Atpūta laukos
1481-1500 / 4325
Nr Nosaukums Apraksts
N/A

Burbišķes muižā 1991. gadā ierīkots Daugivenes kultūras vēstures muzejs – liegums aizņem 28 ha platību. Centrālajā parka daļā ir 3 ha dīķis ar 15 salām, 11 tiltiem un tiltiņiem. Kopš 2000. gada te tiek organizēti tulpju ziedēšanas svētki, kuru laikā tiek eksponētas ap 300 šķirņu tulpes.
N/A
Zviedru skansts (Kuces kalns, Jumpravas kalns).Viduslaiku nocietinājums. Valsts nozīmes aizsargājams arheoloģijas piemineklis. Zviedru skanste (Jumpravas kalns, Kuces kalns) – viduslaiku nocietinājums. Piemineklis atrodas Staru ciemā 450 m uz A no Atspuku dzirnavām, 70 m uz DA no Jumpravmuižas drupām. Tas ierīkots plašas augstienes tagad priedēm noaugušajā DA nogāzē. Šeit atrodas ar 0,7 – 1 m dziļu grāvi ārpusē un 1 – 1,5 m augstu valni iekšpusē norobežota teritorija. Nocietinājumu rietumu gals postīts ar jaunizveidoto ceļu uz Jumpravmuižas drupām.
N/A

Restorāns "Plaza" atrodas viesnīcā „Park Hotel Latgola” ar plašu skatu uz pilsētu no 10. stāva. Piedāvā gan pasaules, gan latgaliešu virtuvi.

Latviešu virtuve: Baltijas siļķes salāti, ķimeņu siera salāti, latgaliešu uzkodas ar speķi, kartupeli, sieru un marinētiem gurķiem, cūkgaļas ribiņas ar skābētiem kāpostiem, kartupeļu pankūkas un klimpas, pupiņas podiņā, kupāti, biezpiena plācenīši.

Īpašais ēdiens: kāpostu zupa ar baravikām.
N/A

Bauskas dabas parks ir veidots vairāku desmitu kilometru gara Lielupes upes tecējuma posma un to sateku – Mūsas un Mēmeles posmu un tiem pieguļošo teritoriju aizsardzībai. Minēto upju krastos atrodas vieni no lielākajiem Zemgales dolomīta atsegumiem (aizsargājami biotopi un ģeoloģiski dabas pieminekļi), bet minētās ūdensteces ir nozīmīgas upes nēģu un vimbu nārsta vietas. Svarīgas tūristu piesaistes ir arī dabas parka apkārtnē esošie kultūras pieminekļi – Bauskas pils komplekss, Jumpravmuižas parks, Mežotnes pilskalns, Vīna kalns, Mežotnes pils u.c. Mūsa un Mēmele ir populāri ūdenstūrisma galamērķi.

N/A
Kauguru kanāls ­ izrakts 1933.g., lai novadītu Džūkstes un Slampes upes uz Lielupi, lai novērstu pārpurvošanos.
N/A

Jaukta plāna Ilzenberga muižas parks, izveidots 19.gs. otrajā pusē, ir palicis tāds pats līdz mūsdienām. Gleznaina, izteiksmīga reljefa vietā starp Ilgio un Apvalasa ezeriem. Atjaunojot parku, saglabāta bijušā parka telpiskā struktūra. 

Parks aizņem 10 ha teritoriju un ir veidots no divām daļām. Pirmā – tā ir salīdzinoši prezīca tainsstūra formas teritorija blakus muižai, apjozta ar mazlapu liepu rindām un ainaviski izvietotiem vietējo un introducēto koku sugu stādījumiem. Otrā daļā – dabiskā meža tipa stādījumi.

