Atpūta laukos
1721-1740 / 4340
Nr Nosaukums Apraksts
N/A
Tulkojumā no Igauņu valodas Luitemaa nozīmē „Kāpu zeme”. Piekrastes teritorija 13 km garumā starp Vöiste un Häädemeeste ar seklūdeņiem, plašām piejūras pļavām, Igaunijas augstāko kāpu masīvu un Tolkuses purvu (Tolkuse raba). Nozīmīga putnu vieta.
N/A

RADADA ir radošā darbnīca, kura ierīkota senā ugunsdzēsēju depo. Audumu apdrukas ar saviem orģināliem zīmējumiem rokas sietspiedes tehnikā. Apdrukā apģērbu ar rakstiem un simboliem, kas simbolizē Latvijas dabu, latviešus un to spēku.
N/A

Specializējas kazu audzēšanā un kazas siera ražošanā. Apmeklētāji var iepazīt ganāmpulku (ap 150 kazas), iegādāties un degustēt sierus. Sertificēta bioloģiskā un vides veselības saimniecība.
N/A

Bioloģiskā saimniecībā audzētu produktu un dzērienu degustācijas, meistarklases ar saukli "Izgaršo dzīvi". Saimniecība izveidota uz 1847. gadā Vācu barona fon Hahn būvētām ūdens dzirnavām, kurā tiek audzēti dambrieži, foreles, augļi un dārzeņi. Ekskursija pa dambriežu dārzu, bērniem tematiskas (gadalaiku) ekskursijas un radošās darbnīcas. Saimnieks ir vīndaris, kurš ar rūpību pieiet ik vienam sevis darinātajam dzērienam. Degustācijas un stāstus viesiem piedāvā izbaudīt romantiskajā vīna pagrabiņā. 
N/A

Lielā un Mazā Baltezera apkaimē, kas izvietojušies mežainā apvidū uz smilšainām augsnēm, ir izveidota savā ziņā Latvijā unikāla sistēma - Rīgas ūdensapgādes zona ar artēziskām akām un ūdens filtrācijas slāņiem. Tā sāka darboties 1904. g., kad uzcēla Baltezera sūkņu staciju. 1988. g. sūkņu stacijā izveidoja Rīgas ūdensapgādes muzeju, kas iepazīstina ar Rīgas ūdensapgādes sistēmas četrus gadsimtus ilgo vēsturi, tehniskiem mehānismiem, senajiem koka cauruļvadiem un citiem eksponātiem, kā arī apkaimē esošajām ēkām - katlu un mašīnu ēkām, strādnieku dzīvojamām un mehānisko darbnīcu ēkām. 
N/A
Lielākais Baltijas (pēc dažiem avotiem – arī Ziemeļeiropas daļas, ko skāris pēdējais apledojums) dižakmens. Tā tilpums ir 930 m3! Akmens augstums ir 7,5 m, garums – 16,5 m, platums – 14 m, bet apkārtmērs – 48,5 m. Ehalkivi, kas iztālēm atgādina milzu oli, „stāv” uz smilšaini - akmeņaina sēkļa, kas atkarībā no laika apstākļiem vai gadalaika var atrasties ūdenī. Ledājs to „atnesis” no Somijas D piekrastes. Pēc sastāva - pegmatīts.
N/A
Ar dažāda lieluma laukakmeņiem klāts un nelieliem zemesragiem un līčiem izrobots Rīgas līča austrumu krasta posms, kā arī vienīgā vieta Latvijā, kur jūras krastā, posmā starp Tūju un Vitrupes ieteku un dienvidos no Tūrjas jūras viļņu abrazīvās darbības iespaidā izveidojušies līdz dažus metrus augsti smilšakmens atsegumi. Viens no izcilākajiem ir nepilnu puskilometru garās un līdz 4 m augstās Veczemu klintis. To apkārtne ir labiekārtota. Ļoti mainīgs un dinamisks jūras krasta posms, īpaši pēc lielām vētrām!
N/A

