Atpūta laukos
3921-3940 / 4340
Nr Nosaukums Apraksts
N/A

Zemnieku saimniecība „Vilciņi-1” atrodas Jelgavas rajona Zaļenieku pagastā, tā dibināta 1992. gadā uz 74 ha mantojumā atgūtās zemes. Šobrīd tiek apstrādāti (specializācija – graudkopība) ~ 2200 ha zemes. Saimniecībā strādā ar precīzās lauksaimniecības metodēm, kas palīdz ekonomēt līdzekļus, samazināt lauksaimniecības negatīvo ietekmi un veicināt vides maksimālu saudzēšanu. Papildus tiek sniegti tehnikas un transporta pakalpojumi. Z/s „Vilciņi1” ir kooperatīvās sabiedrības „LATRAPS” un Zemnieku Saeima biedrs. Saimniecība sadarbojas ar Latvijas Lauksaimniecības universitāti, Zaļenieku komerciālo un amatniecības vidusskolu un Latvijas Jauno zemnieku klubu, organizē seminārus un konferences - izglīto studējošos jauniešus, lauksaimniekus un citus interesentus, kā arī pieņem darbā studentus, kuri ir gatavi studijās iegūtās teorētiskās zināšanas pielietot praktiskajā darbā. Līdzdarbojas SIA AgTech un SIA Agitis – atpūtas komplekss Rožmalas.
N/A

Pilsrundālē pa ceļam uz Rundāles pili var apmeklēt Retro auto kolekciju, kur apskatāmi 1939. g. automobiļi un dažādu laiku motocikli. Starp automobiļiem ir arī pasaulē šodien reti sastopami modeļi. Šī ir īstā vieta vēsturisko spēkratu cienītājiem!
N/A

Jauka atpūta lauku mājā, kura atrodas 2 km no Aizkraukles pilsētas un 1,5 km no Aizkraukles dzelzceļa stacijas. Atpūtas komplekss ir piemērots atpūtai divatā vai draugu pulkā, līdz 25 cilvēku kompānijai.

Brīvdienu mājā nakšņošanai ir paredzētas trīs atsevišķas istabiņas, kurās ir divvietīgās gultas. Var izmitināt līdz 16 cilvēkiem, uzklājot papildvietas.

Atsevišķā ēkā ir viesību zāle ar pirti un kublu. Ir arī melnā pirts. Teritorijā ir telšu un treileru vietas. Aktīvai atpūtai ir velosipēdu noma, nūjošana, zirgu izjādes, zirglietu muzejs un mini zoodārzs. 
N/A

Pirmā maiznieku konkursa uzvarētājs cep rupjmaizi pēc tradicionālas receptes, izmantojot Sangastes dzirnavās maltos rupjos rudzu miltus.
N/A
Maltas (Borovajas) vecticībnieku kopienas lūgšanu nams ir vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis. Dievnama celtniecība sākta 1931. gadā, un to cēlis būvuzņēmējs A. Gruncevičs.
N/A
Svētās Marijas statuja, tautā saukta „Madonnas statuja”, pēc atjaunošanas atkārtoti uzstādīta Lūznavas muižas parkā 1991. gadā.
N/A
Kūdrā neizstrādā purva daļa, kurā atrodas sūnu purvs, ir nozīmīga tārtiņveidīgo putnu ligzdošanas un zosveidīgo putnu atpūtas vieta migrāciju laikā. Teritorija nav labiekārtota un piemērota apskatei.
N/A

Pie ceļa, kas no Bernātu ciema centra ved uz jūru, redzamas augstas ar mežu apaugušas kāpas. Uz vienas kāpas (ir norāde) novietots piemiņas akmens ar pirmā Latvijas Valsts prezidenta Jāņa Čakstes 1924. g. teiktiem vārdiem: “Te jābūt kūrortam.” Atrodas Bernātu dabas parkā.
N/A

Viens no svarīgākajiem militāri – politiskajiem Livonijas ordeņa atbalsta punktiem, ko cēla 1443. - 1456. g. Mūsas un Mēmeles satekas vietā. Pilij bija 5 torņi un līdz 3 m biezas sienas. Laikā no 1580. - 1596. g. priekšpils vietā uzcēla Kurzemes hercoga rezidenci, ko izrotāja ar apmetumu sgrafito tehnikā. Pils cieta 16. un 17. gs. karos, taču to vienmēr atjaunoja, līdz, atkāpjoties 1706. g. (Ziemeļu kara laikā), to uzspridzināja krievu karaspēks. Mūsdienās pilī izveidots moderns muzejs, bet DA tornī - skatu vieta/laukums.
N/A

Atrodas t.s. Baznīcu kalnā – 18. novembra ielā 66. Apjoma ziņā – lielākais Daugavpils luterāņu dievnams, kuru cēla laikā no 1891. - 1893. g. neogotiskā stilā no sarkanajiem ķieģeļiem (arhitekts Vilhelms Neimanis). 1941. g. baznīcā izcēlās ugunsgrēks un gāja bojā lielākā daļa no tās sākotnējās iekārtas. Turpmāko divu gadu laikā baznīcu daļēji atjaunoja, taču vēlāk tajā izveidoja noliktavu u.c. baznīcai „nepiederīgas” iestādes. 1985. g. ēka vēlreiz cieta ugunsgrēkā. Pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu sākumā uzsāka baznīcas atjaunošanas darbus, uzstādīja solus un altāri, kas ir Ogres Amatniecības vidusskolas audzēkņu darinājums.
N/A

Līdz 30 m augsts smilšakmens (lejasdaļā) un kaļķakmens (augšdaļā) atsegums (Ziemeļigaunijas glinta daļa) Somu līča krastā – populārs tūrisma objekts un skatu vieta. Ieteicams pārgājiens gar klinšu lejasdaļu (akmeņains liedags) vienā virzienā un pa tās augšdaļu – atpakaļ (~ 2 km). No klints augšas pārskatāma plaša piekrastes teritorija līdz pat Tallinai.