Lielākais Ilzenberga muižas parkā augošais ozols ir pasludināts par valsts apskargājamo dabas mantojuma objektu. Šī varenā koka stumbra apkārtmērs – 6.3 m, diametrs – 2 m, augstums – 30,5 m.
N/A
Vāgnera dārzs dibināts 1890. gadā, tas atrodas netālu no Jumpravas ezera. Tā izveidi uzsāka Fridrihs Vāgners – augļu koku, košumkrūmu un puķu audzētājs. Šobrīd dārzu uzskata par vienu no Latvijas pirmajām un labākajām svešzemju kokaugu kolekcijām. Parkā ir izveidotas pastaigu takas. Unikāli eksemplāri: Maira baltegle (Abies mayriana) u.c. Grupām un individuāļiem, iepriekš piesakoties, pieejami gidi. Stādu iegāde.
N/A

Muiža vēsturiskajos dokumentos pirmoreiz ir pieminēta 16. gs. Tagad redzamā vienstāva kungu māja ir vairākreiz pārbūvēta laikā no 17. – 19. gs. 1997. g. ēku vēlreiz atjaunoja un tagad tajā atrodas viesu nams un Vilsandi nacionālā parka apmeklētāju centrs, kur var iegūt ne tikai vērtīgu informāciju, bet arī apskatīt Vilsandi apkārtnē atrastās fosilijas. No Lonas muižas var uzsākt pārgājienu uz Vilsandi salu. Vienā no muižas ēkām ir izveidota Vilsandi nacionālajam parkam veltīta ekspozīcija.
N/A
Galerija Voronja ir mākslas galerija, kurā tiek piedāvāta kvalitatīva starptautiska mākslas programma un katru vasaru iet cauri Sīpolu ceļš. Galerijā ik dienu darbojas neliela dārza kafejnīca, kuras ēdienkarte veidota, iedvesmojoties no vietējām izejvielām, bet papildu garšas atnesuši arī pilsētas vēji. Klientiem tiek piedāvāts arī Voronja sīpolu ievārījums, šokolādes mērce un citas sezonai raksturīgas piedevas.
N/A
Bijusī Pļavmalu sakarnieku daļa šobrīd tiek izmantota kā lauksaimniecības produkcijas noliktava un pieder zemnieku saimniecībai. Tas ir viens no nedaudzajiem bijušās PSRS armijas militārajiem objektiem, kas mūsdienās tiek izmantots saimnieciskiem mērķiem. Zinātājs šo vietu atpazīs arī no ceļa puses.
N/A
Latvijas resnākā parastā priede (Pinus sylvestris).
N/A

Kafejnīca "Stūrītis" atrodas Madonas centrā. Ēdienu gatavošanā izmanto augļus un dārzeņus no pašu saimniecības.

Latviešu virtuve: Aukstā biešu, skābeņu un gaileņu zupa, pelēkie zirņi ar speķi, siļķe, miežu biezputra ar circeņiem, sēņu mērces, ievārījumi (septiņi veidi), visu gadu - aveņu vai zemeņu deserts. Plānās pankūkas, kas pildītas ar kartupeļiem, ķirbjiem, āboliem un rabarberiem, biezpiena plācenīši. Mājas sulas, zāļu tējas, saldējuma kokteiļi.

Īpašais ēdiens: Mājas biskvīta kūka ar svaigām ogām.
N/A

Atrodas 1,3 km ziemeļrietumos no Aknīstes centra, nelielā Dienvidsusējas sānu gravā. Šis avots kā veselības avots pazīstams jau kopš seniem laikiem. Stāsta, ka šādu avotu, kas izplūst uz austrumiem, ūdens ir dziedinošs. Īpaši Lieldienu rītā, ja tajā mazgā acis. Avota ūdeņi satur dzelzs savienojumus, par ko liecina brūnās nogulsnes (dzelzs baktēriju darbības rezultāts). Blakus avotam ir akmens ar nelielu iedobumu, domājams – sens kultakmens. Savukārt, gravas malā aug svētliepa. Saltupju svētavotu var pamatoti uzskatīt par vienu no izcilākajiem Latvijas avotiem.

