviešu un latīņu valodā. Apmeklētāji var apskatīt strūklaku, kas darbojas no otrdienas līdz svētdienai (no 11 00 – 23 00, katru pilnu stundu pusstundas garumā). Rīgas – Daugavpils šosejas otrā pusē atrodas Skrīveru Mežaparks ar pastaigu takām.
|
||
|
Apskatāmas iespaidīgās ap 1500. g. celtās baznīcas drupas. Ēka cieta pēc 1941. g. aviācijas uzlidojuma. |
||
|
Bikovas muižas nosaukums hronikā minēts jau no 17. gs. Muižas
kompleksā ietilpa kungu māja un brīva plānojuma parks, kurā atradās
1820. gadā celtā mūra kapela, pārvaldnieka un kalpu māja, vairākas
saimniecības ēkas un staļļi. 20. gs. 20. – 30. gados pēc 1905. gada ugunsgrēka
kungu māja atjaunota un tai uzcelts otrais stāvs. Kopš 1937. gada
muižā atrodas Gaigalavas pamatskola. Par bijušo kungu namu klīst nostāsti,
ka zem tā ir vairākas slepenas ejas, kas vedot uz baznīcu un
kapiem. Vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis.
|
||
|
Veidots Ventas upes ielejas un tās pieteku krastu ainavas aizsardzībai. Papilē (Papilė) Ventas labā krasta nogāzē atrodas Baltijas mērogā unikālais un apskatei labiekārtotais Juras perioda atsegums (pazīstams kopš 1925. g.), kura slāņos atrastas un aprakstītas > 300 dažādas dzīvības formas.
|
||
|
Iespaidīgais un monumentālais dievnams celts no šķeltiem laukakmeņiem laikā no 1908. – 1925. g. Tjūdoru neogotikas stilā (Liepājas arhitekta Standmaņa projekts) iepriekšējās – 1621. gadā no ozola baļķiem celtās baznīcas vietā. No baznīcas torņa paveras plašs skats uz Višķu apkaimē esošajiem ezeriem. |
||
|
No Neļķu klintīm, kas atrodas Skaņākalna parkā, paveras skaistākais Salacas ielejas skats uz smilšakmens klinšu ieloku un upes mierīgo tecējumu. Labi skati no Velna kanceles. Vērts aiziet līdz Skaņamkalnam un pabaudīt slavenās atbalss klints skatus. Atrodas ZBR.
|
||
|
No dārza un meža ogām, pārmantojot paaudžu tradīcijas, gatavo mājas vīnu. Piedāvā 4 vīnu degustāciju ar uzkodām un filozofiskas sarunas par vīna gatavošanas receptēm. Produkcijas iegāde. |
||
|
Atrodas Baznīcas ielā 10. Skaistā ēka ir viena no nedaudzajām 17. gs. celtnēm, kas būvēta koka pildrežģa tehnikā (restaurēta 1986. g.). Kurzemes hercogistes laikā tajā atradās pirmā zāļu tirgotava. Apskatāma no ārpuses. |
||