Dubīsas reģionālais parks (Dubysos regioninis parkas) dibināts 1992. gadā. Veidots Dubīsas upes ainaviskās senlejas aizsardzībai. Dubīsa – viena no populārākajām Lietuvas ūdenstūristu upēm (liels kritums, straujteces, ainaviski krasti). Tas aptver iespaidīgo Dubīsas ieleju, kuras dziļums sasniedz līdz pat 40 m, bet platums – līdz puskilometram. Skaistās ielejas nogāzes pāršķeļ dziļās sānu pieteku gravas. Šeit sastopami tādi nozīmīgi un Eiropas mērogā aizsargājami biotopi kā sausi zālāji kaļķainās augsnēs, sugām bagātas ganības un ganību pļavas, kuras apsaimnieko vietējie mājlopi, mēreni mitras pļavas, veci un dabiski boreālie (ziemeļu) meži, nogāžu un gravu meži un ozolu meži. Šeit kopumā konstatētas 805 augu sugas, 922 dzīvnieku sugas, no kurām daudzas ir aizsargājamas un reti sastopamas Lietuvas un Baltijas mērogā. Šejienes neparastais dabas skaistums ir ietekmējis senās pagānu tradīcijas – Betīgalā (Betygala) dzīvojis pēdējais pagānu priesteris Gintautas, kuru sauca par krīvu krīvu (krivių krivaitis). Tā dēvēja senos baltu tautu galvenos priesterus. Slavenā lietuviešu dzejnieka Mairoņa (1862. – 1932.) sētā ir izveidots etnogrāfiskais muzejs. Parka apmeklētāju centrs atrodas Kaulakiai ciemā.
N/A

Šī muiža ir lielisks klasiskās arhitektūras piemērs Igaunijā. No 2002. gada šeit atrodas atpūtas centrs.
N/A

Pilsētas rajons dienvidos no Ventas grīvas, kura mūsdienās redzamā mazstāvu koka apbūve sāka veidoties 19. gs. vidū. Ostgala pirmsākumi meklējami 1836. g., kad Krievijas valdība, solot priekšrocības, aicināja apkārtnes zvejniekus apdzīvot smilšaino un kustīgo kāpu pārņemto piekrastes daļu. Ostgals ir atzīts par valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekli.
N/A

Traķu pussalas pils austrumu mūrim pieguļ ar mežu apaudzis iespaidīgs pilskalns (uzved koka kāpnes) – t.s. Upurkalns, kurā pirms mūra pils celtniecības stāvējusi koka pils. 1779. g. dominikāņu mūki sagrautās Pussalas pils vietā uzsāka baznīcas celtniecību. Jau vēlāk – 1822. – 1823. g. vienā tās daļā uzcēla dominikāņu klosteri, bet otrā – kapelu. 1990. g. šeit izvietoja Traķu vēstures muzeja administrāciju, bet 2005. g. kapelā izveidoja Sakrālās mākslas izstādi. 2011. g. ēku kompleksā notika vērienīgi rekonstrukcijas darbi.
N/A
Otrā Pasaules kara laikā - 1944. g. septembra beigās Morē norisinājās vienas no asiņainākām un nežēlīgākām kaujām Latvijas teritorijā, par kurām vēl nežēlīgākas vēl bija tikai t.s. Kurzemes katlā. Mores kaujās vācu pusē karojošie latviešu leģionāri aizkavēja Sarkanās armijas izlaušanos uz Rīgu un novērsa 18. vācu armijas karaspēka ielenkumu. Kauju rezultāts bija svarīgs vietējiem civiliedzīvotājiem, (> 100 000), kas varēja un paspēja doties bēgļu gaitās un paglābties no vēlāk sekojošām represijām. Ik gadus - septembrī parkā notiek atceres pasākumi, kas pulcē kā šo notikumu aculieciniekus un citus. Te ir izveidota memoriāla siena ar iekaltiem Mores kaujās zināmo kritušo leģionāru vārdiem un uzstādīts akmenī kalts krusts - piemiņas zīme nezināmajiem kritušajiem karavīriem. 2 km austrumos no parka ir izveidots muzejs, pie kura apskatāms Padomju armijas tanks.
N/A

Metāla tornis Kazari upes kreisajā krastā, ~ 5 km attālumā no Matsalu līča. No torņa redzamās Kazari deltas palieņu pļavas atrodas tikai 0,3 – 1 m augstumā virs jūras līmeņa, tādēļ pavasara palos un stipru vētru (īpaši rietumvēju) laikā ūdens appludina milzīgu teritoriju. Uzskata, ka platības ziņā šīs ir vienas no lielākajām Eiropas palieņu pļavām, kas ir nozīmīga dažādu tārtiņveidīgo putnu sugu ligzdošanas, dzērvju un zosveidīgo putnu atpūtas un barošanās vieta. Ir pagājis laiks, kad zemnieki Matsalu pļavās ganīja govis un pļāva sienu, tādēļ šobrīd pļavu apsaimniekošanu veic nacionālā parka administrācija.
N/A

Saimnieki audzē šitaki sēnes un piedāvā ekskursiju ar stāstījumu par sēņu audzēšanu un to labajām īpašībām. Sēņu iegāde, konsultācijas. Piedāvā bioloģiskā veidā ražotu lauksaimniecības produkciju, medu.
N/A