Saltupju Svētavots ir ūdeņiem tik bagāts, ka izveido nelielu upīti – Saltupi, kas pēc aptuveni simts metriem ietek Dienvidsusējas upē, avots uzskatāms par vienu no garākajiem pazemes avotiem Latvijā. Tas ir vietējās nozīmes aizsargājamais kultūras piemineklis.
N/A

Vaides Purvziedos lībiešu pēctecis, mežsargs Edgars Hausmanis iekārtojis lielisku meža dzīvnieku ragu muzeju. Ekspozīciju veido vairāk nekā 600 ragu, no tiem aptuveni 350 aļņu ragu. Kolekcijas eksponāti nav medību trofejas, bet atrasti ilggadējās mežsarga gaitās. Vēl apskatāma dabas aizsardzības ekspozīcija. Mājās arī šodien saimnieko senas lībiešu dzimtas pēcteči.
N/A
Nozīmīgākās vērtības ir seklais lagūnas tipa ezers – Papes ezers ar palieņu pļavām, Baltijas jūras piekraste, Nidas purvs un bagātīgā putnu valsts (konstatētas > 270 putnu sugas). Starp Papes ezeru un Baltijas jūru atrodas Latvijā vecākā (no 1966. g.) putnu gredzenošanas stacija, kurā ķer un gredzeno putnus un sikspārņus. Papes ezera apkārtne ir pirmā vieta Latvijā, kur ezera palieņu pļavu apsaimniekošanas nolūkā izlaida t.s. „savvaļas” zirgus („Konik” šķirne).
N/A

Kā dzīvoja senči pirms 1000 gadiem? Kā viņi ģērbās? Kādus darbarīkus un sadzīves priekšmetus lietoja? Atbildes uz šiem un daudziem citiem jautājumiem saņemsiet katru gadu rīkotajā Kiruveres vikingu festivālā, kur tiekas Igaunijas, Latvijas, Lietuvas un Somijas vikingu dzīves iedzīvinātāji.

No maija līdz oktobrim pa ezeru zēģelē vikingu kuģis „Äge”. Visu gadu ir izataigājama dabas taka.
N/A

Ēdamnams "Daugava" atrodas Krāslavas centrā. Iepriekš piesakot, piedāvā Latgales ēdienus māla traukos. Blakus darbojas ceptuve un konditorejas cehs.

Īpašais ēdiens: gaļa melnās keramikas podiņā, buļbešnīki.
N/A

Vienīgā baznīca nacionālā parka teritorijā. Tā atrodas Kirblas (Kirbla) ciemā – uz neliela pacēluma, kas Baltijas ledus ezera laikā bijusi sala, kuru no visām pusēm ietvēris ūdens. Kirblas baznīcas pirmsākumi ir meklējami 16. gs. un par tās celtniecību saglabājušies dažādi interesanti nostāsti. Tas ir viens no mazākajiem Igaunijas dievnamiem (29 x 11 m).
N/A

 Braucot pa Saukas ezera ziemeļu krastu (kur ceļu krustojums uz Klauci), koku ieskauta redzama Saukas luterāņu baznīca. Mūsdienās esošais ir trešais dievnams šajā vietā. To atklāja 1827. g. un tas apskatāms g.k. no ārpuses. Baznīcas altāris rotāts ar apustuļu Pētera un Pāvila skulptūrām un J. Dēringa altārgleznu „Jēzus pie krusta ar Mariju un Jāni”. Ērģeles ir Jelgavas amatnieku darbs, bet to stabules nākušas no Saukas.

 
N/A

Atrodas 3 km dienvidos no Vecumnieku – Ilūkstes ceļa.Nezinātājam pilskalna atrašana var sagādāt grūtības, jo norāžu nav. Arī tālāk minētais Stupeļu Lielais akmens veģetācijas laikā nebūs tik viegli atrodams. Ap 30 m augstais Stupeļu kalns ir viens no Sēlijas vēsturiskā novada lielākajiem pilskalniem. Tā izpētes rezultāti vēsta, ka pirmo reizi tas pamests mūsu ēras sākumā, bet pēcāk apdzīvots vēlajā dzelzs laikmetā. Interesanti, ka pilskalna apkaimē iegūta un apstrādāta dzelzs. Atradumi liek domāt, ka šajā vietā atradusies viena no agrīnajām novada „pilsētām”. Stupeļu kalna rietumunogāzes piekājē uzmeklējams 6,7 m garais, 5,6 m platais un līdz 2,7 m augstais Stupeļu Lielais akmens, kura virszemes tilpums ir 35 m3. Iespējams, ka akmens kalpojis kā kulta vieta. Arheoloģiskajos izrakumos (20. gs. 70. gadu beigas) tā tuvumā atrastas 10. - 13. gs. senlietas.