Izveidota skatu vieta.
N/A

Pēc Beverīnas amatnieku biedrības iniciatīvas atjaunotajā namiņā piedāvā gan novada, gan plašākas apkaimes amatnieku produkciju, radošās darbnīcas un pasākumus dažādu rokdarbu tehniku apguvē. Namiņš ir gan apmācību centrs, gan amatniecības izstrādājumu tirgotava, gan arī Beverīnas novada kultūras, folkloras un latviskās dzīvesziņas popularizēšanas centrs.
N/A
Līdz 4 m augsts no ģeoloģiskā viedokļa - unikāls dabas objekts ar paleontoloģisku nozīmi, kurā konstatētas dažādu seno jūras bezmugurkaulnieku un fosilo zivju atliekas. Objekts nav labiekārtots, tādēļ visērtāk to ir apskatīt no Ogres pretējā - labā krasta.
N/A
Šobrīd saglabājušās tikai pamatu atliekas (darbību izbeidza 1978. g.)
N/A

Sēļu muiža, par kuru pirmās ziņas saistāmas ar 1561. gadu, ar seno ēku kompleksu un ainavu parku mūsdienās vēl joprojām darbojas kā pagasta administratīvais un kultūras centrs, kur tiek organizēti arī atpūtas un saviesīgi pasākumi. Neskatoties uz to, ka muiža vairākkārt ir tikusi pārbūvēta, tās senatnīgums ir vēl saglabājies. 

Sēļu pagasta Tautas nams piedāvā bezmaksas ekskursijas Sēļu muižas kompleksā un divas meistardarbnīcas: ādas apstrādes meistardarbnīca pie Benitas Audzes un kokapstrāde un galdniecība pie Uģa Vītiņa.
N/A

Atrodas Rīgas ielas malā, iepretim Krustpils pilij. 1925. g. celtais un 1992. g. atjaunotais piemineklis (autors A. Birzenieks) godina Latvijas Brīvības cīņās kritušos krustpiliešus. No tā paveras skats uz Mazo Daugavu, Daugavsalu un Ādamsona (Krustpils) saliņu.
N/A
Viļņotu pauguru virkne, kas veidojusies Litorīnas jūras laikā, vējiem sapūšot augstu kāpu valni. Skaists skats uz Liliju ezeru. Iepretim ezeram, minētā ceļa austrumu pusē, pa dolomīta kāpnēm nokļūstam līdz piemineklim, kas veltīts 90 latviešu strēlniekiem, kas krituši 1917.gada kaujās.
N/A

Senais kuršu pilskalns atrodas pašā Alsungas centrā. Nosaukumu tas ieguva 1659. gadā, kad Kurzemes ģenerālis Bergs šeit izvietoja lielgabalus, lai apšaudītu Alsungas pilī nocietinājušos zviedru spēkus. Pilskalna augstums ir 8 – 10 metri (plakums 22 x 54 m) un no tā paveras lielisks skats gan uz Alsungas Sv. Miķeļa Romas katoļu baznīcu, gan uz blakus esošo Alsungas dzirnavu ezeru. Apkārt pilskalnam stiepjas izteikta terase, uz kuras bijušas koka aizsargbūves. Pils ielas otrā pusē (uz rietumiem no pilskalna) atrodas Kalniņu kapulauks ar 11. – 13. gs. kuršu ugunskapiem, ko arheologi izpētīja pagājušā gadsimta vidū. Dižgabalkalnā suiti svin Lieldienas un Zāļu dienu.
N/A

Mājražotāja Elma Zadiņa gatavo sklandraušus, kuriem ir rudzu miltu apakšiņas, kā arī senu latviešu launaga ēdienu - pūteli, izmantojot samaltus kviešu un rudzu miltus. Produkcija tiek ražota nelielos apjomos mājas apstākļos. Iespējama pūteļa un sklandraušu degustācija.
N/A

Viens no iespaidīgākajiem bijušās PSRS armijas objektiem Ziemeļvidzemē ar pamestām ēkām, pazemes bunkuriem, raķešu noliktavām, to palaišanas laukumiem u.c. elementiem. Viena no dažām vietām Latvijā, kur redzams Ļeņina piemineklis. Akmenī kaltais Ļeņina galvas atveids padomju gados bija novietots Alūksnes centrālajā laukumā. Atmodas laikā to demontēja un pārveda uz kodolraķešu bāzi. 

Īpaši slepens militārs objekts, kas ir spilgta Aukstā kara liecība. Bāzē aizvien labi saglabājušies dažādi angāri, raķešu palaišanas laukumi un bumbu patvertnes. Objektu var atklāt individuāli, kopā ar vietējo gidu vai izmantojot audio gida sniegtās iespējas.

Iesakām ceļojumu laikā sākt Zeltiņu vēstures krātuvē, kur dota iespēja ieskatīties padomju laika sadzīvē un uzzināt par darbību padomju armijas raķešu bāzē!