Brenguļu alus darītava atrodas bijušā Abula hidroelektrostacijas ēkā. Alu ražo no vietējo zemnieku izaudzētajiem graudiem, un alus (nefiltrēts, nepastarizēts) darināšanā izmanto senču zināšanas. Ceļa otrā pusē uzpludinātā Abula krastā izveidots alus dārzs, kurā var baudīt un iegādāties tumšo un gaišo Brenguļu alu, kā arī nobaudīt latviskus ēdienus.
N/A
Zviedru skansts (Kuces kalns, Jumpravas kalns).Viduslaiku nocietinājums. Valsts nozīmes aizsargājams arheoloģijas piemineklis. Zviedru skanste (Jumpravas kalns, Kuces kalns) – viduslaiku nocietinājums. Piemineklis atrodas Staru ciemā 450 m uz A no Atspuku dzirnavām, 70 m uz DA no Jumpravmuižas drupām. Tas ierīkots plašas augstienes tagad priedēm noaugušajā DA nogāzē. Šeit atrodas ar 0,7 – 1 m dziļu grāvi ārpusē un 1 – 1,5 m augstu valni iekšpusē norobežota teritorija. Nocietinājumu rietumu gals postīts ar jaunizveidoto ceļu uz Jumpravmuižas drupām.
N/A

Ilenurmes muižas kompleksā netālu no Tartu pilsētas ir iekārtots muzejs, kas lepojas ar savu lauksaimniecības tehnikas kolekciju un ekspozīciju “Lauksaimniecības un lauku dzīves attīstība Igaunijā cauri gadsimtiem”. To papildina dravniecības, zemnieku transporta līdzekļu, salmu un bērza tāšu izstrādājumu izstādes.

Muzejs piedāvā izglītojošas programmas un kursus (kalēja darbi, koka izstrādājumu restaurēšana, klūdziņu pīšana un mēbeļu taisīšana, rudzu maizes cepšana, nacionālie rokdarbi utt.). Pēc iepriekšēja pasūtījuma grupām piedāvā nacionālos ēdienus.
N/A

Meža večas ģimenes parks izveidojies starp Kaikas kupolveidīgajiem pauguriem, un sastāv no vairākām viensētām, kas piedāvā uzzināt par dabai tuvu, veselīgu dzīvesveidu un tautas medicīnu. Katrai viensētai ir sagatavota sava programma, kur apmeklētāji var iepazīties ar ārstniecības augiem, ārstēšanu ar dēlēm, bišu un sēņu noslēpumaino pasauli, izjust buramvārdu un meditāciju vietu ietekmi uz sevi. Te māca gatavot ēdienus no nezālēm, cept maizi un taisīt garšaugu maisījumus. Ar viensētām var iepazīties arī individuālie apmeklētāji.
N/A

Seno darbarīku, sadzīves priekšmetu un tehnikas brīvdabas privātkolekcija sākta veidot 2002.gadā un pašlaik ekspozīcijā izvietoti vairāk nekā 5000 dažādu kultūrvēsturisku priekšmetu un daiļdārzs, kurš ietver neskaitāmas  krāšņu puķu kompozīcijas, strūklakas, austrumu meditāciju tiltiņu, dīķus, pergolu, lapenītes  u.c. plešas vairāk nekā 2ha platībā. Atrodas 1 km no Lazdukalna. 
N/A

Ūla ir viena no skaistākajām un likumsakarīgi – arī populārākajām Lietuvas ūdenstūristu upēm. Tās galvenā pievilcība ir skaistā ainava ar augstajiem upes krastiem, kuros slejas iespaidīgas smilšu kraujas līdzīgi kā Irbes krastos Latvijā. Laivošanu var sākt no Mančagires (Mančiagirė) vai Zervinos ciemiem un turpināt līdz Ūlas ietekai Merķē un tālāk pa Merķi līdz pat Merķinei un Nemunai. Ūla nav plata, taču posmā no Zervinos ciema tajā nav neviena koku aizgāzuma vai cita šķēršļa, kuram laiva būtu jānes apkārt. Ašā straume, asie līkumi, dzidrais ūdens un tajā redzamā zemūdens pasaule rada patiesi patīkamu sajūtu! Upes krastos atrodas gan publiskas (apsaimnieko Lietuvas valsts meži), gan privātas ūdenstūristu apmetnes un atpūtas vietas. Šī ir vienīgā Baltijas upe, kur ūdenstūristiem ir jāpērk licence. Ūlas krastos atrodas divi interesanti apskates objekti – Ūlas atsegums (Ūlos atodanga) un spēcīgs avots – Ūlas acs (Ūlos akis). Savukārt, Merķe jau ir jau krietni platāka upe, taču ar acīm redzamu straumi un dažviet pat jaukām straujtecēm. Kaut arī Merķes krasti ir mazapdzīvoti, tajos atradīsim piemērotas nakšņošanas vietas. Pa Ūlu un Merķi no Zervinos līdz Merķinei sanāk „mierīgs” pusotras - divas dienas ilgs brauciens.